Grūti tapušie likuma grozījumi par zemes privatizāciju lauku apvidos, kuru mērķis bija veicināt lauku zemes nonākšanu vietējo ražotāju rokās un pārāk lielu zemes platību koncentrēšanos atsevišķās saimniecības, atkal varētu tikt mainīti. Kā norāda pašvaldības, jau pirmais mēnesis kopš likumu stāšanās spēkā ir liecinājis par daudzām problēmām likumā.
"Mēs nopelnīsim to, ka varēs ar mums tiesāties – pilnīgi skaidrs. Otrkārt, visi, kas grib, apiet [likumu], un tiesāsies tikai sporta dēļ, lai mūs izsmērētu," šādas prognozes par likuma grozījumu darbību praksē pauž Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Andris Jaunsleinis.
LPS vadītājs norāda, ka lauksaimniecības zemei noteiktie īpašnieka maiņas ierobežojumi slēpj sevī gan tiesvedības risku, gan arī negarantē likumam izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Tomēr pašām pašvaldībām šobrīd likuma grozījumi sagādā tikai galvassāpes – kā likuma grozījumiem veltītā Pašvaldību savienības sēdē norādīja LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, šobrīd praktiski no visām pašvaldībām atsauksmes ir negatīvas. "Mēs saņēmām atsauksmes no 64 pašvaldībām, no 110 novadiem; pārējie neatbildēja. Novembrī bija 500 iesniegumu valstī kopumā. Tā ka tie nav 2-3 darījumi mēnesī, tas ir daudz vairāk pašvaldībās. Diemžēl nevienu pozitīva piemēra, kad likums sasniedz mērķi. Pašlaik ir tikai problēmas, uz ko norādīja visas pašvaldības. Deviņām vēl nebija iesniegumu, bet tās jau redzēja, ka problēmas būs," stāsta Sproģe.
Pašvaldību savienības eksperte uzskaita virkni ar likuma grozījumiem saistītu problēmu, no kurām papildu administratīvas nastas palielināšanos pašvaldībām vēl varētu uzskatīt par salīdzinoši mazāk smago. "Galvenās problēmas ir tādas, ka virsuzdevumu likums nesasniedz, bojā dzīvi tieši vietējiem cilvēkiem: garas administratīvās procedūras, jauni cilvēki vispār nevar uzsākt nodarboties ar lauksaimniecību. Ļoti mulsina tas, ka pašvaldībām arhaiskā veidā jāvāc tā informācija, ko mēs neprasām īpašniekam, jo datubāzes mums ir dramatiskas," stāsta Sproģe.
Tāpat nopietnas problēmas likums ir radījis arī atsevišķiem, citādā ziņā gluži veiksmīgiem zemniekiem. "Liela problēma ir arī ilggadējiem zemniekiem, kuri nesaņem tiešmaksājumus un līdz ar to neatbilst kritērijiem. Arī ja viņam nav izglītības, bet viņš ir zemnieks un strādā lieliski, pašvaldība nevar viņam ļaut nopirkt kaimiņa zemi, jo viņš neatbilst visiem šiem kritērijiem, kas likumā ir pateikts," skaidro Sniedze Sproģe.
Arī Auces novada pašvaldības vadītājs Gints Kaminskis uzskata, ka kopumā likums ir radījis tikai problēmas, nepildot tam izvirzītos uzdevumus: "Tas ir radījis problēmas pašvaldībām, problēmas cilvēkiem, jo pašvaldības ir vainīgas, ka mēs nevaram izdarīt to, ko iepriekš spējām, un faktiski to jēgu mēs īsti neredzam, kāpēc tas ir vajadzīgs."
Likuma piemērošanai, iespējams, vajadzēt papildu tēriņus
Papildus tam pašvaldības ļoti kritiski vērtē arī problēmas risināšanai piešķirto finansējuma apjomu. Kā norāda Sniedze Sproģe, jau pirmie aprēķini, visticamāk, apliecinās to, ka likuma piemērošana papildus prasīs budžeta tēriņus: "Ministru kabineta noteikumi stājās spēkā 30.decembrī, bet komisija strādāja no 1.novembra, tādēļ mēs prasām atlīdzināt novembri un decembri pēc faktiskajiem izdevumiem. Mēs apkoposim un pēc vienādiem anketā norādītajiem izcenojumiem izrēķināsim, cik ir izdevumi. Protams, vienam būs mazāk, otram – drusku vairāk, bet vidējais noteikti būs, un tas parādīs ciparus, kādus var sasniegt divos mēnešos."
Nekustamā īpašuma uzņēmumu pārstāvji gan atteicās komentēt to, vai likuma grozījumi jau ir atstājuši kaut kādu iespaidu uz lauksaimniecības zemes tirgu, norādot, ka lielākā daļa šo tirgus darījumu notiek tiešā veidā, un nekustamā īpašuma uzņēmumiem vēl ir ļoti maz statistikas.
No vērtējuma pagaidām atturas arī paši lauksaimnieki.
Līdz šim darījumu skaits ir pārāk mazs, lai izdarītu secinājumus, tomēr par līdzšinējo iemeslu sūdzēties nav, norāda lauksaimnieku organizācijas "Zemnieku saeima" vadītāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
"Šobrīd ir par ātru izdarīt secinājumus, un mēs vēl nevaram komentēt, kā jaunā likuma ieviešana dzīvē strādā, jo ir pagājušas tikai pāris nedēļas, kopš process notiek. Tas noteikti būs atkarīgs no pašvaldībām – dažas strādās veiksmīgāk, dažām būs vairāk problēmas. Šobrīd mums ir tikai ziņas no Jelgavas novada, kur notikuši šie procesi, un nav nekādas pretenzijas bijušas. Process bija lēnāks un mazliet ilgāks, bet zemnieki ar to rēķinājās. Tad jums ir jāvaicā komentārs Jelgavas novada domei, kā viņi tika ar to galā. Bet no zemnieku puses - tika galā pašvaldība," saka Dzelzkalēja.
Jauno likumu nāksies grozīt
Jau tagad ir skaidrs, ka smagi tapušo, iepriekšējās Saeimas izstrādāto likumu, visticamāk, politiķiem nāksies grozīt. Kā norāda Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, pašvaldības jau arī ir sākušas darbu pie ierosinājumu izstrādes: "Trīs mēnešu laikā Ministru kabinetā jāiesniedz ziņojums, kurā klāt jābūt priekšlikumiem par likuma grozījumiem. Tāpēc mēs vācam apkopojumu, mums jāizdiskutē, ko darīt. Nevaru vienkārši rakstīt Ministru kabinetam kompensēt kaut kam kaut ko, nezinot, kur un kas ir, tāpēc vajadzīgi dati - cik ir iesniegumu, ko tas maksā, kādas ir komisijas pēc vienota principa."
Pie iespējamajiem likuma labojumiem darbu sākusi arī par nozari atbildīgā Zemkopības ministrija.
"Šobrīd esam uzrunājuši lauksaimnieku un mežsaimnieku nevalstiskās organizācijas ar lūgumu apkopot no savas puses problemātiskos jautājumus un satikties janvāra beigās vai februāra sākumā. Šobrīd mēs plānojam pārrunāt šis problēmas un paskatīties, vai tiešām šis likums funkcionē, kā bija nosprausts cēlais mērķis," norāda ministrijas Meža departamenta pārstāve Kristīne Cinkus.
Iespēju pārskatīt likumu pieļauj arī atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība), kurš norāda – nav pamata neticēt pašvaldību paustajiem iebildumiem. "Pašvaldību savienības iebildumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos esmu izrunājis ar Andri Jaunsleini, un mēs esam vienojušies, ka tiekamies 20.janvārī ar LPS pārstāvjiem Saeimas komisijā un izrunājam tos strīdīgos jautājumus un Pašvaldību savienības priekšlikumus, kādi grozījumi būtu nepieciešami, lai uzlabotu likuma darbību. Skaidrs, ka zināmas problēmas pastāv, un man nav pamata neticēt LPS un pašvaldībām, kas devušas ziņu, ka pastāv problēmas," saka Naudiņš.
Romāns Naudiņš arī norāda, ka Saeimas komisija ir noskaņota meklēt veidus, kā panākt likuma grozījumu mērķu sasniegšanu, vienlaikus mazinot to birokrātisko slogu, kas jāuzņemas pašvaldībām.
Likums par zemes privatizāciju lauku apvidos paredz, ka fiziska un juridiska persona varēs iegādāties līdz 2000 hektāru zemes. Lai zemi iegādātos, pircējam vēl jāatbilst vairākām citām prasībām, turklāt atsevišķām zemes pircēju kategorijām noteiktas priekšrocības. Likumu arī bija nepieciešams apstiprināt, jo no 1.maija spēku zaudēja līdzšinējie zemes iegādes ierobežojumi.
