17. jūnija Saeimas sēdē deputāts Nikolajs Kabanovs ("Saskaņa") aicināja saukt lietas īstajos vārdos un teica, ka drīzumā Latvijā būs liels NATO kontingents. To deputāts teica debatēs par Starptautisko skolu likumprojektu, ko parlamentā atzina par steidzamu un konceptuāli atbalstīja. Topošais likums noteiks, kā Latvijā darbojas starptautiskās skolas, kurās mācās arī starptautisko organizāciju darbinieku bērni.
Savukārt steidzamību deputāti galvenokārt pamatoja ar vajadzību salāgot Latvijā esošo starptautisko skolu darbību ar pāreju uz jauno mācību saturu. Viens no argumentiem ir saistības pret Latvijā bāzēto Eiropas Savienības aģentūru BEREC jeb Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi. Tās darbinieku bērni mācītos Eiropas skolā, kuru Latvijā vēl tikai plānots veidot.
"Lieta ir par NATO kontingentu, par lielu NATO kontingentu, kas būs drīzumā Latvijā, jo Amerika tagad grasās izvest savu karaspēku no Vācijas, un tas ir tikai iegansts, lai, teiksim tā, ievilktu šo karaspēku šeit, uz Latviju. Nu it kā priekšnosacījumi... un pie mums ir skoliņa jūsu bērniņiem un tā tālāk. Tāpēc mans piedāvājums ir nosaukt šo likumu nevis par Starptautisko skolu, bet par NATO skolu Latvijā," sacīja Kabanovs.
Vācijā pašlaik ir lielākais ASV karavīru skaits Eiropas valstīs – nepilni 35 tūkstoši cilvēku. ASV neplāno izvest, bet samazināt karavīru skaitu līdz 25 tūkstošiem. "Re:Check" jautāja Aizsardzības ministrijai, vai līdz ar to pastāv iecere palielināt NATO kontingentu Latvijā. Aizsardzības ministrija atbildēja, ka "sarunas par šādu jautājumu nav bijušas un šobrīd nenotiek." Latvijā pašlaik daudznacionālās kaujas grupas sastāvā Kanādas vadībā uzturas ap 1400 karavīru no dažādām valstīm.
Deputāts Kabanovs sarunā atzina, ka konkrētu lēmumu nav, bet tāda esot vispārējā nostāja. Politiķis norāda uz Latvijas amatpersonu izteikumiem par NATO karaspēka paplašināšanu un pastāvīgas bāzes uzturēšanu.
"Tā bija politiska vēlme no Latvijas puses, kura dažreiz tika pieminēta. Meklējiet paši, lūdzu, savus avotus," sacīja Kabanovs.
Pēc deputāta teiktā, šai politiskajai vēlmei pakārtots arī Starptautisko skolu likumprojekts.
Tomēr pie likumprojekta darbs sākts jau pirms vairāk nekā gada, kad ASV prezidents Donalds Tramps vēl nebija paziņojis par karavīru skaita samazināšanu Vācijā.
Kabanova apgalvojumu noliedza viena no likumprojekta iesniedzējām deputāte Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija).
Likumprojektu sāka veidot, kad Latvijā strādājošās starptautiskās skolas ziņoja par pastāvošajām problēmām. Īpaši aktuāls jautājums kļuvis līdz ar lēmumu par pāreju uz jauno mācību saturu no 1. septembra, jo bez jaunā likuma starptautiskās izglītības programmas nebūšot iespējams pilnībā salāgot ar Latvijas noteiktajām prasībām. Muižniece pauda: "Neslēpšu, ka, protams, arī NATO mums ir stratēģiski nozīmīgs partneris, un arī uz šīm ģimenēm, ja gadījumā būs vajadzība, protams, varēs noteikti izmantot, un mēs tikai priecāsimies šīs starptautiskās saites stiprināt arī caur izglītības palīdzību. Bet katrā ziņā pateikt tā, ka rakstīts likums tieši šim Kabanova kunga minētajam mērķim, tās būtu pilnīgas muļķības."
Arī likumā norādīts, ka NATO ir tikai viena no organizācijām, uz kuru vērsts jaunais likums.
