Gāzes tirgus atvēršana: Nepadarītie darbi un jaunas iespējas

Viena no jomām, kas pagājušajā gadā piedzīvoja būtiskākās pārmaiņas, ir reģionālais dabasgāzes tirgus, jo kopš Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa uzbūvēšanas Baltiju vairs nevar saukt par izolētu tirgu. 

Tas Latvijai uzliek gan jaunus pienākumus, gan iespējas, uzsver eksperti, komentējot veicamos darbus dabasgāzes nozarē nākamajā gadā.  

Latvijas veikums dabasgāzes jomā pagājušajā gadā drīzāk ir vērtējams negatīvi, nekā pozitīvi, jo ar grozījumiem Enerģētikas likumā Latvija faktiski atkāpās jau no iepriekš sasniegtā tirgus liberalizācijas jomā. Tāpat nenoteiktība pavadījusi arī uzņēmuma „E.ON” izteikto uzņēmuma „Latvijas gāze” akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Tomēr premjere Laimdota Straujuma vēl pagājušā gada nogalē solīja, ka lēmumi par tālāko rīcību varētu tikt pieņemti jau tuvākajā laikā.

Viņa norādīja, ka gāzes tirgus liberalizācijas likums jāpieņem 2015.gada laikā, „lai būtu vismaz gads līdz reālajam darbībām”, savukārt lēmums par „Latvijas gāzes” akcijām būs atkarīgs no tā, kāda būs liberalizācija. 

Neizdarītie darbi un neskaidrība

Runājot par valdībai veicamajiem darbiem, praktiski visi aptaujātie enerģētikas tirgus eksperti norāda uz to, ka galvenais valdības darbs ir atsākt pagājušogad nepadarītos darbus. „Providus” pētnieks Reinis Āboltiņš uzskata, ka starp tiem galvenie ir dabasgāzes infrastruktūras pieejamības nosacījumu izstrāde.

Divas būtiskākās lietas nav izdarītas – viena neapšaubāmi ir „Latvijas gāzes” sadalīšana un pārvades sistēmas un uzglabāšanas sistēmas nodalīšana, un tāpat jāpieņem lēmums par uzglabāšanas operatoru – par Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, norāda Āboltiņš.

Savukārt enerģētikas konsultāciju uzņēmuma „Prudentia Energy Markets” biznesa attīstības vadītāja Anna Rozīte pievērš uzmanību tam, ka līdz ar Klaipēdas termināļa nodošanu ekspluatācijā gāzes tirgus atvēršanu ir pamats pieprasīt arī Eiropas Komisijai (EK).

 Valdībai un Ekonomikas ministrijai jāpievēršas cītīgi gāzes tirgus liberalizācijai, jo Baltijai un Somijai bija tiesības to darīt vēlāk – „kad mēs vairs nebūsim enerģētiskā sala, būsim sasaistīti ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm”. Līdz ar Klaipēdas termināļa atvēršanu teorētiski EK var prasīt atvērt dabas gāzes tirgu jebkurā brīdī, saka Rozīte.

Tam, ka Baltijas dabasgāzes tirgu šobrīd vairs nevar uzskatīt par izolētu, piekrīt arī Reinis Āboltiņš, kurš uzskata, ka tas ir iemesls politikas veidotājiem pasteigties.

„Lēmumiem jābūt skaidriem, ar tiem jāstrādā jau šodien, lai potenciāliem tirgus dalībniekiem būtu skaidrība, kas tuvāko trīs gadu laikā notiks. [..] Un līdz ar Klaipēdas termināļa darbības uzsākšanu „de facto” beigusies Baltijas valstu gāzes tirgus izolētība,” norāda Āboltiņš.

Pēc Annas Rozītes domām, šobrīd uz Latvijas valdību gulstas visai liela atbildība par tālāko Baltijas valstu tirgus attīstību, jo tā ir pilnīgā atkarīga no Latvijas dabasgāzes infrastruktūras pieejamības.

„Ir jāizstrādā daudz normatīvu aktu, jāsaprot, kā sadalīt „Latvijas gāzes” aktīvus un infrastruktūru,” pauž Rozīte, norādot arī, ka ir jātiek skaidrība par Inčukalna gāzes krātuves likteni pēc 2017.gada.   

Turklāt svarīga ir ne tikai pati piekļuve Latvijas gāzes infrastruktūrai, bet arī tas, cik elastīgi būs piekļuves nosacījumi, uzsver „Prudentia Energy Markets” eksperte. „Pats svarīgākais ir - kā organizēs kapacitāšu rezervēšanu krātuvē. Ja privātuzņēmēji varēs to darīt brīvi, tad tas veicinās aktivitāti tirgū, jo varēs iegadāties gāzi, kad cena ir zemāka, iesūknēt krātuvē un izmantot, kad cena ceļas,” skaidro Rozīte.

Arī pozitīvas tendences

Savukārt bijušais enerģētikas ministrs, eksperts Juris Ozoliņš uzsver, ka kopumā dabasgāzes tirgus attīstībā ir vērojami arī vairāki pozitīvi vērtējami procesi.

Piemēram, tas, ka regulators publiski paziņos, kādi būs iecerētie gāzes infrastruktūras lietošanas noteikumi, arī „Latvijas gāze” komunicē, turklāt „Latvenergo” izrādījis interesi runāt ar starptautiskiem gāzes piegādātājiem. 

Pēc Jura Ozoliņa rīcībā esošās informācijas, regulatora gatavoto infrastruktūras lietošanas noteikumu varētu tikt pabeigti jau šajā mēnesī. Papildu atbildību par dabasgāzes tirgus sakārtošanu Latvijai uzliek arī Eiropas Savienības prezidentūra.

„Ja viss noritēs labi, tad jācer, ka janvārī Latvijā būs šie noteikumi. Šeit Latvijas valdībai un Saeimai iespēja nodemonstrēt, ko nozīmē prezidentūra – gan pienākumi, gan atbildība, gan iniciatīvas,” saka Ozoliņš.

Vērtējot globālajā tirgū vērojamās pārmaiņas, kas saistītas ar naftas cenu krišanos un arī iespējamo Krievijas investīciju politikas maiņu enerģētikas nozarē, ekspertu viedokļi par to, kā tas varētu skart Latviju, tomēr dalās. „SEB bankas” analītiķis Dainis Gašpuitis iepriekš norādīja, ka to lielā mērā to noteiks Krievijas un Eiropas Savienības sarunas.

Pēc Daiņa Gašpuiša domām, visticamāk, Krievijas gāzes ražotāji nav ieinteresēti iziet no Baltijas tirgus.

„Tirgus būs atkarīgs no ES un Krievijas sarunām, bet mūsu tirgus ir pietiekami sakārtots un maksātspējīgs, nedomāju, ka būtu kāds arguments, lai Krievija pamestu šo tirgu,” Gašpuitis.

Tam piekrīt arī Reinis Āboltiņš, uzsverot, ka Baltijas valstis kopumā Krievijai nav slikts klients.

„Latvija un Baltija ir salīdzinoši mazs tirgus, kopējā [Krievijas gāzes koncerna] „Gazprom” budžetā tas ir labi ja 1% no apgrozījuma. Baltijas valstis bija labs klients – vienmēr maksāja laikā un maksāja tik, cik prasīts. Domāju, ka  sadarbība būs pragmatiska, vēl jo vairāk tāpēc, ka Krievijai nepieciešami ienākumi,” norāda Āboltiņš.  

Tomēr Juris Ozoliņš neizslēdz iespēju, ka Krievijas dabasgāzes uzņēmumam „Gazprom” Latvijas dabasgāzes aktīvi noteiktu apstākļu sakritības ietekmē var zaudēt savu aktualitāti.

„Pilnīgi iespējams, ka „Latvijas gāzes” aktīvi tam nemaz nav vajadzīgi un pietiek ar to, ka pārdod līdz robežai gāzi,” saka Ozoliņš.  

Vienlaikus gan ir vērts atcerēties, ka soļi, kuri šobrīd Latvijai būs jāsper šogad, patiesībā ir sekas iepriekšējos gados pieņemtajiem kļūmīgajiem lēmumiem un garām palaistajām iespējām. Juris Ozoliņš norāda, ka Latvijai savulaik jau bija iespēja liberalizēt dabasgāzes tirgu pat 2007.gadā, jo tieši šādam risinājumam jau pirms vairāk nekā desmit gadiem piekrita uzņēmums „Latvijas gāze”. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt