Sadaļas Sadaļas

Gads pēc traģēdijas: Likumdošana būvniecībā sakārtotāka, bet ne perfekta

Zolitūdes traģēdijas iespaidā atbildīgās institūcijas par vienu no neatliekamākajiem uzdevumiem sev izvirzīja būvniecības nozares likumdošanas sakārtošanu. Traģēdijas iespaidā gada laikā, par spīti termiņu pārcelšanai, šī iecere ir izdevusies, un jau mēnesi ir spēkā jauns būvniecības regulējums.

Zolitūdes traģēdija lika veidot būvniecību kontrolējošu institūciju

21.novembra traģēdija Zolitūdē būvniecības likuma izstrādi pavērsa ar kājām gaisā – iepriekš regulējuma mērķis bija mazināt administratīvo slogu un vienkāršot būvniecību, tomēr cilvēku upuri skaudri apliecināja, ka, gluži otrādi, kontrole un atbildība ir jāpastiprina.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis ir pārliecināts, ka traģiskās pieredzes iespaidā ir izdarīti pareizi secinājumi un skaidrāk nodalīta būvniecībā iesaistīto pušu atbildība un funkciju nošķiršana.

Bija vairāki galvenie uzsvari: pirmais – atbildība un funkciju nošķiršana starp būvniecības procesā iesaistītajām personām – respektīvi, pilnīgi skaidri noteikt, par ko atbild pasūtītājs, būves potenciālais īpašnieks vai rekonstrukcijas gadījumā būves īpašnieks, par ko atbild būvnieks, par ko atbild būvuzraugs, par ko atbild būvinspektors,” skaidro Lazdovskis.

Nozīmīgs solis būvniecības nozarē ir bijusi arī valsts būvniecību kontrolējošās iestādes atjaunošana, uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs. „No 1.oktobra darbu ir uzsācis Valsts būvniecības kontroles birojs, kuram ir vairākas funkcijas un kurš šīs funkcijas sāks veikt pakāpeniski,” skaidro valsts sekretārs.

Tomēr, pēc Lazdovska domām, papildus tām izmaiņām, kas veiktas likumā un saistītajos noteikumos, ievērojami ir mainījusies arī pašu būvniecības procesā un uzraudzībā iesaistīto pušu izpratne par atbildību. „Tā ir katra mūsu atbildība par to, ko mēs darām. Es ļoti ceru, ka būvniecības nozarē iesaistītās personas, jo sevišķi būvuzraugi un būvdarbu vadītāji, un uzņēmumu vadītāji apzinās, ka īstermiņa lielā peļņa materiālu izmantošanā, kas var novest pie cilvēku dzīvību zaudēšanas, ir nepiedodama rīcība un ir krimināli sodāma,” akcentē Lazdovskis.

Pētniece: Būvniecības likums ir uzlabots visos tā aspektos

Tam, ka Zolitūdes rūgtā mācība ir pamatīgi ietekmējusi likumdevējus, piekrīt arī „Providus” eksperte Agnese Lešinska, kura apstiprina, ka traģēdijas iespaidā likums ir piedzīvojis ļoti būtiskas izmaiņas.

Tie labojumi, kas ir radušies pēc Zolitūdes un kas bija viens no iemesliem, kāpēc Būvniecības likuma stāšanās spēkā tika vairākkārt pārcelti, ir ļoti nozīmīgi un ļoti būtiski. Faktiski virzās uz to, lai mēs to varētu saukt par drošu un kvalitatīvu būvniecības procesu,” uzsver Lešinska.

Viņa norāda, ka būtiski labojumi ir izdarītas vairākās likuma jomās – gan tajās, kas skar darba un būvmateriālu kvalitāti, gan uzraudzības jautājumus. „Ja mēs tos labojumus varētu salikt trijās lielās kastītēs, tad, man liekas, ka viens no viņiem ir kvalificēti strādnieki, otrs – kvalitatīvi materiāli, un trešais  - efektīva uzraudzība. Un, ja mēs ejam pa šīm kastītēm, tad zem katra no uzraksta mēs varam atrast būtiskus labojumus, kas ir izdarīti likumā vai normatīvajos aktos, kas ir izdarīti tieši pēc Zolitūdes traģēdijas un kas visdrīzāk nebūtu noticis, ja šādas traģēdijas nebūtu bijis,” klāsta Lešinska.

Arī „Providus” pētniece par ļoti būtisku soli uzskata Būvniecības kontroles biroja izveidošanu, jo līdz traģēdijai valdīja uzskats, ka šāda institūcija ir nevajadzīga. „(..) Tā laika [2010.gadā] [Saeimas] komisijas vadītāja atbilde bija – valstij nav naudas – un mums nav nepieciešama šāda papildus kontroles iestāde. Kad notika Zolitūdes traģēdija, mēs visi sapratām, ka tieši šāda iestāde, kas atnāk un paskatās no malas, mums ir vajadzīga,” klāsta Lešinska.

Pašvaldību savienība: Būvniecības sfēra nav pilnīgi sakārtota

Mazāk optimistisks viedoklis ir Latvijas Pašvaldību savienības ekspertam Aino Salmiņam, kurš uzskata, ka ir pāragri likumdošanu uzskatīt par sakārtotu. „Ja mēs atceramies, kā tapa Būvniecības likums, tad viņam bija, manuprāt, trīs pretēji uzstādījumi. Sākotnēji šis Būvniecības likums bija domāts kā administratīvo šķēršļu un faktoru samazinājums. Otrais uzstādījums – kā iekļauties „Doing Business” sarakstā, lai dotu signālu ārvalstu investoriem šeit iesaistīties.

Un tikai traģēdija noveda likuma izstrādātājus pie pilna saprāta, ka pats galvenais ir būvniecības drošums,” skepsi pamato Salmiņš.

Tieši pretrunīgo likuma izstrādes gaitā izvirzīto mērķu dēļ ir pāragri uzskatīt, ka visi ar būvniecību saistītie riski ir novērsti pilnībā, uzsver Salmiņš. „Man nav pamats domāt, ka jaunais Būvniecības likums pilnībā var novērst visus būvniecības riskus,” atzīmē Salmiņš.

Likumu nepieciešams pilnveidot

Savukārt būvniecības industrijas pārstāvis «Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība» valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs jauno likumu iepriekš salīdzināja ar jaunu automašīnu, kura ir uzbūvēta, bet vēl nav pienācīgi pārbaudīta. „Ekonomikas ministrija kopā ar saviem partneriem no nevalstiskajām organizācijām ir radījuši jaunu automobili, kuram ir spēcīgs motors jaunā Būvniecības likuma formā un kuram ir daudz dažādu sistēmu, lai tas automobilis brauktu (..) Bet nedz motors, nedz sistēmas ne reizi vēl nav darbojušās un nav skaidrs, vai tas automobilis vispār var pabraukt,” pauž Birkavs.

Šī iemesla dēļ Birkavs uzsvēra, ka darbs pie būvniecības regulējuma vēl nedrīkst apstāties. „Ir absolūti nepieciešams, lai valdība saprot, ka ir operatīvi jālabo kļūdas. Starp citu, operatīva kļūdu labošana ir viena no sekmīgu valdību un kompāniju principiem (..),” saka Birkavs.

Tam piekrīt arī Salmiņš, kurš norāda, ka šobrīd uz iesaistītajām pusēm gulstas liela atbildība pamanīt likumā pieļautās kļūmes un pēc iespējas ātrāk tās labot. „Pats galvenais būtu godīgi atzīt un pēc iespējas ātrāk atrast neprecizitātes un labojumus šajā Būvniecības likumā. (..) Šis process ir pilnīgi jauns, tāpēc tas ir jāmonitorē,” saka Salmiņš.

Arī „Providus” pētniece Agnese Lešinska uzsver, ka pie būvniecības regulējuma vēl ir jāveic milzīgs darbs. Kā vienu no pirmajām lietām viņa min jautājumus, kas skar būvniecībā iesaistīto darbinieku kvalifikāciju.

(..) Šobrīd mums ir šī sistēma – speciālists beidz kādu mācību iestādi, iegūst izglītību, pēc kāda laika viņš iegūst sertifikātu un sāk patstāvīgo praksi. Mums nav sapratnes, ko mēs ar šo sertifikātu gribam panākt un, otrkārt, vai tiešām šī izglītība, ko mūsu būvspeciālisti saņem šajās skolās, ir pietiekama, lai sāktu savu praksi,” norāda pētniece.

VUGD: Attieksme pret drošību ir ievērojami mainījusies

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs gan uzskata, ka pieņemtais regulējums bija labākais kompromiss, ko attiecīgajā mirklī varēja sasniegt, tomēr piekrīt, ka darbs pie likuma pilnveidošanas ir jāturpina.

(..) Šis ir labākais iespējamais kompromiss un šis ir labākais, ko šobrīd Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozari un pašvaldībām esam sagatavojuši,” norādīja Lazdovskis. Viņš gan piebilst, ka visu pušu vidū ir vienošanās, ka likums ir nemitīgi jāuzlabo.

Tomēr ir vismaz viena joma, kur būvniecībā un ēku apsaimniekošanā iesaistīto izpratne un atbildīgums traģēdijas iespaidā ir būtiski uzlabojies – kā apliecināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadītāja vietnieks Kristaps Eklons, kopš traģēdijas ir ievērojami mainījusies attieksme pret signalizāciju sistēmu apsaimniekošanu. „(..) Pilnīgi visās iestādēs signalizācijas sistēmas ir daudz labākā stāvoklī, nekā viņas bija pirms Zolitūdes traģēdijas,” atzīst Eklons.

Savukārt par vienu no lielākajiem izaicinājumam tam, lai likums varētu strādāt veiksmīgi, ir jāmin atbildīgajām institūcijām draudošais speciālistu trūkums – zīmīgi, ka arī jaundibinātajam Ekonomikas ministrijas paspārnē esošajam Valsts būvniecības kontroles birojam joprojām nav atrasts vadītājs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt