Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Tramps un viņa radītais apjukums republikāņos, ASV un pasaulē

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Pretrunīgais Kristellera paņēmiens dzemdībās - vardarbība vai glābējs?

Vai vēl pirms konkursiem zināms, kam tiks 32 miljoni eiro emisijas kvotu naudas?

Emisiju naudu, visticamāk, dala pēc politiskās piederības; tā varētu nonākt ZZS pārvaldītās pilsētās

Līdz otrdienai, 17. maijam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicina pašvaldības un valsts iestādes pieteikties uz 23 miljoniem eiro, par ko varēs siltināt vai no jauna celt publiskas ēkas. Vēl deviņi miljoni eiro iezīmēti arhitektūras pieminekļu atjaunošanai. Tādu naudu valsts ieguvusi, tirgojot tā sauktās emisijas kvotas, jo gaisu Latvija piesārņo mazāk par atļautajiem limitiem. Arī kvotu izsolēs iegūtās naudas izlietojuma mērķis it kā saprotams un cēls – samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Emisiju kvotu izsoles instruments (EKII)

Emisiju kvotu izsoles instruments (EKII) – jauns finanšu instruments (Latvijas Republikas valsts budžeta programma), kura mērķis ir veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmēt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu, piemēram, īstenojot šādus pasākumus:

  • ēku energoefektivitātes uzlabošana gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā;

  • tehnoloģiju, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus (AER) attīstīšanu un ieviešanu, kā arī

  • īstenojot integrētus risinājumus SEG emisiju samazināšanai.

2016.gadā izsludināti divi atklāti EKII projektu iesniegumu konkursi ar kopējo finansējumu 32 000 000 EUR.

 

Siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) samazināšana - zema enerģijas patēriņa ēkās
Projektu konkurss izsludināts 16.03.2016.
Oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, veicot jaunu zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību, kā arī esošu ēku pārbūvi vai atjaunošanu par zema enerģijas patēriņa ēkām
23 milj. EUR

 

SEG samazināšana valsts aizsargājamos valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos
Projektu konkurss izsludināts 02.03.2016.
Oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, veicot valsts nozīmes aizsargājamo arhitektūras pieminekļu pārbūvi, atjaunošanu vai vienkāršoto fasādes atjaunošanu.
9 milj. EUR


Avots: VARAM

 

Ceļ pilsētā, svarīga - valstij

Uz pieejamiem 32 miljoniem eiro izsludināti atklāti konkursi, jo vajadzības īstenībā ir daudzkārt lielākas. Tāpēc varētu domāt, ka naudu nozares ministrija sadalīs caurspīdīgā un godīgā procesā.

Tomēr virkne faktu liecina, ka emisijas kvotu nauda politikas gaiteņos pāris pilsētām sadalīta jau krietni iepriekš.

Ar Ventspils domes izpilddirektoru Aldi Ābeli Latvijas Radio tiekas Pils ielā 38 Ventspilī, kur viņš pastāsta par savulaik mūzikas skolai kalpojušo četrstāvu ēku, kas nu daļēji nosegta ar zaļu aizsargtīklu. Atklātā fasāde, kas krāsota rozā toņos, rāda plašus logus un jūgendstilam raksturīgos ornamentālos stilizētu augu un liekto līniju motīvus. Vietām sienas saplaisājušas tik ļoti, ka kuru katru mirkli varētu uzgāzties uz ielas. Tomēr, spriežot pēc izpilddirektora teiktā, topošo mūziķu skološanos dome tur pieļāvusi vēl desmit gadus. Kopš 2014. gada vasaras nu jau teju divus gadus nams ir slēgts, bet mūzikas skola izkaisīta pa vairākām ēkām citviet pilsētā.

Tad arī aktuāls kļuvis Ventspils plāns tikt pie jaunas koncertzāles. Turklāt atšķirībā no citiem reģionu centriem Ventspils izdomājusi, ka visracionālāk būtu pašvaldības koncertzāli savietot vienā ēkā ar valsts mūzikas skolu.

„Mēs savas iestrādes piedāvājām Kultūras ministrijai, kā uz šo objektu var paskatīties - tā ir skola, skolai vajadzīga zāle, vestibils… Tad mēs varētu to izmantot, uztaisīt par kategoriju labāk, nekā vajadzīgs tieši skolai, un izmantot arī funkcijai, kas pilsētai un reģionam ir vajadzīga, Jo – ja šīs skolas Ventspilī nav, mēs patiesībā varam slēgt ciet lielu daļu no tās infrastruktūras, kas mums šobrīd ir. Jo tā  mums neapšaubāmi pienes gan izpildītājmāksliniekus, arī mūsu audzēkņi ir pazīstami plašākā apmērā un labprāt atgriežas skolā,” klāsta Ābele.

Kaut arī atzīst mūzikas skolas nozīmi pilsētas kultūras dzīvē, izpilddirektors Ābele vairākkārt uzsver, ka skola kā profesionālā izglītības iestāde ir valsts atbildība.

Ventspils koncertzāle kļuvusi par valdībai svarīgu jautājumu

Atšķirībā no iepriekšējām valdībām «zaļzemnieka» Māra Kučinska vadītais Ministru kabinets šo atbildību uztvēris pavisam tieši un vēl plašāk. Februārī sastādītās valdības deklarācijas 69. punktā teikts, ka «sagaidot valsts simtgadi, [..] izveidosim Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli». Tātad – plāna īstenošanai vēl atlicis divarpus gadu.

(Premjera Māra Kučinska valdības deklarācija)

Uzkrītošā ZZS pārvaldīto pašvaldību interese

Pirms pāris nedēļām apstiprinātajā deklarācijas īstenošanas plānā gan nav teikts, kur koncertzāles būvniecībai ņems naudu.

Tāpat finansējuma avots nav norādīts pie apņemšanās atjaunot VEF kultūras pili galvaspilsētā. Maija sākumā Rīgas vadība pēc gada kavēšanās paziņoja par 11 miljonu eiro vērto darbu sākumu. Kultūras iestāde pils godību atgūšot pusotra gada laikā. Teju pusi no summas jeb sešus miljonus eiro plānots ar valsts palīdzību piesaistīt it kā no Eiropas fondiem. Taču aizvien vēl nav oficiālas un konkrētas skaidrības, kur jau sāktajiem darbiem ņems naudu.

Dokumenti

VARAM_parzina_esosas_investicijas-11.05.2016.docx

Lejuplādēt

21.34 KB

Ļoti iespējams, ka neziņa par naudas avotiem tādu lielu kultūras infrastruktūras objektu atjaunošanai vai uzcelšanai ir tikai šķietama.

Vienu tādu maciņu ar 32 miljoniem eiro nupat atvērusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas gādā par pašvaldībām. Divos konkursos plānots sadalīt tā dēvēto emisijas kvotu izsoļu naudu, stāsta ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola:

„Viens bija konkurss, kurš jau ir noslēdzies, kur šobrīd notiek projektu pieteikuma vērtēšana par energoefektivitātes pasākumiem arhitektūras pieminekļos; un aktīvs konkurss, kur termiņš ir 17.maijs, ir konkurss par siltumnīcu efekta gāzu emisijas samazināšanu zema enerģijas patēriņa ēkās. Tātad – vai nu jaunu ēku izbūvei vai esošo ēku pārveidošanu par zemas enerģijas ēkām – tur ir kopējais finansējums 23 miljoni eiro. Tai otrā konkursā bija 9 miljoni eiro.”

Ministrija atklāj, ka uz 9 miljoniem eiro pieteikušies ap 20 pretendentu. Cik iesniegumu ir par publisko ēku siltināšanu un celšanu no jauna, pagaidām neesot izpaužams.

Tomēr manāmākā interese ir no pašvaldībām, ko vada Zaļo un zemnieku savienība.

Piemēram, uz četriem miljoniem eiro logu un jumta ventilācijas atjaunošanai cer Jelgavas pils, pastāstīja Lauksaimniecības universitātes direktors Andrejs Garančs, kurš no «zaļzemnieku» saraksta ievēlēts arī Jelgavas domē. Vēl vairākus miljonus pils fasāžu atjaunošanai universitāte cerot dabūt citā konkursā. Uz emisijas kvotu naudu pretendēs arī Ventspils ar savu koncertzāli, kuras kopējās izmaksas aprēķinātas ap 30 miljonu eiro vērtē. Ja uzvarētu pašvaldību lietu ministrijas konkursā, Ventspils varētu tikt pie 15 miljoniem eiro. Izredzes Ventspilij ir, jo sagadījies, ka mūzikas nams projektēts ar tieši tādām specifikācijām, kādas naudas sadales konkursā noteikusi ministrija.

„Ēku mēs redzam jau kā energoefektīvu būvi. Lielās zāles vēdināšana tiek risināta dabīgā ceļā, kad gaisa iesūkšana notiek caur pazemes tuneli, kur gaiss tiek sasildīts līdz zemes temperatūrai vai vasarā savukārt atdzesēts,” stāsta Ventspils izpilddirektors Aldis Ābele.

«Delna»: It kā atklātajā konkursā uzvarētāji jau ir zināmi iepriekš

To, vai Ventspils koncertzāles projekts atbildīs konkursa noteikumiem, vērtēs ierēdņu komisija no pašvaldību lietu, Ekonomikas un Kultūras ministrijas. Komisijā nav iekļauta neviena nevalstiskā organizācija, lai gan vides aizsardzības jomā strādā gan Vides konsultatīvā padome, gan Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konsultatīvā padome. Šo organizāciju viedoklis nav prasīts arī naudas sadales konkursu nolikumu izstrādē.

Un tas ir viens no iemesliem, kādēļ «Sabiedrība par atklātību «Delna»» par 32 miljonu eiro sadali ceļ trauksmi.

Biedrības direktors Jānis Volberts norāda, ka vispirms ir bijuši plāni, bet pēc tam atbilstoši politiķu interesēm izveidoti valdības noteikumi, lai it kā atklātā konkursā uzvarētu daži:

„Šis emisiju kvotu naudas sadalījums neliecina nedz par atklātību naudas sadalē, nedz arī par labu pārvaldību naudas līdzekļu izlietojumā. Šī nauda tiek izlietota tā, kā vēlas ietekmīgi cilvēki Latvijā, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija noteikumus pielāgo viņu vēlmēm.”

«Delnai» atbild pašvaldību lietu ministrs Kaspars Gerhards, norādot, ka nosacījumu izstrādes gaitā neviens nav iebildis:

„Redziet, noteikumi tika uzsaukti 1.oktobrī, tika saņemta virkne priekšlikumu gan no Lielo pilsētu asociācijas, gan Pašvaldību savienības; tika izdiskutēti, arī apstiprināti Ministru kabinetā.”

Tikmēr Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš no «zaļzemnieku» sabiedrotās partijas «Latvijai un Ventspilij» stāsta, ka atrasta arī pārējā daļa vajadzīgās naudas. Emisijas kvotu finansējums būšot tikai daļa.

„Mēs esam atraduši veidu, kā Kultūras ministrija kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju uzaicinās kompetenču centrus uz profesionālās izglītības skolu finansējuma piešķiršanu. Tas ir šī projekta pamats, uz to mēs bāzējamies, uz to mēs ejam. Jā, mūsu projekts ir ar ļoti augsta līmeņa energoefektivitātes risinājumiem, tāpēc mēs ceram, ka šajā VARAM izsludinātajā iepirkumā jeb konkursā mūs projekts būs konkurētspējīgs. Redzēsim. Jūs runājat tikai varbūtības un pieļāvuma formā. (..) – Bet noteikumus jau palīdzējāt ministrijai uzrakstīt? [Latvijas Radio jautājums] – Kas Jums to teica? Jebkura šāda projekta nosacījumus jebkura ministrija realizē sadarbībā ar sociālajiem partneriem,” bilst Vītoliņš.

Tādējādi Ventspils kvotu naudas sadales noteikumu izstrādē bijusi tikai sociālais partneris ar saviem ieteikumiem.

Finansējuma piešķiršanu varētu vētīt Satversmes tiesa

Par otru būtisku problēmu naudas sadalē «Delna» sauc pašu pieeju, ka finansēs jaunas ēkas būvniecību. Lai cik maz enerģijas tā patērētu, katrs jauns objekts veicina siltumnīcefekta gāzu emisijas, nevis tās samazina, kā paredzēts projektā.

Ja pusi naudas atdod vienai pilsētai, tas neveicina arī vienmērīgu reģionu attīstību, norāda «Delna».

Tikmēr Vides ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola skaidro, ka šis nav instruments visu reģionu vienmērīgai attīstīšanai, turklāt pieredze ar mazu summu piešķiršanu siltināšanas projektiem neesot attaisnojusies:

„Domāšanas līnija ir diezgan vienkārša, jo, skatoties no pieejas, ka ēka tiktu uzbūvēta jebkurā gadījumā, tad mūsu interese ir, lai šī ēka būtu pēc iespējas energoefektīvāka un radītu mazāk emisijas caur apkuri, caur elektroenerģijas patēriņu. Katrā ziņā – uzvar labākais.”

Ņemot vērā šaubas par konkursa godīgumu, «Delna» par naudas piešķiršanas noteikumiem vērsusies Satversmes tiesā. Tā ceturtdien, 12.maijā varētu pieņemt lēmumu, vai par sūdzību ierosināt lietu un vērtēt noteikumu atbilstību konstitūcijai.

Bijusī Satversmes tiesas tiesnese un politiķe, tagad Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Ilma Čepāne ir pārliecināta, ka lieta ierosināma.

Viņa uzsver nevalstisko organizāciju līdzdalības lomu valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanā. Tāpat nav ņemtas vērā citu ministriju iebildes.

„Redzot šādu konstitucionālo sūdzību, ja es būtu tiesnese – es, protams, šo lietu ierosinātu, jo, manuprāt, tā ir pietiekami juridiski argumentēta, lai tiesa to vismaz izskatītu. Vairākas nevalstiskās organizācijas ir principā tikušas atbīdītas šo noteikumu izstrādāšanas laikā, un izskatās, ka līdzekļu izmantošana ir vērsta tikai uz to, lai izdabātu vienai kādai konkrētai pašvaldībai. Mērķis jau ir cēls – piemēram, kādā pilsētā uzbūvēt vai paplašināt mūzikas skolu vai uz tās bāzes izveidot koncertzāli. Bet likuma par piesārņojumu mērķis ir domāts pilnīgi cits – tātad līdzekļi netiks izmantoti efektīvi tieši vides aizsardzības mērķiem,” norāda Čepāne.

«Delnas» direktors Jānis Volberts saka – ja kvotu naudu sadalītu atklāti un godīgi, ieguvēja būtu visa sabiedrība un it īpaši uzticības ziņā arī valsts pārvalde:

„Šis gadījums precīzi parāda to, cik liela ietekme ir, piemēram, Ventspils pašvaldībai; tas ir kā aizklāti sarunāts, bet sarunāšana nevar būt nedz laba pārvaldība, nedz atklātība. Kopumā Ventspils demonstrē izteikti ne atklātas pašvaldības rīcību, un es nevaru saprast, kāpēc visas pārējās pašvaldības ar to samierinās. Visticamāk, tas jau arī liecina par kaut kādu savstarpēju vienošanos.”

Iespējams, emisijas kvotu naudas iztērēšana konkrētu pašvaldību konkrētiem kultūras objektiem ir daļa no cenas, ko Nacionālā apvienība maksā par iespēju saimniekot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Kad 2014. gada rudenī savu otru valdību veidoja Laimdota Straujuma, Zaļo un Zemnieku savienība kategoriski pieprasīja pašvaldību lietu un satiksmes ministra posteni. Toreiz tā nedabūja ne vienu, ne otru. Taču šīs ministrijas pieskaitāmas bagāto un ietekmīgo pulkam, jo «caur tām iziet» simtiem miljonu valsts un Eiropas fondu naudas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti