ĪSUMĀ:
- IZM plāno mainīt kritērijus universitāšu statusam.
- Kritērijus izpilda četras universitātes, bet izaicinājumi ir divām: Liepājā un Daugavpilī.
- Viens no kritērijiem – studentu skaits vismaz 4000, tostarp 15% ārvalstu studenti.
- Daugavpils Universitātes neizpratnē, un studentiem bažas par diplomu un reputāciju.
- IZM vīzijā universitātēm pieprasīta plašāka zinātnes nozaru dažādība.
- IZM: spēcīgām universitātes vajadzīga kritiskā masa. Gatavi diskutēt par studentu skaitu.
- IZM: būtiskākais kritērijs - universitātes budžetā 30-50% jābūt zinātnes finansējumam.
- DU un LIZDA kritizē reformas virzības veidu un norāda uz neskaidrībām.
- Augstskolu statuss neietekmēs valsts finansējumu pēc pārmaiņām.
- IZM arī plāno īpašas padomes finanšu jautājumiem. Neskaidrība – par to finansējumu.
- Mudina nošķirt mākslas augstskolas kā atsevišķu tipu.
- Jauno zinātnieku apvienība: sākotnējā iecere sasteigta, bet reforma vajadzīga.
Jābūt vairāk studentiem
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nule izstrādātajā augstskolu pārvaldības modelī iestādes iedalījusi pēc konkrētiem tipoloģijas kritērijiem, kas citstarp nošķir augstskolas un universitātes. Viens no publiskajā telpā visvairāk apspriestajiem ir studentu skaita kritērijs, lai iestāde varētu gūt universitātes statusu. Proti, rosināts, ka par universitāti uzskatāma iestāde, kurā studē vismaz 4000 studentu (vidējā termiņā vismaz 5000 studentu), tostarp 15% jābūt ārvalstu studentu īpatsvaram.
"No kurienes tieši četri tūkstoši parādījās, kāpēc tieši tāds skaitlis, ne citādāks? Tam nav absolūti nekāda pamatojuma," saka Daugavpils Universitātes rektore Irēna Kokina.
Kokina norāda, ka saskaņā ar patlaban piedāvātajiem kritērijiem universitātei tikai nepietiekamā studentu skaita dēļ nāktos pārtapt par augstskolu. Aizvadītajā nedēļā rektori tikušies ar ministriju, taču par to, vai statuss saglabāsies arī reģionālajām universitātēm, ministrija konkrētu atbildi nesniedzot
"Mums pēkšņi vienkārši masu medijos paziņoja, ka diemžēl universitāšu statuss paliek tikai četrām universitātēm Latvijā un divām tas būs tā kā noņemts. Tas absolūti izraisa neizpratni. Mēs reāli apzināmies arī potenciālo studentu skaitu, kas varētu pie mums studēt, bet es domāju – 4000 studentu skaitu tuvāko divu gadu laikā mēs nesasniegsim," saka Daugavpils Universitātes rektore.
Iebilst arī studenti
Arī studenti pauduši bažas par iestādes nākotni un 29. janvārī pieteikuši mītiņu pret universitātes statusa mainīšanu.
Daugavpils Universitātes Studentu padomes Akadēmiskā virziena vadītājs Ilmārs Mežaraups gan norāda, ka mītiņa iespējamo norisi izšķirs pārrunas ar ministriju. Tikšanās plānota piektdien, 24. janvārī.
"Mēs esam ciešā saziņā ar Latvijas Studentu apvienību, kas arī pauž atbalstu mūsu iecerei, tādēļ esam gatavi parādīt savu nostāju un spert šo soli. Lai arī mēs varam skatīties cerīgi uz ministrijas atbildi, tomēr viņu iepriekšējā rīcība, neiesaistot universitāti un neieklausoties mūsu viedoklī, ir parādījusi viņu attieksmi. Un izskatās, ka mums nāksies rīkot mītiņu," saka Mežaraups.
Studentu padome janvārī veikusi arī aptauju par iespējamo universitātes reorganizāciju par augstskolu. Kopumā atbildes snieguši trešdaļa studentu, un teju 90% atbildējuši, ka viņi ir pret šādām izmaiņām, jo tas var ietekmēt gan viņu personisko karjeras izaugsmi, gan iestādes attīstību.
"Ir radusies neizpratne, kas notiek, kas notiks ar diplomiem.
Studenti saka, ka vēlas absolvēt universitāti, jo tieši reputācija un tas, ko sniedz universitāte, ir tas, kas piesaista studentus un liek palikt šajā reģionā.
Ja šeit paliek tikai augstskola ar kādu konkrētu specializāciju, tā nespēs palīdzēt visām nozarēm, kas jau ir attīstītas Austrumlatvijā. Un ir arī jāņem vērā tie studenti, kam nav iespējas doties uz Rīgu studēt un kuri vēlas palikt šeit un kaut ko attīstīt," saka Mežaraups.
Prasa nozaru dažādību
Daugavpils Universitātē kopā ar ārzemju studentiem patlaban ir 2200 studējošo, un pēdējos gados skaits ir bijis līdzīgs. Līdzās kvantitatīvajam kritērijam Daugavpils Universitāte, iespējams, nespētu izpildīt arī citus atsevišķus jaunos kritērijus, atzīst rektore.
Ministrijas veidotajā augstskolu pārvaldības vīzijā universitātēm pieprasīta plašāka zinātnes nozaru dažādība. Savukārt Daugavpils Universitāte mērķtiecīgi ieguldījusi konkrētās jomās.
"Nozaru grupas šeit ir ļoti plaši definētas. Piemēram, dabas zinātnes kā tādas. Jaunajā ziņojumā deklarēts, ka universitāte var būt tad, ja darbojas vismaz piecās šajās zinātņu nozarēs. Bet dabas zinātnēs mums patlaban jau ir promocijas padomes un doktorantūras matemātikā, fizikā un bioloģijā. Tātad trīs līdz šim atsevišķas mēs summēsim vienā grupā. Tā atbilstoši arī citās nozaru grupās. Un tas viss bija atsevišķi, līdz šim mēs strādājām ar 11 promocijas padomēm un doktorantūrām. Bet tagad to visu sašaurina ar jaunuzstādītām prasībām. Kopumā pēc šī jaunā modeļa mums ir tikai trīs nozares – humanitārā, dabas zinātnes, sociālā," skaidro Kokina.
IZM: Spēcīgām universitātes vajadzīga kritiskā masa
"Tas nav jautājums par to, vai mēs ņemam nost nosaukumu. Bet jautājums par to, ka mēs vienojamies, ka šie ir institūcijas spēka un attīstības potenciāla rādītāji," skaidro Izglītības ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte Dace Jansone.
Izglītības ministrija augstskolu pārvaldības modelī no studentu skaita prasības atteikties neplāno, taču atzīst, ka cipars nav akmenī kalts un, iespējams, tas dokumentā vēl pamainīsies.
Jansone uzsver, ka jautājums ir par to, vai augstskolām ir redzējums jeb stratēģijas, kā šo latiņu sasniegt: "Par studentu cipariem diskusija izvērtās ļoti emocionāla. Tas nebija tas, ko mēs plānojām, ieliekot šādus atskaites punktus, bet gan saistīts ar to, ka dodam skaidru attīstības virzienu.
Spēcīgas ir tās universitātes, kur ir nodrošināta konkrēta kritiskā masa.
Skatoties uz patlaban spēcīgākajām iestādēm un to pašreizējo lielumu, kā arī vērtējot demogrāfiskās tendences un iespējas attiecībā uz ārvalstu studentu piesaisti, tas skaitlis nav neiespējams."
Kritērijus izpilda četras augstskolas
Pašlaik Latvijā ir sešas augstākās izglītības iestādes, kas savā nosaukumā ietver vārdu "universitāte". Ministrija apstiprina, ka piedāvātos kritērijus patlaban izpilda četras: Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
Lielāki izaicinājumi ir Liepājas un Daugavpils universitātēm. "Tas nav jautājums par to, ka universitātes nosaukums pats par sevi kaut ko apliecina. Apliecina reālā spēja izdarīt lietas un sasniegt rādītājus. Un studentu skaita kritērijs ir tikai viens no kritērijiem.
Ja citi kvalitatīvi rādītāji tiek izpildīti augstāk, tad varam sniegumu rādītājus izlīdzināt," norāda Jansone.
Izglītības ministrijas speciāliste skaidro, ka augstskolu tipu noteikšana vajadzīga, jo izglītības jomā ilgu laiku nav vērtētas augstākās izglītības institūcijas: vai mēs ejam līdzi laikam Eiropas valstu kontekstā un vai mūsu ambīcijas ir pietiekoši augstas?
"Mēs ikdienā uz savām augstākās izglītības institūcijas raugāmies no Latvijas perspektīvas, bet realitātē visas Latvijas augstākās izglītības institūcijas jau sen ir spēlētāji Eiropas augstākās izglītības telpā. Līdz ar to, atverot diskusiju, nāca skaidrs priekšlikums, ka varētu ieviest dalījumu divās grupās universitātes un augstskolas," skaidro Jansone.
Viņa uzsver, ka
gan universitātēs, gan augstskolās saglabāsies tiesības īstenot bakalaura, maģistra un doktora līmeņa programmas.
Taču universitātēm lielākais darbības fokuss būs vērsts uz pētniecību: "Līdz ar to universitātes statusam būtisks kritērijs ir, ka ievērojamai daļai, no 30-50%, universitātes budžeta jāveido no zinātnes finansējuma daļas. Tas ir būtiskākais kritērijs. Sagaidām, ka universitātēs ir jābūt vairāk ārvalstu studentiem, īpaši maģistra un doktora līmeņa studijās."
Kritizē reformas virzības veidu
Daugavpils Universitātes rektore Irēna Kokina pauž neizpratni arī par reformas virzības veidu, pietiekami neiesaistot nozares pārstāvjus, īpaši ignorējot reģionālās universitātes.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga papildina, ka nav skaidrības, kā izvēlēti darba grupās iesaistītie eksperti. Tas arodbiedrībai licis secināt, ka jaunais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgā procesā.
"Pēdējo nedēļu laikā augstākās izglītības iestādes – gan universitātes, gan augstskolas, gan koledžas – gan sociālie sadarbības partneri ir savilkušies vienā dūrē. Ir tik liela šī saliedētība, kur saprotam: jā, kādas pārmaiņas ir vajadzīgas, bet ne šādi – ar tik daudziem neatbildētiem jautājumiem.
Pie pārmaiņu īstenošanas ir ļoti būtisks dialogs ar visām iesaistītajām pusēm, un te ir kārtējais piemērs, kur gan lēmējvaras, gan izpildvaras pārstāvji nav pieturējušies pie tā.
Un tad viņi brīnās par lielo kritikas devu. Gribu uzsvērt, ka pie viena galda varbūt nav jābūt visiem gribētājiem, bet ir izkristalizējušies nacionāla līmeņa sociālie sadarbības partneri. Taču mēs gaidām, kad būs iespēja pārliecināties, kas ir un kas nav ņemts vērā ar ministrijas pamatojumu. Te es teiktu, ka ir nepieciešama klātienes saruna ar iesaistītajām pusēm. Vai tas tā notiks, ir grūti spriest," saka Vanaga.
Arodbiedrības ieskatā studējošo skaitam augstskolu iedalījumā jābūt sekundāram, jo būtiskāki ir kvalitātes rādītāji.
Vai mainīsies arī finanses?
Vienlaikus Vanaga norāda uz vēl kādu neskaidrību, proti, kā tiks nodrošināts valsts finansējums pēc augstskolu tipoloģijas izmaiņām.
"Mēs kā arodbiedrība vaicājam, ko iegūst un ko zaudē darba ņēmējs – pedagogs, zinātnieks un arī tehniskais darbinieks. Vai par to, ka ir augstāka prasību latiņa un papildu funkcijas, vai par to tiks piešķirts papildu finansējums, vai tomēr tas jārealizē esošā finansējuma ietvaros?" vaicā LIZDA vadītāja.
Savukārt Rektoru padome savā atzinumā raksta, ka Izglītības ministrijas projekts par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu ir neatbilstošs normatīviem un nav izmantojams, īpaši, ja nav izvērtēta politiskās iniciatīvas ietekme uz augstskolu finansējumu.
Ministriju pārstāvošā Dace Jansone norāda, ka atsevišķs finansējums pārvaldības reformai nav paredzēts: "Nav paredzēts, ka statuss ietekmē to, kādā veidā tiek piešķirts finansējums no valsts. Bet netieši tas parādīsies: ja universitātei lielāka attīstība ir koncentrēta uz zinātni, tad, protams, zinātnes budžeta, tajā skaitā zinātnes bāzes finansējuma sadaļa kopējā budžetā veidosies lielāka. Drīzāk tas skar finansējuma struktūru, un tad ir jautājums par spēju izplānot investīcijas darbībām, kuras tiek prioritizētas."
Īpašas padomes
Vēl daudz apspriests ministrijas priekšlikums katrā augstskolā veidot īpašas padomes, kas risinātu saimniecisko un finanšu attīstības pārvaldību. Tikmēr Senātu un zinātnes padomju kompetencē paliek akadēmiskie jautājumi. Jaunajās padomēs būtu 11 cilvēku sastāvs, no kuriem puse ministrijas atlasītie eksperti ārpus augstskolas.
Taču nozare arī šeit vērš uzmanību uz neskaidrību - kas apmaksās šo ekspertu darbu.
Rektoru padomes vadītāja Rūta Muktupāvela norāda uz neskaidrību, kādā veidā aprēķinās finansējumu, kas tiks viņiem maksāts par darbu un zināšanām, vai tas nāks no esošā finansējuma un pēc kādiem kritērijiem tas notiks.
"Ne tikai caur finansiālo prizmu. Ir jautājums arī par šo speciālistu kompetenci mūsu specifiskajā situācijā. Skats no malas nenāk par sliktu kādreiz, bet to rektori var darīt jau šobrīd. Ir padomnieku konventi, un rektors, kas domā ilgtermiņā, to jau šobrīd dara – piesaista profesionāļus, kuri redz no malas un dod padomus, kā to darbību attīstīt," saka Inga Vanaga.
Mākslas augstskolas un jaunie zinātnieki
Rūta Muktupāvela arī kā Kultūras akadēmijas rektore papildina, ka pārvaldības modelī būtu jānošķir mākslas augstskolas kā atsevišķs tips, lai tās arī varētu saglabāt statusu ar citādāku kapacitāti. Ministrija atzīst, ka pārvaldības modelī pagaidām nav apspriestas mākslas augstskolas, bet sola, ka tās varēs saglabāt augstskolas tipa statusu.
Izglītības nozarē pēdējos mēnešos viedokli izteikušas teju visas organizācijas, un, šķiet, ar mērenāku pieeju uz reformu pagaidām raugās Jauno zinātnieku apvienība, kas aicinājusi iesaistītajām pusēm neiet "ierakumos". Apvienības pārstāvis Kristaps Jaudzems piekrīt, ka piedāvātā pirmā redakcija ir sasteigta un daudzas lietas nav aprakstītas, bet reforma nav jāaptur.
"Es redzu, ka būtībā šo [desmit] gadu laikā nekas īpaši uzlabojies nav. Protams, lielu lomu tajā spēlē tas, ka nav bijis pietiekama finansējuma, par zinātni runājot. Uzskatu, ka nav iespējams attīstīt pietiekamu kritisko masu, ja universitātē nav plaši pārstāvētas vairāku zinātņu nozares.
Līdz ar to visdrīzāk pētniecības infrastruktūra un finansējums būtu jākoncentrē vietās, kur var sasniegt šo kritisko masu," saka Jaudzems.
Augstākās izglītības nozares pārstāvji varēja iesūtīt savus priekšlikumus augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa izmaiņām līdz 10. janvārim. Ministrija sola, ka bažīgie kritēriji tiks mainīti vai vairāk pamatoti, un jauno – papildināto redakciju ministrija plāno izsūtīt šīs nedēļas laikā. Savukārt valdībā šo modeli plānots virzīt februāra vidū.
