Gads pēc Turcijas ofensīvas Sīrijas ziemeļos

ĪSUMĀ:

• Sīrijas ziemeļos kontrole tiek dalīta starp opozīcijas zonām, Turcijas politisko kontroli un Sīrijas kurdu de facto autonomo teritoriju;
• Turcijas militāro ofensīvu laikā valsts izveidojusi politisku un militāru kontroli pār vairākām Sīrijas pierobežas teritorijām;
• Valsts Sīrijas ziemeļos ceļ skolas, mājokļus un maksā algas, tomēr sākotnēji plānotā liela mēroga bēgļu atgriešanās teritorijās nav notikusi;
• Ziemeļaustrumos izveidota kurdu de facto autonomā teritorija, dēvēta par Rodžavu;
• Vienība, kuras teritorijā nav kurdu etniskās mažoritātes un pārvaldību veic partija ar ideoloģisku piederību PKK, ir Turcijas drošības apdraudējums;
• Sīrijas pārstāvis norāda, valsts nākotne ir redzama, veicinot iekļaujošu pārvaldību, ne etnisku vai sektantisku politiku;
• Sīrijas ziemeļrietumos Idlibā Turcijas militāro palīdzību saņem Sīrijas opozīciju grupas, tur saglabājoties pēdējam opozīciju nocietinājumam valstī;
• Sīrijas režīms plāno atgūt kontroli pār teritoriju laikā, kad Turcijas-Krievijas pamiers nav izrādījies efektīvs. Retorika signalizē, ka situācija Idlibā varētu mainīties;
• Situācijas eskalācija Idlibā apdraudētu miljonus tur dzīvojošo civiliedzīvotāju;
• Pārstāvis norāda, tikai ar starptautisku atbalstu pašpaļāvīgas pārvaldības veicināšanā situācija Idlibā un Sīrija varētu uzlaboties.

Turcijas militārā ofensīva "Miera pavasaris" aizsākās 2019. gada oktobrī pēc Amerikas Savienoto Valstu (ASV) atkāpšanās no pozīcijām Sīrijas ziemeļos. Militārā ofensīva tika aizsākta ar mērķi izveidot drošības zonu gar Turcijas ārējo robežu ar kara plosīto Sīriju. Ar šīs drošības zonas izveidi no Sīrijas kurdu vienību nostiprināšanās tiktu pasargāta vairāk nekā 400 km garā robeža.

Ar Sīrijas režīma palīdzību kurdu vienības spēja nosargāt vairākas savas pozīcijas Sīrijas ziemeļaustrumos, kur turpinās kurdu politisko un militāro grupu de facto autonomā politiskā kontrole. Arī Turcija – ekonomiski, politiski un ar militāru atbalstu – kontrolē vairākas pierobežas teritorijas.

Tomēr ziemeļrietumos, kur Sīrijas opozīcijas spēki ar Turcijas militāro atbalstu vēl arvien kontrolē Idlibas (Idlib) provinci, situācija ir trausla. Šī gada martā Krievija un Turcija noslēdza pamiera vienošanos, pamiera ietvaros izveidojot kopīgas drošības patruļas, kuras nu drošības situācijas dēļ ir pārtrauktas. Valstu retorika rada bažas, ka situācija varētu saasināties, apdraudot pamieru un miljoniem provincē mītošo civiliedzīvotāju.

Turcijas kontrolētās teritorijas

Sīrijas kara laikā Turcijas kontrole pār teritorijām Sīrijas ziemeļos ir bijusi mainīga. Militāro operāciju ietvaros laika posmā kopš 2016. līdz 2020. gadam izveidojušās kontroles zonas. Tādas stiepjas no Afrinas (Afrin), kas atrodas tiešā Turcijas kontrolē, līdz Idlibai (Idlib) kur Turcijas bruņotie spēki nodrošina atbalstu valodošajai de facto autonomajai administrācijai. 

Vairums šo teritoriju iedzīvotāju – tuvu 4 miljoniem – ir etniski sunnītu arābi, kas ir atkarīgi no Turcijas ekonomiskā un politiskā atbalsta. Starp administratīvo ēku, skolu un mājokļu būvēšanu Turcijas valdība nodrošina arī izglītības iespējas, kā arī algas vietējiem birokrātiem. Teritorijās ieviesti arī Turku nacionālās valūtas liras maksājumi, lietoti vienlaikus ar ASV dolāriem. 

Turcijas ieguldījumi šajās teritorijās lēšami miljonos, un valsts iekšpolitikā  šie ieguldījumi tika argumentēti kā drošas vides veicināšana, lai Sīrijā varētu atgriezties Turcijā dzīvojošie Sīrijas bēgļi. Sīrijas kara laikā Turcijā, kas uzņēmusi vairāk nekā 3,5 miljonus bēgļu, pieredzēti iekšpolitikas satricinājumi, sabiedrībai noslāņojoties pret Sīrijas bēgļiem un to integrāciju. Turcijas Iekšlietu ministrija 2018. gadā atzina, ka Sīrijas bēgļu integrācijas izmaksas lēšamas 33 miljardos ASV dolāru. Sīrijas teritorijā radot drošāku alternatīvu sīriešiem, Turcijas valdība cerēja arī atvieglot daļu no šī iekšējā spiediena.

Tomēr liela atgriešanās uz šīm Sīrijas ziemeļu teritorijām nav notikusi. Turcijas valsts ziņu aģentūra "Anadolu" pagājušajā gada novembrī ziņoja, ka uz Sīriju labprātīgi atgriezušies 370 000 Turcijas teritorijā iepriekš mītošo sīriešu, taču šo skaitli apšaubījušas nevalstiskās organizācijas. Kā sarunā ar LSM.lv skaidro Sīrijas Nacionālās koalīcijas pārstāvis Amerikas Savienotajās Valstīs Kuitaiba Idlbi (Qutaiba Idlbi), lielāka atgriešanās šajās teritorijās nav notikusi, jo situācija šobrīd negarantē, ka ilgtermiņā šī relatīvā drošība saglabāsies.

Idlibi min vairākus pamiera [Krievijas un Turcijas pamiera, kas tika parakstīts martā] pārkāpumus, norādot, ka, pēc opozīciju avotiem, Krievijas spēki kopš pamiera parakstīšanas to ir pārkāpuši gandrīz 2800 reizes. "Bez īstas drošības un starptautiskās sabiedrības atbalsta, šajos [Turcijas kontrolētajos] apgabalos, Krievija un Sīrijas režīms turpinās pārkāpt esošos drošības parametrus un terorizēt civiliedzīvotājus," norāda Idlbi. 

Kurdu teritorija ziemeļaustrumos

Par spīti tam, ka Sīrijas ziemeļaustrumu teritorijas etniskais sastāvs norāda uz arābu sunnītu un minoritāšu (asīriešu, turkmēņu un jezīdu) vairākumu, ziemeļaustrumu teritorijas pārvalde ir etniski balstīta. Dēvēta arī par Rodžava jeb "rietumi" no kurdu valodas, ir rietumu daļa no teritorijas, kas kurdu politiskajā apziņā iezīmētu vienotu Kurdistānu. Tās robežas 21. gadsimta realitātē ietver teritorijas kas ir daļas no valstu – Irākas, Turcijas un Sīrijas – suverēnām teritorijām.

De facto autonomo teritoriju jeb Rodžavu politiski pārvalda Demokrātiskās savienības partija (PYD). Partija, kas iepriekš norādījusi uz ideoloģisku piederību un piekrišanu Kurdistānas strādnieku partijas (PKK) dibinātājam Abdullam Odžalanam (Abdullah Ocalan), tiek uzskatīta par PKK Sīrijas filiāli. Etniskā turka Abdulla Odžalana politiskā ideoloģija ir balstīta cīņā pret Turcijas valdību par labu vienotas Kurdistānas izveidei, kas tiktu pārvaldīta, balstoties uz kurdu nacionālisma un marksistu ideoloģiju. PKK kopš 1984. gada Turcijas–PKK konflikta ietvaros veikusi teroraktus gan pret politiskiem mērķiem, gan civiliedzīvotājiem. Šādas entitātes pastāvēšana uz Turcijas robežas ir nestabila, jo tiek uzskatīta par Turcijas iekšējas drošības apdraudējumu. 

Tomēr arī tās etniskās pārvalde nav ilgtspējīgs risinājums teritorijās, kur šobrīd etniskie kurdi nav mažoritāte, raisot bažas par tālāku iekšēju konfliktu starp šajā teritorijā dzīvojošajiem. Kā norāda Idlbi, grupas, kas ir pie varas Sīrijas ziemeļaustrumos, nav ieguvušas savu pozīciju, izmantojot demokrātiskus līdzekļus, un tādēļ nav tiesīgas pārstāvēt Sīrijas tautu vai kādu tās daļu. Sīrijas Nacionālās koalīcijas pārstāvis norāda, ka šīs grupas ir atkarīgas no ārvalstu finansējuma un atbalsta, tajā skaitā atbalsta, kas tiek saņemts no ārvalstu teroristu grupējumiem.

Sarunā ar LSM.lv Idlbi jo īpaši uzsver, ka Sīrijas Nacionālā koalīcija ir Sīrijas tautas pārstāvji un, skatoties nākotnē, koalīcijas mērķis ir veikt sistemātiskas izmaiņas Sīrijas pārvaldības modelī, kas sevī neiekļautu identitātes politikas veidošanu. "Sīrijas pārvaldības problēmu risinājums nav etniska vai sektantiska politika, bet gan iekļaujoša pārvaldība", un tieši šāda iekļaujoša pārvaldības forma, kā uzsver Idlbi, "ļautu visiem sīriešiem ar plašo dažādību izpaust savu identitāti, valodas un kultūru."

Dzīve autonomajā teritorijā ir dažādu apgrūtinājumu pilna. Cenu inflācija, nepietiekamā pieeja  pirmās nepieciešamības precēm apgrūtina ikdienu. Augustā nosodījumu izpelnījās ziņas, ka Hasakahas (Al Hasakah) reģionā Turcija traucējusi dzeramā ūdens piegādes iedzīvotājiem. Apsūdzībās minēts, ka, liedzot pieeju sūkņu stacijai, bez dzeramā ūdens atstāti vairāk nekā pusmiljons tuvāko apdzīvoto vietu iedzīvotāju. Nosodījumu izpelnījās arī neatkarīgās mediju organizācijas "Syria Direct" nesenā publikācija, kas apsūdz kurdu militantu grupējumu bērnu vervēšanā konflikta nolūkos. Šī prakse turpinās, kaut arī 2019. gadā militārā alianse SDF parakstīja ANO darbības plānu, lai izbeigtu un novērstu bērnu izmantošanu kara nolūkiem.

Vienlaicīgi ziemeļaustrumu Sīrijas teritorijās kurdu vienību pārraudzībā vēl arvien tiek uzturētas vairākas aizturēto "Daīš" kaujinieku un to ģimeņu nometnes. Šo kaujinieku skaitā ir arī Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kuru nākotne ir neskaidra. Bažas rada ne tikai potenciāls Covid-19 uzliesmojums, bet arī bailes, ka nepietiekamu resursu dēļ drošība nometnēs varētu tikt samazināta un kaujinieki no apcietinājumu varētu izbēgt.

Vēl šonedēļ Elhama Ahmada (Elham Ahmad) no Sīrijas demokrātiskās padomes, aicināja no apcietinājuma atbrīvot bērnus un sievietes ar Sīrijas nacionalitāti, saglabājot vien tos ar ārzemju pasēm. De facto autonomā reģiona varas iestāšu resursu ierobežojumu dēļ ilglaicīga kaujinieku uzturēšana nespēs turpināties.

Situācija ziemeļrietumu Idlibas provincē

Idlibas province atrodas Sīrijas ziemeļrietumos un ir pēdējais Sīrijas opozīcijas grupu bastions. Tur Sīrijas opozīciju spēki saņem Turcijas militāro palīdzību, kas ļauj uzturēt politisko pārvaldību Idlibas de facto autonomās administrācijas rokās.

Tomēr provinces nākotne ir neskaidra; Sīrijas režīms ir solījis atgūt kontroli, un martā parakstītais Turcijas–Krievijas pamiers nav izrādījies pārāk efektīvs. Kaut arī abas valstis veica drošības patruļas 6 km zonā uz M4 lielceļa abām pusēm, lielceļš, kas savieno ostas pilsētu Latakiju (Latakia) un valsts vidienē esošo Sarakibu (Saraqib), netika atvērts ekonomiskām vajadzībām, un drošības apsvērumu dēļ abas valstis patruļas ir pārtraukušas.

Par spīti spēka esošajam pamieram, nesenā intervijā Krievijas Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs (Sergey Lavrov), minēja Idlibu kā vienu no galvenajām problemātiskajām zonām valstī. Viņš norāda arī, ka Idlibā esošā "Tahrir Al Sham" grupējuma teritoriālā ietekme samazinās, kaut arī grupas uzbrukumi un provokācijas Sīrijas režīma pozīcijām turpinās. Šāda retorika apvienojumā ar Sīrijas režīma vēlmi provincē atgūt kontroli signalizē, ka situācija Idlibā varētu strauji mainīties.

Kaut arī Turcijas darbības – pārvietojot uz provinci militārās tehnoloģijas un nosūtot vienības – norāda, ka viņu atbalsts opozīciju grupām ir spēcīgs, sarunā ar LSM.lv Kuitaiba Idlbi min, ka starptautiskie šī reģiona drošības garantētāji, proti, Turcija un Amerikas Savienotās Valstis, sava elektorāta izolacionistu plūsmu rezultātā varētu pamest sīriešus Asada režīma želastībā. Idlibas nākotne, kā norāda Sīrijas Nacionālās koalīcijas pārstāvis, stāv starp "Krievijas spēju un interesi atturēt Sīrijas režīma vēlmes, kā arī Turcijas spēju atturēt Krieviju un organizēt provinci nākotnē".

Potenciālā situācijas eskalācijā īpaši bažas rada civiliedzīvotāju drošība. Idliba ir cieši apdzīvota, tajā skaitā ar jau vairākkārt iekšzemē pārvietoto personu nometnēm. Pēc ANO Humanitāro lietu koordinācijas biroja datiem, no 4,7 miljoniem provinces civiliedzīvotāju 2,7 miljoni vien ir pārvietotās personas, tajā skaitā 1,5 miljoni telšu nometnēs dzīvojošie. ANO ziņo, ka jau šobrīd situācija nometnēs ir kritiska nepietiekošo līdzekļu dēļ.

Sīrijas pārstāvis Idlbi norāda, lai nodrošinātu drošību un labklājību provinces civiliedzīvotājiem, ir nepieciešams starptautisks atbalsts pārvaldības veicināšanā. Kaut arī Sīrijas režīms iepriekš nav izrādījis interesi iesaistīties sarunās ar dažādiem nacionālajiem spēkiem, šobrīd režīms ir novājināts. Vienlaicīgi arī tā sabiedrotie, proti, Krievija, kļūst nepacietīgāka līdz ar opozīcijas nostiprināšanos. "Ja Idlibā saglabāsies relatīva drošība un tā būs balstīta uz pašpaļāvīgas pārvaldības modeli, situācija var uzlaboties un vienlaicīgi būt par spiediena punktu [Sīrijas režīmam] nākotnes politiskajās sarunās", tā spriež Kuitaiba Idlbi.