Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis Eiropas Savienības (ES) nodomu cīņai pret homofobiju, kā arī diskrimināciju, balstoties uz cilvēka seksuālo orientāciju, un šī rezolūcija izraisīja ļoti pretrunīgas reakcijas – to gan apsveic, gan saskata tajā draudus tradicionālajām vērtībām.
Pēc EP rezolūcijas pieņemšanas, Eiropas Komisijai (EK) būs jāizstrādā vadlīnijas, lai visās dalībvalstīs tiktu atzītas un respektētas dažādas ģimeņu formas, netiktu ierobežota vārda un ticības brīvība. Tas, kādā mērā dalībvalstis to vēlēsies darīt, gan paliks pašu valstu ziņā.
Atvieglot ES dalībvalstu cīņu ar diskrimināciju
4. februārī Eiropas Parlamenta (EP) deputāti atbalstīja aicinājumu cīnīties pret homofobiju un aizsargāt seksuālo minoritāšu tiesības. Juridiski nesaistošo rezolūciju atbalstīja 394 deputāti, pret balsoja 176, bet 72 eiroparlamentārieši atturējās. "Zaļo" deputāte Ulrika Lunačeka, kura virzīja šo rezolūciju EP, atzina, ka saņēmusi aptuveni 40 000 e-pasta vēstuļu pret virzīto rezolūciju.
"Ziņojumā teicām, ka piemēram, izglītības jomā Komisijai būtu jāveicina "atklātas koordinācijas metode". Lai notiktu dalībvalstu prakses apmaiņa. Piemēram, kādus mācībmateriālus izmanto, lai runātu par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transseksuāļu un interseksuāļu cilvēkiem? Kā skolās tiek norādīts, ka šie cilvēki pastāv un veido īstas ģimenes? Tas nav kaut kas revolucionārs. Neko necentīsies uzspiest dalībvalstīm. Komisija tikai atvieglos dalībvalstu darbu cīņā pret diskrimināciju," stāstīja Lunačeka.
Tiek norādīts, ka balsojumā liels pārsteigums bijis no dažiem franču konservatīvo locekļiem Eiropas Tautas partijas (EPP), kas balsoja pret šo ziņojumu, sakot, ka seksuālā izglītība un dzimuma identitāte nav Eiropas Komisijas lieta. Savu viedokli pauž Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupas locekle Veronika Metjū Uliona.
"Visvairāk šajā ziņojumā mūs uztrauc dzimumu identitātes un izglītības programmas. Mēs uzskatam, ka seksuālā izglītība – piemēram, geju un hetero izglītība – nav Eiropas Komisijas kompetencē. Arī civilo partnerību atzīšana nav. Jo dažām dalībvalstīm konstitūcijā ir ierakstīti panti, kas neatbalsta geju laulības. Tāpēc tas nebūs juridiski sasitoši. Bet izdzēst visus šos punktus no Lunačekas ziņojuma mēs arī nevaram," skaidroja Veronika Metjū Uliona.
Neiecietība prasa ES iejaukšanos
Tikmēr ES Pamattiesību aģentūras 2013.gadā veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka 47% no seksuālo minoritāšu pārstāvjiem pēdējo piecu gadu laikā izjutuši diskrimināciju vai tikuši aizskarti, bet 26% saskārušies ar fiziskiem uzbrukumiem vai vardarbības draudiem.
Starptautiskās geju un lesbiešu organizācijas Eiropas daļas "ILGA-Europe" Komunikācijas nodaļas vadītājs Juris Lavrikovs norāda, ka Lunačekas rezolūcija izraisīja diezgan lielu reakciju no dažādu organizāciju puses. Telefonsarunā no Briseles Lavrikovs Latvijas Radio uzsvēra, ka ir svarīgi diskutēt un meklēt risinājumus, jo liela problēma ir procesa pretinieku nepareiza informācijas sniegšana.
"Pētījums parādīja akūtu nepieciešamību Eiropas Savienībai iejaukties. Kā jau zināms, seksuālā orientācija ir viens no pamatiem, uz kura ir aizliegta diskriminācija, [..] kas ir iekļauts Eiropas Savienības līgumā. Un pastāv vesela virkne ar direktīvam un rezolūcijām, kas aicina ES rīkoties. Līdz ar to ir īstais brīdis apvienot visus ES un dažādas institūcijas un dažādu dalībvalstu spēkus, lai kopīgi izstrādātu plānu, konkrētus mērķus, kā savas kompetences robežās gan institūcijas gan dalībvalstis varētu rīkoties, lai sistemātiski varētu strādāt pie šīs problēmas risināšanas.," uzsvēra Lavrikovs.
Vai biedējošā perspektīva?
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags atzina , ka Latvijā ir "sastopama naidīga attieksme, kas mēdz izpausties kā emocionāla vai pat fiziska vardarbība, un tā noteikti ir problēma – tā no baznīcas viedokļa raugoties – tā teoloģiski sakot, ja homoseksuāla attieksme ir grēks pret sesto bausli, tad vardarbība pret homoseksuāliem cilvēkiem ir grēks pret piekto bausli – tev nebūs nokaut". "No kristīga viedokļa, tas nekādā veidā nav aizstāvams un pamatojams," pauda Vanags.
"Runājot par iniciatīvām – nesenā ES iniciatīva jeb t.s. Lunačekas ziņojums, manuprāt, iet daudz tālāk par nepieciešamību aizstāvēt homoseksuālus cilvēkus viņu cieņā un tiesībās pret nosodāmām attieksmēm, un tā nav aplūkojama atrauti no konteksta. Bet es tā raugos, ka tas ir viens solis procesā ar daudz tālejošākiem mērķiem. Piemēram, tas formulējums – "lai tiktu atzītas un respektētas dažādas ģimeņu formas". Tas ir pat daudz tālejošāks formulējums nekā viendzimumu laulību atzīšana. [..] Man tā liekas tāda biedējoša perspektīva – ka ES ar direktīvām piespiedīs Latviju pakļauties šādai jaunai brašai pasaulei [..]No vienas puses, homoseksuāli cilvēki ir jāaizsargā no nepieļaujamām attieksmēm. No otras puses – mūsu demokrātiskā sistēmā ir jāaizsargā tradicionālo vērtību garā orientēto domājošo cilvēku vairākuma brīvība pret, teiksim, dženderisma diktatūru un vērtību noārdīšanu," klāstīja Vanags.
Tiek norādīts, ka Eiropas Komisijai, īstenojot savas jaunatnes un izglītības programmas, būtu izglītības jomā jāsekmē līdztiesība un nediskriminācija dzimumorientācijas vai dzimuma identitātes dēļ. Tai arī dalībvalstīs būtu jāsekmē savstarpēja informēšana par labu praksi oficiālajā izglītībā, īstenojot pret iebiedēšanu un diskrimināciju vērstu politiku, un arī jāturpina darbs ar Pasaules Veselības organizāciju, lai apturētu uzskatus, ka transpersonu indivīdi ir garīgi slimi.
Lavrikovs uzsvēra, ka patiesībā situācija ES līmenī "nav tik gluda". "Runājot par šiem pamatdatiem, ir redzams, ka ceturtā daļa no visiem aptaujātiem cilvēkiem pēdējā gada laikā ir kļuvusi par upuriem naida noziegumiem, ka 19% no aptaujātiem sastopas ar tiešu diskrimināciju darba vietās tikai seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ. Lielākais šoks no šī pētījuma bija tas, ka LGBT cilvēki vēl dzīvo diezgan slepenībā un bailēs. Bet sociālā vide vēl joprojām ir sarežģīta un cilvēkiem lielas bailes publiski parādīt, kas ir tas cilvēks, ar ko viņi dzīvo kopā vai kurus viņi mīl," norādīja Lavrikovs.
Savukārt Latvijas Tiesībsarga birojs laika trūkuma dēļ vēl nav iepazinies ar šo Eiropas Parlamenta rezolūciju, tāpēc nebija gatavs sniegt komentārus šajā jautājumā.
