Faktu pārbaude: Vai Latvijai Eiropas Savienības valstu vidū ir lielākie tēriņi kultūrai

Latvija kultūrai tērē proporcionāli visvairāk Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, bet kultūras ministrs Nauris Puntulis saka – tā gluži neesot. 

Faktu pārbaude: Vai Latvijai Eiropas Savienības valstu vidū ir lielākie tēriņi kultūrai“Re:Check”, Annija Petrova

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) pagājušonedēļ sniedza interviju Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”. Kāda klausītāja viņam norādīja uz faktu, ka Latvija ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā pēc atvēlētās valsts budžeta daļas kultūrai.

Ministrs sacīja, ka tā gluži neesot.

“Šim jautājumam arī varētu būt vairākas šķautnes. Pirmkārt, jau par to, vai Latvijai ir pirmā vieta par kultūras tēriņiem. Es varu mazliet apmaldīties šajos aprēķinos, taču šeit bija dažas formulas, kuras šo apgalvojumu apgāza, ja mēs ņemam vērā pašvaldību izdevumus kultūras sakarā, kas tiek pieskaitīti. Nav gluži tā. Šis ir tas arguments, ar kuru mums nākas cīnīties ar finansistiem, un tas īsti neatbilst patiesībai," pauda Puntulis.

“Re:Check” centās saprast, kam taisnība – radio klausītājai vai Puntulim. Šoreiz maldināja ministrs.

ES statistikas biroja “Eurostat” dati rāda, ka Latvija jau gadiem ir stabila līdere attiecībā uz finansējumu, kas tiek ieguldīts kultūrā – teātros, orķestros un operā, izstāžu zālēs, bibliotēkās, muzejos, koncertos un dažādos citos pasākumos un vajadzībās. Gan profesionālajā, gan amatiermākslā. Visi ar kultūru saistītie izdevumi 2018. gadā bija 316 miljoni eiro un veidoja 2,8% no valsts budžeta, skaitot kopā gan valsts, gan pašvaldību naudu. Salīdzinājumam Igaunija kultūrai tērējusi mazāk – 2,4, Lietuva – 2,1 procentu. ES vidējais rādītājs ir nepilns viens procents visu izdevumu.

Ministram ir taisnība, ka Latvijā salīdzinoši daudz kultūrā iegulda pašvaldības – arī šajā ziņā esam līderi. Tomēr arī valsts izdevumi proporcionāli ir vieni no augstākajiem.

Jau minētā klausītāja radio jautāja, cik no šiem izdevumiem valsts tērē jauno talantu virzīšanai un atpazīstamībai. “Kas attiecas uz jaunajiem talantiem, tur nevar noliegt, ka no Kultūras ministrijas budžeta trešā daļa ir kultūrizglītībai, un tas patiešām ir daudz," norādīja Puntulis.

Arī šī atbilde bija maldinoša. Dažāda līmeņa mūzikas un mākslas skolās, augstskolās šogad nonāks nepilni 60 miljoni eiro, un tā patiesi ir trešā daļa no Kultūras ministrijas pārvaldītajiem līdzekļiem. Taču “Eurostat” šo naudu skaita nevis kultūras finansējumā, bet gan izglītības izdevumos, kas arī Latvijai ir vieni no augstākajiem ES. Tas nozīmē, ka minētajos 2,8% Puntuļa pieminētās kultūrizglītības naudas nav.



Tātad kultūrai un izglītībai tērējam proporcionāli vairāk nekā vidēji ES valstis. “Eurostat” dati rāda, ka vairāk veltām arī aizsardzībai, sabiedriskajai kārtībai un drošībai, mājokļu un teritoriju apsaimniekošanai. Arī lauksaimniecībai, transportam un cita veida ekonomiskajai darbībai. Savukārt būtiski mazāk, piemēram, sociālajai aizsardzībai. ES vidēji šim mērķim tiek novirzīti 40% valstu izdevumu, savukārt Latvijā par 10% mazāk. Arī veselības aprūpē esam vienā no pēdējām vietām – tajā 2018. gadā ieguldījām 10,4% visu valsts un pašvaldību izdevumu jeb par aptuveni 5% mazāk nekā ES vidēji.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti