Nav otras tādas valsts visā Eiropā, kurai aizvadītais gads nesis tik daudz pārmaiņu politiskajā un ekonomiskajā dzīvē, kā tas noticis Grieķijā. Valsts iedzīvotāji šogad devušies pie vēlēšanu urnām kopumā trīs reizes. Cerības tika saistītas ar jauno kreisi orientēto partiju, kas nonākusi pie varas, pateicoties saviem solījumiem pielikt punktu stingrajiem taupības pasākumiem un izvest valsti no ieilgušās krīzes. Brīnums nenotika. Tā vietā iedzīvotājiem nācās iziet cauri bailēm par izstāšanos no eirozonas un kapitāla kontroles pasākumiem.
Atbraucu no vienas ekonomiskās krīzes citā. Tā, nedaudz uzsmaidot, par savu lēmumu pārvākties no Latvijas uz Grieķiju saka Ivonna Salīte. Tieši pirms sešiem gadiem, kad Latvijā sāka vērsties plašumā finanšu krīze un jau tika iedarbināti ekonomikas glābšanas pasākumi, trauksmes signālus sāka raidīt arī Grieķija. Taču ne materiālas dabas apsvērumi atveda Ivonnu uz šo dienvidvalsti, bet gan – mīlestība. Viņa satika savu topošo vīru, grieķi Maki Russu. Tagad viņiem aug trīs gadus vecs dēls - Jorgos. Krīzes ietekme toreiz šajā saules apmīlētajā valstī, atminas Ivonna, nemaz nebija tik ļoti jūtama:
"Es atceros no deviņdesmitajiem gadiem, kad mamma iemācīja taupību, arī Latvijā nebija viegli. Jo grieķi dzīvoja, nedomāja daudz, kā taupīt naudu… es tik ļoti nejūtu.. Man patika tas, ka Latvija bija kā paraugvalsts, grieķi to pozicionēja kā piemēru, Latvijas bija izturējusi šo trako laiku, kā teikt…"
- Jāpiedzīvo aizvien dziļāka krīze
- Baro ar kārotiem solījumiem
- Aizvadītais gads – krīzes kulminācija
- Tomēr "jā" aizdevēju prasībām
- Otrais uzticības kredīts Cipram
- Bažas par bēgļu plūsmu
Jāpiedzīvo aizvien dziļāka krīze
Lai arī ne tik strauji, bet pakāpeniski arī grieķu sabiedrība bija spiesta iet Latvijas pēdās. Pirmajai glābšanas paketei no starptautiskajiem aizdevējiem sekoja otra. Valstsvīri pasludināja aizvien jaunus taupības pasākumus - tika samazinātas algas, pensijas, celti esošie nodokļi, ieviesti jauni. Krīzes ietekme atspoguļojusies arī Ivonnas ģimenes budžetā. Ivonna nomainīja darbu un tagad strādā zvanu centrā. Savukārt viņas vīrs grieķis Makis, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, saka, ka izturēt nodokļu slogu ar katru gadu paliek aizvien grūtāk. Pamatdarbībā, kas ir māju celtniecība, kritums ir pāri par 70%, tāpēc nākas meklēt jaunas darbības sfēras. Agrāk viņam piederēja restorāns, taču ienākumi krituši un to nācās slēgt. Abi atzīst, ka šis gads bijis grūtākais salīdzinājumā ar iepriekšējiem.
"Kas attiecas uz Jūsu jautājumu par aizvadīto gadu, te notiek politiskā spēle un neviens nezina, ar ko tā beigsies. Mēs atrodamies politiski nestabilā valstī un tas rada problēmas gan ārvalstu sabiedrībai, gan mums pašiem, jo mēs vairs neuzticamies nedz politiskajai sistēmai, nedz cilvēkiem, kas mūs vada.
Viedokļi mainās katru dienu, taču galu galā parastiem iedzīvotājiem, patērētājiem jāpiedzīvo aizvien dziļāka krīze. Arī ekonomiskā lejupslīde kļūst ar katru dienu smagāka," saka Makis.
"Visgrūtākais, jā, it kā Cipra valdība mēģināja pateikt, ka mēs paši mēģināsim izkulties no šīs putras un nepiekritīsim drastiskajiem noteikumiem, iziesim no eiro. Varbūt tas pat būtu bijis labāk, (..)" spriež Ivonna.
Baro ar kārotiem solījumiem
Četrdesmitgadīgā kreiso radikāļu līdera Alekša Cipra uzkāpšana uz Grieķijas politiskās skatuves bijusi strauja un žilbinoša. Jauns, izskatīgs un enerģisks, par viņa galveno bonusu kļuvusi spēja sniegt grieķu tautai tik kārotos solījumus.
Par to, ka ar vienu parakstu viņš, Ciprs, atcels visas savu priekšgājēju parakstītās vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem un vispār izrausies no viņu diktāta. Par to, ka pastāv kāds cits ekonomikas atjaunošanas ceļš, ne mūžīgā budžeta lāpīšanas politika.
Cipra pārstāvētā galēji kreiso politisko spēku vienība "Syriza" skaidri apzinājās savu popularitāti un savu konkurentu vājumu. Tāpēc faktiski tā forsējusi ārkārtas parlamenta vēlēšanas janvārī, izgāžot prezidenta amata kandidātu mēnesi iepriekš. Konservatīvie spēki tika patriekti no varas. Savukārt Eiropas vēsturē pirmās kreisās valdības pārstāvji sāka pusgadu ilgās pārrunas ar aizdevējiem, kas iegāja strupceļā. Tad Atēnas spēra riskantu soli – paziņoja par referenduma rīkošanu, lai aicinātu grieķu sabiedrību izteikties – par vai pret ārzemju donoru piedāvātajiem taupības pasākumiem apmaiņā pret finanšu palīdzību. Referendums bez juridiska pamatojuma, bet ar spilgtu emocionālu nokrāsu.
Aizvadītais gads – krīzes kulminācija
Savās mājās Latvijas Radio pirmssvētku laikā laipni uzņem arī Arkaļu ģimene. Pirms sešiem gadiem latviete Kristīne apprecējās ar grieķi Panteli. Lai arī kāzas notika Latvijā, par savu pastāvīgo dzīvesvietu pāris izvēlējās Grieķiju. Par labu pārbraukšanai uz Atēnām nostrādāja tas apsvērums, ka Kristīne ar savu specialitāti varētu atrast darbu šeit. Bet grieķim Latvijā bez latviešu valodas zināšanām, turklāt krīzes pirmsākumos tas nebūtu tik vienkārši. Kā pierādījies praksē, lēmums bija pareizs. Tā kā Kristīne ir informācijas tehnoloģiju speciāliste, jau pirmajā gadā viņai izdevies atrast darbu Grieķijā, kur strādā vēl aizvien.
Arī viņa aizvadīto gadu sauc par kulmināciju visiem iepriekšējiem krīzes gadiem. Īpaši nepatīkami mirkļi pavadīti jūnija beigās – jūlijā, kad tika paziņots par prettaupības referendumu. Bez ārvalstu finanšu palīdzības grieķiem draudēja maksātnespēja.
Notikumu attīstības gaita, kurā valsts atgrieztos pie nacionālās valūtas drahmas, kļuvusi kā nekad iepriekš tuva pie īstenošanas. Iedzīvotāju vidū parādījās panikas pazīmes. Tika izpirktas pirmās nepieciešamības preces, benzīns, zāles. Ieguldītāji masveidā izņēmuši naudu no bankām. Bankas aizvēra savas durvis un tika ieviests 50 vai 60 eiro limits izņemšanai no bankomāta. Pensionāri sāka drūzmēties pie bankām cerībā tikt pie savas pensijas, kuras izņemšana arī bijusi ierobežota.
"Mūs tas skāra tāpat kā visus citus cilvēkus, sakot, ka vienā jaukā dienā jūs nevarat izņemt savu naudu. Protams, līdz tam cilvēkiem bija uzticība bankām. (..) Mūs tas skāra mazāk, jo man joprojām konts ir Latvijā, sajūta bija vieglāka, mums panikas nebija… Bet, ja tas būtu tikai kā Grieķijas ienākumu avots vai noguldījumi, tā būtu reāla problēma. (..) Stāvējām rindā, lai izņemtu naudu, (..)" stāsta Kristīne.
Tomēr "jā" aizdevēju prasībām
Kapitāla kontrole, proti, naudas izņemšanas ierobežojums tiek saglabāts līdz pat šodienai. Taču tagad limitēta ir vienreiz nedēļā, nevis dienā izņemtā summa. Šobrīd tie ir 420 eiro. Jūnijā, kad politiskajā skatuvē notikumi raisījās ar neparedzamu gaitu, Kristīnei un Pantelim piedzimis burvīgs dēliņš.
Kristīnes vīram Pantelim Arkali ir 34 gadi un viņš ir bankas darbinieks. Jūlijā kopā ar vairāk nekā sešiem miljoniem citu grieķu pilsoņu Pantelis bija gājis uz referendumu, lai paustu savu pilsonisko nostāju. Nostāju, kas izrādījās izteiktā mazākumā. Lielākā daļa jeb 61% iedzīvotāju teikuši "nē" aizdevējiem.
Tautas skanīgais "ohi"/"Nē" vien dažas nedēļas vēlāk kļuva par "jā". Riskējot palikt bez ārvalstu naudas grieķu premjers Aleksis Ciprs padevās aizdevēju prasībām.
Augustā valdība parakstīja trešo vienošanos ar aizdevējiem par 86 miljardu eiro piešķiršanu triju gadu laikā. Un tas grieķu iedzīvotājiem nozīmē vēl bargāku taupību, ieskaitot kārtējo pensiju samazināšanu. Šīgada politiskos notikumus savā dzimtenē Pantelis raksturo ar vārdu sirreāls:
"Visai valstij ir jānomierinās. Katram cilvēkam ir jādomā loģiski. Kad cilvēkam ir bailes noturēties darbā vai viņš ir zaudējis darbu, vai viņu bērni nevar atrast darbu, vai ir jāmaksā lielas summas par medicīnas izdevumiem - jo valsts veic samazinājumus -, tādas lietas izraisa haosu dzīvē, cilvēks pārstāj domāt tieši, pat vienkāršas lietas paliek par sarežģītām. Cilvēki tiecas sekot trakām idejām. Es domāju, sabiedrībai ir jānomierinās, jāsāk domāt loģiski un jāsaprot, ka dzīves stils, kāds te ir bijis gadu desmitiem, tas vairs nestrādās. Teiksim tā: bija jautri – pēdiņās, - bija jauki, bet ar to ir cauri. Tagad ir jādara kaut kas cits. Es domāju, ka šis "cits" nebūs radikāls vai traks. Idejas par to, ka Grieķijai jāatstāj eiro zona, Eiropas Savienība… šīs lietas nav tās, kuras cilvēki patiesi vēlas."
Otrais uzticības kredīts Cipram
Otrajās šī gada ārkārtas vēlēšanās, kas notikušas septembrī, iedzīvotāju atbalsts šai pašai valdībai ir samazinājies, taču uzticības kredīts atkal ir izsniegts. Balsu pietiek, lai Cipra vadītā koalīcija turpinātu uzsākto politiku un arī savu kritizēto priekšgājēju darbus, proti, samazinātu valsts tēriņus.
Lai arī grieķu politiskā vadība veikusi 360 grādu pagriezienu savās vadlīnijās, šobrīd tauta ir paudusi savu gribu. Un to Latvijas vēstnieks Grieķijā Ivars Pundurs sauc par pozitīvu soli:
"Es domāju viena pozitīvā lieta ir tā, ka, ja gada sākumā bija šaubas, vai Grieķija paliks vienotajā eiro zonā, tad tagad tas ir atrisināts."
Šī gada apskats būtu nepilnīgs, ja netiktu pieminēta vēl viena būtiska problēma, kas šogad kļuva par izaicinājumu arī visai Eiropai, taču ir īpaši Grieķijai – tā ir bēgļu krīze. Grieķija jau ilgus gadus kalpojusi par migrantu tranzīta posmu ceļā uz turīgām Eiropas valstīm, taču šogad šī plūsma sasniegusi iepriekš neredzētus apmērus. Pēc Starptautiskās migrācijas organizācijas datiem, šogad Eiropā pa sauszemes un jūras ceļiem iekļuvuši gandrīz viens miljons cilvēku. Lielākā daļa, tie varētu būt ap 800 tūkstošiem, iebraukuši caur Grieķiju. Simtiem cilvēku, nesasnieguši grieķu krastus, gājuši bojā. Taču efektīvas rīcības politikas, ko darīt ar šo iebraucēju plūsmu, šobrīd nav.
Bažas par bēgļu plūsmu
Ciemojoties pie Ivonnas Salītes, viņas vīrs Makis veicis drūmas prognozes:
"Es uzskatu, ka mēs kļūsim par tādu kā stāvvietu lielam daudzumam cilvēku. Tas jau notiek, un es neredzu, ka šī plūsma mazinātos. Lai arī notikušas daudzas pārrunas un mēģina rast risinājumu, lai mazinātu šo plūsmu, tūkstošiem cilvēku bēg no valstīm, kurās ir karš, ko kādreiz pagātnē ir darījuši arī grieķi. Taču diez vai šo plūsmu izdosies apturēt. Es uzskatu, ka Eiropas Savienība nevarēs uzņemt visus šos migrantus, un viņi izveidos koloniju Grieķijā.
Tas nozīmēs, ka pieaugs rasisma līmenis, pasliktināsies attieksme no iedzīvotāju puses. Ja valstī, kurā ir ekonomiska krīze un pašiem iedzīvotājiem nav ko ēst, iebrauks vēl tūkstošiem citu cilvēku, beigu beigās būs kāds sociālais sprādziens."
Arī Latvijas vēstnieks Grieķijā Ivars Pundurs, kas Grieķijā strādā jau ceturto gadu, izceļ šo problēmu kā vienu no aktuālākajām un cer, ka situācija ar kopīgiem spēkiem tiks atrisināta.
Tāds nu tas ir bijis šis gads, ko varētu raksturot kā lūzuma gadu Grieķijai. Vēlējums - lai nākamais gads kļūtu mums visiem par pozitīva izrāviena gadu, bet - lai veiksmes stāsts īstenotos, tam sākumā ir jānotic.
