Hiperinflācija Venecuēlā. Mugursomas ar naudu un kriptovalūta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Venecuēla – Latīņamerikas valsts, kas pasaulē pazīstama ar skaistumkonkursu uzvarētājām, tirkīzzilām pludmalēm un arepām jeb Venecuēlas sviestmaizēm -, pēdējo gadu laikā piesaistījusi pasaules uzmanību ar ko mazāk glaimojošu. Līdzīgi kā citām Latīņamerikas valstīm Venecuēlai vēsturiski bijušas problēmas ar korupciju un politisko vardarbību. Valdības nekompetence, naftas cenas kritums globālajā tirgū un ASV sankcijas ir novedušas Venecuēlu vienā no mūsdienu lielākajām ekonomiskajām krīzēm.

Par "Status Quo" un autoru

Aleksandrs Blūms ir  LSM.lv un politikas pētnieku kopprojekta - rubrikas "Status Quo" autors. Rubrikā analizē starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz pat Tālajiem Austrumiem. "Status Quo" latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt, kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā. 

ĪSUMĀ:

  • Starptautiskais valūtas fonds (SVF) šogad prognozē 1 000 000% inflāciju Venecuēlā
  • Vidējais Venecuēlas iedzīvotājs pārtikas trūkuma dēļ pēdējā gada laikā ir zaudējis 11 kg
  • Veikalos tukši plaukti, iedzīvotāji masveidā pamet valsti
  • Pie varas vēl joprojām ir režīms ar radikālām idejām par to, kā izbeigt krīzi
  • Jaunā nacionālā kriptovalūta "Petro" ir izgāzusies.

Pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā Venecuēla, līdzīgi kā citas šī reģiona valstis, lēnām sāka atkopties no Latīņamerikas finanšu krīzes. Līdzīgi kā Latvijā pēc 2008.-2010. gada ekonomiskās krīzes, tā laika Venecuēlas valdība saprata, ka iedzīvotājiem būs ciešāk jāsavelk jostas. 1998.gadā bijušais armijas virsnieks un populists Ugo Čavess, kurš iepriekš neveiksmīgi bija mēģinājis īstenot atentātu, demokrātiskā veidā tika ievēlēts par valsts prezidentu.

Čavess sāka īstenot tā saukto Bolivāra revolūciju, kuras laikā tika nacionalizēti uzņēmumi un Venecuēlā tika ieviests autoritārs, sociālisma ideoloģijā balstīts valsts pārvaldes modelis.

2013.gadā prezidenta amatu pārņēma Nikolass Maduro. Faktu, ka kleptokrātiskais "bolivārais režīms" ir spējis tik ilgi noturēties pie varas, brīžiem pat nodrošinot strauju ekonomisko izaugsmi, ekonomisti skaidro ar valdības kontroli pār naftas resursiem. Naftas eksports Venecuēlā sastāda 98% no kopējā eksporta. Līdz ar naftas cenas kritumu no 100 uz 40 ASV dolāru par barelu Venecuēlas valdībai sāka rasties problēmas ar tekošo izdevumu segšanu. Atšķirībā no Latvijas, kur 2008.gada krīzes risināšanai valdība veica vairākas reformas atbildīgākas fiskālās politikas ieviešanai, Venecuēla izvēlējās citu ceļu – populismu un absolūtu "nelabvēļu" ekonomistu ieteikumu ignorēšanu. Šis stāsts ir par to, kā valstij nevajadzētu rīkoties ekonomiskās krīzes situācijā un kā iedzīvotāji ikdienā izjūt un spēj izdzīvot vairākkārt lielāku krīzi par to, kas nesen skāra Latviju.

Sākās krīze! Ko darīt?

Kad 2014.gadā pasaules naftas tirgū samazinājās naftas cena, Venecuēlas valdībai radās caurums budžetā. Tā vietā lai samazinātu tēriņus, Maduro valdība pieņēma lēmumu risināt situāciju režīma ierastajā veidā - finansēt tekošos izdevumus un segt valsts parādus kreditoriem, palielinot apgrozībā esošās naudas "Bolívar fuerte" (Venecuēlas bolivārs) naudas daudzumu. Naudas "drukāšana" ātri vien noveda pie inflācijas, kas drīz vien pārtapa hiperinflācijā (ļoti strauja preču un pakalpojumu cenu kāpumā).

Sākoties straujai inflācijai, vispirms samazinās valūtas vērtība, un tikai pēc tam pieaug preču un pakalpojumu cenas vietējā valūtā. Piemēram, mūsdienās tūristi, kas viesojas Turcijā, var iepirkties par neticami zemām cenām. Venecuēlā šis efekts pirms dažiem gadiem bija vēl ievērojamāks. Kāds preses korespondents, kurš Venecuēlā viesojās 2015.gadā, "melnajā tirgū" uz bolivāriem samainīja 100 eiro, par ko varēja atļauties vairākas naktis palikt pieczvaigžņu viesnīcās, noīrēt antīku mašīnu, iegādāties 34 kastes ar alu un piepildīt degvielas bākas 32 automobiļiem.

Kamēr tūristi un tie venecuēlieši, kuriem radinieki strādā ārvalstīs, īsu laiku varēja dzīvot pārtikuši, pārējiem vietējiem Venecuēlas iedzīvotājiem dzīve ar katru dienu kļuva grūtāka. Vispirms no veikalu plauktiem pazuda importa preces. Drīz pēc tam arī vietējās preces kļuva par deficītu. Līdzīgi Veimāras republikas hiperinflācijas laikā, banknošu zemās vērtības dēļ iedzīvotājiem nācās nēsāt pilnas kabatas ar banknošu paciņām, kas dažu mēnešu laikā pārtapa ar banknotēm piebāztās mugursomās. Ironiski, ka Venecuēla iepērk fiziskās bolivāru banknotes no Lielbritānijas, Francijas un Vācijas, maksājot par tām ārzemju valūtā. Tā kā banknošu nominālvērtība ilgu laiku netika celta, radās paradoksāla situācija, ka valstij kādu laiku bija problēmas atrast naudu, lai iegādātos naudu.

Saasinoties attiecībām ar ASV, pret Venecuēlu tika ieviestas papildu ekonomiskās sankcijas. Mugursomas ar banknotēm sāka pārtapt par ķerrām ar banknotēm.

Lai saglabātu bolivāra vērtību, valdība atsāka aktīvu kampaņu pret nelegālajiem valūtas maiņas punktiem, aizturot "spekulantus" un vajājot P2P valūtas maiņu darbiniekus. Šeit jāpiebilst, ka Venecuēlā ir divi valūtas kursi. Valdības noteiktais oficiālais kurss un "melnajā tirgū" pastāvošais kurss, kur bolivāriem ir daudz zemāka vērtība, taču kur valūtu pērk un pārdod lielākā daļa vietējo iedzīvotāju. Šeit vietā ir jautājums -  kurš gan veselā saprātā iegādājas valūtu, kas ātri zaudē vērtību? Protams, ir daži spekulanti, kas uzskata, ka naudas vērtība varētu celties. Arī iebraucējiem var būt nepieciešama vietējā valūta, kuru var iegādāties par izdevīgākām likmēm. Taču līdzās viņiem bolivārus melnajā tirgū regulāri iegādājas arī valdošajai elitei pietuvināti cilvēki, kuri, izmantojot piekļuvi oficiālajam valūtas kursam, pārdod valdībai bolivārus par simtiem reižu lielāku summu. Maduro valdībai šāda sistēma ir izdevīga, jo caur šādu mehānismu tā spēj iegādāties ietekmīgu amatpersonu lojalitāti, saglabājot to atbalstu politiskajam režīmam.

Kāds pētnieks nesen aprēķināja, ka 2012.gadā minimālās algas pelnītājs Venecuēlā par dienas algu varēja nopelnīt ēdienu 57 000 vislētāko kaloriju vērtībā.

2018.gadā par minimālo algu, ko pelna vairākums venecuēliešu, varēja vairs iegādāties līdzīgu ēdienu tikai 900 kaloriju vērtībā. Pētījumi rāda, ka 2017.gada laikā vidējais Venecuēlas iedzīvotājs ir zaudējis 11 kilogramus.

Bads un nabadzība ir motivējuši daudzus iedzīvotājus pamest valsti. Masveida emigrācija ir piespiedusi Ekvadoru, kurā reģistrēti vairāk nekā 117 000 venecuēliešu bēgļu statusa pieteikumi, izsludināt avārijas stāvokli. Paradoksāli, valdības nekompetence ir nedaudz nobremzējusi emigrāciju, jo bez ievērojama kukuļa maksāšanas nav iespējams iegūt pasi, kas atvieglo ceļošanu uz ārvalstīm.

Par spīti bada apstākļiem daži venecuēlieši iemanījušies izdzīvot, pelnot ārzemju valūtu. Ziņās izskanējis, ka daži uzsākuši nelegāli "rakt" kriptovalūtas, izmantojot valdības subsidēto elektrību;  citi, sēžot pie veciem CRT monitoriem tumšās interneta kafejnīcās, sit virtuālos briesmoņus "RuneScape" un citās desmitiem gadu vecās datorspēlēs tālāk pārdod virtuālos labumus dolāros.

Vai kriptovalūta glābs Venecuēlu?

Šī gada 22.martā, stāvot blakus zelta stieņu kaudzei, Maduro  svinīgā uzrunā paziņoja, ka ekonomiskā krīze drīz būs galā. Valdība paziņoja, ka no šī gada 20.augusta iedzīvotāji varēs apmainīt 100 000 gandrīz pilnībā nevērtīgos "vecos" bolivārus pret vienu "suverēno" bolivāru. Bet kādēļ iedzīvotājiem būtu jāuzticas jaunajai valūtai, ja valdība vairākas reizes jau izmantojusi šo triku? Vienlaicīgi ar jaunizdoto valūtu valdība ir izdevusi nacionālo kriptovalūtu – "Petro". Teorētiski iedzīvotājiem bija paredzēta iespēja jebkurā brīdī samainīt 3600 suverēnos bolivārus pret vienu "Petro". Bet kādēļ lai iedzīvotāji uzticētos jaunajam "Petro"? Katrs "Petro" teorētiski ir piesaistīts vienam naftas barelam.

Atskatoties uz naudas vēsturi, tūkstošiem gadu monētu vērtību nodrošināja dārgmetāli, no kā tās bija pagatavotas. Līdz pagājušajam gadsimtam banknotes bija nacionālo banku solījums papīra īpašniekam nodrošināt noteiktu daudzumu zelta. Mūsdienās gandrīz visas valūtas ir tā saucamās bezseguma valūtas, kuru vērību nosaka to pieprasījums un piedāvājums, nevis fiziski aktīvi. Viduslaikos bezseguma valūtas visdrīzāk nevarētu iegūt lielu popularitāti, jo valdnieki kristu kārdinājumā palielināt apgrozībā esošo naudas daudzumu. Venecuēlas kriptovalūtas piesaiste konkrētam naftas daudzumam pēc būtības nav slikta ideja. Ņemot vērā, ka naftas cenu nosaka starptautiskais tirgus, un kriptovalūtām parasti ir noteikts maksimālais iespējamais apgrozībā esošās naudas daudzums, jaunajai valūtai būtu potenciāls uzlabot situāciju valstī.

Nikolass Maduro prezentē nacionālo kriptovalūtu – "Petro"
Nikolass Maduro prezentē nacionālo kriptovalūtu – "Petro"

Diemžēl praksē tas neizdevās. Pirmkārt, netika izstrādāta sistēma, kā "Petro" īpašnieki var samainīt kriptovalūtu pret naftu. Otrkārt, pat ja šāda sistēma būtu, investoriem būtu grūti noticēt, ka nacionālā naftas kompānija PDVSA tiešām pildītu solījumu nodrošināt naftu apmaiņā pret virtuālo valūtu.

Treškārt, ārzemju investori vēl joprojām nav redzējuši šo valūtu. Tiek spekulēts, ka valdības nekompetence un tehniskas problēmas ir aizkavējušas kriptovalūtas palaišanu.

Pēdējo gadu hiperinflācija Venecuēlā ir bijusi viena no straujākajām pasaules vēsturē. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka šogad inflācija varētu sasniegt 1 000 000%. Līdz ar to nākas prātot, kas Venecuēlā varētu notikt tālāk? Ekonomikas situācija varētu uzlaboties, ja notiktu politiskās varas maiņa un jaunā valdība spētu atgūt starptautiskā finanšu tirgus uzticību.

Zimbabve, kuru pirms desmit gadiem arī piemeklēja hiperinflācija, atguva ekonomisko stabilitāti, kad vietējie iedzīvotāji un uzņēmumi pretēji valdības gribai paši sāka norēķiniem izmantot ASV dolārus. Ekonomisti šādu notikumu sauc par "spontāno dolarizāciju". Arī Venecuēlā kas tāds varētu notikt. Lai kā arī vēsturē ieies Venecuēlas ekonomiskās krīzes beigas, skaidrs ir tas, ka Maduro valdību vairāk ieinteresē esošā politiskā režīma saglabāšana, nevis iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošana, un bez ārēja spiediena tā, visdrīzāk, neuzsāks nepieciešamās reformas.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti