«Google» pūķis pārlido Lielo Ķīnas ugunsmūri. Stāsts par interneta cenzūru Ķīnā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Augusta sākumā atklātībā nāca informācija, ka tehnoloģiju gigants "Google" sācis izstrādāt īpašu meklēšanas rīka cenzēto versiju Ķīnas tirgum. Zem nosaukuma "Dragonfly" šis projekts tika turēts slepenībā arī pašā kompānijas iekšienē.  Ķīnas digitālo vidi ierobežo tā sauktais "Lielais Ķīnas ugunsmūris"- sistēmu un pasākumu kopums, kas realizē visaptverošu cenzūru pašā Ķīnā un ierobežo režīmam nevēlama ārvalstu satura pieejamību. Lai iekļūtu Ķīnas tirgū, "Google" nāksies savu meklēšanas rīku pielāgot režīma cenzūras prasībām un būt līdzatbildīgai cilvēktiesību pārkāpumos.

Īsumā:

  • "Google" sākusi izstrādāt īpašu versiju Ķīnas tirgum, kas pakļautos režīma prasībām, īstenojot cenzūru un pēc pieprasījuma varas iestādēm nododot informāciju par tā lietotājiem
  • Cenzētā meklētāja izstrādes projekts slēpts zem nosaukuma "Dragonfly", un tas ir izraisījis nosodījumu un neizpratni daudzu kompānijas darbinieku vidū
  • "Google" meklēšanas rīka cenzētā versija Ķīnā eksistēja jau iepriekš, taču tika apturēta politiskā spiediena no ASV un kiberuzbrukumu no Ķīnas dēļ
  • Kopš "Google" aiziešanas "Lielais Ķīnas ugunsmūris" jeb interneta lietotāju novērošanas un cenzūras likumi kā arī tehnoloģijas to masveida ieviešanai kļuvušas striktākas un efektīvākas
  • Atgriešanās Ķīnas tirgū nozīmētu "Google" līdzatbildību par režīma veiktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

 

"Jāzina, ko mēs būvējam"

Par "Google" meklētāja cenzētās versijas izstrādi pasaule uzzināja šī gada augustā, kad informāciju par šo projektu nopludināja ziņu organizācija "The Intercept". "Dragonfly" nāca kā pārsteigums ne tikai pasaulei, bet arī lielākajai daļai "Google" darbinieku. Par projektu bijis zināms tikai dažiem simtiem jeb mazāk kā 0,35% no kopumā 80 000 "Google" darbiniekiem.

Informācijas noplūde izraisījusi nosodījumu un neizpratni kompānijas iekšienē. "Google" darbinieki pieprasa atklātību par "Dragonfly" izstrādi un iespēju piedalīties ar to saistīto lēmumu pieņemšanā.  Kompānijas iekšienē cirkulē aktīvāko "Google" darbinieku grupas  izplatītā vēstule, kas brīdina, ka projekts liek uzdot nopietnus morālus un ētiskus jautājumus. "Steidzami nepieciešama atklātība, vieta pie sarunu galda un apņemšanās turpmāk padarīt projekta izstrādes gaitu skaidru un atvērtu". Vēstulē pieprasīts veikt projekta ētisko pārskatu, kurā tiktu iesaistīti gan augstākā, gan zemākā ranga "Google" darbinieki un iecelt īpašu uzraugu, lai nodrošinātu, ka visas iesaistītās puses pieturas pie savām norunām.

Izskanējušas sūdzības, ka "Google" darbinieki līdz šim nav bijuši informēti par viņu lomu cenzētā meklēšanas rīka izstrādē.

Vēstulē pieprasīts skaidri un atklāti sniegt informāciju par katra darbinieka uzdevumu nozīmi meklēšanas rīka izstrādē, lai dotu iespēju atteikties no to veikšanas, ja darbinieks uzskata to par ētiski nepieņemamu. Kā norādīts vēstulē, ""Google" darbiniekiem jāzina, ko viņi būvē".

Lai gan "Dragonfly" tika uzsākts tikai pagājušā gada pavasarī, "Google" un Ķīnas režīma attiecību vēsture ir daudz senāka un daudzējādā ziņā ir atspoguļojusi Ķīnas interneta cenzūras mašinērijas attīstību.

Vēsture atkārtojas

Šobrīd notiekošais zināmā mērā ir vēstures atkārtošanās. Līdzīgā situācijā "Google" atradās 2006. gadā, kad uzņēmums pirmo reizi ieviesa cenzētu meklētāja versiju. Tāpat kā šobrīd, tehnoloģiju gigants jau no paša sākuma par šādu rīcību saņēma kritiku.

Jau 2006. gada februārī kongresa sanāksmē ASV varas pārstāvji, citas tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju kompānijas un cilvēktiesību aizstāvji nosodīja šādu "pretīgu" rīcību un nosauca to par kļūšanu par "Ķīnas režīma funkcionāriem". Līdzīgi arī šobrīd grupa ASV senatoru atklātā vēstulē pieprasa skaidrojumus no "Google" par tās rīcību, brīdinot, ka šādā veidā kompānija "riskē kļūt līdzatbildīga par cilvēktiesību pārkāpumiem, ko veic Ķīnas režīms".

Cenzētā "Google" meklētāja versija eksistēja līdz 2010. gadam. Neskatoties uz pamatoto kritiku, jāatzīst, ka "Google" meklētājs tomēr nodrošināja Ķīnas lietotājiem brīvāku vidi nekā vietējās alternatīvas.

ziņo CNN, "Google" meklēšanas rezultāti atzīmēja cenzētās vietnes un frāzes. Ķīnas lietotāji varēja redzēt, kad saturs ticis cenzēts, iespējams, nojaust, kas no viņiem tika slēpts.

Spiediens no abām pusēm

Tomēr četru gadu laikā ne tikai samilza spiediens pašu mājās, bet trauksmi cēla arī Ķīnas režīma rīcība. Pret "Google" un citam tehnoloģiju kompānijām, kas darbojās Ķīnas digitālajā vidē, tika veikts advancēts kiberuzbrukums, kas, kā vēlāk tika noskaidrots, nāca no Ķīnā esošiem avotiem un rietumvalstīs ieguva nosaukumu operācija "Aurora". Kiberuzbrukuma rezultātā tika uzlauzti vairāku pazīstamu Ķīnas cilvēktiesību aktīvistu un režīma pretinieku, tostarp arī starptautiski pazīstamā ķīniešu mākslinieka un disidenta Ai Weiwei, "Gmail" e-pasta konti.

Tā paša gada martā "Google" paziņoja par cenzētās meklētāja versijas darbības apturēšanu. "Šie kiberuzbrukumi un novērošana, ko tie atklāja, kopā ar arvien augošo spiedienu ierobežot runas brīvību internetā Ķīnā ir likuši mums secināt, ka vairs nevaram turpināt cenzēt meklēšanas rezultātus Google.cn, " kompānijas oficiālajā blogā rakstīja Deivids Drumonds, "Google" Korporatīvās attīstības un juridiskās nodaļas direktors. Pašsaprotami, šādu soli Ķīnas režīms sauca par nodevību un rakstiskās vienošanās pārkāpumu. Turpretī runas brīvības aizstāvji Ķīnā to uzņēma ar neviltotu atvieglojumu. Nākamajā dienā pēc šī paziņojuma nākšanas klajā pie "Google" galvenās ēkas Pekinā tika likti ziedi, šokolāde un citas dāvanas, ziņoja britu laikraksts "The Guardian". 

Apiet Ķīnas ugunsmūri

Pēc cenzētās meklētāja versijas apturēšanas "Google" centās atrast dažādus veidus, kā apiet "Lielo Ķīnas ugunsmūri". Neilgu laiku "Google.cn" lapas apmeklētāji tika novirzīti uz meklētāja Honkongas versiju "Google.hk", uz kuru, pateicoties teritorijas īpašajam statusam, neattiecās Ķīnas cenzūras likumi. Meklētājs tā lietotājus sagaidīja ar optimistisku apsveikumu "Esiet sveicināti Ķīnas "Google" jaunajās mājās!".

Tomēr šādai sistēmai neizdevās darboties ilgi. Šo, tāpat kā citus sekojošos mēģinājumus nodrošināt necenzētus meklēšanas rezultātus Ķīnas lietotājiem, režīma cenzoriem izdevās ierobežot. Pēc ilgstošas "cīņas" 2014. gadā "Google" nācās pilnībā izbeigt pakalpojumu sniegšanu Ķīnā.

Atpakaļ pie cenzūras

Plānotā "Google" atgriešanās Ķīnas tirgū iezīmē krasas izmaiņas kompānijas politiskajās nostādnēs. Bez šaubām šis projekts nozīmē atkāpšanos no 2010. gadā paustās apņemšanās "stāties pretī totalitāriem spēkiem" un "veicināt atvērtākas interneta vides attīstību".

Ķīnas interneta cenzūras mašinērija ir attīstītākā un visaptverošākā pasaulē un par tādu bija atzīta jau 2006. gadā, kad "Google" pirmo reizi ienāca Ķīnas tirgū. Vienlaikus, Ķīnā ir vislielākais ieslodzīto žurnālistu un kiberdisidentu skaits pasaulē. Lai gan režīms "Lielo Ķīnas ugunsmūri"  pakāpeniski sāka celt jau kopš 1996. gada, kad internets sāka kļūt plašāk pieejams, Ķīnas cenzoru prasības neapšaubāmi ir augušas tieši "Google" prombūtnes laikā.

2016. gadā tika pieņemts jauns kiberdrošības likums, kas pasliktināja jau tā neapskaužamo situāciju cilvēktiesību jomā Ķīnā, ziņo cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Amnesty International". Papildus jau eksistējošajām iespējām liegt pieeju konkrētam vietnēm un cenzēt neatļautu saturu internetā likums pavēra plašas iespējas vākt informāciju un ierobežot katru lietotāju individuāli. Ar jauno likumu tika ierobežota anonimitāte interneta vidē. Uzņēmumiem tika uzlikts pienākums vākt un saglabāt "lietotāju personas datus un citu svarīgu informāciju". Pēc pieprasījuma uzņēmumiem jāsniedz "tehniska palīdzība" drošības iestādēm, kā arī jāziņo par "tīmekļa drošības pārkāpumiem". Šādi noteikumi padarījuši lietotāju personas datu nodošanu režīmam par ikdienišķu parādību. "Liela mēroga incidentu" gadījumā režīms sev devis tiesības pieeju tīmeklim izslēgt vispār.

Ieva Hūna

Ieva Hūna ir LSM.lv un jauno politikas pētnieku kopprojekta - rubrikas "Status Quo" autore.

Rubrikā analizē starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz pat Tālajiem Austrumiem. “Status Quo” latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt, kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā. 

Papildus stingrākiem noteikumiem tehnoloģiju attīstība palielinājusi režīma spēju efektīvi ieviest sava likuma prasības. Ir izveidotas advancētas sistēmas, lai cenzētu milzīgo informācijas plūsmu, ko pastāvīgi kopā rada aptuveni 772 miljoni Ķīnas interneta lietotāju. Tās ļauj ne tikai apturēt mājaslapu darbību vai dzēst publikācijas tajās, bet arī automātiski atpazīt nevēlamus vārdus, frāzes un pat elementus attēlos un video.

No cenzūras nav pasargātas arī privātas sarakstes. Režīma cenzūras mašinērija spēj iejaukties arī Ķīnā populārākās lietotnes "WeChat" sūtīto ziņu saturā, ziņo CNN. Režīms ķēries klāt arī virtuālo privāto tīklu (VPN) apkarošanai, kas līdz šim bijis galvenais piekļuves veids neatļautajām vietnēm, ko bieži vien izmanto ārzemnieki, lai atrodoties Ķīnā, piekļūtu savam e-pastam un ierastajiem sociālajiem tīkliem.

Atgriežoties Ķīnas tirgū, "Google" būs jārēķinās ar atjaunināto "Lielā Ķīnas ugunsmūra" versiju. Uz "Google" lēmumu pieņēmēju un darbinieku sirdsapziņas būs gan ierobežotā Ķīnas lietotāju runas brīvība, gan režīma izrēķināšanās ar disidentiem, kuru darbība neizbēgami tiks atklāta "Google" vietnēs.

Gandrīz katrs uzņēmums savas darbības laikā sastopas ar izvēli starp peļņas gūšanu un ētiskiem apsvērumiem. Tomēr, jo lielāka kompānija, jo traģiskākas sekas var nest nepareiza izvēle. Kā vienai no lielākajam kompānijām pasaulē "Google" nopietni jāizvērtē savas izvēles ietekme uz gandrīz piektdaļu pasaules interneta lietotāju brīvību un drošību.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti