"Darbiņā sāk ienākties jautājumi, vai nevar pa draugam uztaisīt fiktīvu Covid vakcinācijas faktu un sertifikātu. Tas ir noziegums, protams. Bet, ja ir pieprasījums, tad gan jau kaut kur ir arī piedāvājums," tviterī 26. maijā rakstīja ģimenes ārste Gundega Skruze-Janava.
Šis ieraksts, kas vairākus simtus reižu atzīmēts ar "patīk", izraisījis daudz jautājumu un komentāru. Uz dažiem no tiem Skruze-Janava atbildēja: "Visiem, kas domā, ka digitālie sertifikāti atturēs no krāpšanās: neatturēs! Var viltot arī pašu vakcinācijas faktu, ierakstot e-sistēmā sērijas numuru, bet devu izlejot podā. Un būs, kas to darīs. Kā pieķert šādus noziedzniekus aiz rokas, nezinu." Sociālajos tīklos var atrast arī citus ziņojumus par to, ka daži Latvijas iedzīvotāji interesējas par šādu iespēju (piemēram, šeit).
Pēdējās trīs nedēļās par fiktīvu potēšanu jautājuši divi, Rus.lsm.lv pastāstīja Skruze-Janava. Pēc viņas teiktā, savu motivāciju šie cilvēki nav paskaidrojuši. Viens no viņiem galu galā tomēr vakcinēts pa īstam, otrs sacījis, ka meklēs variantus citur. Pavisam Skruzei-Janavai ir apmēram 1300 pacientu. Viņa teica, ka šie divi pat nav "pierakstīti" viņas ārsta praksē.
"Grūti spriest, cik šī problēma var būt izplatīta, vai arī tie ir atsevišķi reti gadījumi," saka ģimenes ārste.
"Taču tādi cilvēki, kuri negrib vakcinēties, tomēr vēlas, piemēram, brīvi ceļot, droši vien ir. Privilēģijas (prasību mīkstināšana vakcinētajiem – S.P.) — tā viņiem ir galvenā motivācija."
Kā panākt, lai fiktīva potēšana praksē kļūtu neiespējama, Skruze-Janava nezina. Teorētiski vajadzētu nodrošināt neatkarīga novērotāja klātbūtni vakcinācijā, viņa saka. Un tūlīt pat piebilst, ka tas ir nereāli. Cits variants – visiem vakcinētajiem jāveic antivielu tests, taču arī tam ir trūkums: zināmi gadījumi, kad antivielas pēc reālās vakcinācijas neizveidojas. "Tāpēc pilnībā to novērst, šķiet, nav iespējams. Ja nu vienīgi veikt kaut ko līdzīgu "kontrolpirkumiem", kā to dara policija," ierosina ģimenes ārste.
Pirmo reizi dzirdam, saka ģimenes ārstu asociācijās
KNAB publiskajā telpā saskatījis, kā arī saņēmis vairākus signālus, kas varētu norādīt uz iespējamu cilvēku ieinteresētību vakcinēšanās fakta vai sertifikāta viltošanā, Rus.lsm.lv atbildēja KNAB preses dienestā. KNAB visiem šiem signāliem pievērsis uzmanību, tomēr pašlaik nav saskatījis pamatu uzsākt pārbaudes vai kriminālprocesus saistībā ar vakcinēšanos pret Covid-19. KNAB neizslēdz šādu gadījumu iespējamību, jo veselības aprūpes nozarē pastāv augsti korupcijas riski.
Pirmo reizi dzirdam – tā Rus.lsm.lv uz jautājumu par iespējamu potēšanas falsifikāciju atbildēja abu Latvijas ģimenes ārstu asociāciju vadībā.
"Jūs esat pirmais, no kura uzzinu, ka ir tādi jautājumi. Nē, domāju, neviens ārsts ne uz ko tādu "neparakstīsies". Kā gan es varu dokumentēt to, kā patiesībā nav bijis!?
Ja patiešām ir tādi konkrēti gadījumi, par tiem jātiek skaidrībā Veselības inspekcijai un Veselības ministrijai. Tas taču ir sodāms gadījums! Jocīgi, jocīgi," teica Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.
"Man tādu gadījumu nekad nav bijis, un no saviem kolēģiem ne par ko tādu neesmu dzirdējusi," ar kolēģi neklātienē solidarizējās Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska. "Jo tas taču būtu noziegums! Ja kāds ārsts izlej vakcīnu… Nu, ziniet, ja kādam ir konkrēta informācija, par to jāziņo Veselības inspekcijai. Tas ir nepiedodami! Ko te komentēt – tas ir vienkārši nepieļaujami!"
Saistībā ar iespējamu fiktīvu vakcināciju pagaidām nav bijis ne sūdzību, ne zvanu no iedzīvotājiem, ne citas informācijas, Rus.lsm.lv pavēstīja Veselības inspekcijā. "Pieļauju, ka tās varētu būt bijušas vienkārši runas, ka kāds no iedzīvotājiem interesējies par tādiem "variantiem" – iegūt fiktīvu vakcināciju. Domāju, ka tas runu līmenī arī palicis. Nezinu, cik to ir reāli izdarīt," teica Veselības inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Ermansone.
KNAB aicina neklusēt
"Ja ārsts vai kāds no ārstniecības personāla piekrīt veikt šādas pretlikumīgas darbības, tās var tikt traktētas kā iespējama prettiesiska labuma pieprasīšana vai saņemšana," paskaidroja pretkorupcijas birojā.
Atbilstoši Krimināllikumam valsts un pašvaldību medicīnas iestāžu darbinieki par nelikumīgu labumu pieprasīšanu un pieņemšanu ar tiesas spriedumu var tikt sodīti ne tikai ar piespiedu darbu vai naudassodu, bet arī ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai pat brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.
Personai, kas devusi kukuli, likums paredz visu to pašu, taču nedaudz mazāku maksimālo ieslodzījuma termiņu – divus gadus.
Gadījumā, ja ārsts sniedz tādu "pakalpojumu" nevis par kukuli, bet bez maksas, pēc likuma to var traktēt kā dokumentu viltošanu, paskaidroja pretkorupcijas birojā. Vienlaikus tur atzina, ka ārsta un pacienta attiecību jomā atklāt un pierādīt noziegumus ir vissarežģītāk. Par šādiem gadījumiem KNAB aicina ziņot pa diennakts uzticības tālruni 80002070, sūtot informāciju elektroniski uz [email protected] vai mobilajā lietotnē "Ziņo KNAB".
