Kopš 2012. gada "Gazprom" ir galvenā un visprestižākā Eiropas klubu futbola turnīra – UEFA Čempionu līgas – sponsors. 2007. gadā "Gazprom" kļuva par sponsoru ari Bundeslīgas klubam "Schalke 04" – savulaik tas septiņas reizes kļuvis par Vācijas čempionu.
"Daudzi turpina būt neizpratnē par šādu kluba "Schalke" un Čempionu līgas vadības izvēli. Jo atšķirībā no citiem sponsoriem "Gazprom" patēriņa tirgos neko tieši nepārdod.
Šis uzņēmums pārdod gāzi valdībām. Kad tika parakstīts pirmais kontrakts starp "Gazprom" un "Schalke", Vācijas futbola žurnāls "11Freunde" šādu kluba rīcību pat salīdzināja ar seksu bez prezervatīva," raksta Saimons Čedviks – zinātnieks un konsultants ar vairāk nekā 25 gadu darba pieredzi pasaules sporta jomā. Čedviks ir profesors prestižajā Francijas biznesa skolā "EM Lyon", un viņa pētījumos tiek apvienotas vairākas nozares – sports, bizness, politika un tehnoloģijas, īpaši Eirāzijas kontekstā.
Komentārā, kas publicēts Francijas domnīcas "Starptautisko un stratēģisko attiecību institūts" (Institut de Relations Internationales et Stratégiques, IRIS) portālā, Čedviks analizē, kā tiek veicinātas "Gazprom" intereses ar populārā sporta veida palīdzību.
Reputācijas "attīrīšana"
Kāpēc gan koncernam "Gazprom" ir interesants futbola klubs no Gelzenkirhenes Vācijas Rūras reģionā, kur, starp citu, atrodas valsts lielākie ogļu ieguves centri?
"Pirmajā acu uzmetienā varētu likties, ka "Schalke 04" sponsorēšana bija "Gazprom" mēģinājums radīt sev leģitimitāti tirgū, kas bija ceļā uz nākotni, kurā netiks izmantotas ogles.
Daži kritiķi pieļāva, ka Krievijas gāzes koncerns tādējādi mēģināja "attīrīt" savu reputāciju," raksta autors.
Tomēr apmēram tajā paša laikā, kad pirmo reizi tika paziņots par darījumu ar "Schalke 04", "Gazprom" veda sarunas ar Vācijas valdību par Krievijas–Vācijas gāzesvada būvi Baltijas jūrā, 2011. gadā gāzesvads "Nord Stream" tika pabeigts, un Vācija sāka iepirkt gāzi no Krievijas milzīgos apjomos.
"Tādējādi komandas "Schalke" sponsorēšana, pēc visa spriežot, bija vairāk saistīta ar lēmumu pieņēmēju Berlīnē ietekmēšanu un leģitimitātes izveidošanu vācu patērētāju acīs, nevis lai piesegtu kādus Krievijas korporācijas ekoloģiskos "grēkus", pieļauj Čedviks.
Futbola politizācija
Pēc viņa domām, to pašu var teikt par "Gazprom" sponsorēšanas darījumu ar UEFA, jo Čempionu līga ir Eiropas mēroga un globāla parādība, kas paaugstina gāzes koncerna pievilcību un piešķir tam leģitimitāti. Šīs divas "preces" - pievilcība un leģitimitāte – ir ārkārtīgi svarīgas globālajos enerģētikas tirgos, kuri reizēm mēdz būt visai jutīgi.
"Gazprom" meklēja partnerus arī sadarbībai Melnās jūras gāzesvada "South Stream" projektā. Kompānijas logotips parādījās uz Belgradas kluba "Crvena zvezda" krekliņiem, klīda pat baumas, ka gāzes gigants noteikti šo klubu iegādāsies.
2014. gadā tika nolemts no "South Stream" projekta atteikties. Pēc autora domām, to veicināja vairāki faktori – Serbijas valdība nolēma koncentrēties uz pūliņiem, lai panāktu valsts uzņemšanu Eiropas Savienībā, savukārt Krievijas ekonomikā bija lejupslīde.
"Tomēr spēles noteikumi bija kļuvuši skaidri – futbols ir līdzeklis, ar kura palīdzību "Gazprom" cenšas īstenot savas stratēģiskās intereses," konstatē Čedviks.
Eksperts pievēršas nesenajiem notikumiem, kurus daži varēja interpretēt kā futbola birokrātijas ierastās spēlītes. Krievija nolēma atteikties no savas vietas Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) padomē un izvirzīja savu kandidātu – Aleksandru Djukovu – uz vietu Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) izpildkomitejā.
Djukovs ir "Gazprom" meitasuzņēmuma "Gazprom ņeftj" valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors, agrāk viņš bija futbola kluba Sanktpēterburgas "Zeņit" prezidents. Tas viss rada jautājumu – kāpēc "Gazprom" atsācis rosīties futbola jomā?
Spiediens no okeāna otra krasta
"Tas var šķist mazticami, taču atbildi var atrast Vašingtonā Donalda Trampa prezidentūras laikā. Iepriekšējā ASV administrācija ne reizi vien kritizēja Vāciju par tās enerģētikas aizvien lielāko atkarību no Krievijas, un tas sarežģīja [Vašingtonas] attiecības ar Berlīni.
Patiešām, tiklīdz Vācija un Krievija vienojās par otrā gāzesvada Baltijas jūrā ["Nord Stream 2"] būvniecību, ASV palielināja diplomātisko spiedienu un ieviesa sankcijas pret "Gazprom". Notikumu attīstību Vašingtona uztver kā stratēģiskus draudus līdz tādai pakāpei, ka jaunā [prezidenta Džo] Baidena administrācija divkāršo sankcijas," skaidro analītiķis.
Čedviks piemin arī citas nianses. Laikā, kad pieauga "politiskā temperatūra" saistībā ar "Nord Stream 2", projekta kurators bija Matiass Varnigs, bijušais Austrumvācijas specdienesta "Stasi" aģents un sens Vladimira Putina draugs, kurš sadarbojies ar vairākām lielajām Krievijas korporācijām. Filmā, kuru vietnē "YouTube" publiskojis Alekseja Navaļnija fonds, Varnigs tiek minēts saistībā ar apsūdzībām korupcijā, būvējot Putina pili pie Melnās jūras.
ASV neatkāpjas. Arī Krievija neatkāpjas, un "Nord Stream 2" būvniecība atsākusies. Dānijas ūdeņos pamanīts Krievijas cauruļu likšanas kuģis, kurš strādā projekta pēdējā posmā, pirms gāzesvads Vācijā turpināsies pa sauszemi. Autors sagaida, ka politiskā retorika kļūs vēl nokaitētāka, kad gāzesvads nonāks uz Vācijas zemes.
"Tas būs tieši laikā, jo "Gazprom" kontrakts ar UEFA šogad jāpagarina. Tāpat kā nākamgad jāpagarina "Schalke 04" līgums ar Krievijas gāzes koncernu. Daudzi futbola fani jau pazīst "Gazprom" reklāmu maču televīzijas translācijās. Tas dod Krievijas kompānijai zināmu atzīšanu un leģitimitātes pakāpi. Džo Baidena vārdu uz futbola stadionu reklāmas paneļiem mēs tuvākajā laikā neredzēsim. "Gazprom" vienmēr šo sponsorēšanas spēli spēlējusi labāk par ASV," rezumē sporta eksperts.
