Lai gan elektroenerģijas tirgus savas būtiskākās pārmaiņas piedzīvoja jau gada sākumā, kad tika pārtraukta elektroenerģijas tirgus cenu regulēšana, eksperti vērtē – elektrības tirgus attīstība nebūt vēl nav beigusies. Tomēr - vai valsts īstenotā politika neradīs šķēršļus tirgus attīstībai?
Jau no nākamā gada elektrības cena, pateicoties Baltijas valstu integrācijai ar Skandināvijas valstīm, sāks samazināties. Ekspertu teiktais liecina, ka cerēt atgriezties tajos bezrūpīgajos laikos, kad vienkārši varējām par simbolisku samaksu patērēt elektroenerģiju, cik un kad vēlamies, ir pagājuši.
- Vairāk izvēlas elektrību pirkt biržā
- Rūpīgāk jāvērtē elektrības patēriņš
- Sekos cenām arī datorā un viedtālrunī
- Iespēja izvēlēties "zaļāku" elektrību
- Nozarē bažas par pretrunīgo politiku
- Naudas valsts iecerēm tirgū var pietrūkt
- Sociālā politika – drauds "zaļajiem" ražotājiem?
Vairāk izvēlas elektrību pirkt biržā
Brīvā tirgus apstākļos un ņemot vērā arī izmaiņas sabiedrības izpratnē par videi draudzīgu patēriņu, tirgotāji un energokompānijas ar cenām un jauniem piedāvājumiem centīsies stimulēt atbildīgāku lietotāju uzvedību un arī veicināt to dalību tirgū. To aizvien labāk sāk saprast arī patērētāji, un jau šobrīd Latvijā ir vērā ņemams tādu mājsaimniecību skaits, kas elektrību izvēlas pirkt nevis par fiksētu cenu, bet gan biržā.
Starp klientiem, kuri labprātāk izvēlas elektroenerģiju pirkt par biržas cenu, ir arī enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš. Viņš norāda, ka pirkt elektrību biržā it īpaši pamatoti ir mājsaimniecībām, kuras patērē salīdzinoši daudz elektrības.
"Es pats arī esmu izvēlējies ar tirgus cenu saistītu piedāvājumu, individuālais patēriņš mājsaimniecībai ir 600 kilovatstundas un vairāk, nu tā vismaz bija līdz 2015.gada janvārim, līdz tirgus atvēršanai.
Vidēji es rēķināju, ka tirgus cenas kombinācijā ar viedo skaitītāju, kuru man sadales tīkls uzstādīja 2014.gada nogalē, ļāva man izdarīt kādu ļoti svarīgu lietu, par ko vajadzētu domāt ikvienam – kombinēt savu elektroenerģijas patēriņu diennakts griezumā," klāstīja Āboltiņš.
Rūpīgāk jāvērtē elektrības patēriņš
Visticamāk, jau pēc dažiem gadiem iedzīvotājiem būs jāpierod pie tā, ka, lai samazinātu elektrības izmaksas, būs rūpīgi jāizvērtē arī tas, kādās diennakts stundās patērējam vairāk elektroenerģijas. Tiesa, pieejamās tehnoloģijas to ļauj darīt aizvien ērtāk.
"Ja elektrosistēma ir uzkonstruēta tā pa zonām, piemēram, kur ir iespējams pie atsevišķa strāvas padeves kabeļa pieslēgt enerģiju visvairāk patērējošās iekārtas, tad šīm iekārtām var pieslēgt programmējamas starpierīces, kuras ļauj regulēt patēriņu, šo ierīču darbību katrai stundai, diennakts griezumā katrai dienai un visu nedēļu. Līdz ar to šādā veidā es domāju, esmu ietaupījis jau visai ievērojamu naudu," teica enerģētikas eksperts.
Āboltiņš norāda arī, ka sekošana līdzi elektrības cenām un cenu koriģēšana kvalificētākajiem lietotājiem pakāpeniski kļūst par ikdienišķu ieradumu.
"Ziemeļvalstu, Baltijas valstu "Nordpool spot" kopējā elektroenerģijas biržā ir jāskatās ne tikai dienas cena, bet arī ikstundas cena. No personīgās pieredzes varu apgalvot, ka tā ir kļuvusi par manu ikdienas informāciju, tāpat kā ieslēgt radio vai televīziju katru dienu, un attiecīgi koriģēt savu patēriņu ikdienā," atzina Āboltiņš.
Sekos cenām arī datorā un viedtālrunī
Pēc daudzu ekspertu prognozēm, aizvien straujāk tuvojas laiks, kad svārstīgajām elektrības cenām pielāgosimies, ne tikai atrodoties mājās, bet arī, piemēram, ar datora vai viedtālruņa palīdzību pieslēdzoties mājas elektrosistēmai caur internetu.
Turklāt vairākās rietumvalstīs eksperimentālā kārtā daudzas mājsaimniecības iespēju samazināt savu elektrības patēriņu atbilstoši tirgus svārstībām jau ir gatavas uzticēt komersantiem, kuri ar tīmekļa palīdzību, piemēram, spēj samazināt ūdens sildītāja vai apkures sistēmas darbības intensitāti.
Tiesa, daļu mājsaimniecību vēl šoruden satrauca biržā vērojamās cenu svārstības, kuru rezultātā dažas dienas elektrība maksāja virs 200 eiro par vienu megavatstundu, aptuveni piecas reizes vairāk nekā parasti.
"Tirgus negarantē 100% zemāko cenu vienmēr, var dažādi notikumi mainīt tirgus konjunktūru, iekārtas var iziet no ierindas, arī savienojumu iespēja pārvadīt importa enerģiju var tikt ierobežota. Tomēr vēsture rāda, ka parasti šādi notikumi ir īslaicīgi, un par spīti atsevišķām cenu svārstībām ilgākā termiņā vidējās izmaksas gada griezumā jebkurā gadījumā tas neietekmē. Līdz ar to var teikt, ka nav labākas cenas par tirgus cenu," uzsvēra enerģētikas eksperts.
Tiesa, kā norādīja "Latvenergo" komercdirektors, valdes loceklis Uldis Bariss, cenu svārstības tomēr nelielu daļu paspēja sabiedēt.
"Nevarētu teikt, ka mums ļoti daudz klientu būtu steigšus gājuši prom no biržas produkta, tomēr jāatzīst, ka ir klienti, kas ir nolēmuši, ka nofiksēs cenu uz priekšu. Jo jāatzīst, ka arī plānotās fiksētās cenas kļūst pievilcīgākas. Tas droši vien klientam ir saprotams, ka cenas iet uz augšu un uz leju, un, ja klientam tas stresu nerada, tad tas ir pievilcīgs piedāvājums. Katrā ziņā, ja ir augsta cena, tas varbūt ir stimuls konkrētā mēnesī mazliet mazāk patērēt," teica Bariss.
Iespēja izvēlēties zaļāku elektrību
Vēl eksperti prognozē, ka visai drīz elektrības tirgus būs arī veids, kā patērētāji arī ikdienā varēs rūpēties par apkārtējo vidi, piemēram, līdzīgi kā par ekoloģiskajiem produktiem veikalā, maksājot arī par zaļāku elektroenerģiju. Šobrīd arī Latvijā zaļo elektroenerģiju jau piedāvā viens tirgotājs – "Baltkom".
Pēc Latvijas Dabas fonda pārstāvja Ģirta Strazdiņa teiktā – zaļās elektrības iegāde ir veids, kā patērētājs var ietekmēt valstī īstenoto vides politiku un ražotāju uzvedību.
"Izvairīties pilnībā no ietekmes uz dabu nav iespējams, savukārt ietekme var būt mazāka vai lielāka. Mūsu mērķis ir popularizēt tieši to elektroenerģiju, kas ir saražota ar mazāku ietekmi.
Un mēs sekosim, lai tie kritēriji, kuri ir akceptēti 34 valstīs, tostarp Latvijā, tiktu ievēroti, un, ja tas HES uz upītes ir uzbūvēts, lai tā HES īpašnieks izdarītu maksimāli iespējamo, lai ietekmi uz vidi samazinātu.
Īpašniekam būs jāīsteno konkrēti projekti, piemēram, zivju ceļi un jāvienojas par to ar dabas aizsardzības organizācijām," uzsvēra Strazdiņš.
Ņemot vērā, ka elektrību no visiem tirgotājiem saņemam pa vieniem un tiem pašiem vadiem, daļai patērētāju zaļās elektrības iegāde var šķist nesaprotama un mulsinoša. Tomēr, kā skaidroja enerģētikas konsultāciju uzņēmuma "Prudentia Energy Markets" vadītājs Roberts Samtiņš, šādas piegādes itin viegli iespējams nodrošināt ar juridisku un finanšu instrumentu palīdzību.
"Princips ir sekojošs - tiek uzturēts reģistrs, kur tiek reģistrēta visa elektroenerģija, kas tiek saražota no zaļajiem energoresursiem, un otrā pusē reģistrā tiek reģistrēts arī tas apjoms, kas ir pārdots, ko patērētājs ir patērējis un pieprasījis kā zaļo elektroenerģiju. Un tātad šis reģistrs darbojas neatkarīgi no fiziskās piegādes, un reģistrā iespējams dzēst apjomus par labu konkrētam tirgotājam. Juridiskām personām iespējams dzēst apjomus pa tiešo," klāsta Samtiņš.
Savukārt tālākā nākotnē, iespējams, zaļo enerģiju patērētāji varēs atbalstīt arī netieši – piemēram, izvēloties produktus, kuru ražošanā izmantota tieši zaļā elektroenerģija.
Uzņēmumam, kurš tērē ļoti daudz, visu nosegt ar zaļo elektrību būs dārgi, bet uzņēmums var darīt tā, ka daļu no patēriņa sedz ar zaļo elektrību, un šo patēriņa daļu attiecina uz konkrētu produktu līniju. Piemēram, divi vai trīs produkti tiek ražoti ar atjaunojamo elektroenerģiju.
Nozarē bažas par pretrunīgo politiku
Tiesa, vairāku ekspertu bažas izraisa fakts, ka tirgus attīstībai elektroenerģijas nozarē šķēršļus var radīt valsts pretrunīgi īstenotā politika. Valdība 24.novembrī atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas tostarp radīs nepieciešamo juridisko bāzi inovatīvākiem elektrības tirgus produktiem, piemēram, produktiem mājsaimniecības dalībai tirgū, samazinot savu patēriņu.
Tomēr vienlaikus valdība šī gada budžetā ir uzņēmusies arī jaunas saistības pret elektrības lietotājiem, paplašinot atbalstāmo lietotāju loku un arī piesolot atlaides energointensīvajiem uzņēmumiem.
Mazo elektrības ražotāju organizācijas jau ir paudušas bažas par šīm iecerēm, norādot, ka valsts iecerētie tēriņi, atbalstot lietotājus, ir pārāk vērienīgi un to īstenošanai var nepietikt finansējuma, kuru šobrīd veido subsidētās elektrības nodoklis un kura iekasēšana nesokas tik labi kā plānots.
Tiesa, Ekonomikas ministrijas (EM) Atjaunojamo energoresursu departamenta vadītāja Aija Timofejeva noliedz, ka ar nodokļa iekasēšanu būtu problēmas.
"Uz 31.augustu, Ekonomikas ministrijai izvērtējot šo nodokļa iekasēšanu nodokļa gadā - ņemot vērā, ka nodoklis iekasējas ar divu mēnešu nobīdi -, secināts, ka tā iekasēšana ir 95% no plānotā. Līdz ar to – neteikšu, ka esam sliktāk iekasējošā iestādē, nevarētu teikt, ka "Enerģijas publiskais tirgotājs" slikti iekasē nodokli," skaidro par nozari atbildīgās EM pārstāve.
Naudas valsts iecerēm tirgū var pietrūkt
Tomēr EM plānošanas dokumenti skaidri liecina – iespēja, ka naudas valdības politikai elektrības tirgū tomēr pietrūks, pastāv, un šajā gadījumā to cerēts gūt, gan iekasējot vairāk dividenžu no "Latvenergo", gan arī palielinot subsidētās enerģijas nodokļa likmes citiem ražotājiem.
Tas jau ir izraisījis mazo elektrības ražotāju sašutumu. Savkārt "Latvenergo" pārstāvis situāciju raksturo diplomātiski, norādot, ka klienti no valsts aktivitātēm būs ieguvēji.
"Valsts ir izvēlējusies, ka viņa šo sociālo palīdzību daļēji risina, arī izmantojot zemākas elektrības cenas, un jāatzīmē, ka jau no nākamā gada šo sociālās palīdzības apjomu sedz valsts budžets. Tāpēc mūsu kā komersanta pienākums ir tikai administratīvais darbs, un paralēli sagaidām, ka tiks organizēts konkurss par to, kurš tirgotājs šo administratīvo pienākumu veiks, un tur mēs piedalīsimies un tad jau redzēsim. Bet klientiem šī ziņa ir pozitīva – tas nozīmē, ka 1.grupas invalīdiem un ģimenēm ar bērniem invalīdiem būs šī atlaide," teica Bariss.
Ārpus ieraksta gan tirgus eksperti valdības vēlmi iedzīvotājiem nodrošināt lētu elektrību raksturo krietni kritiskāk, norādot, ka šāds palīdzības veids drīzāk ir sociālās politikas imitācija, jo mazturīgāko iedzīvotāju ieguvumi no tā ir mērāmi vien dažos eiro, savukārt elektrības tirgu kopumā šādi soļi vērā ņemami izkropļo.
"Latvenergo" valdes loceklis Bariss kopumā lēš, ka atvieglojumi skars aptuveni 10% no visiem elektrības tirgus klientiem, un, viņa vērtējumā, šis apjoms nav liels. "Mēs skatāmies uz 70 000 līgumiem jeb mājsaimniecībām, jeb viena desmitā daļa no kopējā skaita, kas varbūt arī ir pietiekami sabalansēts variants," sprieda Bariss.
Sociālā politika – drauds zaļās elektrības ražotājiem?
Tomēr mazie elektrības ražotāji pievērš uzmanību tam, ka apšaubāmās valsts sociālās politikas aktivitātes lielā mērā tiek īstenotas uz elektrības ražotāju rēķina. Tāpēc var gadīties – pēc dažiem gadiem klientiem, kuri vēlēsies pirkt ekoloģisku elektrību, var nebūt īpašu izvēles iespēju, jo zaļās elektrības ražošanas nozares attīstība vienkārši būs apstājusies.
Tiesa, enerģētikas eksperts Āboltiņš uz tirgus attīstību raugās optimistiskāk un norāda – ir jāļauj elektrības tirgum strādāt, un tad elektrība ātrāk vai vēlāk kļūs par gandrīz tādu pašu preci kā piemēram, pārtika.
"Attīstīto rietumvalstu pieredze ir tāda, ka, atverot elektrības tirgu, elektrība kļūst par tādu pašu preci kā citas ikdienā lietotas preces. To varētu salīdzināt ar iespēju veikalā pirkt pienu, maizi, makaronus, gaļu, ābolus – precīzi tas pats; elektrība arī ir prece un tās tirdzniecība, jāsaprot, jau notiek galvenokārt uz papīra, un par to patērētājam nav jāsatraucas. Jo nav paredzēta jauna vadu vilkšana, un ir jādomā tikai par to, kādi ir nosacījumi, mainot tirgotāju," norāda Āboltiņš.
Jāpiebilst, ka vēl vienu nelielu darvas karoti elektrības tirgus attīstībā iepilinājis arī fakts, ka, visticamāk, valstij piederošajai energokompānijai "Latvenergo" vismaz uz laiku vēl nāksies turpināt sniegt arī pakalpojumu tā sauktajiem aizsargātajiem lietotājiem, jo EM, pretēji iecerētajam, nav paspējusi noorganizēt konkursu par šī valsts finansētā pakalpojuma sniegšanu. Diemžēl šādas norises tirgū, visticamāk, iedzīvotāju apziņā uz laiku uzturēs dzīvu stereotipu par to, ka elektrības tirgus ir politiski regulēts.
