Rīgas domes kokzāģētavā "Norupe", kas atrodas stundas braucienā no Rīgas, ar dzeltenu vesti rokās Latvijas Radio sagaida "Rīgas mežu" divi valdes locekļi un uzņēmuma Ražošanas daļas vadītājs Jānis Stankevičs.
"Esam mēs Ikšķiles novadā, kokzāģētavā "Norupe", kas apaļkokus pārstrādā uz zāģmateriāliem. Labajā pusē redzam mūsu attīstības plānus – paredzēts angārs, kur būs ofiss un dēļu šķirošanas līnija. Pašlaik tas notiek manuāli, rokām, bet tur tas notiks automātiski, līdz ar to kļūs efektīvāk un labāk. Tur savukārt redzam baļķu šķirošanas līniju – viss materiāls, kas nāk, viss apaļkoks ir no "Rīgas mežu" īpašuma, ko paši arī izstrādājam."
"Rīgas meži" gadā pārstrādā 60 tūkstošus kubikmetru apaļkoka. Visu nocirtuši savos mežos, kas Rīgā un ārpus galvaspilsētas aizņem vairāk nekā 60 tūkstošus hektāru. Tādējādi Rīga ir otra lielākā mežu īpašniece aiz valsts. Rīga savus mežus arī visai naski izstrādā. To apstiprina uzņēmuma finanšu rādītāji: pirms desmit gadiem "Rīgas meži" apgrozīja četrus miljonus eiro un nodarbināja 138 cilvēkus. Provizoriskie dati par pērno gadu rāda jau piecas reizes lielāku - 20 miljonu eiro - apgrozījumu un 450 darba vietu.
Sākās ar grīdu operai
Aivars Tauriņš, SIA "Rīgas meži" valdes priekšsēdētājs, Rīgas mežus sāka apsaimniekot pirms 11 gadiem – uzņēmumā iekāpa pēdējā tā sauktajā treknajā gadā. Kad krīze mazinājās, viņš uzņēmumā sāka attīstīt jaunus darbības virzienus.
"Iebraucām vispār ar savu kazu ne tur, kur vajag. "Rīgas namiem" pieder opera – īpašums pilsētai, bet valsts tur dejo. Un 17 gadu tur bija veca grīda, vajadzēja jaunu. Toreiz piedalījos vienā sanāksmē, kur tika spriests par to, ka operai vajadzīga jauna grīda. Bija vajadzīga speciāla priede, ko varot dabūt tikai Vācijā, kur kubikmetrs toreiz maksāja tūkstoš latu," stāsta Tauriņš.
Tauriņš ieminējies, ka taču Rīgai ir savi meži, kur arī aug priede. Īsti nezinot, vai varēs sagatavot pienācīgas kvalitātes dēļus, viņš tomēr piekritis to paveikt. Daugmales puses mežos sacirtis kokus, kādā zāģētavā Alojā apaļkoki sadalīti, jo pašiem savas zāģētavas vēl nav bijis. Taču žāvētava gan "Rīgas mežiem" jau bija, un dēļi "krāsnīs" pavadīja mēnesi.
"Lai tas koks būtu tāds, kā vajag, lai tur nebūtu nekādas staigāšanas. Lai nebūtu nekādu problēmu, it sevišķi baletdejotājiem, tad tur īpašā režīmā 30 dienu tika žāvēti Rīgas operas dēļi, tas ir rekords. Un, jā, pats galvenais – mums tas izmaksāja 380 latu [kubikmetrā].
Nu, jā, tāds mēs esam – savdabīgs pašvaldības uzņēmums -, kas varbūt nodarbojas ar funkciju, kas ne ļoti bieži ir raksturīga pašvaldību uzņēmumiem."
Ar savdabīgumu gan "Rīgas mežu" šefs Tauriņš domā lielo galvaspilsētas mežu saimniecību, jo pārējām pašvaldībām kopā nav pat puse no Rīgas audžu platībām.
Izvēršas kokapstrādes biznesā
Tomēr par savdabīgu Valsts kontroles revidenti dēvē arī "Rīgas mežu" izvēršanos kokapstrādes biznesā, izveidojot gateri. Skaidro Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins: "Tas nozīmē, ka "Rīgas meži" ar tādu rīcību ir pretlikumīgi, bez likumā noteikto ierobežojumu ievērošanas iejaukušies komercdarbībā, brīvajā tirgū, tādējādi kropļojot tirgu.
Turklāt darījuši to pagalam nesekmīgi, jo cerētās peļņas vietā šī darbība nes zaudējumus teju pusotra miljona eiro apmērā katru gadu."
Pirms gada revidenti "Rīgas mežu" saimniecību izpētīja valsts revidenta Roberta Jumiķa vadībā.
"Tas, ko mēs konstatējām – ja viņi šo koku apjomu, ko pārstrādā savā kokzāģētavā "Norupe", pārdotu kā apaļkoku, peļņas daļa divu gadu laikā būtu par vairāk nekā trīs miljoniem eiro lielāka. Arī 2017. gadā situācija nav mainījusies – peļņas daļa par vairāk nekā pusotru miljonu tiek samazināta, nodarbojoties ar kokrūpniecību. Tā vietā varētu vienkārši pārdot resursu, lai privātais komersants darbotos šajā tirgū. Pašvaldībai līdzekļu paliktu vairāk. (..)
Efektivitātei, kā darbojas kokzāģētava, uzmanību pievērsām diezgan minimāli, jo pēc būtības tā ir nelikumīga iesaistīšanās komercdarbībā.
Līdz ar to vērtēt nelikumīgas darbības efektivitāti īsti pamata nebija. Tomēr paši "Rīgas meži" atzīst, ka darbojas ar diezgan novecojušām iekārtām, pēc statistikas un VID datiem, viņiem ir diezgan augstas algas, salīdzinot ar algām nozarē. Tie var būt daudz un dažādi iemesli," norāda Jumiķis.
Iebildumi arī konkurences uzraugiem
Valsts kontroles sabiedrotā šajā gadījumā ir Konkurences padome. Tā akcentē Valsts pārvaldes iekārtas likuma "baušļus", ka valstij un pašvaldībām nav jānodarbojas ar lietām, ko veiksmīgi spēj darīt privātais sektors, reizē pildot arī publisko maku. Konkurences padomes padomniece konkurences politikas jomā Dita Dzērviniece norāda, ka mežus audzēt drīkst un pat vajag, bet pievienoto vērtību ir jāļauj radīt tiem, kas to var izdarīt efektīvi.
Uz jautājumu, cik tālu "Rīgas meži" varētu darboties, viņa norāda, ka mežus audzēt drīkst, jo "pamatdoma ir atjaunot Latvijas mežus". "Taču kokzāģētavas izveides sākotnējais mērķis bija tas, ka ir dažādas kvalitātes apaļkoki, ne visus ir iespējams izsolēs pārdot par augstāko cenu, ir tādi, ko nav izdevīgi pārdot ar ekonomiski izdevīgiem nosacījumiem, un tad viņi apstrādā šo pārpalikumu. Tas būtu objektīvi, jo publiskai personai ir ne tikai pozīcija no konkurences tiesību viedokļa, bet arī no finanšu līdzekļu izlietojuma," skaidro Dzērviniece.
Taču "Rīgas meži" negrib samierināties tikai ar kritalu vākšanu. Vēl vairāk – uzņēmums pat stratēģijā ierakstījis, ka pašu izaudzētos kokus pārstrādās arvien vairāk.
Arī strauji augošie finanšu rādītāji liecina, ka gatera jauda tiek kāpināta katru gadu.
Konkurences lietu eksperte Dzērviniece jautāta, kam no tā ir sliktums: "Primāri no visa sliktums ir koku uzpircējiem, jo viņiem samazinās apjoms, ko saņem no "Rīgas mežiem". Nākotnē tas var būt sliktums arī kādā saistītā tirgū, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar pārstrādi vai jau galdu un krēslu ražošanu. Tas sliktuma apjoms kopumā varbūt nav tik liels, jo valsts meži ir primārais noieta kanāls, bet piegādātājiem, uzpircējiem papildu kanāls samazinās, prece jeb koks var kļūt dārgāks. Laika gaitā šī komercdarbība var izplesties, "Rīgas meži" pat varētu materiālu iepirkt no malas, lai vēl vairāk palielinātu savu jaudu.
Turklāt publiska persona naudu izmanto komercdarbībai, lai gan varbūt varētu izlietot citur."
Pretēji ieteikumiem jaudu plāno kāpināt
"Rīgas mežu" vadītājs Tauriņš par apgrozījuma kāpumu ir pat lepns. Tas ļauj domes kapitālsabiedrībai gozēties valsts piecsimt lielāko uzņēmumu sarakstā. Pa plecu uzsit arī atrašanās Valsts ieņēmumu dienesta "baltajā sarakstā" jeb starp uzņēmējiem, kas kārtīgi maksā nodokļus.
"Man patīk šis piemērs, un es arī nekautrējos to minēt – kad kokrūpniecības uzņēmumus skatāmies pēc apgrozījuma, mēs tur galīgi neesam tie lielākie. Bet, ja skatāmies pēc nomaksātajiem nodokļiem, mēs tur esam augšgalā. Un es galīgi nejūtos kā Robins Huds, kā mūs Saeimā nosauca viens bijušais deputāts, sakot, ka Valsts kontroles izpratnē mēs darām kaut ko nelikumīgu, bet tomēr tautai dodam atpakaļ naudu. Mēs darām normālu darbu, īstenībā strādājam rīdzinieku labā, lai katrs rīdzinieks savu kopīpašumu var izbaudīt un dabūt no tā atpakaļ augļus. Varbūt tie 20 – 30 eiro uz katru rīdzinieku šķiet nekas, bet, kā teica Rainis, ko nejūt pilienā, to jūt kopumā," komentē Tauriņš.
Uz jautājumu, kādēļ Valsts kontroles izrevidētajos divos gados nav iegūti trīs miljoni eiro, kas būtu vēl lielāks ieguvums rīdziniekiem, jo par tādu summu "Rīgas mežiem" uzticētos parkus un dārzus varētu kopt bez domes dotācijām, Tauriņš atbild – tās bija sākotnējās investīcijas, kas sevi sāks atrādīt pēc pāris gadiem.
"Jāsaka tā, ka tie mācekļa gadi mums bija smagi un grūti, bet tas viss, kas mūs nenogalina, mūs norūda. Mēs esam ļoti labi norūdījušies, mums ir ļoti labs kolektīvs, vasaras vidū būs jauns angārs ar automātisku šķirošanu. 2020. – 2021. gadā plānojam nomainīt tehnoloģiju un iziet uz maksimālo jaudu – 90 tūkstošiem kubikmetru pašreizējo 60 vietā.
Uz 2025. gadu jau būsim izveidojuši vienu caurspīdīgi, pārskatāmi un efektīvi strādājošu uzņēmumu, tāds ir mūsu galamērķis."
Tātad tā vietā, lai izpildītu Valsts kontroles un Konkurences padomes pagaidām saudzīgos ieteikumus no tādas komercdarbības atteikties vai vismaz mazināt jaudu, "Rīgas meži" iet tieši pretējo ceļu, plānojot kokapstrādi pat par trešdaļu kāpināt.
Kokapstrādes nozare problēmu nesaskata
Domes uzņēmums arī meklējis aizstāvību, noalgojot zvērinātu advokātu biroju "Nordic Legal", kuras vadošā juriste Zane Norenberga "Rīgas mežu" uzdevumā veikusi pētījumu par uzņēmuma darbības ietekmi uz konkurenci. Atjautīgi pieiets arī pētījuma autora atrašanā – to darījusi kādreizējā augsta Konkurences padomes amatpersona Zane Norenberga, kas nu strādā, ja tā var teikt, pret Konkurences padomi.
Juriste savā pētījumā sakās pierādījusi divas lietas: pirmkārt, ar kokapstrādi netiek pārkāpts likums, bet, otrkārt, necieš arī konkurence, jo uzņēmuma jaudas pret tirgu kopumā ir minimālas. "Jūs sakāt, ka Valsts iekārtas pārvaldes likums to aizliedz, bet es jums mēģinu pateikt: aizliedz, jā, bet vai konkrēti šinī gadījumā tas attiecas uz "Rīgas mežiem"? Ja kopumā "Rīgas meži" drīkst nodarboties ar savu aktīvu izstrādi, strādā legāli un neviens pret to neiebilst, tad kāpēc nedrīkst darboties tirgū pietiekami efektīvi līdzīgi kā konkurenti?
Ir nepareizi domāt, ka konkurētspēja kā tāda ir kaut kas slikts. Aizliegts ir valsts atbalsts, kas nepamatoti rada priekšrocības publiskai personai," saka Norenberga.
Līdzīgās domās ir arī kokapstrādes nozare, kam gan "Rīgas mežus" ir grūti vērtēt, jo uzņēmums ir nevalstisko organizāciju biedrs. "Par biedriem tikai labu vai neko," saka Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors, gan tūlīt piebilstot –
kamēr "Rīgas meži" apaļkokus nepērk no citiem, privātajam sektoram tie nekaitē.
"Vienkārši izpratnei – viņiem "ieejošais" ir apmēram 60 tūkstoši kubikmetru apaļkoku, bet mēs gadā Latvijā pārstrādājam vairāk nekā piecus miljonus kubikmetru skujukoku zāģbaļķu. Tas – lai saprastu mērogu," saka Klauss.
Juristu un nozares atbalsts ļāvis atrotīt piedurknes "Rīgas mežu" šefam: "Jāsaka atklāti – mēs esam vērsušies tiesā, jo gribam saņemt Konkurences padomes skaidru un gaišu vērtējumu, kā izpaužas šī tirgus kropļošana."
Valsts institūcijas galvaspilsētas kapitālsabiedrībai gan piekāpties negrasās. Tās stingri turas pie likuma un, runājot analoģijās, to viedokli varētu traktēt tā, ka arī mazs zaglis ir zaglis. Tāpēc Konkurences padome gaida likumdevēja rīcību, lai tā pret publiskām personām varētu vērsties ar stingrāku roku.
Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins vēl cer uz sadzirdēšanu Rīgas domes gaiteņos, kur aizgājušā vicemēra Andra Amerika vietā "Rīgas mežus" nu uzrauga Oļegs Burovs no "Gods kalpot Rīgai". "Un, tā kā jaunais Rīgas vicemērs ir solījis veikt zināmu dezinfekciju kapitālsabiedrībās, šeit mēs varam parādīt vienu uzskatāmu piemēru, kur tāda dezinfekcija būtu nepieciešama," saka Korčagins.
Rīgas vadības nostāju gan iegūt neizdevās, jo pēc pāris nedēļu svētku brīvdienām vicemēra preses pārstāvis atgaiņājās, ka vispirms ir jāiepazīstas ar pārraugāmajiem uzņēmumiem un to attiecībām ar kontroles dienestiem.
