Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Sašūt kleitu, sadziedāties, sastapt ārstu un pagastvečus – dzīve Salnavas kultūras namā

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Vecrīgā, centrā un Grīziņkalnā specifiski pārkāpumi; «Maskačka» kļūst civilizētāka

Gads Zolitūdes tiesā: process lēns, bet pasteidzināt nevajag

Gads Zolitūdes traģēdijas tiesā: Vai soda taisnīgums izčākstēs ilgajā tiesvedībā?

Pēc Zolitūdes traģēdijas divus gadus diskutēts par to, ko mācīties no traģēdijas, un ievāca lietas materiālus, bet pagājušā gada decembrī tiesa sanāca uz pirmo sēdi, lai skatītu Latvijas vēsturē sarežģītāko un apjomīgāko krimināllietu. Pagājis gads, bet līdz vainīgo sodīšanai vēl tāls ceļš ejams. Par to liecina fakts, ka tiesas sēžu grafiks šajā lietā saplānots vēl visam nākamajam gadam.

Trīs tiesneši un viens rezerves tiesnesis, trīs prokurori, deviņi apsūdzētie un desmit eksperti. Viņu vārdus vienā no pirmajām Zolitūdes krimināllietas tiesas sēdēm nosauc Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesis Erlens Ernstsons. Vēl ir 280 cietušie.

Apjomīgās krimināllietas garajām un vienmuļajām tiesas sēdēm vairs seko vien daži mediji. Tas ir atšķirīgi no ārkārtīgi lielās žurnālistu intereses, kas bija vērojama pašā sākumā.

Krimināllieta pašlaik ir vienīgā redzamā, kas plašākai sabiedrībai atgādina pirms trim gadiem notikušo traģēdiju Zolitūdē.

Noguruši un netic pārmaiņām

Pirms pirmās tiesas sēdes šajā gadā cilvēki pat protestēja, pieprasot taisnīgu un atklātu tiesu.

Bet nu sarunāt interviju ar kādu cietušo ir grūtības. Viņi ir noguruši un negrib slavu. Netic, ka kaut kas mainīsies. Tā saka biedrības „Zolitūde 21.11.” vadītāja Regīna Ločmele-Luņova.

“Runājot par cietušajiem un viņu noskaņojumu, varētu teikt, ka tagad, trešajā gadā, ir pat grūtāk nekā pirmajā vai otrajā gadā. Sāpes paliek, atmiņas paliek. Bet, ja pirmajā gadā apkārtējo cilvēku līdzjūtība bija ļoti taustāma, tad pašlaik mēs vērojam to, ka cilvēki skeptiski skatās uz to, kas notiek ap „Maxima” traģēdiju.

Visi prasa sodu, un īpaši neviens neinteresējas, kā jūtas paši cietušie. Četri cilvēki vienkārši ir miruši, un viņi neko nekad nesagaidīs,” saka biedrības vadītāja.

Sarežģīto lietu skata jau gandrīz gadu, un pēdējo mēnešu laikā aizvien notiek liecinieku pratināšana.

Process ir īpaši nogurdinošs, jo liecinieki notikumus pirms trim gadiem detaļās vairs neatceras.

Kopš aprīļa nopratināti 64 liecinieki, un 80 cilvēkiem šis process vēl priekšā. Uzklausot un iztaujājot katru no tiem, interese par tiesas procesu mazinājusies ne tikai žurnālistiem, bet arī sabiedrībai kopumā. Klāt esošo cilvēku skaits ar katru reizi sarūk. Tukšojas arī cietušo advokātu rindas.

Nemitīgi izskan pieņēmumi, ka tik ļoti garā un ilgā procesā rezultāts nevarot būt taisnīgs. Biedrības „Zolitūde 21.11.” vadītāja Regīna Ločmele-Luņova skaidro cietušo vēlmi vairs nenākt uz iknedēļas tiesas sēdēm: "Ir jāsaprot, ka tu nevari atnākt uz tiesu jebkurā brīdī. Tev ir jābūt laikus un dažreiz jāsēž līdz pulksten 16. Pusdienas pārtraukums ir pusstundu, kad visi dalībnieki nāk uz vienu un to pašu kafejnīcu un stāv garā rindā.

Cietušajiem tas nav patīkami, jo ir jāstāv vienā rindā gan ar apsūdzētajiem, gan ar prokuroriem, gan ar apsūdzēto advokātiem. Morāli tas ir ļoti grūti, jo tas jau pārvēršas par sadzīvisku procesu."

Lietas apjomam atbilstošs temps?

Zolitūdes krimināllietas iztiesāšana

 

Tiesas sēdes saskaņotas jau līdz nākamā gada beigām - 2017.gadā paredzētas 111 sēdes

 

Lietā ir:

- 280 cietušie: 267 cietušās fiziskās personas un 13 cietušās juridiskās personas,

-144 liecinieki,

- 9 apsūdzētās fiziskās personas un 5 juridiskās personas,

-10 eksperti.

 

Lietas materiāli šobrīd ir apkopoti 92 sējumos.

 

Lietas iztiesāšanā piedalās:

- 3 prokurori: K.Cakuls, A.Skradailis un J.Kušakova,

- 3 tiesneši: E.Ernstsons, Dz.Zemitāne, A.Freimane,

- rezerves tiesnese A.Gravīte.

 

Šobrīd ir notikušas 37  tiesas sēdes (līdz 16.11.2016).

 

Līdz 16.11.2016. ir:

nopratināti 64 liecinieki no 144 prokuroru norādītajiem lieciniekiem,

- uzklausīti 253 no 280 cietušajiem, tajā skaitā cietušās juridiskās personas.

 

Pieteitkā kaitējuma kompensāciju summa ir aptuveni 4,3 miljardi EUR.

 

20 cietušie ir iesnieguši iesniegumus par to, ka neuztur kaitējuma kompensācijas pieteikumu daļā pret SIA “MAXIMA Latvija” un Innu Šuvajevu.

Šī lieta vienlaikus ir interesanta ar vairākām niansēm. Piemēram, uzņēmumam „Maxima” vienlaikus ir gan cietušā, gan apsūdzētā statuss, un to tiesā pārstāv divi advokāti. Tāpat kā „Maxima” morālās kompensācijas tiesā pieprasījis arī ēkas īpašnieks „Tineo”.

Lieta izceļama arī ar summās apjomīgajiem pieteiktajiem materiālās un morālās kompensācijas pieprasījumiem. Tie pārsniedz četrus miljardus eiro. Atgūt naudu cilvēki vēlas ne tikai par zaudētām dzīvībām, bet arī par sabojātiem džinsiem, ziemas mēteļiem un nozaudētiem rokas pulksteņiem.

Lietas izskatīšanas laikā četri cietušie ir miruši, viņi tā arī nesagaidīja iznākumu un daļēju vai pilnīgu pieprasījuma apmierinājumu.

Cietušie kritizē, ka process ir lēns, bet apsūdzība un prokurori atbild - viss notiek lietas apjomam atbilstošos tempos.

"Process ir gājis raiti, arī sabiedrība, kā nevienā citā procesā, bija nepārtraukti informēta par to, kas notiek, kādas darbības tiek veiktas," saka Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes pasniedzējs Aldis Lieljuksis. Neesot iesaistītam procesā, pārzinot likumdošanu un to vērtējot no malas ar neatkarīgu skatu, iezīmējoties, ka darbības veiktas nekavējoties un ļoti caurspīdīgi.

Lieljuksis pētījis izmaiņas Krimināllikumā pēc traģēdijas, un sodu politiku kā tādu viņš sauc par nekonsekventu, jo to arvien groza, kā pašiem ērtāk. Procesu pasteidzināt Lieljuksis neiesaka, jo tas varētu radīt pretēju efektu - sūdzības par to, ka ne visiem dotas iespējas izteikties. Tāpēc ceļš līdz spriedumam vēl tāls:

"Sasteigt droši vien ka nevajag, lai pēc tam nebūtu pārmetumu, ka kāds nebija uzklausīts, bija liegtas tiesības uz taisnīgu tiesu."

Vienošanās neietekmēs krimināllietu?

Tiesas iznākumu šogad apšaubīja ne vien tās ilgā procesa dēļ, bet arī tāpēc, ka pavisam nesen „Maxima” kopā ar ēkas īpašnieku „Tineo” paziņoja par īpašu vienošanos, kas panākta ar cietušajiem. Tā paredz, ka katra ģimene par katru traģēdijā bojāgājušo var saņemt 100 000 eiro lielu atbalstu.

Daudzām ģimenēm tas esot smags lēmums, jo šī vienošanās vienlaikus nozīmē, ka pret veikalu „Maxima” un tās darbinieci apsūdzēto Innu Šuvajevu pieprasījumi par morālajām kompensācijām vairs netiek uzturēti. To pagaidām izmantojuši 20 cilvēki.

Spēja uzņemties morālo atbildību vai atpirkšanās no daudz lielākām summām - kā to dēvēt? "Bija izdarīts viss, lai es uzzinātu par šo vienošanos pēdējā. No manas puses galvenais jautājums bija, vai šī vienošanās neietekmēs kriminālprocesu. Vai tādā veidā „Maxima” varēs izvairīties no kriminālatbildības? Vai noslēdzot vienošanos ar „Maxima”, mēs neatvieglosim stāvokli arī citiem apsūdzētajiem? Paldies Dievam, noskaidrojās, ka tiešām šī vienošanās nekādā veidā netraucēs tieši kriminālprocesa tiesas norisei un taisnības noskaidrošanai," saka biedrības "Zolitūde 21.11." vadītāja Regīna Ločmele-Luņova.

Šādā sarežģītā lietā apšaubīt taisnīgumu mēģinājušas visas puses, arī apsūdzētie. Pat vēl vairāk - gadu pēc lietas skatīšanas tiesā iejaukušies politiķi un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība") publiski apšaubījis galvenā tiesneša Ernstsona kompetenci viņa salīdzinoši nelielās pieredzes dēļ. Par neētisku šādu iekšlietu ministra rīcību sauca tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība). 

Publiskos pārmetumus noraidīja arī atbildīgās Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas nu jau bijusī vadītāja. Dažas dienas pēc intervijas viņa iesniedza atlūgumu.

Nepilnīgas apsūdzēto rindas?

Raidījuma tapšanas laikā Latvijas Radio bija iespēja iepazīties ar lietai pievienotajiem materiāliem. Konkrēti - līgumiem, kas skar būvniecību.

Advokāts Artūrs Zvejsalnieks kriminālprocesā aizstāv būvinženieri Ivaru Sergetu, kuram lietā izvirzītas smagākās apsūdzības par nogalināšanu aiz neuzmanības. Zvejsalnieks ir viens no aktīvākajiem apsūdzēto aizstāvjiem pašreizējās tiesas sēdēs, un viņš slavē procesa raito virzību, vienlaikus asi kritizēdams pirmstiesas izmeklēšanu, kas varētu ietekmēt arī tiesas iznākumu.

"Tā ideja ir tāda, ka tas pamata sabrukšanas iemesls, tehniskais iemesls ir pavisam vienkāršs. Neizturēja kopnes, tā vieta, kur viņas pa vidu bija saskrūvētas. Tas pamata arguments ir tāds, ka Sergets nekad šo te mezglu nav zīmējis, nav projektējis, nav izstrādājis," saka advokāts.

Zvejsalnieka uzdevums ir aizstāvēt Sergetu, gluži kā citus apsūdzētos tiesā steidz aizstāvēt viņu advokāti. Tomēr līgumā starp projekta pasūtītāju „Homburg Zolitūde” un arhitektu biroju „Kubs” rakstīts: „Homburg” arhitektiem pasūta projekta ideju, kā izskatīties tirdzniecības centram. Tālāk „Kubs” tā izstrādi pasūta apakšuzņēmējam, būvniecības konstruktoru birojam SIA „HND Grupa”, kuru līgumā pārstāv apsūdzētais Ivars Sergets. Viņam, pēc līguma, jāizstrādā ēkas lielais projekts, bet bez detalizācijas, kas saistīta ar kopņu izturību."

Līgumu par ēkas būvniecību „Homburg Zolitūde” slēdzis ar būvniekiem „Re&Re”. Viņiem arī noteikta pilna atbildība par pasūtīto projektu. Lai izstrādātu šoreiz izšķirīgo metāla konstrukciju un kopņu detalizācijas plānu, „Re&Re” kā galvenais uzņēmums slēdzis līgumu ar vēl kādu apakšuzņēmēju.

"To darīja tāds uzņēmums kā „Vikom Industry”, kurš uz to brīdi strādāja bez pilnīgi neviena sertificēta speciālista, nebija reģistrēts Būvkomersantu reģistrā. Un tai skaitā attiecībā uz šīm pašām kopnēm - tās tika samontētas kārtējo reizi bez sertificēta speciālista piedalīšanās. Nu valsts apsūdzība nez kāpēc uzskata, ka Sergets acīmredzot to mezglu ir izstrādājis. Tā vienkārši nav," skaidro Zvejsalnieks.

„Vikom” bija ne vien jāizstrādā projekta detalizācija, bet arī jāražo metāla kopnes un tās jāmontē. Kāpēc uz apsūdzēto sola nesēž neviens no šī uzņēmuma - vaicā advokāts.

Pašlaik tiesvedībā vēl tik tālu nav nonākts un aizvien diskutē vien par SIA „Maxima” atbildības jautājumiem, drošības instrukcijām, uguns trauksmes signalizāciju un to, kāpēc cilvēki netika evakuēti. Esot arī ļoti daudz dokumentu, kas nav pievienoti lietai, bet ar kuriem var iepazīties tiesā. Attiecībā uz būvniecību, vēl uz citiem detalizācijas plāniem esot Sergeta paraksts, taču uz kopijām. Turklāt dokumentu esot tik daudz, ka vismaz puse no tiem nemaz nav apskatīti.

"Ir lietas, kuras, izskatās, ka mēs pirmie ieraugām. Tad tiešām jautājums, kas ir darīts izmeklēšanā. Teiksim tā, izskatās, ka vismaz projekta dokumenti ir vienkārši sasviesti kastēs un aizsūtīti, šā tā tur uzrakstot. Ar viņiem iepazīties var. Tas laiks, ja tev ir trīs reizes nedēļā tiesas sēdes, un atlikušajā laikā tiem apsūdzētajiem arī maize jāpelna, jācenšas dzīvot. Advokātiem arī tomēr ir citas lietas," saka advokāts.

Iepriekšēji mediju mēģinājumi skaidrot „Vikom” pozīciju noslēgušies ar aicinājumu gaidīt tiesas procesa beigas. Zvejsalnieks gan nenoliedz, ka būtu vajadzējis vairāk pārliecināties par darbu gaitu praksē, nepaļaujoties vien uz dokumentiem.

Tikmēr prokurors Agris Skradailis iepriekš teicis, ka nopratināšanas laikā apsūdzības varētu mainīties, un pieļāva, ka tā, visticamāk, notiks.

Neuzzina par problēmas praksē

„Providus” pētniece Agnese Lešinska  uzskata, ka pašreizējais tiesas process atspoguļojot to, ka par Zolitūdes traģēdiju aizmirst ne vien sabiedrība, bet arī par notikušo politiski atbildīgie.

"Tas, ka ministriju pārstāvji nenāk, tas ir nožēlojami.

Ministriju pārstāvjiem tur vajadzētu būt klāt, jāfiksē visas lietas, par ko tur tiek runāts. Tikai tā var uzzināt tās problēmas praksē.

Citādāk ministriju pārstāvji, sēžot vienkārši pie galda savā kabinetā, viņi nekad neuzzinās, kādas ir reālās problēmas praksē. Tieši caur tādiem tiesu procesiem, intervijām ar cietušajiem, intervijām ar nozaru pārstāvjiem, tikai tā var uzzināt," saka Lešinska.

Pētniece secina, ka pašlaik atbildīgās ministrijas gaidot tiesas spriedumu, kas pirmajā instancē būs gatavs vēl pēc vairākiem gadiem. Lai konstatētu problēmas sistēmā, neesot jāgaida, bet gan jārīkojas: "Jau tagad mēs varam dzirdēt, ka tur bija tādas problēmas vai šādas problēmas, tad domājam tagad jau preventīvi, negaidām piecus gadus, kad tiesa nolems un tas spriedums būs. Man liekas, ka tas ir traģiski, ka mēs sākam aizmirst."

Gada laikā krietni mazinājusies ne vien žurnālistu, bet arī sabiedrības interese, turklāt arī cietušie nedz apmeklē tiesas sēdes, nedz vēlas runāt ar medijiem. Ilgstoši risinot procesuālos jautājumus un pēc tam uzklausot cietušos, tagad jau vairākus mēnešus turpinās liecinieku nopratināšana.

Ņemot vērā skaitliski lielo lietas dalībnieku skaitu, šis ir un būs lēns process. Sagaidāms, ka vien nākamgad sekos ekspertu iztaujāšana, tiesu debates, tāpēc sagaidīt, ko tiesa atzīs par vainīgajiem, nevaram drīz. 

Vienlaikus kritizēt potenciālo iznākumu steidz visas iesaistītās puses. Uz apsūdzēto sola sēž deviņi cilvēki, tomēr arī viņi vainu noveļ cits uz citu. Nav gan izslēgts, ka apsūdzības vēl mainīsies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti