Grieķijas parlamenta vēlēšanās uzvaru prognozē partijai «Syriza»; cīņa par neizlēmušajiem

Teju trešdaļa jeb 29,5% Grieķijas vēlētāju svētdien gaidāmajās vēlēšanās plāno balsot par kreiso ekstrēmistu apvienību "Siriza" (Syriza), tai ar 25,7% seko centriski labējā partija „Jaunā demokrātija” (Nea Dimokratia), liecina informācija Grieķijas dienas laikrakstā „Kathimerini”, kur apkopotas 12 dažādu pētījumu kompāniju un Maķedonijas Universitātes veiktās priekšvēlēšanu aptaujas. 

Cīņa par neizlēmušajiem

Pārējām partijām atbalstītāju ir krietni vien mazāk, tomēr pietiekoši, lai tās cerētu uz iekļūšanu parlamentā. Par centriski kreiso partiju „Upe” (To Potami) ir gatavi balsot 6% vēlētāju, 5,2% atbalsta galēji labējo partiju „Zelta rītausma”, 4,8% - komunistu partiju „KKE” un 4% - sociālistu partiju „PASOK”.

Foto: Dace Komseli, komunistiskās partijas "KKE" reklāmas plakāts

Pāris dienas pirms vēlēšanām notiek aktīva cīņa par tiem 10,9% vēlētājiem, kuri vēl nav izlēmuši, par ko balsot.

Grieķijas likumdošana nosaka, ka partijai ir nepieciešams saņemt vismaz 3% vēlētāju balsu, lai iekļūtu parlamentā, līdz ar to, pateicoties neizlēmīgajiem, cerības tikt ievēlētiem saglabā labējā populistu partija „Neatkarīgie grieķi” (ANEL), kura pagaidām ieguvusi 2,6% vēlētāju atbalstu.

Grūti prognozēt, vai uzvaras gadījumā „Sirizai” izdosies izveidot autonomu valdību, jo tas ir atkarīgs no tā, cik daudz mazo partiju iegūs mazāk par 3% balsu.

Foto: Dace Komseli, partijas "Siriza” reklāmas plakāts Atēnās

Jo vairāk partiju paliks aiz strīpas, jo zemāks ir nepieciešamo balsu skaits autonomas valdības izveidošanai.

Piemēram, ja mazās partijas kopā iegūst 12% balsu, visvairāk atbalstu ieguvušajai partijai nepieciešams iegūt 35,6% vēlētāju balsu, lai tā iegūtu 151 vietu parlamentā. Ar koalīcijas partneru meklēšanu „Sirizai” var klāties daudz grūtāk nekā ar tautas atbalsta iegūšanu.

Foto: Dace Komseli. Aliki Kosifologu

„Sirizas” parlamentārās grupas līdzstrādniece Aliki Kosifologu portālam lsm.lv norādīja: „Par sadarbības partneriem valdības veidošanā šobrīd neko nevaram pateikt. Jautājums nav par to, kuri mums vairāk simpatizē, bet gan ar kuriem izdosies atrast kopīgu valodu valstiski svarīgu jautājumu īstenošanā. Tās noteikti nebūs labējās partijas. Mums, protams, gribētos, ka KKE būtu vairāk atvērti sadarbībai, bet pagaidām izskatās, ka tas nenotiks. Ceram, ka pēc vēlēšanām kaut kas mainīsies.”

Partiju solījumi un puspatiesības

Grieķijā politiskās partijas pirms vēlēšanām visiem sola visu, sākot ar algu paaugstināšanu un beidzot ar nodokļu samazināšanu, taču, kā liecina iepriekšējās vēlēšanas, politiķi centīsies piepildīt tikai tos solījumus, kas doti tiem, kuri par viņiem balsoja, un aizstāvēs tikai savu balsotāju intereses*.

Par partiju „Siriza” galvenokārt balso jaunieši vecumā līdz 24 gadiem, studenti, bezdarbnieki un pašnodarbinātas personas. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc partijai līdz šim nācies samierināties ar opozīciju, jo jaunieši nepiedalās vēlēšanās tik aktīvi, kā to dara vecāka gadagājuma cilvēki.

Par partiju „Jaunā demokrātija” pārsvarā balso pensionāri un lauksaimnieki, kas izskaidro, kāpēc partija tik ļoti rūpējas par pensionāru interesēm, cenšoties noturēt pensijas pēc iespējas augstākas, tajā pašā laikā uzliekot arvien lielāku nodokļu slogu uz privātuzņēmēju pleciem (lai gan pirms 2012.gada vēlēšanām solīja nepaaugstināt nodokļus), kā arī ignorējot jauniešu intereses. Pēc Grieķijas Statistikas pārvaldes (ELSTAT) datiem, Grieķija pērn un šī gada sākumā ir līderis jauniešu bezdarba jautājumā visā Eiropas Savienībā, tuvojoties 60%.

Katru gadu Grieķija pensijās izmaksā 30 miljardus eiro - puse no valsts budžeta tiek tērēta sociālā nodrošinājuma sistēmai.

Cenšoties īstenot Troikas uzstādītās prasības, „Jaunā demokrātija” samazināja valsts sektora darbinieku skaitu, atlaistajiem ierēdņiem piešķirot pensijas. Daudzi no viņiem ir jaunāki par 65 gadiem, turklāt viņu pensijas ir lielākas par 1000 eiro mēnesī. Valstī šobrīd ir vairāk nekā 3 miljoni pensionāru un mazāk nekā 3 miljonu strādnieku, līdz ar to Grieķijas ekonomika nespēj finansiāli atbalstīt šādu rīcību. „Jaunās demokrātijas” un PASOK valdīšanas laikā daudzi pensionāri saņēma divas vai pat trīs pensijas un čakli balsoja par saviem labdariem vēlēšanās. Ja valsts pārtrauc maksāt pensijas tiem, kuri ir jaunāki par 65 gadiem, budžetā tiks ietaupīti 6 miljardi eiro.

Viens no populārākajiem solījumiem, ko partijas izmanto priekšvēlēšanu reklāmas kampaņās, saistās ar apvienoto nekustamā īpašuma nodokli (ENFIA). „Jaunā demokrātija” sola to samazināt par 30%, bet „Siriza” atcelt pavisam.

Tikai politiķi noklusē faktu, ka iedzīvotāji šo nodokli nespēj samaksāt un ar katru dienu parāds nodokļu pārvaldei pieaug.

Ieņēmumi no ENFIA ir tikai uz papīra, realitātē cilvēkiem nav naudas, lai šo nodokli samaksātu.

Jaunās partijas loma

Pagājušajā gadā dibinātās partijas „Upe” (To Potami), kas priekšvēlēšanu aptaujās ir trešā populārākā, līderis ir žurnālists Stavros Teodorakis, kurš savulaik kļuva populārs, veidojot reportāžas par imigrantiem un jauniem cilvēkiem cietumos.

Foto: Dace Komseli, Partijas "Upe" stends

Tika pierādīts, ka žurnālists saviem sižetu varoņiem prasīja melot kameras priekšā, lai dramatizētu notikumus un paaugstinātu savus reitingus. Žurnālista karjeras un partijas finansiālais atbalstītājs ir grieķu oligarhs Leonids Bobolas, kuram pieder televīzijas kanāls MEGA kā arī lielākais uzņēmums Grieķijā „Ellaktor”.

Partijas „Upe” galvenais uzdevums bija panākt to, lai „Siriza” nenāktu pie varas.

To centās īstenot, izmantojot televīzijas kanālu MEGA, biedējot cilvēkus ar informāciju, ka, kreiso ekstrēmistu apvienībai nākot pie varas, tiks zaudēta nauda bankās un arī mājas. Ideja iepatikās arī partijai „Jaunā demokrātija”, kura pirmsvēlēšanu reklāmās cenšas parādīt, kādas nelaimes sagaida Grieķijas iedzīvotājus, ja viņi atbalstīs „Sirizu”, un kāda laime, prieks un pārpilnība gaidāma, ja vēlēšanās uzvarēs centriski labējā partija.

Ņemot vērā lielo iedzīvotāju atbalstu „Sirizai”, partija „Upe” īsi pirms vēlēšanām savu agresīvo nostāju ir mazinājusi, jo cer, ka kreiso ekstrēmistu apvienība nevērsīsies pret oligarhiem un viņu parādiem bankās. Piemēram, Bobolas ir parādā bankām vairāk nekā vienu miljardu eiro. Arī Kosifologu lsm.lv norādīja:

„Taupības politika nebija domāta, lai palīdzētu cilvēkiem, bet gan, lai palīdzētu bankām tikt pāri krīzei.”

Šobrīd partijas „Upe” uzdevums ir neļaut „Sirizai” izveidot autonomu valdību, cerēt uz tikšanu koalīcijā, un gāzt valdību, ja kreiso ekstrēmistu apvienība rīkojas pretēji centriski kreisās partijas interesēm.

Kā būtu, ja būtu…

Partijai „Jaunā demokrātija” ne tikai jācenšas saglabāt savas līderpozīcijas, bet arī nedēļu pirms vēlēšanām jānogludina nesaskaņas savu biedru vidū. Deputāte Dora Bakojani publiski paziņoja: „Ja Micotaki valdības iesāktais darbs būtu pabeigts, šodien valstī nebūtu krīze,” tādā veidā nomelnojot pašas pārstāvētās partijas vadītāju Antoni Samaru un atsaucot atmiņā 90.gadu politiskos notikumus. Deputātes tēvs un bijušais Grieķijas premjerministrs ir Konstantīns Micotakis. Viņš savas valdīšanas laikā vēlējās samazināt valdības izdevumus, privatizēt valsts īpašumus un reformēt civildienestu, taču toreizējais „Jaunās demokrātijas” biedrs Antonis Samars un viņa sekotāji izstājās no partijas, nodibinot jaunu grupējumu „Politiskais pavasaris” (Politiki Aniksi), izraisot valdības krišanu. 1993.gada ārkārtas valdības vēlēšanās uzvarēja PASOK un K.Micotakis atkāpās no partijas vadītāja amata. Antonis Samars reformēja savu partiju un atkal pievienojās „Jaunajiem demokrātiem” 2004.gadā.

Cīņā par vietām parlamentā tiek izmantoti dažādi līdzekļi un saukļi.

„Jaunie demokrāti” reklāmās skandina: „Mēs sakām patiesību”, savukārt „Siriza” visas Atēnu galvenās ielas ir izlīmējusi ar plakātiem, kuros rakstīts: "Cerība nāk."

Foto: Dace Komseli, partijas "Jaunie demokrāti" stends 

Partija „Upe” sola: „Mēs visu mainīsim, nenojaucot valsti.” Komunisti apņemas būt  „Stipri tautai”. Kas visvairāk būs uzrunājis vēlētājus, tas būs redzams pēc 25.janvāra, pēc vēlēšanu rezultātu apkopošanas.

* 2012.gada vēlētāju analīze

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti