«Hroniskais» Covid-19. Sekas jūtamas pat pēc pusgada

Arī sešus mēnešus pēc inficēšanās ar jauno koronavīrusu divām trešdaļām izveseļojušos Covid-19 pacientu, kam bija nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, joprojām ir vismaz viens no šīs slimības simptomiem. Īpašu satraukumu rada nieru bojājumi tiem, kuriem iepriekš šādu problēmu nav bijis, liecina jauns Ķīnas zinātnieku pētījums.

Zinātniskais darbs publicēts prestižajā britu medicīnas žurnālā “The Lancet”. Šobrīd tā ir visplašākā analīze, kas ļauj izsekot, kāds ir atveseļošanās process pēc inficēšanās ar koronavīrusu tiem, kuri saslima ar Covid-19 vieni no pirmajiem, pašā pandēmijas sākumā.

Rezultāti rāda, ka simptomi saglabājas ilgāk un lielākai daļai izslimojušo, nekā tika uzskatīts agrāk, komentē amerikāņu medicīnas ziņu portāls “Stat”.

Pētījums arī liecina, ka antivielu līmenis dažiem ar Covid-19 izslimojušajiem strauji krītas, un ir iespējamība, ka viņi var atkārtoti inficēties ar koronavīrusu, vēl pilnībā neatlabuši no pirmā “raunda”.

Nogurums, depresija, miega traucējumi

Pētījumā piedalījās 1733 cilvēki 47-65 gadu vecumā (vidējais vecums – 57 gadi, 53% – vīrieši), kuri izslimojuši Covid-19 pandēmijas sākumā un ārstējušies vienā no slimnīcām Uhaņā – pilsētā, kurā sākās pandēmija. Uzturoties stacionārā, stāvoklis lielajam vairākumam no viņiem bija vidēji smags, un gandrīz neviens nebija intensīvajā aprūpē. Dati tika apkopoti par periodu no jūnija vidus līdz septembrim. Kopš pirmo simptomu parādīšanās pētījuma dalībniekiem bija pagājušas 175-199 dienas, tātad vidēji – apmēram pusgads.

Dalībnieki izpildīja anketu, viņiem tika veikta asins analīze, fiziskās slodzes tests (bija jānostaigā sešas minūtes), bet daļa no viņiem arī tika nosūtīti uz funkcionālo izmeklēšanu un plaušu datortomogrāfiju.

Zinātnieki konstatēja, ka 63% pacientu, kas beiguši ārstēties slimnīcā, joprojām jūt muskuļu vājumu un viņiem nepāriet noguruma sajūta. 25% ir miega problēmas, 23% cieš no nemiera un depresijas lēkmēm. Kopumā par joprojām esošajiem simptomiem sūdzību vairāk ir sievietēm. Pacientiem ar smagāku slimības gaitu konstatēts vairāk sarežģījumu ar plaušām. Fiksēti arī nieru darbības traucējumi tiem, kuriem agrāk problēmu ar nierēm nav bijis.

Šādi pētījumi veikti arī ASV un Eiropā, taču, tā kā šo pētījumu dalībnieki inficējušies un slimojuši vēlāk, laiks, kas pagājis kopš saslimšanas, bijis īsāks, līdz ar to arī īsāku laiku turpinājušies simptomi.

ASV galvenā epidemioloģiskā dienesta jūlijā publicētajā ziņojumā teikts, ka katram trešajam ar Covid-19 izslimojušajam vismaz daži simptomi saglabājas divas līdz trīs nedēļas. Lielbritānijā veiktā aptauja parādīja, ka novembrī katrs piektais izslimojušais jutis simptomus piecas nedēļas un ilgāk kopš saslimšanas. Katram desmitajam līdzīgas veselības problēmas turpinājušās 12 nedēļas un ilgāk. Gan amerikāņu, gan britu pētījumā tika apsekoti gan tie, kas tikuši hospitalizēti, gan tie, kas ārstējušies mājās.

Vai iespējama pilnīga izveseļošanās?

“Mani visvairāk satrauc šo pacientu neskaidrās izveseļošanās perspektīvas. Sešus mēnešus pēc pirmo simptomu parādīšanās daļa ar Covid-19 izslimojušo joprojām jūt nopietnas fiziskās un psiholoģiskās problēmas.

Mēs vēl līdz šim nezinām, cik laika vajadzēs šiem pacientiem, lai izveseļotos pilnībā, un vai iespējama pilnīga izveseļošanās katrā atsevišķā gadījumā,”

portālam “Stat” saka pētījuma līdzautore Huana Lisjue no Pekinas Galvaspilsētas medicīnas universitātes.

Cits pētījuma līdzautors Cao Biņs no Ķīnas valsts elpceļu medicīnas centra uzsver, ka ir svarīgi turpināt no slimnīcas izrakstīto pacientu medicīnisko aprūpi, īpaši, ja viņiem bijusi smaga slimības gaita.

Amerikāņu ārsts Deivids Putrino, kurš novērojis pacientus, kas pēc Covid-19 izslimošanas saņem medicīnisko aprūpi Ņujorkas Sinaja kalna medicīnas centrā, atzīst, ka “ilgspēlējošā kovida” problēma pastāv un simptomi daudziem patiešām paliek uz ilgu laiku, tomēr šie sarežģījumi lielākoties tiek pārciesti viegli. Piemēram, pacientiem var būt aizdusa vai ožas zudums. Tiem, kam Covid-19 bijusi  smagākā formā, gan var būt nopietnākas veselības problēmas. Putrino atzīst, ka tas, ka pusgadu pēc izslimošanas joprojām ir simptomi, ir šausmīgi.

Organisms reaģē uz draudiem, ar kuriem vēl nav sastapies

Ķīnā veiktajā pētījumā 94 pacientiem koronavīrusu neitralizējošo antivielu līmenis samazinājies divkārt salīdzinājumā ar to, kāds bijis slimības akūtā posmā. Pēc zinātnieku domām, nepieciešams plašāk izpētīt šo aspektu, lai noskaidrotu, cik nopietni ir otrās inficēšanās draudi tiem, kuri nav pilnībā izveseļojušies pēc pirmās inficēšanās.

Vēl viens nopietns sarežģījums – 13% pacientu, kuriem nieres iepriekš bijušas veselas, pēc Covid-19 izslimošanas konstatēta nieru darbības pasliktināšanās. Tas ir īpaši satraucošs signāls tiem, kuriem jau ir potenciāli riska faktori, kas var traucēt nieru funkcijas, tādi kā augsts asinsspiediens un diabēts.

Kā jau bija gaidāms, pacientiem, kuriem slimnīcā bija jāpalīdz elpot, dodot papildu skābekli, bija sliktāki rezultāti iešanas testā, bet datortomogrāfijā tika konstatēts, ka saglabājušies plaušu bojājumi. Turklāt tikai 4% pētījuma dalībnieku tikuši ārstēti intensīvajā terapijā, tāpēc, lai izdarītu secinājumus par šo grupu, nepieciešami atsevišķi pētījumi, atzīst “The Lancet” raksta autori.

Ķīnā novērotais ir līdzīgs ASV pieredzei, norāda Ņujorkā praktizējošais terapeits Freds Pelcmans: “Pēc izveseļošanās pie mums vēršas cilvēki ar kardiomiopātijām [sirds muskuļa slimībām], neiropātijām [nervu slimībām vai funkciju traucējumiem], kognitīvo funkciju traucējumiem.

Tas ir vīruss, kādu mūsu ķermenis agrāk nav sastapis. Tas izraisa spēcīgu iekaisuma reakciju, tāpēc nepārsteidz, ka daudzu orgānu darbība tiek izjaukta.”

Pēc Pelcmana teiktā, prognozēt to pacientu nākotni, kuriem ir “ilgais kovids”, ir sarežģīti. Arī tāpēc, ka daži simptomi var būt sekas hospitalizācijai, tostarp intensīvajā terapijā, pēc kuras dažkārt no jauna jāmācās staigāt.

Mediķis nav pārsteigts par antivielu krituma līmeni. Viņš norāda, ka organisma imūnsistēma nav domāta tam, lai pastāvīgi atrastos paaugstinātas gatavības stāvoklī.

“Mēs vēl nezinām, cik ilga būs imunitāte – sešus mēnešus, deviņus mēnešus, gadu vai desmit gadus. Un interesanti, kas notiek, kad izslimojušais atkal tiek pakļauts vīrusa iedarbībai, – vai antivielas sāk veidoties no jauna?” saka Pelcmans.

Viņš pats ar Covid-19 inficējies martā. “Sekas ir. “Zoom” apspriedēs man sāk trūkt elpas. Eju no darba mājās kājām, reizēm ir aizdusa. Dažiem pārtikas produktiem garša man joprojām šķiet dīvaina. Bet esmu dzīvs, un tas nozīmē, ka viss būs kārtībā,” ārsts nezaudē optimismu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt