Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Veco riepu pārstrāde – neefektīva, vāji kontrolēta, neērta videi un cilvēkiem

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Ieskats vienā tiesvedībā: Bērna liktenis izlemts vēl pirms bāriņtiesas sēdes

Gads pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Mācībstundas

Gads pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Mācībstundas.

8.novembrī aprit gads kopš ASV prezidenta vēlēšanām, kurās daudziem negaidīti uzvarēja politiski maz pieredzējušais nekustamo īpašumu magnāts Donalds Tramps. Viņa atbalstītāji Trampu slavē par tiešumu un apņēmību, kritiķi apsūdz par nekompetenci un sabiedrības šķelšanu.

2016.gada 8.novembrī ASV prezidenta vēlēšanās no republikāņiem kandidēja miljardieris Donalds Tramps un no demokrātiem politikas veterāne Hilarija Klintone. Priekšvēlēšanu cīņas un kampaņas bija spraigas un brīžiem visai netīras, tās iezīmēja pretrunīgi izteikumi, īpaši no Trampa puses.

8.novembrī vēlēšanās pretēji daudzu prognozēm uzvarēja tieši Tramps.

Nekustamo īpašumu magnāts sevi pretnostatīja tam, ko viņš sauc par Vašingtonas politisko eliti, solīja būvēt sienu uz ASV robežas ar Meksiku, bija izteicis aicinājumu aizliegt musulmaņiem iebraukt Savienotajās Valstīs. Šogad janvārī viņš stājās prezidenta amatā, un

pretēji daudzu gaidītajam ķērās pie centieniem īstenot arī pretrunīgi vērtētos priekšvēlēšanu solījumus.

Krievijas ēna

Uz viņa prezidentūru kopš paša sākuma tomēr gūlusies kāda ēna - ASV izlūkdienesti jau gada sākumā paziņoja, ka Krievija iejaucās prezidenta vēlēšanu procesā, lai svaru kausus nosvērtu par labu Trampam. Kremlis apsūdzības kategoriski noraida. Tāpat notiek izmeklēšanas, vai Trampa priekšvēlēšanu kampaņas amatpersonām bijušās slepenas saites vai norunas ar Maskavu.

Pirmās vēlēšanu gadskārtas priekšvakarā izvirzītas pirmās apsūdzības - bijušajam kampaņas vadītājam Polam Manafortam par naudas atmazgāšanu lielos apmēros iepriekšējos gados, kas gan nav saistītas ar pašām vēlēšanām.

Nozīmīgākas šajā kontekstā ir apsūdzības pret Trampa padomnieku priekšvēlēšanu kampaņas laikā Džordžu Papadopulu. Viņš atzinies, ka izmeklētājiem melojis un centies noslēpt kontaktus ar kādu Kremlim pietuvinātu profesoru, kurš piedāvājis negatīvu informāciju par Klintoni. Tramps norādījis, ka neko par to nezina un Papadopuls bijis zema līmeņa padomnieks.

Plaisas partiju iekšienē

Gadu pēc vēlēšanām skandāli neiet secen arī Klintonei un demokrātiem. Klajā nākusi informācija, ka pērn Klintone praktiski pārņēmusi kontroli pār Demokrātu partiju apmaiņā pret finansējumu tai. Un tādēļ partija sliecās atbalstīt Klintoni iepretim viņas demokrātu priekšvēlēšanu sāncensim Bērnijam Sandersam.

Vēlēšanas pirms gada „noteikti bija neparastas”, norāda ASV Džordžtaunas Universitātes asociētais profesors Metjū Krēnigs (Matthew Kroenig): „2016.gada vēlēšanas un to ietekme turpina atbalsoties ASV politikā. Izskatās, ka  tradicionālā politiski kreiso un labējo dalījuma vietā nāk populistiski centrisks vai populistiski globālistisks dalījums. Mēs to redzam arī tagad ar Hilarijas Klintones un Demokrātu partijas skandālu, kur elites atbalstījušas Klintoni, viņas sāncensim Sandersam liedzot godīgas cīņas iespēju. Tādēļ tagad par to diskutē demokrāti. Līdzīgi arī pie republikāņiem – pēdējās nedēļās vairāki augstu stāvoši republikāņu senatori publiski kritizējuši prezidentu Trampu.

Tādēļ domāju, ka patlaban ASV politikā krasākās plaisas ir partiju iekšienē, nevis starp tām.”

Abām galvenajām partijām ir, ko pārdomāt, īpaši ņemot vērā, ka pērnā gada vēlēšanu sekas ir tālejošas. Uz to Latvijas Radio norāda ietekmīgās domnīcas "Brookings" pētniece Konstance Štelcenmillere: „2016.gada prezidenta vēlēšanas, apvītas ar apsūdzībām par Krievijas iejaukšanos, ir pastiprinājušas jau pastāvošo politisko polarizāciju un sabiedrības neuzticēšanos.”

Pirmie mēneši saspringtā politikā

Pats Tramps izmeklēšanas par Krievijas iejaukšanos un vēl jo vairāk iespējamām viņa kampaņas saitēm ar Maskavu allaž noraidījis, tās kritizējot kā „raganu medības”. Viņš jebkādas apsūdzības pret sevi noraida. Vēl pagājušajā nedēļā intervijā ASV radiostacijai WRKO faktu, ka izmeklēšanas turpinās, Tramps nosauc par „apkaunojumu”:

„Patiesībā, ja runājam par visām šīm izmeklēšanām, kas notiek Senātā un Pārstāvju palātā, pat demokrāti saka – „nav nekādu slepenu vienošanos [ar Krieviju], bet mēs turpināsim meklēt. Ir dūmi, bet nav slepenu vienošanos.” Un republikāņi saka, ka „vienkārši nav nekādu slepenu vienošanos”. Tas ir kauns, ka šis viss var turpināties. Godīgi sakot, tas ir kauns, un tas ir slikti mūsu valstij. Nebija nekādu slepenu vienošanos. Un kādā brīdi šai valstij jāatgriežas pie lietu darīšanas.

Es nedomāju, ka ir kāds, kas paveicis tādu darbu, kādu es pirmajos desmit prezidentūras mēnešos. Jūs tikai paskatieties uz ekonomiku.”

Ekonomiskā situācija Savienotajās Valstīs tiešām ir laba. Tomēr politiskā joprojām visai saspringta.

Bet neizskatās, ka izmeklēšanas ietekmētu Trampa popularitāti viņa atbalsta bāzē, norāda Konstance Štelcenmillere (Constanze Stelzenmüller): „Līdz šim atklātās liecības par Krievijas iejaukšanos 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās neapšaubāmi rada dziļas bažas un prasa rūpīgu izmeklēšanu. Bet ir svarīgi saprast, ka

prezidenta Trampa stingrākie atbalstītāji, liekas, neuztraucas par šīm apsūdzībām.”

Metjū Krēnigs uzskata, ka „ir skaidrs, ka Krievija iejaucās ASV vēlēšanās”, arī ka „ir skaidrs, ka Trampa priekšvēlēšanu kampaņā bija padomnieki, kas iesaistījās apšaubāmās un varbūt pat nelegālās darbībās”. Tomēr Krēnigs vērtē, ka pašu Trampu tas neskars: „Tomēr līdz šim neesmu redzējis nekādas liecības, ka Tramps pats vai viņa vadošie kampaņas padomnieki iesaistījās kaut kāda veida slepenās saitēs ar Krieviju. Tādā ziņā viņi Krievijai būtu solījuši kaut kāda veida ārpolitikas ieguvumus apmaiņā pret palīdzību uzvarēt vēlēšanās. Ir iemesls būt satrauktiem. Taču nedomāju, ka ir kādi tik nopietni pārkāpumi, kas varētu novest pie prezidenta impīčmenta, uz ko varbūt cer daudzi demokrāti un citi.”

Eiropā pretējs efekts

Apsūdzības pret Krieviju par iejaukšanos ASV vēlēšanās tam lika pievērst pastiprinātu uzmanību arī citās rietumvalstis, īpaši Francijā un Vācijā, kur vēlēšanas notika šogad. Uz to norāda Somijas Starptautisko attiecību institūta vadošais eksperts Mika Āltola (Mika Aaltola), kurš pastiprināti pētījis politisko situācija ASV.

Viņš saka, ka „iejaukšanās vēlēšanu procesā nostrādāja Savienotajās Valstīs”, jo tā bija pirmā reize, kad tik plaši izmantot šāda taktika. Āltolas vārdiem, tā bija „demokrātijas ievainojamības Pērlhārbora”.

Tālāk lejup pa straumi rietumvalstis jau apzinājās riskus un ņēma vērā ASV pieredzi.

Tādēļ šogad vēlēšanās Francijā šī taktika nebija efektīva, bet Vācijā nenostrādāja vispār.

„Paradoksāli, bet izskatās, ka Savienoto Valstu attieksme pret Krieviju kļuvusi stingrāka kopš prezidenta amatu ieņēma Tramps, kurš ieguva varu, argumentējot, ka pret Krieviju būtu jābūt pozitīvākai pieejai. Un te var redzēt, kā iejaukšanās vēlēšanās var izraisīt pretēju efektu. Tas pats notika Francijas vēlēšanās, kur tie paši cilvēki, kas uzlauza e-pastus Klintones priekšvēlēšanu kampaņā, uzlauza tagad prezidenta Emanuēla Makrona e-pastus pirms pašām vēlēšanām. Tas noteikti atstāj ēnu uz Francijas prezidenta attieksmi pret Krieviju. Viņš to atcerēsies – Kremļa labās attiecības ar Lepēnu, dezinformācijas kampaņas Francijā, hakerus. Iejaukšanās vēlēšanu procesā ASV izraisīja pretēju efektu. Visticamāk, tā būs arī Francijas gadījumā. Un tas varētu izskaidrot, kāpēc nebija novērojama plaša mēroga iejaukšanās Vācijas vēlēšanās – Krievija saprata, ka tam var būt pretēja ietekme.

Īpaši Vācijas gadījumā Krievijai ir daudz ko zaudēt, ja izskatītos, ka viņi mēģina novērst Merkeles pārvēlēšanu,” argumentē Āltola.

Ierobežo manevra iespējas

Tiesa, notiekošās izmeklēšanas par un ap Krievijas iejaukšanos ierobežo Trampa manevra iespējas kā prezidentam. Šajos apstākļos, kad Maskavas un viņa vārds tiek tik bieži locīts, Trampam iekšpolitikas dēļ ir ārpolitiski grūti mēģināt rast nopietnākus kopsaucējus ar Krieviju.

„Tramps tāpat kā iepriekšēji prezidenti Baraks Obama un Džordžs Bušs tika ievēlēti, vēloties labākas attiecības ar Krieviju. Un to ir grūti izdarīt vairāku iemeslu dēļ. Krievija un Putins turpina būt drauds, kas sadarbību padara grūtāku. Bet arī tādēļ, ka iekšpolitisku iemeslu dēļ Trampam būtu grūti atklāti noslēgt vienošanās vai sadarboties ar Krieviju, ņemot vērā politiskās spekulācijas par kaut kāda veida slepenā saitēm ar Maskavu.

Izmeklēšanas piespiež Trampa administrāciju ieņemt stingrāku politiku vai vismaz vēsākas attiecības ar Krieviju, nekā varbūt vēlētos pats Tramps,” norāda Metjū Krēnigs.

Gūtas vairākas mācības

Savienotajās Valstīs gan demokrāti, gan republikāņi jau sāk lūkoties nākamo vēlēšanu virzienā. Pēc gada notiks Kongresa abu palātu – Senāta un Pārstāvju palātas vēlēšanas.

Vēlēšanu iznākums un tas, kā mainīsies svaru kausi, var atstāt būtisku ietekmi uz Trampa turpmāko prezidentūru. Un no pēdējām prezidenta vēlēšanām ir bijis daudz mācībstundu. „Pirmkārt, daudziem tradicionālajiem politiķiem ir grūti mierīgi stāvēt pretim populistiem, un viņi drīzāk cenšas tiem pieslieties vai kopēt. Otrkārt – jaunais kaujas lauks ir sociālie mediji, un tas prasa īpašu uzmanību. Treškārt, ir svarīgi nodrošināt vēlēšanu procesa integritāti, novēršot pirmsvēlēšanu mahinācijas,” komentē Konstance Štelcenmillere.

Tramps ir ļoti aktīvs interneta sociālās vietnes "Twitter" lietotājs, kur viņš tieši izskata savu viedokli – nereti pretrunīgi vērtētu, liekot Baltā nama preses dienestam bieži steigt paskaidrot viņa pausto viedokli diplomātiskākā valodā. Trampa tiešums, ko viņa kritiķi bieži dēvē par nekompetenci, ir viena no lietām, kas patīk viņa atbalsta bāzei. Kaut miljardieris un nekustamo īpašumu magnāts, tas piesaista cilvēkus.

Saiknes veidošana ar vienkāršajiem cilvēkiem būs viens no faktoriem, kas abām partijām būs jāņem vērā, gatavojoties Kongresa vēlēšanām, norāda Metjū Krēnigs: 

„Galvenais, ko partijas mācījušās no 2016.gada prezidenta vēlēšanām, ir saistīties ar vienkāršajiem ļaudīm,

saprast vēlētāju vajadzības un ko viņi grib. Vašingtonā un Ņujorkā atlasītie kandidāti varētu būt populāri lielajās pilsētās, bet jautājums ir, vai ar viņiem saikni izjūt lielākā daļa sabiedrības. Mēģināt saprast, kā lielu daļu Savienoto Valstu iedzīvotāju ietekmējusi globalizācija un citas izmaiņas; izstrādāt politiku un kampaņas platformu, kas piesaistīs šos cilvēkus – tās būs svarīgākās mācībstundas uz Kongresa vēlēšanām.”

Pirms gada notikušās ASV prezidenta vēlēšanas turpina skaļi atbalsoties Savienoto Valstu politikā. Ne tikai fakta dēļ, ka Baltajā namā tagad ir jauns prezidents. Tās bija īpašas, jo par prezidentu ievēlēja šim amatam neierastu personību – kā un kāpēc tas notika, ir mācībstunda politiķiem, gaidot Kongresa vēlēšanas, un jau nedaudz tālākā nākotnē – nākamās prezidenta vēlēšanas. Mācībstunda tā bija arī rietumvalstīm kopumā - apsūdzību un izmeklēšanu dēļ par Krievijas iejaukšanos vēlēšanu procesā. Savienoto Valstu piemērs rietumvalstu demokrātijām licis daudz nopietnāk pievērst uzmanību šādam apdraudējumam.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti