Ārvalstu eksperti no organizācijas "Jaspers", kas sniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm tehnisko palīdzību lielajos projektos, atzinuši Inčukalna gudrona dīķu sastāvā "negaidītas un iepriekš neparedzamas" izmaiņas, kas var sadārdzināt dīķu sanācijas projektu par vēl 9,4 miljoniem latu, svētdienas vakarā vēsta LTV raidījums "De facto".
Dīķu attīrītājs – "Skonto būve" – šovasar paziņoja, ka nespēj darbus veikt plānotajos tempos un pieprasīja papildu naudu, lai projektu varētu noslēgt līdz 2015.gada rudenim. Pretējā gadījumā – Latvija varētu zaudēt ES līdzfinansējumu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas vēl iepazīstas ar "Jaspers" atzinumu, nespēj atbildēt, cik daudz līdzekļus gudrona dīķu projekts vēl prasīs. Pašlaik ar "Skonto būvi" noslēgts līgums par 20 miljoniem.
Neviens nespēj pārliecinoši izskaidrot, kāpēc dīķa satura analīzes, kas gadiem bijušas nemainīgas, pēkšņi izrādījušās būtiski savādākas. "Skonto būve", kas kopā ar Vācijas kompāniju "MUEG" smeļ ķepīgo masu ārā no dīķiem, jauc kopā ar atkritumiem, neitralizē, samaļ, kaltē un ved uz Brocēnu cementa rūpnīcu sadedzināšanai, divos gados izdarījusi tik, cik vajadzēja iespēt viena gada laikā.
"Meklējām, kur ir cēlonis, kāpēc mūsu partneris nevar sasniegt ražību tieši šeit. Izrādījās, ka tas materiāls ir citādāks, nekā mums tika pasniegts analīzēs," saka "Skonto būve" projektu vadītājs Juris Pētersons.
Gudrons bojājis iekārtas un bija jāpārstrādā tehnoloģija. "De facto" rūpnīcā "Cemex" atzīst, ka arī tagad kurināmā kvalitāte atpaliek no solītā, kādēļ dedzinātavā nācās veikts papildu investīcijas.
Amatpersonas, kas stāvējuša klāt pie projekta, šādu pavērsienu nespēj izskaidrot. "Padomju gados tur veda daudz dažādas vielas. Tas, ka kādā vietā parādās citas vielas, tas varētu tā būt, bet tas, ka visā slānī ir savādākas vielas, manuprāt, tas tā gan nevarētu būt," saka bijušais vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Savukārt kļūdu nepieļauj kādreizējā VARAM investīciju departamenta direktore Vija Gēme: "Šāda saruna man liekas nekonstruktīva. Tā nemēdz būt, ka parāda vienu un ir kaut kas cits."
Iespējams šāda situācija nebūtu radusies, ja sanācijas darbu konkursā pretendentiem pašiem būtu ļauts paņemt gudrona paraugus. To aizliedza, liekot vadīties no ministrijas dokumentiem. No eksministra Vējoņa loģikas gan izriet, ka "Skonto būvei" vajadzēja uz savu roku analīzes iegūt. "Tas ir mežā, teritorija nebija apsargāta. Ja nebija ticības, neviens nevarēja aizliegt noņemt paraugus," tagad saka Vējonis.
Pētersons no "Skonto būves" skaidro, ka kompānija vadījusies pēc iepirkuma procedūras: "Pieņemsim, ka materiāls būtu izrādījies sliktāks un tikai mums tas būtu zināms. Tad mēs [konkursā] padarītu savu piedāvājumu dārgāku. Arī nav loģikas."
Pēc uzvaras konkursā "Skonto būve" ar analīzēm nesteidzās. VARAM pavasarī veiktajā pārbaudē neatrada ziņas par to, kad tieši konstatētas izmaiņas gudrona sastāvā. Būvobjektā trūkst arī citi dokumenti. Pašā uzņēmumā apgalvo, ka tas noticis apmēram gadu pēc līguma parakstīšanas, jo "Skonto būve" gaidījusi, kad līgumu akceptēs Briselē un ministrija nodos īpašuma dokumentus, lai speciālisti būtu tiesīgi sākt darbošanos.
Pirms konkursa gudrona dīķu pamata izpēti veica nu jau par maksātnespējīgu atzītais valsts uzņēmums "Vides projekti", bet kā lielo projektu to akceptēja Eiropas Komisijā.
"Ir grūti pieļaut, ka šīs sākotnējās analīzes ir bijušas klaji neprofesionālas," saka vides ministrs Edmunds Sprūdžs (RP). Viņš pieļauj, ka, sajaucoties gudrona slāņiem, mainījusies tā īpašības vai arī dīķos vēlāk iegāzts kaut kas cits. "To šobrīd pateikt, kurš no variantiem, to nav iespējams pateikt," viņš piebilst.
Tie paši "Jaspers" eksperti, kas projektu bija saskaņojuši, savulaik bija pieminējuši 20% risku, ka projekts varētu nenoritēt pēc plāna, bet ne konkursa nolikumā, ne līgumā par to nav ne vārda. Saskaņā ar Sprūdža teikto, ministrijā bijušas divas pārbaudes, bet tajās nav atklājusies neizdarība no kāda atbildīgā darbinieka, no kuriem neviens vairs ministrijā nestrādā.
Skaidrs, ka Inčukalna gudrona dīķu sanāciju nevar vilkt garumā. Medicīnisko un parfimērijas eļļu ražošanas atkritumi uz smilšu karjeriem savesti 50.-80.gados un piesārņojums ir saindējis augsni un pa pazemes ūdeņiem mērķtiecīgi virzās uz Gauju.
