Gadā 250 biedrībām piešķir sabiedriskā labuma statusu; ceturtā daļa labdarību saprot kā pašlabumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

 

Pirms dažām nedēļām brīvdienās ziņu portālus pāršalca vēsts, ka, lai mazā Beatrise dzīvotu, nepieciešams savākt 21 000 eiro sirds operācijai, kas esot iespējama tikai Polijā. Pēc dažām dienām portālus un sociālos tīklus atkal apskrēja vēsts - šoreiz par to, ka patiesībā tādu operāciju var veikt tepat Latvijā, turklāt nevis par ziedotāju, bet valsts jeb visu nodokļu maksātāju naudu. 

Emocionālie stāsti bez ziņā par naudas izlietošanu
"Labās sirds klubs"  par savu darbību nerunīgs
Uzver oficiāli reģistrēto labdarības organizāciju nozīmi
Aptuveni ceturtdaļai labdarības organizāciju ik gadu atņem statusu


Daļa sabiedrības sašuta un iebilda, ka meitenītes vecāku reliģiskajai pārliecībai nevajadzētu būt par ieganstu, kā dēļ izvēlēties ārvalstu klīniku, jo tur, redz, operējot bez asins pārliešanas.

Lai nu kā, pāris dienās vajadzīgā nauda tika savākta. Ģimene, portāli un palīdzības lūdzējorganizācijas ziedotājiem pateicās. Tomēr arvien neatbildēts ir jautājums – cik daudz tika saziedots pavisam?

 

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Emocionālie stāsti un nekādu ziņu par saziedoto naudu

Informāciju par sirds operācijai nepieciešamo naudu visaktīvāk izplatīja biedrība "Labās sirds klubs", kas internetā darbojas ar nosaukumu "Snowflake" jeb sniegpārsla. Biedrības mājaslapā norādītas divas adreses, kurp labdari aicināti nogādāt ziedojumus.

Raudas ielā Āgenskalnā sastaptā biedrības pārstāve Ilonu Latvijas Radio tūdaļ bilst, ka "Labās sirds klubā" ir brīvprātīgā. Viņas dzīvoklis ir kā sava veida loģistikas punkts, kur ienāk biedrībai ziedotās mantas, lai pēc sašķirošanas mērotu ceļu pie palīdzības lūdzējiem. "Labās sirds klubam" Ilona piebiedrojusies pagājušajā ziemā, kad palīdzību meklēja pati, bet par naudas lietam viņa neesot informēta.

Vēlāk izrādīsies, ka brīvprātīgā labdare Ilona ir runīgākais biedrības "Labās sirds klubs" cilvēks. Saskaņā ar "Lursoft" datu bāzu ziņām biedrību šogad februāra beigās nodibināja rīdziniece Linda Steprāne, kas publiski zināma ar uzvārdu Freiberga, un Inga Karlinska, kam Jelgavā pieder zaudējumus nesošs mediju bizness. Portālā jelgavniekiem.lv izveidota sadaļa "Labās sirds klubs". Tajā atrodams gan mazās Beatrises stāsts, gan citi lūgumi pēc palīdzības. Lielākoties tiek aicināts ziedot tieši naudu. Piemēram, jūnija vidū lasītājus uzrunāja vardarbībā cietušas ģimenes stāsts.

"Šajā stāstā tiks mainīti īstie vārdi, nekāda sensitīva informācija izpausta netiks, jo Baibas piecpadsmitgadīgā meita ir bijusi pakļauta seksuālai vardarbībai, un vainīgais pašlaik atrodas ieslodzījumā.  Ģimenē aug trīs bērni, abi vecāki strādā, bet, lai ģimene saņemtu trūcīgās statusu, ienākumi mēnesī ir par četriem eiro lielāki, nekā nosaka normatīvie akti. Sociālo darbinieku un bāriņtiesas spiediena dēļ Baibai nācās pamest darbu, jo viņi uzskatīja, ka darbs Baibai traucē pienācīgām rūpēm par bērniem un draudēja atņemt viņus. Katru mēnesi ģimene par kredītu maksā nelielu summu, bet prakse rāda, cik skaisti kredītdevēji prot apaudzēt pamatsummu ar procentiem tā, ka cilvēks no parādu bedres vairs netiek ārā. Kopējā parāda summa ir 3800 eiro."

Ziedot tiek aicināts uz biedrības "Labās sirds klubs" kontu. Kopš publikācijas nu pagājuši vairāk nekā četri mēneši. Taču tur nav informācijas par to, cik naudas saziedots.

Aprakstīti līdzīgā emocionālā stilā, tādi raksti portālā jelgavniekiem.lv par grūtībās nonākušām ģimenēm tiek ievietoti reizi vai divas mēnesī.  Stāstus paspilgtina raudošu bērnu sejas, kas atrastas internetā.

Runāt negrib un visu informāciju sola gada pārskatā

Intervija e-pastā ar biedrības «Labās sirds klubs» valdes loceklēm Ingu Karlinsku un Lindu Steprāni

Kādēļ biedrībai izvēlēts nosaukums, kas sakrīt ar Samariešu apvienības projekta nosaukumu?

Sākotnēji sakritība radās nezināšanas dēļ, kad līdzīgi domājošu cilvēku grupa, kas, kā viņi paši smējās, palīdz citiem labas sirds dēļ, nolēma radīt biedrību. «Labās sirds klubs» bija loģisks gala rezultāts līdzdomātāju grupas mērķa atspoguļojumam. Uzņēmumu reģistrs šādu organizācijas nosaukumu reģistrēja, jo tāda Latvijā nebija. Tikai vēlāk atklājās sakritība. Jau esam apsvēruši biedrības nosaukumu maiņu, dokumenti ir sagatavoti un tuvākajā nākotnē tiks iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

Pēc kādiem kritērijiem biedrība izvēlas, kam vākt ziedojumus? Kā cilvēki jūs atrod?

Katrs cilvēks vai ģimene, kura vēlas saņemt ziedojumus (sākot no apģērba līdz materiālajai palīdzībai kādam konkrētam mērķim, piemēram, ārstniecībai) aizpilda speciāli izstrādātu iesnieguma anketu, pēc tam biedrība iespēju robežās un saskaņā ar likumdošanu informāciju pārbauda. Cilvēki mūs atrod, izmantojot lapu sociālajā vietnē «Facebook» vai mūsu biedrības mājaslapu. Vairākos gadījumos biedrībā ar lūgumu palīdzēt konkrētiem cilvēkiem vērsušies arī pašvaldību sociālie darbinieki.

Kāpēc biedrība nenorāda, cik kurā palīdzības vākšanas stāstā [ piemērām te] mantu/naudas savākts un kas notiek ar to, kas paliek pāri?

Norādītais links ir masu medija vietnes adrese, nevis biedrības adrese. Biedrības «Facebook» lapā tiek publicēta informācija par savāktajām mantām (tur tāpat atrodamas fotogrāfijas ar atskaitēm par nogādātajām mantām) un iespēju robežās arī par savāktajiem ziedojumiem (organizācijā nav algotu darbinieku, visi strādā brīvprātīgi, tādēļ nav iespējams ļoti operatīvi apkopot un izvietot sīku informāciju par ziedojumiem). Precīzs ziedojumu apmērs atbilstoši likumdošanai un sabiedriskā labuma statusam parādās organizācijas gada pārskatos. Atbilstoši līgumiem, summas, kas ir lielākas par konkrētajam mērķim nepieciešamo, tiek novirzītas citiem labdarības projektiem.

Lai personiski sazinātos ar palīdzības lūdzējiem, lūgums iedot dažu palīdzības vākšanas stāstu varoņu kontaktinformāciju:

1) jelgavniece Žanna;
2) Baibas ģimene;
3) Beatrises ģimene:    
4) Ilze no Jelgavas.
Atbilstoši iesniegumiem un līgumiem, kas noslēgti starp ziedojumu saņēmējiem un biedrību, ziedojumu saņēmēji pauž savu attieksmi pret viņu kontaktinformācijas publicēšana. Atsevišķos gadījumos, kā tas bija Žannas un Beatrises gadījumā, kontaktinformāciju izpaust un publiski izvietot drīkstējām tikai uz to laiku, kamēr konkrētais ziedojumu vākšanas projekts ir aktīvs. Šobrīd tie ir noslēgušies, un mums atbilstoši noslēgtajiem līgumiem un datu aizsardzības normām nav tiesību tos izpaust. Varam ieteikt vērsties ar lūgumu pie kolēģiem žurnālistiem, kuri paši atrada veidu, kā sazināties ar konkrētajiem ziedojumu saņēmējiem.

Vai biedrība var izpaust ziņas, cik ģimenēm līdz šim palīdzēts un cik naudas no ziedotājiem savākts?

Laika posmā no šā gada marta līdz septembrim ir palīdzēts vairāk kā 65 ģimenēm, lielākoties, nogādājot viņiem apģērbu, mēbeles un citas sadzīvei nepieciešamas lietas. Ziedojumu apmērs, atbilstoši likumdošanai, precīzi tiks apkopots gada pārskatā.

Kā komentētu pieļāvumu, ka ar biedrībai saziedoto tiek risinātas jums piederošu citu komercuzņēmumu finanšu problēmas?

Šāds pieļāvums vērtējams kā klaji meli un vēlme nepamatoti celt neslavu biedrībai un konkrētām personām. Biedrība darbojas atbilstoši likumam un tajā noteiktajām normām, un ar komercuzņēmumu nekādi nav saistība (jāpiebilst, ka Ingai Karlinskai daļēji pieder viens komercuzņēmums, nevis vairāki, kā miniet savā jautājumā).

Iespējams, publikācijas apzināti veidotas tā, lai grūtsiržus nevarētu identificēt ziņkārīgie. Tomēr, tā kā neseko informācija, cik saziedots un kā ziedojumi izlietoti, Latvijas Radio aicināja to skaidrot biedrības "Labās sirds klubs" vadītāju Lindu Steprāni. Pa tālruni sākotnēji viņa ir visnotaļ vēlīga.

Tomēr, uzzinājusi, ka saruna nebūs par labdarības gaišo pusi, nākamajā dienā biedrības pārstāve  vairs tikties nevar. Līdzīgi kā stāstos ar palīdzības lūgumiem arī viņas ģimenē kādu pēkšņi esot piemeklējusi smaga sasirgšana. Tāpēc Linda Steprāne sūta pie biedrības otras valdes locekles Ingas Karlinskas.

"Nu, atsūti jautājumus uz e-pastiņu, tad jau nekādas problēmas nav atbildēt," viņa sola.

E-pastā Karlinska atbild, ka pagaidām saruna klātienē nekādi nav iespējama. Kā tuvāko laiku intervijai viņa piedāvā 18. decembri Bauskas luterāņu baznīcā, pie reizes laipni aicinot apmeklēt arī biedrības rīkoto labdarības koncertu.

Uz jautājumu, kāpēc biedrība nenorāda, cik kurā bēdu stāstā naudas savākts un kas notiek ar pāri palikušo, viņa atbild – tāda informācija būs biedrības gada pārskatā. Izziņot to operatīvi nevarot, jo biedrībā visi strādā brīvprātīgi un tam vienkārši neesot laika. Ja kādam lūdzējam saziedo vairāk, pārpalikums tiekot citiem labdarības projektiem. Kopumā šogad esot palīdzēts jau 65 ģimenēm, lielākoties ar apģērbu, mēbelēm un citām sadzīves lietām. Cik biedrībai kopš dibināšanas saziedots naudas, arī to zināšot tikai pēc gada pārskata sagatavošanas, elektroniski raksta Karlinska.

Līgumi ar grūtībās nonākušajiem arī aizliedzot izpaust viņu kontaktinformāciju. Tāpēc neizdodas noskaidrot, vai visi lūgumstāsti ir patiesi.

Līdz šim biedrība Jelgavā darbojusies savrupi, tādēļ arī Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītājai Ritai Stūrānei par grūtdieņiem nav ziņu.

"Līdz šim nav bijusi, bet tagad veidojas sadarbība ar "Labās sirds klubu" attiecībā uz preču iegādi, nē, faktiski ar veikala "MiniKid" starpniecību: tas, kas ir ziedojis attiecīgo daudzumu mantas, saņem "MiniKid" atlaižu kuponu, savukārt, ja kāds ir izvēlējies šo ziedojumu pieņemt, mēs apliecinām, ka ģimene atbilst attiecīgam statusam un kas nu tai pēc ģimenes vārdiem ir vajadzīgs," stāsta Stūrāne.

Svarīga oficiāli reģistrēto labdarības organizāciju nozīme

Interneta meklētājā vārdu salikums "Labās sirds klubs" kā pirmo atrod mājaslapu ar tieši tādu nosaukumu. Taču to nav veidojusi Jelgavā reģistrētā biedrība, bet gan Latvijas Samariešu apvienība. "Samarieši" tādu projektu aizsāka jau pirms vairākiem gadiem. Organizācijas pārstāve Laura Bulmane neslēpj, ka vienādo nosaukumu dēļ ik pa laikam piedzīvo neērtas situācijas.

"Es negribu to saukt par bezatbildību – droši vien tā tas nav, droši vien ir labas domas, laba sirds, bet es domāju, druscītiņ... , nu, uz ātro izdomāts un ne līdz galam.  Ja kaut ko tādu dara, tas ir darbs ar to cilvēku, ir jāskatās, ar dienestiem jāsarunā, jāizpēta tā ģimene. Nevar tā – nāk un prasa, un tūlīt – jā, cik tev vajag. Negribu teikt, ka ir ļaunprātība, bet dažreiz cilvēki neapzinās, un vieniem varbūt vairāk vajadzīga palīdzība nekā otriem. (..) Diemžēl, [salīdzina ar mums], (..) ir bijuši negatīvi komentāri, bijuši ļoti neapmierināti ar mums," stāsta Bulmane.

Vēl pirms ģimenes sasirgšanas biedrības "Labās sirds klubs" vadītāja Linda Steprāne telefonsarunā apgalvoja, ka ar "samariešiem" vienādie nosaukumi ir tikai sakritība. Tā viņa medijiem teica arī pavasarī, solot savas biedrības nosaukumu mainīt.

Rūtu Dimantu, fonda "Ziedot.lv" vadītāju Latvijas Radio satiek organizācijas birojā Krišjāņa Barona ielā Rīgā. Tobrīd tiek uzpildīts kārtējais mikroautobuss, lai trūkumcietējiem ārpus Rīgas aizvestu lielveikalu ziedotās lietas. Fonds izaudzis tiktāl, ka nu gatavojas jurģiem uz plašākām telpām Indrānu ielā. Fonda mājaslapa atklāj, ka šogad dažādiem labdarības projektiem saziedots gandrīz piecsimt tūkstoši eiro. Tāpat redzams katra centa izlietojums. Turklāt "Ziedot.lv" neizmanto likumā dotās tiesības ceturto daļu no ziedojumiem paturēt saviem administratīvajiem izdevumiem. Viss saziedotais nonāk tam paredzētajam mērķim.

Jautāta, kā noteikt, cik godprātīga ir labdarības organizācija, viņa saka: "tāpat kā biznesa vidē arī labdarības organizāciju vidē var novērot pārsvarā ļoti godprātīgus cilvēkus, bet iemaldās ik pa reizei kāds, kurš vai nu nepareizi izprot labdarību, vai ļaunprātīgi mēģina to izmantot".

"To bieži vien redz ar ķēdes vēstulēm, ka cilvēki publicē citu vārdā lūgumu un norāda savu kontu. Tāpēc ir svarīgi saprast labdarību, reģistrēto labdarības organizāciju nozīmi. Latvijā var biedrību vai fondu nodibināt jebkurš, bet tie, kas piesakās sabiedriskā labuma statusam, tie ir pastiprinātā Valsts ieņēmumu dienesta kontrolē. Un tā ir garantija ziedotājiem," skaidro Dimanta.

"Vēl ieteiktu ziedotājiem paskatīties, ko par to organizāciju var atrast publiski – vai ir iepriekšējā darbības gada pārskats publicēts, vai vispār ir vākti ziedojumi, kā ir izlietoti, vai var redzēt organizācijas kontaktpersonas, vadītājus, vai var sazvanīt un aiziet pie viņiem. Vēl trešā lieta – vai organizācija atskaitās par ziedojumiem, kur tie nokļūst," būtiskas lietas klāsta Dimanta.

Lai gan labdarības pamatā ir brīvprātība un ziedotājiem būtu jāvadās pēc principa "ziedo un aizmirsti!", "Ziedot.lv" vadītāja Dimanta saka – labāk rīkoties tā, lai pēcāk nav vilšanās, kas savukārt šaubu ēnu var klāt arī pār godprātīgajiem.

"Privātpersonas ziedo emociju iespaidā, un es vienmēr saku – tomēr vēsu galvu paskatīties. Piemēram, nesenajā gadījumā – kāpēc nevar Latvijā veikt operāciju, kurš ārsts no kuras klīnikas ko teicis, kas veido izmaksas. Mēs vienmēr "ziedot.lv" savos aprakstos parādām – kas, kāpēc, cik maksā un kur, lai būtu visi fakti," stāsta Dimanta.

Aptuveni ceturtdaļai labdarības organizāciju ik gadu atņem statusu

Pašlaik Latvijā ir reģistrētas 2435 sabiedriskā labuma organizācijas, no kurām daļa nodarbojas tieši ar labdarību. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes pārstāve Ilona Torgašova skaidro, ka reizi gadā tiek pārbaudīti biedrību darba pārskati. Lai inspektori detalizētāk varētu iepazīties, no kā un cik naudas saņemts un kur izlietots, ar šo gadu pārskatos ieviests jaunums.

"Ir no šī  gada jauns pielikums, kas tā arī saucas "Detalizēta informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem", kas atšifrēs visus sabiedriskā labuma organizācijas veiktos projektus un izlietotās summas," stāsta Torgašova.

Oficiālie dati liecina, ka ik gadu sabiedriskā labuma statuss tiek piešķirts 250 jaunām organizācijām. Savukārt ceturtā daļa no šā skaitļa jeb aptuveni 60 biedrības tādu statusu īpaša komisija atņem. Iemesli – gada pārskats netiek iesniegts vispār, ir nodokļu parādi vai arī tiek konstatēts, ka ziedojumi izlietoti ne tam mērķim. Katra eiro ceļu izsekot gan nevar, atzīst Ilona Torgašova, jo nepietiek kapacitātes.

Valsts policija viltus labdarus ierindo pie visiem krāpniekiem, tādēļ nav statistikas, cik negodprātīgu ziedojumu vācēju noķerts. Tomēr tādi gadoties ļoti reti, stāsta policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

"Pēdējais, ko atceros, pirms dažiem gadiem pēc Zolitūdes traģēdijas viena persona uzdevās par labdarības organizācijas pārstāvi un piedāvāja ziedot traģēdijā cietušajiem. Patiesībā izrādījās, ka šīs personas mērķis bija vienkārši izkrāpt naudu. Policija pabeidza izmeklēšanu un nodeva lietu kriminālvajāšanas uzsākšanai," atminas Sadovskis.

Klasiskas krāpšanas iznākums var būt līdz trim gadiem cietumā. Ilgāk tad, ja viltus labdarība pastrādāta grupā ar iepriekšēju vienošanos. Tomēr tie ir galēji gadījumi.  

Valsts ieņēmumu dienestā norāda, ka dažos gadījumos ziedošanas biedrības tiek veidotas kā sava veida bizness, kurā no saziedotā pat vairāk nekā puse tiek iztērēta dāsnām algām, spēkratiem un citām lietām pašiem ziedojumu vācējiem. Savukārt ziedotāji kļūst devīgāki. Turklāt Rūta Dimanta no fonda "Ziedot.lv" lēš, ka sabiedrība dzīvo arvien labāk arī tāpēc, ka mainās ziedojumu mērķis. Bada remdēšanu un glābšanu no nāves pamazām nomaina projekti attīstībai, piemēram, ziedojumi stipendijām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti