EP kampaņās ES valstīs priekšplānā - ekonomika, lielāka integrācija un vide

„Eiropai Tava balss ir svarīga!” vēstīja reklāmas kampaņa, kas aicināja vēlētājus doties uz vēlēšanām un mainīt esošo kārtību, bet katrās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās vēlētāju paliek aizvien mazāk un mazāk. Šoreiz priekšplānā tika izvirzīti ekonomiskie jautājumi, krīze, bankas, finanses, tāpat arī imigrācija, kopēja armija un vides jautājumi. 

Ar ko gan šīs Eiropas Parlamenta vēlēšanas bija īpašas? Daudz tika mēļots par to, ka nepieciešama jauna vīzija, Eiropai ir jāspēj iedegties par jaunām idejām. Otrpus Atlantijas okeānam mediji ziņoja par nu jau seno sapni 1952.gadā, ka Eiropas bēdas var atrisināt ar kopēju finansiālo izdevīgumu.

Ko darīt laikā, kad nauda ir izrādījusies lielākā bēda?  Piemēram, Grieķijā tieši nauda kļuva par iemeslu lielajām bažām no radikāļiem. Prominentais „Wall Street Journal” un arī grieķu „Ta Nea” ziņoja, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas Grieķijā ir milzīga pārbaude esošajai koalīcijai. Aritmētika gaužām vienkārš - ja Eiropas Parlamentā uzvar grieķu opozīcijas partijas, tad koalīcijai ir morāla atbildība sasaukt jaunas vietējā parlamenta vēlēšanas, lai atjaunotu tautas mandātu.

Top īstais likumdevējs

Par to, ka 2014.gada vēlēšanas ir kas īpašs, pirms vēlēšanām atzina Spānijas sociālistu politiķis Huans Fernando Lopes Aguilars.

„Vissvarīgākais ir uzskatīt šīs vēlēšanas un jauno Eiropas Parlamenta sasaukumu par nopietnu rīku. Beidzot top īsts likumdevējs, leģislatīva institūcija, kas rada likumus ne tikai par veselības vai iekšējā tirgus jautājumiem, bet arī par fundamentālām tiesībām, krimināllikumu, kopēju Eiropas ārējo robežu politiku, par patvēruma meklētājiem un ļoti daudz ko citu, kam tiešām ir nozīme,” uzsvēra politiķis.

Vācijā „Der Spiegel” šai jaunajai parlamenta lomai nepievērsa lielu nozīmi. Savās publikācijās pirms vēlēšanām medijs centās aplūkot Eiropas Parlamenta ietekmi. Secinājums:  varas paliek vairāk, bet jautājums – kādas. „Der Spiegel” redzējumā, vairāk ietekmes Eiropā iegūst dažādi lobētāji, bez kuriem nav iedomājama viena no pasaules lielākā parlamenta ikdienām.

Ierasts, ka jautājumos par vidi vislielāko uzmanību pievērš zaļie, tāpēc arī nebija nekāds brīnums Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amata kandidātu debatēs dzirdēt zaļo kandidātes Ska Kelleres dedzību par klimata pārmaiņu problēmām. Tāpat arī zaļo pārstāve no Austrijas nu jau bijušajā Eiropas Parlamentā Ulrika Lunaceka uzskata, ka nav piedodami, ja Eiropas Komisija pārāk maz pievērš uzmanību vides jautājumiem enerģētikas jomā.

Liberāļi ir tie, kas pirms vēlēšanām aicināja vairāk domāt par savstarpējo sadarbību. Šīs partijas pārstāvis no Itālijas Nikolo Rinaldi dalījās uzskatos, ka tieši vienota politika visām valstīm un teju vai visās jomās, kļūs par vecā kontinenta uzplaukuma pamatakmeni.

„Šobrīd ir ļoti dīvaini un nesaprotami, ka mēs vēl joprojām noraidām vairāk integrētas Eiropas ideju. Manuprāt ķīniešu, indiešu vai citu lielo valstu priekšrocība nav lētāks darbaspēks. Viņu priekšrocība ir lielais iedzīvotāju skaits un viens ekonomikas ministrs, viens ārlietu ministrs un viena vides politika. Mēs nevaram 2014.gadā turpināt ar 28 dažādām dalībvalstīm, kurām ir 28 dažādas politikas,” uzskata Rinaldi.

Lielākoties eiropiešiem nepatīk šādas runas. Federālisma ideja nav tik pārliecinoši stabila, lai ietekmīgais Martins Šulcs no sociālistiem tai pievērstu lielu uzmanību priekšvēlēšanu debatēs. Viņš atzina, ka federālismam šobrīd vienkārši nav vairākuma atbalsta. Savā ziņā šo tematu apskatīja arī britu „The Guardian”, kas uzdrošinājās rakstīt, problēmas nekur nav pazudušas un vēlēšanas diži neko mainīt nevarēs.

Fokusā arī darba tirgus

Kas bez ekonomiskās krīzes un Krievijas draudiem iekšēji satrauc Eiropu? Tas ir bezdarbs un jauniešu apātija. Dienvideiropā jauniešu bezdarbs ir graujoši liels, bet bez darba ir palikuši jaunieši arī attīstītajās valstīs, piemēram, Lielbritānijā. Šīs valsts radikālā partija UKIP uzsvēra nepieciešamību vairāk padomāt par sevi. Iekšējā migrācija Eiropā atņem darbu vietējiem un tieši par šiem tematiem runāt centās partijas pārstāvis EP Pols Natāls.

„Viennozīmīgi liela ietekme ir imigrācijai. Mums ir ļoti liela cilvēku kustība gan uz Eiropas Savienību, gan arī pašā Eiropas Savienībā. Liela daļa jaunu cilvēku ir bez darba, un mums pašiem ir miljoniem darba meklētāju. Es uzskatu, ka darba tirgus ir pārpludināts ar cilvēkiem no Austrumeiropas, bet mēs vēlamies dot vienādas tiesības arī saviem pilsoņiem. Tāpat liela ietekme būs izmaksām. Ik dienu mēs tērējam miljoniem mārciņu dažādu regulu vajadzībām. Vai tas ir nepieciešams? Nedomāju vis!” pauda Natāls.

Lielbritānijas pārstāvji EP īpaši jāizceļ kādā unikālā priekšvēlēšanu aģitācijas veidā. Bet iesākums šim stāstam meklējams Briselē.

Pie jauniešiem – bez kaklasaitēm

Jauniešiem bieži piedēvē nepatiku pret ierasto politiku un tradicionālajām diskusijām. Tāpēc daļa Eiropas Parlamenta deputātu zaudēja savas kaklasaites un stīvumu politiskā repa pasākumā. Piemēram Lielbritānijas leiboristu pārstāvis Maikls Kešmens žurnālistiem atzina, ka mūzika un deja ir lielisks rīks, kā pārvarēt barjeras. To, ko nevar pateikt politiskā kampaņā, var nodot ar mūzikas palīdzību. Maikla Kešmena pārliecībai noteikti par labu nākusi viņa aktiera karjera pirms viņš pievērsās politikai, jo pats savu kampaņu izdejoja Vila Farela dziesmas „Happy” pavadījumā.

Skaidrs, ka jauniešu vēlētāju ieinteresēšanai ir jāmeklē jauni komunikācijas veidi un, iespējams, ka dziesma, kas tulkojumā nozīmē „Laimīgs” varētu palīdzēt. „Euronews” pat apkopoja interesantāko vai dīvaināko reklāmas kampaņu video. Dažos tika uzsvērta veco politiķu loma, citos atkal otrādi, uzsvars tika likts uz jauno vēlētāju nozīmi, lai viņi ietu pie urnām tiklīdz sasniedz pilngadību.

Lietuvā Eiropas Parlamenta vēlēšanas sakrita vienā dienā ar valsts prezidenta vēlēšanām. Skaidrs, ka divas balsošanas vienā dienā ļauj ietaupīt naudu, un prezidenta vēlēšanas varēja palīdzēt piesaistīt arī lielāku vēlētāju skaitu Eiropas Parlamentam. Ja jau vēlētājs atnācis līdz iecirknim, vai tad ir grūti iemest divas aploksnes.

Eiropieši labprāt aizstāv nacionālās intereses

Gadu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām debatingeurope.eu portālā tika radīts rīks, kas ļauj balsot internetā tā, it kā īstās vēlēšanas notiktu jau rīt. Gada laikā tika apkopota statistika, kas uzrādīja vēlētāju intereses par katru mēnesi. Lai arī šo iespēju neizmantoja ļoti liels iedzīvotāju skaits, lielākoties balsoja tomēr gados jauni cilvēki, vecumā līdz 35 gadiem. Tāpat kā aktīvākie balsotāji bija infrastruktūras ziņā attīstītākie ziemeļnieki. No visiem balsotājiem 30% bija ziemeļeiropieši, tostarp baltieši, kamēr dienvidnieki balsoja vien 15% gadījumu.

Politiskajā spektrā šī iepriekšējā nobalsošana uzrādīja lielāko interesi par radikāli kreiso un sociālistu idejām. Pēc interneta balsojuma šīm partijām kopā vajadzēja saņemt vairāk nekā 40% vēlētāju balsu. Taču interesantā ir diagramma, kas parāda vēlētāju noskaņojumu pa mēnešiem. Piemēram laikā, kad stingrāku regulējumu prasīja bankām vai arī, kad sākās kaujas Ukrainā, augstākos rezultātus uzrādīja tie līderi, kas prasīja stingru un ātru risinājumu.

Eiropieši labprāt aizstāv savas nacionālās intereses, bet lielu grūtību priekšā pilsoņi tomēr arī labprāt vēlētos pieprasīt lielāku atbildību no Briseles institūcijām. Kādā veidā tiks skaidroti politiskie procesi visas Eiropas Savienības mērogā, tas jau ir izaicinājums katram no nule kā ievēlētājiem eiroparlamentāriešiem, kuru kopā ir 751.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti