Garās rindas, ārstu trūkums un vecāku paviršība turpina iespaidot bērnu veselības aprūpi

Mēnešiem ilga gaidīšana pie ārstiem – speciālistiem, bez maksas tikai daļa pakalpojumu, bērnu veselības pasliktināšanās – tāda aina bija pirms pāris gadiem, kad „Krustpunktā” tapa sižets par līdzīgu tematu.

 

Kā bija jāmaksā, lai tiktu ātrāk pie ārsta, tā jāmaksā ir arī šobrīd

Bērnu slimnīcas ambulatorajā nodaļā toreiz satiktās mammas stāstīja, ka izvēlējušās maksas pakalpojumus, lai nebūtu jāgaida rindā pie speciālista.

„Par puiku ir nācies maksāt par [vizīti pie] alergologa (..),” stāsta viena no toreiz slimnīcā sastaptajām mammām. Viņu papildina vēl viena:  „(..) Nav citu variantu, kā maksāt par pakalpojumu un iet par maksu”.

Slimnīcas vadības pārstāve Zane Straume toreiz minēja, ka speciālistu pieejamības palielināšanai tiks prasīts papildu finansējums un ka jāpalielina ģimenes ārstu loma. „Visticamāk, ka mums kādā brīdī būs jāsēžas kopā ar ģimenes ārstiem un tas jautājums jārisina. Mēs tērējām uz tiem bērniņiem, kam būtu jāārstējas pie ģimenes ārsta,” norādīja Straume. Savukārt Veselības ministrijas ierēdne Antra Valdmane toreiz apgalvoja, ka viss tiek lemts, un apņēmās iegūt finansējumu mātes un bērna veselībai. Bērna un grūtnieces aprūpei ir jābūt prioritātei.

Divu gadu laikā bijis neliels papildfinasējums, to Latvijas Radio paskaidroja Nacionālā veselības dienesta direktors Māris Taube. Salīdzinot finansējumu 2012. un 2013. gadam, tas ir pieaudzis par apmēram 2, 5 miljoniem latu. „Ja mēs plānojam naudu, tad mēs drīzāk atņemam pieaugušajiem. Attiecībā uz bērniem mēs paskatāmies, cik liela ir bijusi vajadzība iepriekšējā gadā – 2012.gadā bērniem pieejamais finansējums bija 53,6 miljoni latu, nākošajā gadā 56,18 miljoni latu,” norāda Taube. „Pamatā tas ir aizgājis Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai,” viņš piebilst.

Bet gaidīšana pie speciālistiem kā bijusi, tā palikusi ilga, ja vien vecāki nespēj atrast naudu un samaksāt paši. Madonā bērnu mammas izmantojušas labdarības organizācijas „Ronald McDonald House Charities” dāvāto iespēju – tikt pie Bērnu slimnīcas speciālista ceļojošajā veselības autobusā. Mammas ir gandarītas, ka šādi ir iespēja tikt pie speciālistiem, nemērojot ceļu uz Rīgu un negaidot garajās rindās. „Šis ir vienreizējs piedāvājums. (..) Madonā ārsta pieejamība ir ļoti grūta. Pieraksts ir trīs, četri mēneši,” stāsta kāda māte. „Tā visā Latvijā ir liela problēma, ka rindas ir šausmīgas,” saka kāda cita māte, piebilstot, ka pašreizējās situācijas izveidē vainīga ir valdība.

Ārste: Bērnu ārstēšana palikusi novārtā

Bērnu slimnīcas ārste Dace Kārkliņa un okuliste Diāna Zariņa vērtē, kas vēl bez šīs nevalstiskās organizācijas palīdzības jādara, lai bērni tiktu savlaicīgi izmeklēti un ārstēti. Agrāk mediķu atbildība pacientu aptveres ziņā bijusi lielāka. Zariņa skaidro, ka katrā bijušajā rajonā bijis acu ārsts, kas atbildējis tieši par bērniem. Tagad visa lielā atbildība gulstas uz vecākiem.

Rindas nemazinās arī vecāku bezatbildības dēļ – Rīgā viņi pie ārsta pierakstās, bet uz vizīti bērnu neatved un iepriekš par to nepaziņo. „(..) Ja varbūt nākotnē būtu atbildība un mazliet piemaksātu, ja tu neatnāc uz laiku… Man jau arī par to nemaksā,” saka Zariņa, norādot, ka rindas un iepriekšēja pieraksta neievērošana ir gan ļaunums ārstam, kurš par šo laiku atalgojumu nesaņem, gan pacientam, kurš neierodas uz noteikto vizīti un kavē pacientus, kam patiešām palīdzība būtu nepieciešama.

Vairāki neatrisināti jautājumi, nepadarīti darbi parādās mammu un ārstu izteikumos. Sistēmas „ielāps” – labdarības autobuss jeb Mobilais veselības centrs pacientiem ir par brīvu, un tā uz reģioniem atvestie ārsti dažu gadu laikā konsultējuši apmēram 11 000 bērnu.

Centra direktore Vija Tirzmale norāda uz speciālistu trūkumu reģionos un vienotas bērnu aptveres sistēmas trūkumu. Sieviešu akūtākās veselības lietas tiek mēģināts uzraudzīt, sūtot uzaicinājumus uz izmeklēšanu. Bērni zināmā mērā ir atstāti novārtā. „Ir zināma eiforiska sajūta, ka ar bērniem viss ir kārtībā. Par viņu sāpēm neviens neko daudz nerunā vai runā divreiz gadā, kad mums ir labdarības akcijas un kad mēs vācam naudu,” uzsver Tirzmale.

Nereti vecāku dzīves problēmas pasliktina bērnu veselību

Viņa arī atgādina, ka lielu daļu bērnu saslimšanu veicina vecāku dzīvesveids.

„Lielāko daļu saslimšanu ir psihosomatiskas. Tas, ko mēs redzam pie sevis centrā – tās ir saslimšanas, kuras ir izraisījuši kaut kādi kairinātāji. Ja palīdzēsim pieaugušajiem tikt galā ar problēmām, veselāki būs arī bērni,” saka Tirzmale. „Ja vecāki strādā 24 stundas dienā, ja viņiem ir depresija, ja viņi ir aizbraukuši prom, kas notiek ar bērniem, bērnu sirsniņām?” retoriski vaicā Tirzmale.

Kamēr vecāku dzīve ir šāda, bērnu veselība neuzlabojas. Slimību spektrā dominē elpceļu un gremošanas trakta infekciju slimības, nemazinās traumatisms, aptaukošanās, atkarības.

BKUS: Mazāk vēršas pie ģimenes ārsta, vairāk nāk uz slimnīcu

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētāja Anda Čakša norāda, ka tā sauktais gultu skaits, kad pacients ilgāku laiku ārstējas stacionārā, ir samazinājies. Bet kopumā bērni joprojām slimo daudz, pat vairāk. „Pacientu skaits, kas nāk ambulatorās vizītes un uz dienas stacionāru, ir būtiski pieaudzis,” uzsver Čakša.

Bērnu slimnīca Rīgā ir iestāde, kur vēršas visvairāk vecāku, jo jau minētā ģimenes ārstu iesaistes palielināšana nav notikusi. Tomēr ne katrs ģimenes ārsts ir spēcīgs pediatrijā. Tāpēc viņa arī uzskata, ka bērniem līdz 12 gadiem jābūt savam pediatram

Bērnu slimnīcai nepietiek ar valsts piešķirto naudu, uzsver Čakša. Līdz ar to jādomā, kā ekonomēt.

„Jautājums ir par prioritātēm valsts līmenī – vai mēs to procentu novirzām vienu vai citu. Vai mums izglītība un veselība ir svarīgi vai nav? Ilgstošā periodā tas norāda, ka pagaidām tas nav prioritāri,” norāda Čakša. Viņa saka, ka Veselības ministrija cenšas, cik spēj, taču arī tās iespējas ir ierobežotas.

Runājot par akūtu nepieciešamību pēc ārsta, Čakša uzskata, ka ministrija nav veikusi organizatorisku darbu. Latvijā pacients pats meklē ārstu, nevis ārsts kontaktējas ar ārstu. Ministrija solīja veidot sistēmu, ka pacientam pie speciālista jānokļūst tāpat kā pie ģimenes ārsta - piecu dienu laikā. Tas nav noticis.

VM: Cilvēkiem nepieciešams biežāk apmeklēt ģimenes ārstu

Veselības ministrijā vairs nav ministres un vasaras karstumā nav arī atbildīgo ierēdņu. Preses sekretārs Oskars Šneiders informē raidījumu „Krustpunktā” par finansējuma pieaugumu bērnu veselībai, tostarp kompensējamām zālēm bērniem līdz divu gadu vecumam. Jautāts par nepietiekamu bērnu aptveres sistēmu, Šneiders skaidro, ka veselības stāvoklis jānovērtē ģimenes ārstam un speciālistiem. „Statistika liecina, ka aptuveni 18% pie ģimenes ārsta pierakstītajiem pacientiem ģimenes ārstu trijos gados nav apmeklējuši ne reizi,” skaidro Šneiders. Viņš piebilst, ka ministrija meklē, kā motivēt cilvēkus biežāk apmeklēt ārstu.

Ministrijas preses sekretārs arī norāda uz politikas dokumentu – „Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu no 2012. - 2014. gadam”. Tas galvenokārt paredzēja tikai topošās mātes veselības, mākslīgās apaugļošanas un jaundzimušo veselības pasākumus un finansējumu.

Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene intervijās avīzē „Diena”, skaidrojot demisijas iemeslus, min gan komandas gara, gan uzticēšanās trūkumu. Divos gados veselības nozare no valsts budžeta papildus ieguvusi 80 miljonus latu. Šogad gan Saeimas demogrāfijas komisijai esot atteikts atbalsts papildu finansējumam bērnu veselības aprūpei.

Politiķi par bērnu ārstēšanu runā nelabprāt

Komisijas vadītājs Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) to noliedz, to noliedz arī komisijas deputāte Inga Bite. Komisijā diskutēts arī par pediatra institūcijas spēcināšanu, jo vecāki izvēlas arī maksas pediatra pakalpojumus saviem bērniem, jo valsts nodrošina tikai ģimenes ārsta pakalpojumus, par kuru kvalitāti vecākiem nav pārliecības.

Veselības apakškomisiju Saeimā vada opozīcijas deputāts Vitālijs Orlovs ("Saskaņas centrs"). Viņš uzskata, ka bērnu veselības aprūpe stagnējusi. To viņš secina no iedzīvotāju sūdzībām. Bet šis jautājums sēdēs nav skatīts, jo ārsti nav vērsušies ar lūgumu situāciju skatīt, jo tā ir kritiska. „Trīs gadu laikā neviens bērnu ārsts, neviens no Bērnu slimnīcas nav vērsies pie mums, komisijā,” nosaka Orlovs. Saeimas budžeta un finanšu komisijas vadītājs no vienotības Jānis Reirs („Vienotība”) nevēlas izraut bērnu veselības aprūpi no konteksta. Viņš saka, ka budžetu veido valdība, kā arī bilst, ka finansējums veselībai ar katru gadu palielinās arvien straujāk.

Iespējams, ka bērnu veselības aprūpe ir žirgtāka nekā pieaugušo, kas sirgst ilgstoši un novājinās strīdos un konfliktos starp mediķu grupām. Daļu no receptes uzrakstījis Toms Baumanis, kurš atteicās kļūt par ministru: “Nepieciešams vadītājs, kurš spēj to strukturāli pārkārtot, cilvēks ar sevi pierādījuša vadītāja kompetencēm. Ir jābūt politiskam atbalstam un sistēmiskiem uzlabojumiem. Tikai šādā gadījumā papildu budžeta finansējums varētu nest gaidītos rezultātus. Un arī tas allaž būs nepietiekams,” rakstīja Baumanis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti