Taču politiķi pārrēķinājās, un nodokļa ieņēmumi bija par 28 miljoniem eiro mazāki, nekā gaidīts. Lai turpmāk budžets nezaudētu vēl vairāk, iepriekš solītais straujais akcīzes kāpums neesot pieļaujams. Priekšlikumu to samazināt iesniedza frakcija “KPV LV”, un par grozījumiem ziņoja tās deputāte Iveta Benhena-Bēkena.
Viņa grozījumus pamatoja vienīgi ar budžeta vajadzībām un tikai pēc citu deputātu iebildēm pievērsās arī cenas ietekmei uz alkohola patēriņu.
“Akcīzes nodokļa strauja celšana nav risinājums ikdienas patēriņa mazināšanai. Lai mazinātu ikdienas patēriņu, pastāv citi instrumenti. Piemēram, jaunās paaudzes izglītošana skolas solā, labvēlīgas, sociāli ekonomiskās vides radīšana, pārmērīgs alkohola patēriņš ir posts ne tikai individuāli, bet arī sabiedrībai kopumā. Mēs varam palīdzēt tikai tiem, kas apzinās savu problēmu,” sacīja Iveta Benhena-Bēkena.
Taču vai cenas celšana tiešām neietekmē patēriņu? Šādam apgalvojumam nav pamata.
Latvijā tāda analīze nav veikta, tomēr vairāki ārvalstīs tapuši pētījumi liecina - cenas kāpums var ierobežot alkohola patēriņu. Īpaši jauniešiem, kuri ir vēl tālu no atkarības.
Pasaules Veselības organizācija norāda, ka cena un akcīzes nodoklis ir viens no trim efektīvākajiem līdzekļiem. Pārējie divi - grādīgo dzērienu reklāmas un fiziskas pieejamības ierobežošana, piemēram, saīsinot to pārdošanas laiku.
Uz šiem Pasaules Veselības organizācijas atzinumiem atsaucas arī Veselības ministrija, kas pērn izstrādāja nozares daudz kritizētu plānu alkoholisma mazināšanai.
“Re:Chek” lūdza Benhenai-Bēkenai pamatot apgalvojumu, ka augstāka cena neietekmē izdzertā alkohola daudzumu.
“Tas nāk no anotācijas, un šīs darbības, ka patēriņš stabilizējas, nāk no tā secinājuma, ka, skatoties pēdējos divus, trīs gadus, patēriņš ir bijis stabils un viņš ir samazinājies,” sacīja deputāte.
Deputāte norāda, ka alkoholu daudz patērē cilvēki ar augstiem, kā arī pavisam zemiem ienākumiem. Otros strauja cenu celšana stimulētu vairāk pirkt nelegālo alkoholu.
“Cena ir faktors, kas ietekmē, tajā pašā reizē cilvēks, visticamāk, neiegādāsies alkoholu veikalā, bet meklēs kaut kādus citus ceļus,” sacīja deputāte.
Taču deputātes minētajā anotācijā nav nekādu aprēķinu vai prognožu par nelegālā alkohola patēriņa apmēru. Ne vārda arī par iespējamo ietekmi uz sabiedrības veselību.
Arī Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati Benhenas-Bēkenas teikto par alkohola patēriņa stabilizēšanos apstiprina tikai daļēji.
Ja no kopējā Latvijas teritorijā nopirktā alkohola daudzuma “izņem” to aptuveno daļu, ko pirkuši ārzemnieki, redzams, ka pēdējos gados pieaugums ir minimāls, lai gan nesamazinās. Tajā pašā laikā izdzertā alkohola daudzums aizvien ir mazāks nekā 2007. gadā jeb tā saucamo trekno gadu laikā. Togad viens iedzīvotājs, kas vecāks par 15 gadiem, izdzēra vidēji 12,2 litrus tīrā alkohola. 2018. gadā - 11 litrus. Taču jāņem vērā, ka patēriņa stabilizēšanās, par ko runā deputāte, notikusi līdz ar būtisku akcīzes nodokļa kāpumu. Salīdzinot ar pirmskrīzes laiku, tas pieaudzis gandrīz divas reizes. Nav arī informācijas, ka, augot dzērienu cenai veikalos, cilvēki vairāk pērk nelegālo alkoholu.
