Otrdien Ukrainas parlamenta ārkārtas sēdē varētu tikt atcelta daļa no likumiem, pēc kuru pieņemšanas protesti uzvirmoja ar jaunu spēku. Tikmēr eksperti norāda, ka Ukrainā vērojamā protestētāju radikalizēšanās notiek lēnāk nekā varētu būt. Tomēr valdošajai varai Ukrainā ilgi pašreizējo politiku uzturēt neizdosies, jo izmaiņas ir notikušas pašos pamatos.
Džins no pudeles ir izlaists
Starpdisciplīnu ekspertu grupas "Nestor Group", kas atbildīga par Ukrainas stratēģisko virzību līdz 2025.gadam, pārstāvis Vitālijs Hlebovitskis uzskata, ka radikalizēšanās notiek lēnāk nekā, piemēram, dažādos protestos Eiropā, lai arī likmes ir augstākas. Viņš uzskata, ka ir trīs iespējamie notikumu attīstības scenāriji.
"Vardarbības smarža gaisā ir jūtama, tāpēc es uzskatu, ka ir trīs iespējamie scenāriji. Pirmais ir tāds, ka opozīcija kopā ar pilsonisko sabiedrību nevardarbīgā veidā gūst virsroku un tiek sarīkotas ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Otrais variants, kurš ar katru stundu sāk likties arvien vairāk ticams, ir pretošanās saasināšanās starp Janukoviča atbalstītājiem un opozīciju. Un trešais variants ir mēģinājums ar spēku pilnībā izdzenāt "maidanu" un protestu apspiešana reģionos, kas var novest pie ļoti neprognozējama iznākuma," sprieda Hlebovitskis.
Viņš piebilst, ka Janukovičs māk ļoti labi blefot un viņš to ne reizi vien ir nodemonstrējis: "Tāpēc neviens nevar skaidri pateikt, kā viņš rīkosies un ko viņš domā. Tas, ka vakar mēs bijām tuvāk mierīgam konflikta atrisinājumam, bet šodien reālāks šķiet vardarbīgais scenārijs, vēl neko nenozīmē. No otras puses, ilgi pašreizējo politiku viņam uzturēt neizdosies, jo Ukrainā, atšķirībā no citām bijušajām padomju republikām, izmaiņas ir notikušas pašos pamatos.
Tas nozīmē, ka džins no pudeles ir izlaists un izmaiņas valsts vadībā un varā ir tikai atspulgs tam, kas ir noticis zemākajos līmeņos," saka ekspertu grupas pārstāvis.
"Es nevaru iedomāties, kā ilgtermiņā ir iespējams kontrolēt sabiedriskus protestus. Jā, var mēģināt izdzenāt vienu demonstrāciju, var ieviest ārkārtas stāvokli un turēt sabiedrību saspringumā kādu laiku, taču Janukovičam nav ne resursu, ne atbalsta sabiedrībā, lai noturētu varu. Viņam pat nav kompetentas komandas, kas spēj vadīt ekonomiku un pārvaldīt valsti," uzsvera Hlebovitskis.
Politiķi netiek līdzi sabiedriskajiem protestiem
Savukārt Maskavas Kārnegī centra vadošā pētniece Lilija Ševcova atzīst - politiskā opozīcija faktiski netiek līdzi un krietni atpaliek no sabiedriskajiem protestiem. Politiskā opozīcija ir nopietni atpalikusi, un ne jau tikai tāpēc, ka tā nav spējusi izvēlēties vienotu līderi.
Šeit ir daudz nopietnāka problēma - opozīcija kopumā nav vienota, tai nav viedokļa par to, kā iziet no pašreizējās situācijas un kā vadīt pašu "maidanu". Divi mēneši ir nomesti zemē, un Janukovičs ir spējis pārņemt iniciatīvu," atzīst Ševcova.
"Šo divu mēnešu laikā varēja izvēlēties Polijas ceļu un izveidot "Solidaritātei" līdzīgu masveida kustību, varēja mēģināt parlamentā panākt Reģionu partijas šķelšanos, varēja īstenot propagandu spēka struktūru vidū. Politiskā opozīcija to nespēja, un tā sāk zaudēt "maidanu". Taču pats interesantākais ir tas, ka šāda šķelšanās un sabiedrības protestu ātrāka virzība nav tikai Ukrainas fenomens. Tas notiek visās valstīs, kur notiek protesti. Cilvēki iziet ielās, pieprasot taisnīgumu un cieņu, protestējot pret korupciju un patiesībā arī pret opozīciju. Tā ir tiešām globāla parādība," pauž pētniece.
Starpnieka loma - Eiropas Savienībai
Turpmākās sarunas starp Janukoviču un opozīcijas pārstāvjiem lielā mērā varētu būt atkarīgas arī no Eiropas Savienības (ES), kas paudusi gatavību būt par starpnieku. ES augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone plāno šonedēļ doties vizītē uz Kijevu.
Arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija) savukārt pauž, ka Eiropas Savienība līdz šim ir darījusi visu iespējamo, lai visas Ukrainas krīzē iesaistītās puses aicinātu uz sadarbību un dialogu, kā arī, lai rastu abpusēji pieņemamu risinājumu. "Nedrīkst aizmirst, ka Ukraina ir nacionāli ļoti sarežģīta valsts, un nav iespējams panākt virzību tikai vienā virzienā, bet ir jāmeklē kopīgi saskarsmes punkti gan ukraiņu sabiedrībā, gan politisko spēku vidū. Atšķirībā no valstīm, kas aizdod naudu un cenšas aktīvi iejaukties iekšpolitiskajos procesos, Eiropas Savienība nekad nav vēlējusies uzspiest Ukrainai kādu konkrētu attīstības ceļu. Vienlaicīgi liela ukraiņu sabiedrības daļa vēlas virzību uz Eiropu, un mēs vairākkārt esam teikuši, ka Asociācijas līgumu parakstīt var, ja pati Ukraina to vēlēsies. Mēs nevaram gaidīt, ka Eiropas Savienība nepārdomātu soļu dēļ vēl vairāk saasinātu jau tā sarežģīto situāciju," norāda Rinkevičs.
Viņš arī uzsver - Latvija ir politiski skaidri paudusi viedokli, ka mēs nevēlamies redzēt vardarbību, otrkārt "mēs aicinām Ukrainas valdību respektēt pamatbrīvības un pamattiesības".
Ne demonstrāciju izdzenāšana, ne nedemokrātiskie likumi mums nav pieņemami. Runājot par sankcijām - es neredzu nekādā veidā iespēju ieviest ekonomiskās sankcijas, jo tas nāks par sliktu gan ukraiņu tautai, gan valstij. Tas nekādā veidā neveicinās turpmākās diskusijas, lai Ukraina varētu iet Eiropas ceļu," sacīja Rinkēvičs.
"Sankcijas pret valsti noteikt ir viegli, bet tālāk turpināt dialogu ir grūti. Mēs ar kolēģiem Briselē esam runājuši, ka gadījumā, ja situācija saasināsies, mēs esam gatavi noteikt konkrētas sankcijas pret konkrētām personām, kas vainojamas vardarbībā. Ir jāsaprot, ka vienas valsts rīcība šajā situācijā nav efektīva, tāpēc svarīgāka ir kopēja Eiropas Savienības nostāja. Pašlaik lielākā daļa Eiropas valstu nav gatavi ieviest sankcijas, taču mēs šo jautājumu apspriedīsim arī ar Ketrīnu Eštoni, kas šonedēļ pirms viesošanās Kijevā ieradīsies Rīgā," atklāj Rinkēvičs.
Mazs kauliņš lielā spēļu laukumā?
Par to, vai Ukraina ir maziņš kauliņš lielā ģeopolitiskā spēlē, viedokļi krasi atšķiras. Jautājums par Ukrainu, iespējams, arī ģeopolitiskā aspektā otrdien varētu tikt apskatīts Briselē notiekošajā ES un Krievijas samitā.
Pētniece Lilija Ševcova gan pārliecināta, ka nav nekādas cīņas par Ukrainu starp Rietumiem un Krieviju. Krievija finansiāli atbalsta un palīdz Ukrainas režīmam, Krievijas ārlietu ministrs nesen paziņoja, ka Krievija dara visu, lai stabilizētu situāciju Ukrainā.
"Ko nozīmē šis "visu", mēs varam tikai minēt. Taču mēs ļoti labi zinām, ko Krievijā nozīmē stabilizācija, un Ukrainas gadījumā nekādas atšķirības nav. Tāpēc Krievija Ukrainā ir klātesoša un tā ir blakus kā spēcīgs, iespējams, pat galvenais spēlētājs," skaidro Ševcova.
Savukārt Rietumi par Ukrainu necīnās, uzver Ševcova. Pēdējos divus mēnešus Rietumu valstis ir centušās panākt tikai vienu – nenokaitināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
"Izskan tikai tādas piesardzīgas frāzes - mēs esam satraukti, mums ir žēl, mēs aicinām uz dialogu. Grūti ir Eiropas Savienībai sapulcināt visas 28 valstis pie viena galda un vienoties par sankcijām, īpaši ja ietekmīgākā valsts Vācija saka - paskatīsimies, varbūt viss nomierināsies. Taču, manuprāt, pamazām sākas tāds atskurbšanas process. Es nedomāju, ka Rietumi tagad sakoncentrēsies, Eiropas Savienība un ASV sāks domāt, kā iespaidot Janukoviču… taču atskurbšana ir sākusies. Un bažas par Ukrainas kā valsts pagrimumu un konfrontācijas saasināšanos ir jūtama. Janukovičs pašlaik ir iedzīts stūrī, un es to saucu par politisku pašnāvību. Ja līderis ir iedzīts stūrī un saprot, ka viņam ir tikai divas izejas - vai nu cietums vai Čaušesku liktenis - un, ja vēl ir izlietas asinis, tad pastāv iespēja, ka Janukoviču un viņa komandu var arī nesaprast," pieļauj Ševcova.
