Grieķijas prezidentūra ES: Tēriņos pieticīga, ar skatu uz Ukrainu

Grieķija aizvadījusi sešus mēnešus Eiropas prezidējošās valsts lomā. 1. jūlijā šo politisko stafeti pārņems Itālija. Neraugoties uz  skepsi, kāda valdījusi pirms Atēnas uzņēmās šo atbildību, grieķi spējuši pierādīt, ka spēj organizēt šāda mēroga pasākumus, turklāt, augstākā līmenī un taupīgāk. Pusgada laika tikai novadīti 160 pasākumi, kopumā iztērēta trīsreiz mazāk summa no plānotajiem tēriņiem.

Lietuvas pievienošanās ES

Grieķijas prezidentūras laikā jau otro reizi tiek pieņemti Baltijas valstīm izšķirīgie lēmumi. Tieši 2003.gadā, kad pie Eiropas vadības grožiem bijušas Atēnas, tika parakstīts lēmums par 10 jaunu dalībvalstu, tostarp Baltijas, pievienošanos ES. Šī Grieķijas prezidentūra nospēlējusi savu simbolisku lomu, pieņemot lēmumu par Lietuvas pievienošanos eirozonai. Eiro kaimiņu maciņos nonāks līdz ar nākamā gada pirmo janvāri, ar ko arī viņus apsveicis Eiropas monetāro lietu komisārs Oli Rēns.

"Šis ir vēl viens svarīgs solis ceļā uz vienotās eiro valūtas ieviešanu visā Baltijā. Esmu pārliecināts, ka šī būs ārkārtīga priecīga ziņa Lietuvas pilsoņiem un eirozonai kopumā,” teica Rēns.

Konflikts Ukrainā: Grieķija vēlas saglabāt labas attiecības ar Krieviju

Svarīgākais jautājums, ar kuru Grieķijas prezidentūras laikā nācies saskarties visai Eiropai, ir Ukrainas krīze. Kā intervijā Latvijas Radio atzīst Starptautisko attiecību institūta pētniecības direktors Panteonas universitātē Konstantinos Filis, Grieķija centusies būt par vidutāju starp dažādām pozīcijām.

„Eiropas dalībvalstīm ir atšķirīgas intereses. Tajā pašā laikā mēs tradicionāli esam pa vidu starp Krieviju un Rietumiem. Mēs esam daļa no Rietumu pasaules un tomēr mums ir svarīgi saglabāt saikni ar Maskavu, kas dod spēcīgu atbalstu sevišķi pēdējos gados tūrisma jomā. Tāpēc mums bija jārisina iespējams smagākā krīze kopš Padomju Savienības sabrukšanas.

Mums bija jābalansē starp valstīm, kam ir izteikti antikrievijas, neitrāla pozīcija un tiem, kam ir ciešas saiknes ar Maskavu. Mums izdevās nesabojāt mūsu attiecības ar Krieviju un palīdzēt citām valstīm saprast, ka attiecības ar Maskavu ir svarīgas tirdzniecības un enerģētikas jomā,” Grieķijas pozīciju skaidro Filiss.

Runājot par lēmumiem aizsardzības politikā, jāizceļ vēl viens svarīgs lēmums, kas Eiropai pieņemts aizvadītā pusgada laikā. ES ir uzsākusi militāro operāciju Centrālāfrikas Republikā, nosūtot 700 karavīrus. Jūnija vidū tika paziņots, ka karavīru skaits tiks palielināts vēl par 100 cilvēkiem.

Taupība un pieticība

Pateicību par paveikto Grieķijai izteicis arī Rēns. „Ļaujiet man Eiropas Komisijas vārdā izteikt pateicību Grieķijas prezidentūras komandai par labu sadarbību pagājušo mēnešu laikā EkoFin (ES ekonomikas un finanšu ministru sanāksme) padomes ietvaros,” sacīja Rēns.

Viņš ir uzsvēris, ka padarīts labs darbs kopējo Eiropas finanšu pozīciju stiprināšanā. Grieķijas Eiropas un ārlietu izpētes fonda prezidents profesors Lukas Cukalis arī uzslavē savas valsts veikumu. „Es domāju, ka panākts kopējais konsenss Eiropā un Briselē, ka Grieķijas prezidentūra ir bijusi veiksmīga. Iespējams, daži cilvēki bijuši pārsteigti, jo, kā zināms, Grieķija atrodas dziļā ekonomiskā krīzē, bijusi arī politiska nestabilitāte. Cilvēki bija baidījušies, ka tas atstās negatīvu iespaidu uz prezidentūras gaitu. Man ir prieks atzīt, ka tas nav noticis. Tieši otrādi, grieķi parādījuši spēju organizēt prezidentūru pienācīgā līmenī, kas protams ir rezultāts uzkrātai pieredzei, vadot šo pasākumu iepriekšējās reizes,” prieku pauž Filis.

Lai arī tika paziņots, ka prezidentūras organizēšanai Grieķija tērēs ap 50 miljoniem eiro, reāli izdevies pasākumu noorganizēt ar daudz mazākām naudas summām. Grieķi spējuši iekļaut tēriņus 14 miljonu robežās.

Piemēram, tika ietaupīts uz dāvanām, kuras tradicionāli pasniedz augstajiem viesiem un žurnālistiem, bet transportēšanu ir uzņēmies komercuzņēmums. Kā jau izskanējis, Latvija 2015. gada pirmajā pusgadā plāno tērēt prezidentūras organizēšanas vajadzībām piecreiz lielāku summu – aptuveni 70 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti