Apritējis gads kopš Rīgas pils ugunsgrēka, un restaurācijas darbi palēnām atgriežas ierastajā gaitā. Līdz šim ir veikta galvenās kāpņu telpas un parādes kāpņu telpas, Ģerboņu zāles, Zilā foajē un Baltās zāles dezinfekcija. Jau pilnībā ir pabeigta grīdas siju protezēšana Baltajā zālē un sākti restaurācijas darbi. Tiesa gan, pils mūri, kas tika nolieti ugunsgrēka dzēšanas laikā, daudzviet vēl tiek žāvēti, un atsevišķās telpās tas kavē restaurācijas darbus. Patlaban virs pils redzamo balto pagaidu jumtu plānots noņemt augustā, savukārt Valsts prezidenta kanceleja savā rezidencē varēšot atgriezties 2015.gada 1.novembrī. Pieminekļu inspekcija pagaidām padarīto darbu vērtē kā kvalitatīvu, taču norāda uz daudzajām pavisam zaudētajām Rīgas pils vērtībām.
Daudz pūļu prasa žāvēšanas un dezinfekcijas darbi
Telpas Rīgas pils pirmajā stāvā, sākot ar vestibilu, izrāda būvdarbu veicēju pilnsabiedrības "SBRE" atbildīgais būvdarbu vadītājs Edgars Savickis. Gadu pēc pils ugunsgrēka telpas atguvušas gaišumu un būvnieki norāda, ka paveikti aptuveni 45% darbu. Pilī jau ierīkota infrastruktūra - kanalizācija, iekšējie elektrotīkli, ūdensvads un apkure. Iekštelpās strādnieki atjauno krāsojumu, veido jaunus griestu un grīdu segumus.
"Tā ir zona, kurā pēc ugunsgrēka, žūstot konstrukcijām un uzsākot apkopšanas darbus, aktivizējās visas pelējuma sēnes, kuras jau šeit bija, plus vēl parādījās tās no jumta un bēniņu dzēšanas. Veicām izpēti un atklājām analīzēs, ka šeit mikrobioloģiskais fons bija ļoti neveselīgs, tāpēc tas bija pirmais darbs, ko mēs maija beigās uzsākām - atveseļojām un dezinficējām telpas," stāsta restaurācijas un žāvēšanas konsultants Roberts Vecums.
Otrajā stāvā atrodas Ģerboņu zāle. Arī šeit telpas galā apgleznotie griezti nolieti un tiek atjaunoti. Stāvu augstāk jau atrodas zāles, kas pērn šajā laikā notikušajā uguns nelaimē cietušas visvairāk. Baltajā zālē nolīgtie Vācijas uzņēmuma speciālisti sākuši žāvēšanas un dezinfekcijas darbus, kas esot samirkušo mūru lielākā problēma.
Mūrus miglo - tā ir ķimikāliju mākoņu radīšana telpā ar iekārtu, kas astoņas stundas darbojas molekulārā līmenī, uzsūcoties mūrī un iznīcinot visas sporas un sēnes, kuras uzrādītas analīzēs. Ārzemju speciālistu brigāde veic otro soli pēc miglošanas - apstrādā un tīra virsmas mehāniski un vienlaicīgi ar ventilatoriem regulē mitruma līmeni telpās.
Pieminekļu inspekcijas pārstāvji Baltajā zālē vēl norādīja uz stūri, kurā uzslietas stalažas, lai saglabātu nelielu daļu no vēsturiskās zāles griestu konstrukcijas, kas ugunsgrēkā nenogāzās. Blakus esošajā Sūtņu zālē Anša Cīruļa griestu gleznojums ugunsgrēkā nav cietis, taču arī šeit sienas krietni nolietas un atjaunošanas darbus šajā zāle varēs sākt tikai jūlijā.
"Šeit stūrī siena ir slapja un tiek veikta žāvēšana ar infrasarkano staru plāksnēm, kas žāvē sienu dziļumā, bet vienlaicīgi neietekmē trauslā gleznojuma paliekas. Šeit tā lielākā problēma tieši ir, ka mēs nevaram darboties ar tām pašām metodēm, kā visās citās telpās, jo tieši apdares virsslānis ir visdārgākais un svarīgākais, kas šeit ir," skaidro Vecums.
Restauratora pieminētās žāvēšanas plāksnes pie sienām pilī bija redzamas daudzviet. Savukārt, uzkāpjot bēniņu stāvā virs postītajām telpām, būvnieki izrādīja nodegušā jumta daļu, kur masīvās koka konstrukcijas jau ir nomainītas.
"No ielas mēs nomainītās sijas neredzam, redzam tikai pagaidu jumtu, kurš pazudīs augustā, un tad tiks likta visa pārējā jumta apdare un jums izskatīsies, kā bija.
Protams, tas nav veco laiku variantā, bet varam redzēt, cik rūpīgi darbs tiek darīts. Vecās sijas tiek restaurētas, ja tas ir iespējams, bet visa galīgā atbildība par to drošību ir tikai uz būvniekiem, tāpēc brīžiem ir dilemmas jautājums - restaurēt vai rekonstruēt labāk. Šeit gan nebija, ko restaurēt, sijas bija nodegušas kā ogles. Un tas viss gāzās lejā, dega un sabojāja tās telpas zemāk. Arī jumtam virs Svētku zāles vēl ir daudz darbu, tur ir pasūtīti visi materiāli un tagad sāk arī pienākt," stāsta "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) būvniecības direktors Aivars Siliņš.
SBRE: Pils rekonstrukcija atgriezusies ierastajā kārtībā
Būvkompānijas "Re un Re" ģenerāldirektors Didzis Putniņš stāsta, ka prezidenta pils rekonstrukcijas darbi atgriezušies ierastajā kārtībā. "Valsts nekustamie īpašumi" un pilnsabiedrība "SBRE" parakstījušas papildu vienošanos par ugunsgrēka radīto seku novēršanu par būvnieku līdzekļiem. Putniņš norādīja, ka rekonstrukcijas darbu gala termiņš šajā kārtā ir nākamā gada 1. novembris.
"Es domāju - ja mēs būtu atrisinājuši visas tās peripetijas, kas bija vairāk politiskas, nevis praktiskas dabas jautājumi, tad mēs to, ko šodien veicam, būtu varējuši sākt vairākus mēnešus iepriekš darīt pilnīgi noteikti. Pils dezinfekcijai un žāvēšanai piedāvājumu iesniedzam jau pērn. Bet mums ir panākta patlaban vienošanās ar VNĪ, ka mēs speciālo darījumu kontā ieskaitām summu ugunsgrēka seku likvidēšanai 3,7 miljonus eiro būvdarbiem plus vēl zaudējumi muzejam.
Mēs arī ceram, ka līdz Jāņiem ieskaitīsim jau pilnu summu ātrāk nekā bija paredzēts. un tad vērsīsimies prokuratūrā ar lūgumu atlikušos kontu arestus atcelt," klāsta Putniņš.
Pils austrumu piebūvē vel stiprina pamatus un izbūvē pāļus, šie darbi gan bija uz laiku apturēti vēsturisku konstrukciju atklāšanas un izmainīto projekta risinājumu izstrādes dēļ. Plānots, ka muzeja daļā šo seno pamatu atklājumu varēs arī aplūkot no izbūvēta gājēju celiņa.
Arhitekts Blūms: Daudzas vērtības ir neatgriezeniski zudušas
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvis, arhitekts Pēteris Blūms pēc pils izstaigāšanas atzīst, ka ugunsgrēka seku likvidācijas darbu kvalitāti neapšauba, taču daudzas pils vērtības ir ugunsgrēkā zudušas pavisam, kā, piemēram, oriģinālās jumta koka konstrukcijas.
"Tas ir smalkas dabas jautājums - kādā veidā mēs redzam un izjūtam kultūrvēsturiskās vērtības ēkās. Un tas, kas ir zudis pilī, tiem cilvēkiem, kas viņā ienāks, pieņemsim, nākamā gada 18. novembrī, viņi, iespējams, pat nejutīs to starpību, jo atjaunošanas process telpām tāpat būtu gājis pāri. Bet otra daļa ir tā, kas to visu veido un tur kopā, sākot no arheoloģijas, kas ir tur apakšā – pamati, mūra konstrukcijas, koka konstrukcijas un lietas, par kurām varam teikt - to jūs neredzat, bet tas ir 18. gadsimta loks.
Un, ja vēstures gaitā tas viss pamazām zūd, tad gala rezultātā arī paliek tikai tā miza, tā nokrāsotā miza, kas ir ārpus. Tā ir kultūrvēsturiskā mantojuma noplicināšanās. Viņš vienkārši paliek vājāks savā vērtībā, jo mēs savus pieminekļus varam mīlēt un cienīt, bet pienāk brīdis, kad mums ir kādam jāpasaka tā patiesā vērtība. Tās koka konstrukcijas ir uztaisītas rūpīgi un labi, bet vienlaicīgi tās ir ar metāla stiprinājumiem. Tas ir mūsdienu darbs, ko mēs bijām spiesti izdarīt. Būvnieki un īpašnieks ir laimīgi, ka tas ir izdarīts un, protams, tam ir vērtība, jo tas beidzot kalpo kā jumts. Taču tā pievienotā vērtība, ko veido šis vecums, autentiskums, kvalitāte un apziņa, ka tas lietots 300 gadus un ir joprojām, tā visa tur vairs nav," skaidro Blūms.
Iesaka darbus nesasteigt
Savukārt kopumā Blūma ieskatā restaurācijas gaitā Rīgas pilī vēsturiskās izpētes darbu nepieciešamība netiek pietiekami novērtēta. "Tie, kas saka - kaut kas jau ir papētīts un to varēs darīt paralēli projektēšanai, tad to varētu varbūt atļauties kādai mājai te iepretī vai citur, bet ne Rīgas pilij.
Es domāju, ir vērts padomāt par to, cik ilgus gadus atjaunoja Rundāles pili, bet mums ir tagad nolikts "dedlains" - pilij jābūt obligāti gatavai valsts simtgadē 2018. gadā. Mums otras tik vērtīgas pils vispār nav, ne igauņiem ne lietuviešiem nav. Un tad iznāks tā, ka to projektu un rezultātu no viena gala pievilks tā, lai viņš derētu 2018. gadam un no otra gala pievilks, lai tas derētu muzejam. Savukārt Rundāli taisīja kā Rundāli. (..) Vēsturiskā izpēte šobrīd uztaisīta mazāk par 20% no vajadzīgā, pils iekšpuse nav apzināta," pauž Blūms.
Ugunsgrēks Rīgas pilī naktī uz 21.jūniju izcēlās tieši pirms gada. Kriminālprocesā par aizdomās turētajiem atzīti trīs pils rekonstrukcijas darbos nodarbinātie strādnieki par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu. Būvnieki bēniņos virs Rīgas pils Svētku zāles ar fleksi griezuši vecās ventilācijas caurules, no kā radusies dzirkstele un izraisījusi aizdegšanos īsi pirms darba laika beigām. Strādnieki uguni apdzēsuši ar diviem ugunsdzēšanas aparātiem. Taču neviens neesot palicis uzraudzīt degšanas vietu, kas saskaņā ar normatīviem būtu bijis jādara 12 līdz 24 stundas.
