Eiropas Savienības (ES) fondi pēdējos gados Latvijai ir kļuvuši par vienu no nozīmīgākajiem investīciju avotiem un ekonomiskās izaugsmes dzinuļiem, tomēr šogad ekonomistu prognozēs jau iezogas piesardzība par to, ka tā sauktā fondu apgūšana draud kavēties, ietekmējot arī mūsu ekonomikas izaugsmes tempus.
- ES fondiem liela nozīme uz Latvijas tautsaimniecību
- Iespējamais, klupšanas akmens - pretrunīgi vērtēti projekti
- Pārāk svarīgi, lai kavētu
- Iespējams, potenciālie atbalsta saņēmēji nezina par iespējām
- Eksperts: Ja notiek kavēšanās, tad naudu jādod citiem
ES fondiem liela nozīme uz Latvijas tautsaimniecību
Bažas par to, ka Latvija, pagājušogad pārlieku aizraujoties ar saviem ES prezidentūras pienākumiem, ir atstājusi novārtā sev pieejamo ES fondu līdzekļu plānošanu un sagatavošanās darbus, lai šos līdzekļus arī paspētu saņemt un ieguldīt, no vairākiem nozaru ekspertiem un arī politiķiem izskanēja jau pagājušogad.
Šogad jautājums ir kļuvis vēl aktuālāks, jo arī ekonomistu jaunākajās prognozēs tiek atzīts – ES fondu kavēšanās var arī negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomisko izaugsmi.
Papildus tam, Latvijai ir īpaši svarīgi nezaudēt aptuveni 5,6 miljardus eiro lielo finansējumu tieši šajā finanšu plānošanas periodā – no 2014.gada līdz 2020.gadam, jo jau nākamajā periodā pieejamo līdzekļu apjoms, sagaidāms, krietni saruks.
Par ES fondiem atbildīgās Finanšu ministrijas pārstāves Diānas Rancānes valdības sēdē teiktais gan liecina – Latvijai beidzot ir izdevies gluži veiksmīgi tikt galā arī iepriekšējo finansēšanas periodu, apgūstot praktiski visu pieejamo naudu, bet šajā periodā Latvijai tikai šobrīd ir izdevies panākt progresu sagatavošanās darbos.
"2007.-2013. gada noslēguma fāzē mēs redzam, ka būsim sekmīgi izpildījuši visus plānotos maksājumu mērķus un paredzam pilnu ES finansējuma apgūšanu valsts budžetā. Ja mēs redzam 2014.-2020. plānošanu budžetā, tad mēs redzam, ka ir būtisks progress – pamatā Ministru kabineta nosaukuma apstiprināšanā, kas ir būtisks nosacījums projektu ieviešanai. Mēs redzam, ka ir daudz apstiprinātu projektu un tendence līdzekļiem nonākt Latvijas tautsaimniecībā," sacīja Rancāne.
Iespējamais, klupšanas akmens - pretrunīgi vērtēti projekti
Iespējams, ka tieši Latvijas vēlme uzņemties ambiciozus, bet pretrunīgi vērtētus infrastruktūras projektus, tieši tādus kā dzelzceļa elektrifikācijas projektus, ir viens no klupšanas akmeņiem Latvijai, jo Latvijai pietrūkst pieredzes šādu projektu realizācijā.
Par vienu no šobrīd problemātiskākajiem jautājumiem šo projektu atzīst arī Rancāne. "Šis tiešām ir vēsturiski viens no iespaidīgākajiem finanšu apjomiem viena projekta ietvaros – ir plānoti Kohēzijas fonda līdzekļi 346 miljoni eiro. Redzam, ka kavējums no sākotnējā plāna jau ir gads un redzam, ka EK jau arī to ir atzinusi par problēmu un aicina ļoti steidzami pieņemt lēmumus, lai spētu finansējumu sekmīgi apgūt," norāda Rancāne.
Vērā ņemamas bažas ir arī par Latvijas iecerētajām investīcijām veselības aprūpes nozarē, kuru ar skandalozu slavu ir apvijis, piemēram, neveiksmju vajātais Stradiņa slimnīcas rekonstrukcijas projekts, kurā kopumā iecerēts ieguldīt ap 150 miljoniem eiro no ES finansējuma.
"Gan finanšu, gan satura ziņā ļoti nozīmīgs investīciju bloks – 152 miljoni no Eiropas reģionālās un attīstības fonda. Iekavējies gan ir Pasaules Bankas pētījums un līdz ar to nevar veikt naudas sadali. Šis ir darbs, kas steidzami jādara, līdz ko būs saņemts Pasaules Bankas pētījums," pauž Rancāne.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) tomēr uzsver, ka Latvijai ir izdevies panākt strauju progresu tieši pēdējo mēnešu laikā, un ir sagaidāms, ka straujāks ES fondu pieplūdums Latvijā sāksies gada nogalē. "Mums ir saplānoti 60% finansējuma un 50% no visiem MK noteikumiem. Tas ir labs rādītājs šiem dažiem mēnešiem. Mums ir arī izdevies novērst pudeles kaklu, kad noteikumi ir iesprūduši Valsts sekretāru sanāksmē. Tagad ir grūtības šos noteikumus dabūt līdz valdībai," komentē Reizniece-Ozola.
Pārāk svarīgi, lai kavētu
To, ka Latvija ir aizkavējusies, diplomātiski atzīst arī Eiropas Komisija (EK), kura atzīst – par spīti tam, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas iesniedza savu Eiropas fondu izmantošanas programmu, ar tālāko virzību arī Eiropas Komisijas skatījumā vērojama kavēšanās.
"Jaunais ES fondu periods, no 2014.gada, ir sācies ar daudziem izaicinājumiem," saka EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta programmu direktore Elīna Hakonena Medingsa.
"Par spīti tam, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kuri izstrādāja un apstiprināja savu programmu finansējuma izmantošanai, piemēram, aprīlī tikai aptuveni 12 procenti no līdzekļiem jau ir tikuši piešķirti konkrētiem projektiem.
Tāpēc mums nākas nepārtraukti uzturēt kontaktus un dialogus ar atbildīgajām institūcijām Latvijā, lai likvidētu sastrēgumus, vai arī sniegtu nepietiekamo tehnisko palīdzību. Viens no tādiem piemēriem ir dzelzceļa elektrifikācijas projekts, kur projekta plānošanā ir radusies kavēšanās," bilst Hakonena-Medingsa.
Tiesa, sarunās ar vairākām augsta līmeņa EK amatpersonām pagaidām nekādus pārmetumus par kavēšanos vai arī aplami izvēlētām prioritātēm Latvijas virzienā nedzirdam.
Tomēr EK pārstāvji diplomātiski atgādina – Latvijas ekonomikā ES fondu ietekme ir pārāk liela, lai Latvija varētu atļauties ar to ieviešanu kavēties vai arī izvēlēties aplamas prioritātes.
"Latvijā ES fondu ietekme uz valsts attīstību ir pat ļoti skaidri saredzama un pamanāmāka, nekā vairākās citās ES dalībvalstīs, jo Latvijā ES fondi veido ap 70% no visām investīcijām sabiedriskajā sektorā. Tie, nenoliedzami, ir viens no dzinējspēkiem valsts attīstībai un izaugsmei," uzsver Hakonena-Medinga.
Papildus faktam, ka Latvijai ar ES fondu apgūšanu jaunajā plānošanas periodā veicas lēnāk, nekā kaimiņvalstīm, pārdomas rosina arī EK dati par Baltijas katras valsts līdzekļu tērēšanas prioritātēm. Īīpaši zīmīgi šķiet rādītāji, kuri apliecina, ka kaimiņvalsts Igaunija zinātnē un izpētē gatavojas ieguldīt gandrīz divkārt vairāk no pieejamajiem līdzekļiem nekā Latvija un Lietuva.
EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta programmu direktore Ieva Čerņūte uzsver, ka šie skaitļi gan nesniedz pilnu ainu, jo zinātni un attīstību fondu līdzekļi var nonākt arī netieši, ar citu programmu starpniecību. Tomēr šie rādītāji tomēr vienlaikus norāda uz katras valsts prioritātēm.
"Šos rādītājus tomēr nevajadzētu salīdzinot gluži tiešā veidā, jo situācija katrā no valstīm, kā arī saturs katrai no prioritātēm var atšķirties, tāpēc aiz katra no šiem skaitļiem to atšķirībām ir vērā ņemams izskaidrojums," saka Černūte. Tomēr jā, šajos skaitļos ir redzamas prioritātes. Igaunija ir ļoti augsts investīciju apjoms attīstībā un izpētē, un tas sasniedz vairāk nekā 18% no pieejamajiem līdzekļiem, savukārt Lietuvai un Latvijai tas, lai gan nav zems, tomēr veido tikai nedaudz vairāk nekā 10%. Visās valstīs vērojam arī augstu investīciju apjomu enerģētikā un transportā, bet Latvijā tas ir īpaši augsts, un saistīts ar specifiskām problēmām, kuras vēlas risināt Latvija," norāda Čerņūte.
Iespējams, potenciālie atbalsta saņēmēji nezina par iespējām
Tiesa, ne visās jomās atbildību var prasīt tikai no politikas plānotājiem, jo vismaz būtisku daļu finansējuma ir plānots piešķirt arī komersantiem ar finanšu instrumentu, piemēram, kredītu garantiju starpniecību.
Tiesa, iespējams, ka arī daļa potenciālo ES atbalsta saņēmēju uzņēmēju vidū fondu pieejamību vēl pat nav pamanījuši, jo, piemēram, nav informēti, ka arī daļa no finanšu attīstības institūcijas "Altum" piedāvātajām programmām balstīs tieši uz Eiropas fondiem.
"Liela daļa no mūsu pakalpojumiem ir arī no fondu līdzekļiem (..)," saka "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš.
Tāpat arī iespējams, par klupšanas akmeni var arī fakts, ka mazo un vidējo uzņēmumu vidu pagaidām augstāka ieinteresētība ir par atbalstu, kuru nevajadzēs atmaksāt. Tiesa, Bērziņš uzsver, ka šajā jomā situācija pakāpeniski uzlabojas.
Eksperts: Ja notiek kavēšanās, tad naudu jādod citiem
Tiesa, kā zināmu mierinājumu var minēt apstākli, ka kūtrums ar ES fondu laicīgu un efektīvu apgūšanu nav tikai Latvijas problēma, bet nozīmīgs jautājums visā ES līmenī. Bijušais EK transporta komisārs un Igaunijas premjers Sīms Kallass ir uzņēmies vadīt augsta līmeņa ES ekspertu grupu, kuras uzdevums ir noskaidrot, kā vienkāršot saņēmēju piekļuvi ES fondiem.
Kallass atzīst, ka par plašu izaicinājumu visā Eiropā ir kļuvušas bailes no iespējamajām kļūdām, kuras nereti lēmumu pieņēmējiem liek būt pat pārāk piesardzīgiem.
"Filozofiskais jautājums ir par to, ka visi baidās pieļaut kļūdas. Mēs to izjūtam jau kopš Mārstrihtas vienošanās laikiem – kopš laikiem, kad tika ieviesti ietvari budžetam. No tiem laikiem jebkura kļūda tiek uzskatīta par triecienu reputācijai politiķiem, amatpersonām un arī atbalsta saņēmējiem, jo pastāv ļoti lielas bažas par to, ka kļūdas gadījumā attiecināmie izdevumi netiks segti," norāda Kallass.
Eksperta vērtējumā, šī problēma būtu jārisina, īstenojot sadarbību ar uzraudzības iestādēm jau agrākās Eiropas fondu apguves stadijās, kas ļautu iespējamās kļūdas izskaust jau agrāk. "Manuprāt – tā ir ļoti liela problēma, kuru mums vajadzētu risināt, un ieviest gan lielāku elastību, gan arī ciešāku sadarbību ar uzraudzības un audita institūcijām," norāda Kallass. "Bez audita organizāciju dalības nekas nav iespējams, jo, iedomājoties paši, kā iespējams attīstīt projektu, ja jūs tajā ierēķināt noteiktas darba spēka izmaksas, bet jau pēc tam atnāk auditors un norāda, ka šādas izmaksas tomēr ir bijušas pārāk augstas," viņš pauž.
Tiesa, vienlaikus Kallasa teiktais liecina, ka bailes no kļūdām nebūs pietiekams attaisnojums dalībvalstu tūļīgumam ar ES struktūrfondu apguvi, jo, ņemot vērā būtisko konkurenci par līdzekļiem, EK no dalībvalstīm sagaida noteikto termiņu ievērošanu.
"Ikvienam projektā ir ļoti skaidri jāsaprot – ja projektā tiek pieļauta kavēšanās, EK struktūrvienību attieksme nebūs ļoti elastīga," norāda Kallass. "Ja jūs neizmantojat naudu – tā tiks atņemta un iedota kādam citam, jo to, kuri vēlas iegūt šo naudu un ar prieku to izmantos bez kavēšanās, ir ļoti daudz.
Tāpēc jā, ja notiek kavēšanās, nav īpaši daudz manevra iespēju. Protams, ir gadījumi, kuros kavēšanās ir attaisnojama un pamatota, tomēr pat šajos gadījumos ir jārēķinās, ka tomēr būs pēdējais termiņš, un, ja līdzekļi netiks izlietoti, EK šo naudu paņems atpakaļ," atzīmē Kallass.
Vienlaikus tomēr atbildīgo institūciju prognozes liecina, ka, neskatoties uz ES fondu ieviešanas regulējuma izstrādes kavējumu atsevišķās jomās radītajiem riskiem, Latvija var izpildīt EK noteiktos maksājumu mērķus, lai tautsaimniecībā investētu maksimālo Latvijai pieejamo ES fondu finansējuma apjomu.
