Georga lentītes jaunā dzīve: No cariskās Krievijas simbola līdz «maigās varas» izpausmei

Līdz ar Ukrainas notikumiem sākusies jauna dzīve oranži melnajām Georga lentītēm, kas pastāvēja vēl cariskajā Krievijā, bet tagad kļuva par Krievijas „maigās varas” izpausmi, vēsta LTV raidījums “de facto”. 

Svēta Jura vai Georga ordenis pastāvēja līdz 1917. gadam, bet kopš lielinieku apvērsuma Padomju Savienībā šis ordenis bija aizliegts līdz Otrajam pasaules karam.

“Par to, ka tev bija piešķirts šis ordenis, draudēja labākajā gadījumā Sibīrija, sliktākajā gadījumā siena “čekas” pagrabā,” saka Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Juris Ciganovs.

Otrā pasaules kara laikā, veicinot patriotismu un varonību, tika reabilitēti arī impērijas varoņi un viņu varoņdarbi. Atjaunoja arī īstā Georga ordeņa krāsas, ne pašu ordeni.

“Paradokss sanāk tajā, ka ļoti neilgu laiku Otrā pasaules karā šīs krāsas tika izmantotas tās varas atbalstam, kura šīs pašas krāsas un tā nēsātājus noliedza un fiziski iznīcināja visus laiku līdz Otrajām pasaules karam,” norāda Ciganovs.

 Georga ordeņus atjaunoja jau postpadomju Krievijā. Bet Georga lentītes atsevišķā dzīvība aizsākās Vladimira Putina Krievijā 2005.gadā, kad Maskavā plaši atzīmēja uzvaras apaļo gadadienu. Toreiz uz svinēšanu Maskavā devās arī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freibera. Taču lentītes vēl nebija plaši pamanāmas. Studentu iniciatīvu “atjaunot lentīti” atbalstīja galvenā Krievijas ziņu aģentūra „RIA Novosti”.

Pirmo reizi lentīte ir pie prezidenta Putina uzvalka tika piestiprināta 2007.gadā. Gadu vēlāk, ar prezidenta pienākumu pāriešanu pie Dmitrija Medvedeva, pārgāja arī lentīte.

Pēc piecu gadu pastāvēšanas, lentīte tika noņemta no aģentūras “RIA Novosti” dienas kartības. 2013 gadā to noņēma arī Krievijas prezidents.

Taču šogad Georga lentīte tiks atkal paņemta informācijas aģentūras paspārnē,  apliecināja  aģentūras “Rossija Segodnja” ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļevs - tas pats, kurš līdz ar pirmajām sankcijām Ukrainas sakarā tika iekļauts “Eiropas Savienības melnajā sarakstā”, kuram lietuvieši atņēma savu ordeni un kura vadīto raidījumu vairākums Latvijas iedzīvotāju nevar redzēt kanālā “Rossija” retranslācijas aizlieguma dēļ.

“Man liekas, Georga lentīte šobrīd kļūst par jaunu cilvēciskās pašcieņas un jaunu vērtību simbolu. Proti, tā nav vienkārši kaut kāda pagātnes uzvaru alegorija, bet gan šim simbolam ir parādījusies jauna dzīve. Ar šo lenti cilvēki cīnās par savu godu un pašcieņu,” lentītes nozīmi komentē Kiseļevs.

Šī simbola jaunākā jeb jau ceturtā dzīve sākusies līdz ar Ukrainas notikumiem, apliecina Krievijas sociologs, “Levada” centra vadītājs Ļevs Gudkovs. Tās ir redzamas Krimā, Slovjanskā, Odesā.

“Tā propagandas kampaņa, kam nav līdzvērtīgu precedentu agresivitātes, melu un pilnīguma ziņā, kas vērojama pēdējā laikā, tā ir sagrābusi visu Krievijas sabiedrību. Tā ir izrādījusies ārkārtīgi efektīva. Un šeit Georga lentītes simboliskais elements tiek izmantots ļoti plaši,» saka Gudkovs. 

Īpašus mērķus lentei saskata arī Latvijas universitātes profesore Žaneta Ozoliņa, saucot to par Krievijas “maigās varas” izpausmi: “ Maigā vara nenozīmē tikai naudu un lielas akcijas, bet bieži vien tā ir balstīta un simboliem, jo simbolus ir vieglāk izplatīt.”

Rīgā ar katru gadu lentītes manāmas arvien vairāk. Ik pēc laika medijos parādās ziņas par sodīšanu dēļ piestiprinātas lentītes. Kādam atņem prēmiju, kādam liek rakstīt paskaidrojumu. Taču lentītes turpina būt redzamas.

Kaut arī pats Dmitrijs Kiseļevs nevar atbraukt uz Latviju, par tiem, kas nēsā lentītes šeit, viņš saka: “Man tās izraisa siltas un cilvēciskas jūtas. Tā ir kopēju pagātnes un nākotnes vērtību un simbolu demonstrāciju.”

Kara muzeja vēsturnieks Juris Ciganovs min, ka, iespējams, ka šie cilvēki nezina, ko viņi nēsā, vai  pret kaut ko protestē, ja reiz sprauž lentītes, kuras pēc būtības ir pretrunā ar to, kā šīs lentītes tika izmantotas sākumā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti