EP vēlēšanu kampaņā visdārgāk izmaksājis Grigules mandāts

Pusotrs miljons eiro - tik lieli kopumā bija Eiropas Parlamentā (EP) no Latvijas iekļuvušo partiju tēriņi priekšvēlēšanu periodā. Tas nozīmē, ka viens EP deputāta krēsls partijām vidēji izmaksājis nedaudz mazāk kā 200 tūkstošus eiro. Partiju izdevumi vienas deputāta vietas iegūšanai gan būtiski atšķiras, piemēram, Ivetas Grigules (ZZS) mandāts ir gandrīz astoņas reizes dārgāks par Roberta Zīles (NA) vai Tatjanas Ždanokas (Latvijas Krievu savienība, LKS) vietu. Savukārt pusmiljonu eiro iztērējusī „Latvijas attīstībai” vispār palikusi bešā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājaslapā publicētās partiju iesniegtās EP vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas liecina, ka visvairāk ir iztērējusies Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Tās tēriņi pārsnieguši 550 tūkstošus eiro, un tas nozīmē, ka vismaz tik ir izmaksājis šī saraksta iegūtais viens mandāts, par EP deputāti kļūstot visaktīvāk reklamētajai Ivetai Grigulei. Sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa” arī ieguvusi vienu mandātu, taču tam iztērējusi 326 tūkstošus eiro. „Vienotība” kampaņai iztērējusi gandrīz pusmiljonu eiro, taču ieguvusi četras deputātu vietas, līdz ar to viena partijai izmaksājusi ap 125 tūkstošiem eiro.

Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzskata, ka nauda ir iztērēta lietderīgi: „Jāņem vērā to, ka publiskajā telpā absolūti dominē „Vienotības” pārstāvji – premjere no rīta ceļas un guļas gan LNT, gan LTV1.

Mēs veicām mediju monitoringu – apmēram 70% gan Latvijas Radio, gan masu medijos tiek uzaicināti „Vienotības” pārstāvji uz dažādiem viedokļiem, komentāriem. Mums jau nekas cits neatliek – par naudu pirkt ēteru.

Mums jāstrādā uz latviešu elektorātu un jāskaidro savs viedoklis. Tas, protams, ir lielāks nekā krievu elektorāts, līdz ar to „Saskaņas centrs” ir izdevīgākā situācijā nekā mēs.”

Tikmēr „Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars ir pārliecināts - partijas tēriņi bijuši samērīgi un neliecina par to, ka naudas vara politikā joprojām ir liela. „Metode, kura šobrīd nu jau vairākus gadus ir realizēta, ka ir limitēti vēlēšanu izdevumi līdz noteiktai summai. Mēs viņus vēl pazeminājām uz pusi. Manuprāt, šobrīd ir optimāli.

Es tiešām esmu gatavs aizstāvēt un teikt, ka šie izdevumi ne tuvu nav tādi kā agrāk uz vienu cilvēku. Šobrīd tie ir salīdzinoši nelieli, bet pilnībā atstāt partijas bez iespējām informēt savus vēlētājus par to, ko viņas plāno un kas ir viņu cilvēki, manuprāt, būtu nepareizi,” skaidro Kampars.

Savukārt tas, ka varas politiķi biežāk parādoties medijos, esot pašsaprotami, uzskata Kampars. „Šī ir realitāte, kur tiešām partijām, kas atrodas pozīcijā, ir zināma priekšrocība, ņemot vērā, ka ikdienas jautājumi, kuri tiek risināti, arī žurnālistiem, medijiem ir interesanti, runājoties ar ministriem, parlamenta deputātiem, kas šo lemj. Bet šeit mēs nekādā veidā nevaram izmainīt situāciju – pašiem žurnālistiem interesē, ko satiksmes ministrs grib runāt par ceļiem vai ko premjere izlēmusi Ukrainas jautājumā. Tā vienkārši ir.”

Eiropas Parlamentā atkārtoti nonākušo Tatjanas Ždanokas un Roberta Zīles partijas viņu pārvēlēšanas kampaņās iztērējušas līdzīgas summas. Latvijas Krievu savienība 69 tūkstošus eiro, bet Nacionālā apvienība - 72 tūkstošus eiro. Tomēr Brigmanim ir skaidrojums arī tam, kāpēc Grigules ievēlēšana izmaksājusi teju astoņas reizes dārgāk nekā Zīles: „Pirmkārt, viņam ir parlamenta mandāts, otrs – Zīlem ir ārkārtīgi liela aizmugurē bagāža, atpazīstamība. Cik ilgi viņš ir politikā, salīdzinot ar Griguli. Nevra salīdzināt šīs kategorijas.”

Starp lielākajiem tērētājiem ir arī pagājušā gada nogalē dibinātā partija „Latvijas Attīstībai”, kas kampaņai izdeva 508 tūkstošus eiro - nedaudz vairāk nekā „Vienotība”, taču ieguva vien 2,12% vēlētāju atbalstu.

„Protams, mēs esam diskutējuši par EP vēlēšanu rezultātiem un vērtējām tos. Skaidrs, ka rezultāti kopumā ir nepamierinoši. Mēs nesasniedzām izvirzīto mērķi – mums neizdevās pārliecināt Latvijas iedzīvotājus par to, ka ir nepieciešams ievēlēt Andreju Žagaru Eiropas Parlamentā. Tādā ziņā vēlēšanas mums nav bijušas sekmīgas. No otras puses, kampaņas izdevumi tika plānoti no tāda viedokļa, ka mēs ļoti daudz laika veltījām, braukājot pa Latvijas reģioniem, ne tikai stāstot par to, kāda ir mūsu EP vēlēšanu programma un redzējums, bet arī kāds ir mūsu redzējums, kas jādara nacionālajā līmenī, kādi ir valdībai uzdevumi darāmi. No tāda viedokļa nevar uzskatīt, ka nauda no programmas popularizēšanas viedokļa būtu izsēta un nelietderīga,” saka partijas ģenerālsekretārs Juris Pūce.

Jau 7.jūnijā ir sācies priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms Saeimas vēlēšanām. Ja partija būs pieteikusi kandidātus visos piecos vēlēšanu apgabalos, limitētajiem tēriņiem tā drīkstēs tērēt vēl vairāk naudas nekā Eiropas Parlamenta vēlēšanās - gandrīz 423 tūkstošus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti