Fizikas un ķīmijas skolotāju trūkums grauj sapni par inovācijām un valsts izaugsmi

Vai tuvākajos gados Latvijas skolās fiziku un ķīmiju mācīs vairāk skolotāju? Vai bez ieguldījumiem eksakto zinātņu pedagogos varam cerēt uz valsts attīstību, kas balstās inovācijās?

ĪSUMĀ:

• Privātskolās skolotāju netrūkst – varot nopelnīt pat 3000 eiro.
• Skolotāji parastajās skolās, lai nopelnītu, strādā vairāk un ātri vien "izdeg".
• Politiķu ieceres par inovācijām un attīstību atduras pret trūkumiem izglītībā.
• Norāda uz nespēju analizēt cēloņus skolotāju trūkumam.
• Solot algu, skolotāju var atrast, bet tad viņš būs aizgājis no citas skolas.
• Daži nozarē optimistiski par nākotni, ja algas palielinās, kā solīts.
• Ministre tic – ja algas kāpums būs, jaunieši ies mācīties fiziku, ķīmiju.

Privātskola var atļauties maksāt vairāk, tāpēc skolotāju netrūkst

Jānis Ratnieks ir fizikas skolotājs privātskolā "Patnis", kas aizņem divus stāvus vienā no Krišjāņa Barona ielas namiem Rīgas centrā.

61 gadu vecajam skolotājam Jānim Ratniekam nelielā, mājīgi iekārtotā privātskola nav vienīgā darba vieta. Lielākā slodze viņam ir Ogres vidusskolā, kur viņš sāka strādāt šī mācību gada sākumā. 

Ratniekam pedagoga darbs ir aicinājums. To viņš atklāj īsā sarunā, kas notiek starpbrīdī starp mācību stundām: "Es pabeidzu augstskolu, tad es aizgāju strādāt uz skolu. Tad es nostrādāju kādus astoņus deviņus gadus, vairāk gan par direktoru nekā par skolotāju."

Jānis Ratnieks stāsta, ka tolaik ar skolā nopelnīto algu nevarēja pabarot ģimeni. Tādēļ viņš nolēma mainīt nodarbošanos.

"Tad es aizgāju, un man bija kādu 20 gadu pārtraukums, [biju] biznesā.

Tagad mani bērni ir izauguši, ja vajag, tad viņi mani var uzturēt, un tagad es atkal varu atļauties strādāt par skolotāju, ko daru pēdējos septiņus gadus," stāsta Jānis.

Fizikas, ķīmijas un bioloģijas pedagogu skolās pietrūkst jau gadiem. Privātskolās pedagogiem maksā vairāk, tāpēc atrast skolotājus ir vieglāk.

"Protams, ka mūsu privātskolā tas atalgojums ir lielāks pēc fakta, mēs vienkārši varam atļauties maksāt vairāk, tāpēc jau mums nav skolotāju trūkuma," atzīst privātskolas "Patnis" attīstības direktors Ivo Rode. Viņš stāsta, ka ir arī citas priekšrocības, ko vispārējās mācību iestādēs ne vienmēr var piedāvāt.

"Tā nauda ir svarīga, un tā matemātika ir svarīga, kad skolotājs izvēlas, kur strādāt, – ne vienmēr ir tikai atalgojums. Vēl ir slodze, ko tev piedāvā, dienas, kuras tu vari izvēlēties, bērnu skaits klasē, vai ir kaut kāds papildu apmaksātais laiks, gatavošanās laiks un vēl kaut kādi citi papildpienākumi, ko tu vari darīt, neesot kontaktstundās un nopelnot naudu, jo kontaktstundas, mēs zinām, ir tas, kas visvairāk nogurdina," skaidro Rode.

Viņš pats ir vēstures skolotājs un ir mācījis vairākās skolās. Ir bijis arī kādas skolas direktors Cēsīs.

Pašvaldību vēlēšanās viņu ievēlēja Cēsu domē, kur viņš vada Izglītības, kultūras un sporta komiteju. Skolotāju un skolu problēmas viņam ir labi zināmas.

Uz jautājumu, kādai būtu jābūt skolotāju algai, lai tā būtu pievilcīga, viņš saka: "Tas jautājums ir – cik daudz viņš grib strādāt? Mums pārsvarā ir skolotāji, kuri negrib strādāt skolā piecas dienas nedēļā. Ir tādi, kuri saka, ka grib trīs dienas nedēļā strādāt. Ir citi, kas divas dienas grib strādāt, un viņam ir kaut kādas citas nodarbošanās. Kādreiz skola viņam ir pamatdarbs, kādreiz skola viņam nav pamatdarbs. Es nemēģinu izvairīties no atbildes, es saku, ka tie individuālie gadījumi ir tik dažādi." 

Uz tiešo jautājumu, vai privātskolā varētu skolotājs nopelnīt trīs tūkstošus mēnesī, Ivo Rode saka: "Var! Var jau tagad, jā."

Valstī noteiktā skolotāju darba samaksas likme par vienu slodzi no šā gada 1. janvāra ir 1080 eiro uz papīra. Tas ir apmēram 800 eiro uz rokas.

Vēlējās kļūt par skolotāju – izturēja četrus gadus

Šobrīd Latvijā trūkst vairāk nekā simts fizikas, ķīmijas un bioloģijas skolotāju. Precīzus skaitļus nezina pat Izglītības ministrijā. Bez ķīmijas skolotājiem šobrīd ir 16 skolas. Tas gan nenozīmē, ka vajag 16 skolotājus. Iespējams, vajag uz pusi mazāk, jo nevienā skolā nesanāk pilna slodze.    

Pastāv arī iespēja, ka vajag 30 pedagogus, jo citās skolās, kas vakanci neuzrāda, ir atrasts kāds aizvietotājs.

No tā izriet, ka vakanču skaits skolās neparāda, cik tad daudz skolotāju patiesībā pietrūkst.    

30 gadus vecais Emīls Miglinieks, bijušais bioloģijas un ķīmijas skolotājs, stāsta, ka strādājis pārdošanā, "bija saistība ar manu biologa, principā STEM izglītību. Tirgoju zinātnisko aparatūru un tādas lietas."

STEM izglītība nozīmē, ka tehnoloģijas, inženierzinātni, matemātiku un citus eksaktos priekšmetus studenti mācās nevis atsevišķi, bet kā savstarpēji saistītas zinātnes.

"Tas darbs par sevi nebija tāds īpaši piepildošs garīgajā līmenī, un, ideālu vadīts, nolēmu kaut ko mainīt dzīvē, un kopā ar sievu aizgājām uz "Iespējamās misijas" sarunu vakaru. Sapratām abi divi, ka – jā, tas ir tas, ko vajag darīt!" atceras Emīls Miglinieks.

"Iespējamā misija" ir pārsvarā privātu uzņēmumu iniciatīva. Tā aicināja cilvēkus ar augstāko izglītību kļūt par skolotājiem un paralēli darbam piemācīties klāt pedagoģijas prasmes.

Emīls par ķīmijas un bioloģijas skolotāju nostrādāja četrus gadus. Pirms gada viņš nolēma no skolas aiziet.

"Man lielākā problēma bija nespēja nodalīt privāto dzīvi no darba, attiecīgi – darbs nekad nebeidzas ar darba dienu. Lai vai kā tu gatavotos, tev tāpat gandrīz katru dienu bezmaz vai līdz pusnaktij ir jāsēž un jāgatavo nākamā diena. Nu četrus gadus es tā izvilku, pēc tam vairāk galīgi negribējās," atzīst Emīls.

Viņš saka – naudas izglītības sistēmā netrūkst. Vienmēr var atrast, kā nopelnīt pieklājīgu algu. Taču tad, protams, aug arī slodze.

"Biju vairākkārt mēģinājis sev tās robežas nolikt, ātri viņas palika ļoti izplūdušas… Principā mēnesi var izturēt tādā režīmā. Tas bija tas, kas pielika punktu, tas bija tas, ko es tiešām vairs negribēju darīt," saka Emīls.

Viņu joprojām šad tad skolu direktori mēģina pierunāt atgriezties skolotāja arodā, bet Emīls atsaka. "Tad aizgāju uz citu, ne mazāk stresainu darbu, taču atšķirībā no skolas darbs beidzas piecos, un viss," viņš nosaka.

Tagad bijušais ķīmijas un bioloģijas skolotājs strādā lielā telekomunikāciju uzņēmumā par projektu vadītāju: "Šobrīd man ir tikai viens darbs, nevis divi darbi un pieci amati. Tas nav reiz divi, jo, kā es teicu, izglītībā naudas ir daudz, viņu vajag tikai atrast, un es biju atradis. Šobrīd es pelnu vairāk, bet tikai ar vienu darbu un vienu amatu, nevis diviem darbiem un pieciem amatiem."

Plāni ir optimistiski, tomēr ieceres ir atrautas no realitātes

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), pērn gada sākumā sabiedrisko attiecību video rullītī stāstot par paveikto savas valdības trešajā gadā, par valsts galveno mērķi nosauca viedo reindustrializāciju – "tas mērķis ir piesaistīt jaunas papildu investīcijas eksportspējīgos sektoros, kas spēj eksportēt un importēt naudu".

"Lielākas algas, valstij lielāka labklājība. Bet, lai mēs šo īstenotu... Valdība jau nav tā, kas pieņems cilvēkus darbā. Bet valdība ir vairāk kā zemnieks, kas gatavo lauku, to uzarot, apmēslojot un tā tālāk. Tātad mums ir izglītības sistēma jāsakārto, mums ir jāturpina ieguldījumi zinātnē, pētniecībā un attīstībā," uzsvēra Kariņš.

To, ka nepieciešams virzīties uz viedo reindustrializāciju, kas nozīmē pārkārtot un modernizēt rūpniecības nozares, Kariņš piemin teju katrā uzrunā, kas skar valsts attīstību.

To skandē arī Valsts prezidents Egils Levits. Par to runā arī ekonomikas ministre Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības. 

Ideja, ka valsts attīstības dzinējspēks būs inovācijas, jaunas tehnoloģijas un zinātne, ierakstīta arī Nacionālajā attīstības plānā nākamiem četriem gadiem.

Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam teikts: "Produktivitāte un ienākumi veido pamatu ilgtspējīgai izaugsmei. Produktivitātes paaugstināšana panākama ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai un pārdošanai globālajā tirgū. Atbalstot vietējos uzņēmējus, ieviesīsim inovatīvas, jaunas tehnoloģijas, efektīvākus darba procesus un nodarbināto kompetenču pilnveidošanu – tā rezultātā veidojot uz zināšanām un inovāciju balstītas Latvijas konkurētspējas priekšrocības."

Tālāk ideja par to, kā sasniegt ekonomisko izrāvienu, ir iztirzāta Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādātajās un pirms pāris gadiem valdības pieņemtajās Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs. Tās ir spēkā līdz 2027. gadam.

Dokumentā ir uzskaitītas nozares, kas būs valsts attīstības un labklājības motors: "Latvijā ir noteiktas piecas zināšanu ietilpīgas jomas. Šīs industriālās politikas ietvarā šīs jomas tiek izvirzītas diskusijas priekšplānā, ņemot vērā šo jomu esošo devumu tautsaimniecībai un nākotnes potenciālo transformatīvo dabu uz augstākas pievienotās vērtības aktivitātēm. Jomas, kurās Latvijai ir pieejami resursi un kompetence, un kas veido Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas konceptu, ir:

• zināšanu ietilpīga bioekonomika;
• biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija;
• fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas;
• viedā enerģētika un mobilitāte;
• informācijas un komunikācijas tehnoloģijas."

Visās uzskaitītajās jomās ir nepieciešami speciālisti, kam ir izglītība matemātikā, fizikā, ķīmijā un bioloģijā.

Ierēdņu un politiķu plāni ir optimistiski un daudzsološi. Tie rāda, ka risinājums Latvijas ekonomikas straujas izaugsmes atjaunošanai ir zināms. Tomēr ieceres ir atrautas no realitātes.

Uzņēmējs un Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents Normunds Bergs patieso situāciju raksturo ar vārdu "drūmi". 

"To drūmumu vislabāk var raksturot ar vienu vienkāršu teksta uzdevumu. Gadā fizikas eksāmenu sekmīgi nokārto 250 bērnu. Pa visu Latviju. 250. Un tas skaitlis nemainās nu pēdējos četrus gadus. Tai pašā laikā gadā valsts finansē 3500  budžeta vietas augstskolās. Un neviens no politiķiem un ierēdņiem nespēj izrēķināt šo vienkāršo teksta uzdevumu. Kā ar 250 pamatus apguvušiem bērniem var piepildīt 3500 budžeta vietas augstskolās? Nu tas būtu arī viss, kas jāzina par valsts politiku un reālās dzīves sasaisti ar dažāda veida stratēģijas dokumentiem," rezumē Normunds Bergs.

Inženierzinātnēs izglītotu speciālistu nozarē trūkst gadiem. Pat ja katru gadu darba tirgū ienāktu 3500 jaunu inženieru, paietu ilgs laiks, līdz pieprasījumu apmierinātu. 

"Man šķiet, ka pēdējos 20 gadus Ekonomikas ministrija vismaz reizi gadā publicē pētījumu, kurš saka, ka vakanču – vietu inženiertehniskajiem darbiniekiem Latvijas tirgū visu laiku svārstās ap 20 000. Vakanču! Tad var parēķināt, cik ar 3,5 tūkstošiem tās vakances aizpildīs. Un kopumā jau tie vecie inženieri mirst pamazām, tās vakances jau paliek vairāk," saka Normunds Bergs.

Viņš stāsta, ka tas kavē uzņēmumu attīstību un iedragā konkurētspēju. Ne tikai uzņēmumu, bet valsts līmenī.

"Nav cilvēka, nevar uztaisīt produktu, un tie, kurus dabū, maksā ļoti dārgi. Nu un tas kopumā ir graujoši konkurētspējai. Ja tev nav inženiera, kas spēj uztaisīt jauno produktu, tā jaunā produkta nav. No tā, ka tu visu laiku atkārto "halva, halva", tev mutē saldāks nepaliek. Tā ir tā nelaime ar tām stratēģijām," kritiku pauž Bergs.

"Tik dziļi bedrē, ka mēs neredzam cēloņsakarības"

Lai īstenotu Nacionālo attīstības plānu, šobrīd trūkst inženieru, inženierzinātņu studentu un skolēnu, kas varētu kļūt par eksakto zinātņu studentiem.

Tāpat ir vajadzīgi skolotāji, kas spētu bērnus ieinteresēt fizikā, ķīmijā un dabaszinātnēs. Un nepieciešami arī jaunieši, kuri gribētu kļūt par šiem skolotājiem.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela pauž, ka "mēs esam tik dziļi bedrē, ka mēs neredzam cēloņsakarības."

"Mēs redzam korelāciju, bet – kas ir cēlonis šīm korelācijām, mēs pat vairs neieraugām. Mēs skatāmies: nav skolotāju – tātad viņus nesagatavo. Bet kāpēc viņi neizvēlas nākt [mācīties] par skolotājiem? Tas jau ir cits cēlonis, tā jau ir cita loģika," skaidro Linda Daniela.

Pārslodze, nepārtrauktas reformas, viszinīgi padomi, sākot no ierēdņiem un vecākiem un beidzot ar skolēniem. Un protams, maza alga. Tie, profesores ieskatā, ir svarīgākie iemesli, kas attur jauniešus apgūt pedagoga profesiju.

Bet tiem, kas varētu kļūt par fizikas, ķīmijas un bioloģijas skolotājiem, ir vilinājums iet strādāt industrijā, kur ir vairāk naudas.

Linda Daniela stāsta, ka studentus, kuri gatavojas kļūt par fizikas un ķīmijas skolotājiem, var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem: "Kopā dabaszinībās par šiem gadiem, kas sanāk no 2017., 2018. gada izlaiduma, tātad piecu gadu laikā, ir 72 dabaszinībās."

Viņa nezina, cik daudz no bijušajiem studentiem tagad strādā skolās.

"Atsevišķi skatoties, bija trīs ģeogrāfijā, četri fizikā, pieci ķīmijā, 17 matemātikā un trīs bioloģijā. Un šobrīd mums mācās, atkal visos kursos kopā saskaitot, nedalot atsevišķi, 12 bioloģijas skolotāji. Šobrīd visos gados kopā mācās trīs fizikas skolotāji. Ķīmiju desmit šobrīd mācās," situāciju raksturo Linda Daniela.

Lai kļūtu par fizikas, ķīmijas vai bioloģijas skolotāju, studentiem katra no jomām padziļināti jāmācās attiecīgajā fakultātē. Tikai pedagoģiju studenti apgūst kopā.

Šobrīd, lai aizlāpītu caurumus, par skolotāju var strādāt fiziķi, ķīmiķi un biologi, kas apguvuši īpašu 72 stundu pedagoģijas kursu.

"Profesionāļi skaidri zina, ka 72 stundu laikā cilvēks nevar kļūt par labu pedagogu, jo viņam jāzina ne tikai priekšmets un jāzina, kā izskatās klase, viņam ir jāzina gan vērtēšana, motivēšana, sadarbība ar vecākiem, vecumu posmu īpatnības. Un es te varu skaitīt visu kaut ko pēc kārtas, kas ir principā zinātne, bet tā mums kaut kur pazūd," norāda Daniela.

Viņa piebilst, ka arī ar šo paātrināto kursu nav daudz tādu cilvēku, kas rautos mācīt eksaktās zinības.

"Bumbiņu pārkārtošana"

Bijušais politiķis un uzņēmējs Aigars Štokenbergs šogad janvārī žurnālista Māra Zandera vadītajā TV24 televīzijas raidījumā "Kur tas suns aprakts", komentējot jaunās valdības darāmos darbus, uzsvēra, ka "fundamentāli strukturāla lieta ir tā izglītības reforma. Nav mums kvalificēta darbaspēka, nav mums inženieru, es esmu noguris to teikt; nu ja mums skolās joprojām tiek filozofēts, vai būs tur kaut kādi pasniedzēji, tā ir katastrofa."

"Tā ir Latvijas atpalicība uz turpmākajiem 15 gadiem, un tu vari te grozīties un veikt viedās reindustrializācijas, bet bez tā kvalificētā darbaspēka... Vienkārši viņa nav," pauda Štokenbergs.

Viņš pabijis gan ekonomikas un tieslietu, gan vides un reģionālās attīstības ministra amatos. Aktīvās politiķa gaitas viņš beidza pirms desmit gadiem, pēc tam strādāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā.  

Viņš "kā vienkāršs uzņēmējs" sagaida, "ka ir arī vienkāršas metodes, pieliec, trīskāršo algu, iedod trīs tūkstošu algu tiem fizikas, matemātikas ķīmijas, bioloģijas pasniedzējiem. [..] Tas maksās krietni lētāk nekā atpalicība."

Bet cik šāds scenārijs ir reāls? Un kāpēc viņš min tieši trīs tūkstoš eiro lielu algu? 

Aigars Štokenbergs Latvijas Radio "Atvērtajiem failiem" ar nopūtu atzīst, ka tieši 3000 eiro skaitlis ir "no gaisa".

"Bet nu, ja mēs mēģinām atrast to kontekstu, vienkārši, lai panāktu kaut kādu rezultātu, vajag diezgan radikālas pārmaiņas," viņš piebilst.

Štokenbergs uzskata, ka ir divi galvenie iemesli, kāpēc valstī ir tik bēdīgi ar fizikas un ķīmijas apguvi skolās: "Pirmkārt, mums ir vienotā algu sistēma, kā izrādās, kurā augstāk tiek vērtēti tie, kuriem, fizika un matemātika nav vajadzīga."

Viņš gan ar humoru piebilst, ka fizika un matemātika lieti noder, lai pildītu premjera pienākumus, jo vairākas valdības vadījuši fiziķi.

"Otrs ir parastā latviešu skaudība – nu kāpēc gan šitiem vieniem vajadzētu maksāt vairāk? Es jau uzreiz paredzu, ka tur būs pārējo priekšmetu skolotāju pārmetumi. Ir vienkārša lieta, ko māca dzīve un uzņēmējdarbība. Tev ir vajadzīgi instrumenti, ja tu gribi kaut ko sasniegt. Tev nepietiek ar to, ka tu strādā vairāk, tev ir jābūt gudrākam," skaidro bijušais politiķis.  

Pagājušā gada vasarā pirms jaunā mācību gada bez fizikas skolotājiem bija palikusi Ogres Valsts ģimnāzija.  Pašvaldības izglītības pārvalde publicēja sludinājumu, kas pievērsa mediju un  izglītības sistēmas uzmanību.  

Ogres novada Izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs paziņojumu pārpublicēja arī sociālajā tīklā "Twitter".

"Mēs, protams, priecājamies, ka izdevās piesaistīt cilvēku, kas kvalitatīvi veic savu darbu, cilvēkus, patiesībā divus fizikas skolotājus Ogres Valsts ģimnāzijā, vienlaikus tas, protams, nav sistēmisks risinājums, jo šie abi pedagogi ir nozarē strādājoši pedagogi, kuri pārnāca no citām skolām vai apvieno darbu citās skolās. Tā tomēr ir tāda bumbiņu pārkārtošana no viena groza citā," Latvijas Radio atzīst Igors Grigorjevs.

Viņš stāsta, ka alga paaugstināta visu novada skolu fizikas un ķīmijas skolotājiem, kas atbilda sludinājumā uzskaitītajām prasībām.

Viņš arī uzskata, ka citiem skolotājiem nav pamata kolēģus apskaust. Iespēja mainīties ir jebkuram: "Jebkuru kolēģi, kurš gribētu šo darbu veikt, mēs aicinām, nu, lūdzu, pārprofilējieties uz to fizikas skolotāju."

Ja pedagogi vēlas mainīt specialitāti, tad Ogres novads ir gatavs skolotājiem to līdzfinansēt.

"Mēs speciāli esam izveidojuši 30, 50, 70 procentu līdzfinansējumu mācību maksai. Bet, protams, fizika, ķīmija, arī bioloģija, sevišķi vidējās izglītības posmā prasa ļoti specifiskas zināšanas un prasmes. Un arī milzīgu motivāciju, un,  protams, ka nav daudz cilvēku, kas ir gatavi šādu pārkvalificēšanos veikt," saka Grigorjevs.

Lai bērnus ieinteresētu eksaktajās zinātnēs un lai mācības būtu interesantas un kvalitatīvas, tad skolotāji šajos priekšmetos jāizraugās konkursos.

Grigorjevs stāsta, ka to ir iespējams panākt ar konkurētspējīgu atalgojumu.

"Signālam jau jābūt, kā jūs pareizi sakāt, ka fizikas skolotāji vidusskolā – vai vidusskolas skolotāji kopumā – ir labi apmaksāta vai ļoti labi apmaksāta profesija. Tādam jābūt signālam. Tad visiem ir skaidrs, jā – es savu bērnu gribu redzēt par skolotāju, jo tas ir ļoti labi apmaksāts un jēgpilns darbs," saka Grigorjevs.

"Šobrīd primāri ir nevis kvalitāte, bet lai vispār notiek stundas"

Par pedagogu štata nokomplektēšanu primāri atbildīgs ir skolas direktors. Ja aiziet no darba ķīmijas vai fizikas skolotājs, tad tās ir milzīgas galvassāpes.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns atzīst: "Direktoru izaicinājums šobrīd primāri ir nevis domāt par kvalitāti, bet lai vispār notiek mācību stundas, kontaktstundas".

"Vecāki izdara milzīgu spiedienu, bet nu jau mēs, direktori, redzam, ka vecāki kļūst empātiskāki, jā, viņi spiedienu turpina izdarīt, bet tajā brīdī, kad mēs viņiem pastāstām, – kāds no viņiem tad nāks strādāt? Nu kur man viņus tā kā nopirkt tos skolotājus, nu kur? Kaut kāda darba birža, "CV - Online", kur viņus dabūt, kur viņus ražo? Nu tad it kā nekādu komentāru nav. Tas stāsts "direktor, tu esi vadītājs, tā ir tava problēma", paldies dievam, bišķiņ mazinās," saka Rūdolfs Kalvāns.

Viņš ir optimistisks par nākotni. Gada sākumā skolotājiem palielināja algas, un Izglītības ministrija ir solījusi turpināt tās celt visiem pedagogiem. Turklāt ir solīts arī atbalsts pedagoģijas studijām, un tas varētu uzlabot situāciju ar eksakto priekšmetu skolotājiem.

"Ja būs šis signāls cilvēkiem par algu un jaunajiem cilvēkiem par budžeta vietām un studiju stipendijām, tad tas sāk cerīgi izskatīties. Plus pašvaldības liek iekšā, tagad ir polises, dienesta dzīvoklis, vieta dārziņā – pašvaldība vēl no trešās puses, nu to jau var mēģināt pārdot, kāpēc ne," spriež Rūdolfs Kalvāns.

Kalvānam ideja krasi paaugstināt algas tikai dabaszinātņu skolotājiem liekas slidena.

Viņš stāsta – ja viss piepildīsies, tad nākamgad ikviens pedagogs lielā vidusskolā varēs nopelnīt vairāk nekā 2000 eiro. 

Nu jau ilgāku laiku skolotāju arodbiedrība draud ar streiku un pieprasa Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī valdībai celt skolotāju algas un mazināt pārslodzi.

Trūkst ne tikai dabaszinātņu skolotāju. Sāk pietrūkt arī latviešu valodas skolotāju, jo krievu skolām jāpāriet uz mācībām valsts valodā.

Ministre tic – ja algas kāpums būs, ies mācīties fiziku, ķīmiju

Kā domu, ka starp skolotājiem algas varētu atšķirties, vērtē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā? Tās vadītāja Inga Vanaga saka, ka "šāda situācija, ka kādai pedagogu grupai ir ievērojami augstāka darba samaksa, tikai ņemot vērā, ka viņu trūkst vairāk nekā kādas citu pedagogu grupas, nebūtu pieļaujama."

Pagājušajā gadā skolotāju alga par vienu slodzi, tas ir, 30 stundām nedēļā, bija 900 eiro. Tagad tā ir pacelta līdz 1080 eiro.

No nākamā mācību gada alga vēl pieaugs. Tomēr ne līdz 3000 eiro, kā to ieteica Aigars Štokenbergs. Pat ne līdz 2200 eiro, kā tas ar pašvaldības piemaksu ir Ogrē.

Savukārt, vai izglītības ministre un premjera partijas biedrene Anda Čakša ir gatava dubultot algas dabas zinātņu skolotājiem?

"Šobrīd, man jāsaka, kopējais stāsts ir vispār par skolotāju algu. Jautājums, vai kādai grupai vajadzētu maksāt ar koeficientu vairāk, un tas būtu tā – vai akūtajā brīdī mums vajadzētu piemaksāt tiem, kur mēs neredzam uzreiz, kur atrast aizvietojumu, es teiktu – iespējams, ar nosacījumu, ka mēs ejam uz kopējo lielo algu visai pedagogu grupai.

Tātad mums ir jāmaksā adekvāti visiem skolotājiem," saka ministre.

Uz jautājumu, kā īstenot viedo reindustrializāciju un inovācijās balstītu ekonomikas izrāvienu, ja politiķi izglītības jomā nepieņem izšķirošus lēmumus, Čakša izvairījās atbildēt.

"Ja tas algas kāpums būs, ies mācīties fiziku, ķīmiju un tās specialitātes. Nu varbūt es esmu traka, bet es ticu vienkārši," saka Čakša.

Kādai būtu jābūt algai, lai cilvēku ar fiziķa vai ķīmiķa izglītību ieinteresētu strādāt skolā?  

Emīls Miglinieks, bijušais bioloģijas un ķīmijas skolotājs, kurš vēl nesen strādāja par skolotāju: "Nu... divarpus tūkstoši, trīs tūkstoši bruto būtu kaut kas tāds, kas uzrunātu lielākos profesionāļus un speciālistus, lai viņi negribētu bakstīties kaut kur apkārt un tiešām veltītu sevi šim darbam."

Viņam būtu svarīgs arī sabalansēts darba laiks: "Pirmkārt, četras darba dienas ar kontaktstundām, tas būtu viens, un piektā diena paredzēta metodiskajam darbam, kas nozīmētu darbu labošana, gatavošanās, visas citas administratīvās lietas, kas ir nepieciešamas. Sešas, septiņas stundas dienā, tas būtu ok."