Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Atgriezties skolas solā. Rast motivāciju atkal mācīties pēc skolas pamešanas

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Kā sabiedrības dzīvē var iekļauties cilvēki ar ļoti lielu svaru?

Radikālais grupējums „Islāma valsts" ir kā sekta. Ko mēs par to zinām?

Grupējums «Daīš» – kā sekta, kuras sakaušanai bez spējas vienoties un ideoloģiskā pretspara neiztikt

Radikālais grupējums "Daīš" jeb „Islāma valsts” ir līdzīgs sektai, kas gatavojas pasaules galam. Tas ir ideoloģisks grupējums, un pret to jācīnās ar attiecīgiem ieročiem. Tā Latvijas Radio norādīja Tuvo Austrumu eksperti, brīdinot, ka cīņa prasīs ilgu laiku. Grupējuma kaujinieki pamatā vēršas pret citiem musulmaņiem, kas netic tam, kam tic viņi. Tomēr tagad tas sāk radīt arvien lielākas problēmas arī rietumvalstīm, ko parādīja terorakti Parīzē.

“Daīš” – apzīmējums teroristiskajam grupējumam, kas Rietumu pasaulē sevi dēvē par “Islāma valsti”. Apzīmējumam izmantota abreviatūru arābu valodā.

Pēc teroraktiem Parīzē eksperti un amatpersonas mudināja attiekties no apzīmējuma “Islāma valsts” un  lietot “Daīš”, parādot, ka teroristi pat nosaukumā nedrīkst izvirzīt pretenzijas ne uz kādu valstisku formējumu. 

Ar vardarbību bēdīgi pazīstamais grupējums „Daīš” ir radikāla sunnītu grupa, kas, ieilgstot Sīrijas karam un pateicoties tā radītajam haosam, ieņēmis plašas teritorijas Sīrijā un Irākā. Grupējuma saknes meklējamas Irākā, kur tas vairākus gadus bija „Al-Qaeda” atzars. Savu uzvaras gājienu tas sāka, iesaistoties kaujās kaimiņvalstī Sīrijā pret prezidenta Bašara al Asada režīmu, kurš pārstāv valstī mazākumā esošos alavītus, kas ir šīītu atzars. Pateicoties labai organizētībai un kaujas spējām, tas nostiprināja ietekmi Sīrijas austrumos, un 2013.gadā grupas līderis Bakrs al Bagdadi paziņoja par grupējuma „Islāma valsts Irākā un Sīrijā” izveidi, saites ar „Al-Qaeda” tika sarautas.

No izveidotās bāzes Sīrijā grupējums pirms aptuveni diviem gadiem atkal pievērsās Irākai. Izmantojot politisko nestabilitāti, nesaskaņas starp šiītu valdību Bagdādē un sunnītu mazākumu, kas jutās apspiests, 2014.gada vidū, grupējums ieņēma arī Irākas otro lielāko pilsētu Mosulu, drīz paziņoja par kalifāta izveidi un savu nosaukumu nomainīja uz „Islāma valsts”.

Grupējums tiek dēvēts arī par „ISIS” vai „ISIL”, kas ir saīsinājums no iepriekšējā nosaukuma angliskās versijas, vai arī par "Daīš", kas arī ir iepriekšējā nosaukuma, bet arābu valodas versijas saīsinājums.

 

"Attīra" islāma pasauli

Grupējuma līderi galveno uzmanību pievērš teritorijai, kuru kontrolē, tajā ieviešot stingrus šariata likumus, balstītus radikālā sunnītu islāma interpretācijā.

Kaut Rietumu pasauli nesen satricināja terorakti Parīzē, kur bojā gāja 130 cilvēki un par ko atbildību uzņēmās grupējums „Daīš”, vairums radikālo kaujinieku upuru ir musulmaņi.

Grupējuma ieņemto teritoriju Sīrijā un Irākā iedzīvotājiem ir divas izvēles: bēgt vai pakļauties tā prasībām. Grupējums uzskata, ka jānogalina visi, kas ir herētiķi, un galvenokārt vēršas pret musulmaņiem.

„Kas ir Bagdadi vadītā grupējuma „Islāma valsts” nolūks? Viņiem ir tikai viens mērķis. Bagdadi un viņa cilvēki ir pilnīgi un dziļi pārliecināti, ka tuvojas šīs pasaules beigu diena. Un „Islāma valsts” ir tikai sagatavošanās beigu dienai, pastarai dienai - Yawm al-Qiyāmah. Tas ir viss, kas ir viņu prātos. Un viņiem jāattīra islāma pasaule no visa, kas to samaitā. Un tie ir tie citi, kas netic tam, kam tic viņi. Viņu galvenā uzmanība ir pievērsta citiem musulmaņiem. Jo, lai būtu gatavi būt attīrītiem pasaules galam, viņiem ir jāattīra islāms. Tādēļ viņiem jānogalina visi citi, visas sektas, kas ir herētiskas," skaidro bijusī Eiropas Savienības delegācijas vadītāja Irākā Jana Hibaškova.

 

Sunnītu un šiītu politiskais konflikts

„Problēmu saknes meklējamas ilgajā [vairākas desmitgades ilgušajā] diktatūru periodā, kas iznīcināja arābu sabiedrības,” pauda Hibaškova nesen notikušās konferences „Prāgas Eiropas samits” laikā Čehijas galvaspilsētā. Viņa uzsvēra, ka „ir jāsaprot, ka ir ļoti dziļš konflikts starp sunnītiem un šiītiem. Un liela mēroga konflikts starp abiem ir sliktākais, kas var notikt.” Tādēļ ir jādara viss, lai to novērstu.

Divu islāma novirzienu - sunnītu un šiītu - politiskā konflikta nozīmei grupējuma sekmēs piekrīt arī eksperts jautājumos par radikālajiem islāmistiem Šmuels Bars, vadošais pētnieks Politikas un stratēģijas institūtā Herclijā, Izraēlā. Viņš arī norāda, ka grupējumam „Daīš” ir daudz lielākas ambīcijas nekā „Al-Qaeda”.

„Atšķirībā no „Al-Qaeda” šī organizācija ir spērusi milzu soli, paziņojot, ka tā ir kalifāts. Tas nozīmē, ka tā ir masu kustība. Un, esot masu kustībai, tā var baroties no pastāvošā haosa.

Un tā mēģina balstīt savu leģitimitāti uz draudiem, ko Tuvajos Austrumos izjūt sunnītu arābi. Kaut viņi kopumā reģionā ir vairākumā, viņu vidū ir sajūta, ka ir kāda veida sazvērestība, kas reģionam uzspiež šiītu, irāņu hegemoniju, un ka vienīgais spēks, kas cīņu pret šiītiem nostādījis kā vienu no galvenajiem uzdevumiem, ir šis grupējums," stāsta Šmuels Bars.

 

Savervē un dod misiju

Sīrijas kara haoss, sunnītu-šiītu politiskie konflikti un veids, kā grupējums strauji guva panākumus, tam piesaistījis lielu daudzumu kaujinieku, kuru precīzu skaitu gan sarežģīti noteikt. ASV Nacionālā pretterorisma centra direktors Nikolass Rasmusens oktobrī paziņoja, ka grupējums piesaistījis vairāk nekā 28 tūkstošus kaujinieku no ārvalstīm, tostarp vismaz piecus tūkstošu no rietumvalstīm. 

Runājot par kaujiniekiem no rietumvalstīm, Parīzē bāzētā Eiropas Savienības Drošības studiju institūta direktors Antonio Missiroli norāda, ka viena no džihādistu grupējumu taktikām ir censties piesaistīt personas, kas ir atsvešinājušās no sabiedrības, vāji integrētas tajā, cieš no nelabvēlīgiem sociāliem apstākļiem.

„Tādēļ viņi ir vairāk disponēti pievienoties organizācijai, kas viņiem piedāvā kontaktus, lomu, identitāti un noderīgu funkciju.

Tādēļ šajā ziņā šo grupējumu var salīdzināt ar kultu, kas ir spējīgs savervēt izolētus indivīdus un dot viņiem misiju. Un, kad viņi kļūst par daļu no šī kulta, no tā ir ļoti grūti izkļūt.

Viņi kļūst par daļu no ļoti strikta noteikumu kopuma attiecībā uz to, kā viņi ģērbjas, kā viņi skuj vai neskuj bārdu, kā viņi lūdzas, kā viņi ēd un kā pavada laiku. Un šāda taktika tiek piekopta arī sabiedrībās Tuvajos Austrumos un arābu valstīs.”

 

Vairs nav tikai Damaskas un Bagdādes problēma

Savukārt domnīcas "Carnegie" Tuvo Austrumu centra asociētais pētnieks Renads Mansurs norāda - ja sākotnēji grupējums „Daīš” koncentrējās uz cīņu uz vietas reģionā pret šiītu valdībām Damaskā un Bagdādē, tagad tas kļūst par arvien lielāku problēmu arī rietumvalstīs.

„Tā bija viena no lielākajām atšķirībām starp "Al-Qaeda" un grupējumu „Islāma valsts”.

"Al-Qaeda" teica, ka ir jācīnās pret ārējo ienaidnieku - ASV un to sabiedrotajiem. Bet grupējumam „Islāma valsts” ienaidnieks ir turpat tuvu.

Un par tuvējo ienaidnieku viņi uzskata it īpaši šiītus. Grupējums lielu daļu savas leģitimitātes cenšas iegūt, raugoties uz sunnītu iedzīvotājiem it īpaši Sīrijā un Irākā, kur viņi jūtas apspiesti no šiītu Irānas atbalstītu valdību puses. Bet tagad tas sāk mainīties. Gaisa uzlidojumu dēļ sāk parādīties elements, kas kļūst vairāk pretrietumniecisks. Kā bija redzams Parīzē un citviet, viņi kļūst par arvien lielāku problēmu arī ārpus reģiona," norāda Mansurs.

 

Jācīnās pašām arābu valstīm

Jau vairāk nekā gadu uzlidojumus pret grupējuma „Daīš” pozīcijām Irākā un Sīrijā īsteno ASV vadītā starptautiskā koalīcija, kurā ietilpst arī vairākas arābu valstis, no gaisa atbalstot kurdu spēku cīņu pret radikālajiem kaujiniekiem uz zemes. Tomēr būtiski redzamus rezultātus tas nav nesis, kaut izdevies iegrožot grupējuma kontrolētās teritorijas izplešanos. Septembra nogalē bombardēšanas kampaņu sāka ar arī Krievija, atbalstot Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēkus uz sauszemes. Tomēr rietumvalstis apsūdz Maskavu, ka tās uzlidojumi galvenokārt vērsti pret mēreni noskaņotās opozīcijas kaujiniekiem, kas cīnās gan pret Asadu, gan radikālajiem džihādistiem.

Tagad pēc teroraktiem Parīzē rietumvalstis ar Franciju priekšgalā gatavojas krietni pastiprināt cīņu pret grupējumu „Daīš”. Tomēr tas būs sarežģīti.

Attiecībā uz bruņoto cīņu vairākkārt izskanējis - lai atgūtu teritorijas, ko Sīrijā un Irākā ieņēmis grupējums „Daīš”, būs nepieciešamas daudz plašākas sauszemes operācijas. Rietumvalstis šobrīd savus sauszemes spēkus nav gatavas sūtīt. Un tas arī nebūtu vēlamākais variants, uzskata eksperti, jo tas var pastiprināt kaujinieku pieplūdumu grupējuma rindās.

Pret grupējumu būtu galvenokārt jācīnās pašām arābu valstīm, norāda Tuvo Austrumu reģiona eksperts Somijas ārpolitikas institūtā Volfgangs Mulbergers: „Lai cīnītos pret šo organizāciju, ir ļoti jāpastiprina militārs operācijas, un vislabāk, ja to darīs arābu valstis.

Ja to darīs rietumvalstis, tas tikai uzkurinās sludināšanu par to, ka krustneši uzbrūk svētajai islāma teritorijai un tā tālāk. Tām ir jābūt arābu armijām, kas cīnās pret grupējumu.

Un tas mums liek atgriezties pie jautājuma par ASV vadīto koalīciju, kuras locekles ir arī vairākas arābu valstis. Bet šīs valstis, kā Saūda Arābija un Apvienotie Arābu emirāti, nav īstenojušas jebkādus nozīmīgus uzlidojumus pret grupējumu „Islāma valsts”. Turklāt to nebūs iespējams sakaut tikai ar gaisa spēkiem, būs nepieciešama kājnieku armija no šīm arābu valstīm, lai šo organizāciju sakautu uz zemes.”

 

Ne tikai militāri, arī ideoloģiski sakaut

Bet, ņemot vērā grupējuma „Daīš” raksturu, ar bruņotu cīņu nepietiks, atzīst eksperti, tostarp Šmuels Bars: „Tā nav organizācija, par kuru varam teikt - mums tā jāsakauj militāri un viss būs beidzies. Nē. Tā ir ideoloģiska kustība, ar kuru jātiek galā kā ar ideoloģisku kustību.”

Lai cīnītos pret grupējumu, būs vajadzīgs vairāk laika, naudas, izpētes un elastības, norāda analītiķi, uzskaitot frontes un veidus, kam vajadzētu pievērst vairāk uzmanības. Starp tiem ir nepieciešamība pēc spēcīgāka reliģiskā, teoloģiskā pretspara, uzsverot, ka islāma interpretācija, kādu sludina grupējums, ir nepareiza un kļūdaina. Te īpaša atbildība gulstas uz musulmaņu kopienu līderiem gan arābu valstīs, gan Eiropā.

Tāpat, ņemot vērā, ka grupējums spējis sekmīgi piesaistīt kaujiniekus, tostarp ar elektronisko mediju, interneta starpniecību, ir jānodrošina daudz stingrāka uzraudzība un novērošana, lai traucētu un kavētu vervēšanu. Un šeit nozīmīga loma būtu izlūkdienestiem.

Starp ieteikumiem ir arī uzticības tālruņa izveidošana. „Ja pieņem, ka grupējumam ir sektas raksturs, kur potenciālajiem locekļiem tiek skalotas smadzenes, var izveidot uzticības tālruņus, kas, piemēram, jau ticis darīts Francijā. Izveidot uzticības tālruņus ģimenēm vai draugiem, kas saprot, ka viņiem tuvs cilvēks var tikt vai jau tiek radikalizēts," norāda Volfgangs Mulbergers.

 

Jābūt alternatīvai, kurai uzticas

Mulbergers gan uzsver - kamēr nebūs atrasts un īstenots politisks atrisinājums Sīrijas konfliktam, kamēr ārējie Sīrijas prezidenta Bašara al Asada atbalstītāji un pretinieki nebūs vienojušies, kas sekos viņa režīmam, tikmēr haosā Sīrijā un Irākā pastāvēs arī grupējums „Daīš”. Proti, kamēr pie varas Damaskā būs šiītu Irānas atbalstītais Asads, pastāvēs arī radikālo sunnītu grupējumi, kas viņu uzskata par galveno ienaidnieku.

Un Irākā šiītu valdībai Bagdādē jādara vairāk, lai atbildētu uz mazākumā esošo sunnītu iedzīvotāju bažām, kas pēdējos gados jutusies šiītu valdības apspiesta. Šī situācija radīja augsni radikālā sunnītu grupējuma ietekmes paplašināšanai.

Tam piekrīt arī domnīcas "Carnegie" asociētais pētnieks Renads Mansurs: „Ir jāsaprot, kāpēc tur uz vietas viņiem ir atbalstītāji Sīrijā un Irākā. Tas nav tik daudz saistīts ar stāstu par kalifātu. Tas vairāk ir par to, ka irākiešiem un sīriešiem ir vajadzīga pārstāvniecība, kurai viņi var uzticēties. Un viņiem ir vajadzīgs kāds variants. Ne visi atbalsta šo grupējumu. Bet viņi situāciju redz sekojošā veidā: „Kāda ir alternatīva šim grupējumam? Irāna un šiītu kaujinieki? Mēs to negribam.”

Līdz ar to, lai no šī grupējuma atbrīvotos, cilvēkiem ir jādod alternatīva, bet tam ir jābūt politiskam risinājumam. Viņiem ir jādod kaut kāda veida ietekme un teikšana savās valstīs.”

Analītiķi saka, ka ir grūti prognozēt, cik ilga būs cīņa pret grupējumu „Daīš”, bet jārēķinās, ka tā būs smaga un prasīs laiku - gadu, piecus, desmit. Tam nepieciešama ne tikai bruņota pieeja, bet arī nopietns pretspars grupējuma ideoloģijai un politiski risinājumi starpkopienu konfliktiem reģionā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti