Eksperts: «Latvijas gāze» var zaudēt trešdaļu tirgus

"Es neriskēšu apgalvot, ka pēc tirgus atvēršanas gāze kļūs daudz lētāka. Tā jau tāpat ir pietiekami lēta," uzskata uzraugošās iestādes padomes loceklis Gatis Ābele. Viņš pieļauj, ka "Latvijas gāze" var zaudēt savu lielāko klientu, jo "Latvenergo" tagad ir tiesības iepirkt gāzi bez starpniekiem. Rus.lsm.lv analizē tikko atvērtā Latvijas gāzes tirgus un uzņēmuma "Latvijas gāze" perspektīvas pēc tikko noteiktās gāzes tirgus liberalizācijas.

"Gazprom" pašlaik tikai viens konkurents

— Kā bija pēdējos 10 gadus? — jautā Ābele. — "Gazprom", vienīgais piegādātājs uz Latviju, redzēja, ka šeit nav konkurentu. Rezultātā cena Latvijā bija augstāka nekā Rietumu tirgos ar tajos esošo konkurenci — Vācijā, Nīderlandē, Lielbritānijā.

Tāpēc svarīgākais cenu pārmaiņās nākotnē ir nevis tas, kāda būs starpība starp pašizmaksu un pārdošanas cenu vietējiem tirgotājiem (tā parasti ir niecīga, mazāka par 1%), bet gan tas, kāds būs konkurentu cenu spiediens uz "Gazprom", kas turpinās būt lielākais piegādātājs Baltijā. Kas stāsies pretī ar mazāku cenu? Ja tādi piegādātāji parādīsies, gāzes cenas pakāpeniski samazināsies. Ja nē, Baltijas tirgū jūtamas cenu izmaiņas nenotiks. 

Klaipēda ir pierādījusi, ka [sašķidrinātās gāzes terminālis] ir spējīgs strādāt. Jā, lietuvieši subsidē savu termināli. Bet arī mēs subsidējam savas TEC. Kurš subsidē vairāk, nezinu.

Taču Latvijā patērētāji maksā TEC subsīdījās aptuveni 100 miljonus eiro gadā, bet pēc tam šie TEC "pa lēto" pārdod elektrību Lietuvai. Līdzīgi notiek arī Lietuvā.

Tur patērētāji maksā pietiekami lielas subsīdijas Klaipēdas terminālim, kas tāpēc var piegādāt savu gāzi uz Latviju un Igauniju. Klaipēdai ir milzīga loma - pašlaik tas ir vienīgais spēlētājs, kas ir spējīgs būt par Baltijas alternatīvu "Gazprom". Ar nosacījumu, ka subsīdijas tiek saglabātas.

Un tad ir vēl viens mums pateicīgs aspekts. Nesen Eiropas Komisija nopublicēja projektu par jaunu vienošanos ar "Gazprom" — par nosacījumiem Eiropas tirgū. Viens no piedāvājumiem ir tāds, ka "Gazprom" uzņemas nodrošināt virtuālos gāzes "swap" darījumus starp Poliju vai Slovākiju — un Baltiju. Ko tas nozīmē — par nelielu piemaksu tirgotāji Baltijā varēs nopirkt gāzi no turienes, par Slovākijas un Polijas cenām, turklāt "virtuāli", bez [gāzes pārsūknēšanas un] fiziskiem starpsavienojumiem, kuri pašlaik neeksistē. Savukārt šīs gāzes fiziskās piegādes varētu nākt no austrumiem — piemēram, no Izborskas uz Latviju. 

Šis tirgus papildelements var parādīties jau nākamajā gadā. Tas viss dod pamatu cerībām, ka šeit parādīsies konkurence, un tirgus cenas pie mums būs līdzīgas Rietumeiropas līmenim.

...Tiesa, tirgus cenas ir cenas pie tirgotājiem. Pie tām vēl vajag pieskaitīt maksu par infrastruktūru, taču tā ir krasi atšķirīga atkarībā no klienta profila.

Cik maksājam par gāzi, cik — par "cauruli"

Ja vērtē "Latvijas gāzes" apgrozījumu par pagājušo gadu, tad 73% no tā veido ieņēmumi par gāzes tirdzniecību. Pārējie 27% ir samaksa par sadales un maģistrālajiem cauruļvadiem un Inčukalna gāzes krātuvi. 

Piemēram, tiem, kam pieder dzīvoklis ar gāzes plīti, pašas gāzes izmaksas ir aptuveni puse no kopējā rēķina, kuru piestāda "Latvijas gāze". Otra puse ir maksa par infrastruktūru. 

Lielam pircējam, tādam kā Rīgas TEC-2, par gāzi sanāk aptuveni 90% no rēķina. Par visu pārējo — gāzes pārvadiem un glabāšanas pakalpojumiem Inčukalnā — tāds klients maksā aptuveni 10%. 

Secinājums: tieši sīciņie klienti, kuri izmanto gāzi tikai virtuvē, vairāk par citiem ir atkarīgi no infrastruktūras izmaksām, bet mazāk — no gāzes tirgotāju konkurences. 

Un ja nākamgad maksa par infrastruktūru "dzīvokli ar gāzes plīti" izaugs par 50% (tāda iespēja, kā ziņoja Rus.lsm.lv, pastāv), un turklāt neizmainīsies pašas gāzes cena, tad šādam klientam tas nozīmē kopējo "Latvijas gāzes" rēķina pieaugumu par aptuveni 25%. Un tas ir pietiekami daudz.

Ģimenēm, kuru mājās ir gāzes apkure, piegādes padārdzināšanās risks ir mazāks. Viņiem daudz svarīgāka ir pašas gāzes cenu dinamika pēc tirgus atvēršanas. 

Bet kas ar pašu gāzi: vairāk konkurentu — mazākas cenas?

Aprīļa beigās zināms jau par 20 kompānijām, kuras paziņojušas par vēlmi tirgoties ar gāzi Latvijā. Pašas nozīmīgākās — "Latvenergo", igauņu "Enefit", lietuviešu "Litgas" un "Lietuvos Duju tiekimas".

Tomēr. Tirgus liberalizācija praksē pašlaik neskars fiziskas personas. Tas ir, teorētiski Latvijas iedzīvotāji pēc 3.aprīļa var "aiziet no Latvijas gāzes" pie konkurentiem. Taču praksē "gāzes plīts klienti" konkurentus pašlaik neinteresē.

Tā kā alternatīvu nav, paliek vien "Latvijas gāze". Uzņēmumam ir pienākums līdz 2019.gadam apkalpot mājsaimniecības pēc regulatora tarifa. 

Cita lieta ir juridiskas personas. Uzņēmumiem līdz 15.jūnijam jāizvēlas jauns gāzes piegādātājs vai jāpaliek pie vecā. Daži tirgotāji jau publicējuši savus tarifu piedāvājumus.

Par to, vai vērts gaidīt cenu krišanos, pašlaik ir grūti spriest. Piemēram, galvenā un pašlaik Baltijā vienīgā alternatīva krievu gāzei - norvēģu sašķidrinātā gāze Lietuvā - pagājušgad bija nedaudz dārgāka, nekā pie "Gazprom". Precīzāk, "Gazprom" tur cenu nedaudz zemāku nekā pie Eiropā dārgākajiem norvēģiem. 

Tāpēc pašlaik pārāk optimistiskas prognozes nav dzirdamas.

"Es neriskēšu apgalvot, ka pēc tirgus atvēršanas gāze kļūs daudz lētāka nekā tagad," saka Gatis Ābele.

"Pēc vēsturiskas mērauklas, tā jau tāpat ir pietiekami lēta, pateicoties naftas cenu krišanai. Bet pēc tam, kad parādīsies konkurējošie sašķidrinātas gāzes tirgotāji no Klaipēdas, bet nākošgad - iespējams, virtuālie "swap" darījumi ar Poliju un Slovākiju - mēs pirmoreiz varēsim redzēt, ka gadījumā, ja pieaugs naftas cena, gāzes cena Latvijā vairs nepieaugs proporcionāli, kā tas bija agrāk." 

... un arī par (gaišo) "Latvijas gāzes" nākotni

— "Latvijas gāzei" kā gāzes tirgotājam nākamie pāris gadi būs liels pārbaudījums, — uzskata Gatis Ābele. Manuprāt, kompānija gatava konkurencei. Kas vajadzīgs sekmīgam darbam? Finanšu resursi, klientu bāze, profesionāli darbinieki. "Latvijas gāzei" ir viss. Otrais pluss "Latvijas gāzei" ir labi līgumi par piegādēm no Krievijas vēsturisko attiecību dēļ, jo akcionāri taču saistīti.

Vienīgais izaicinājums ir pielāgoties konkurencei ar citiem piegādātājiem. Piemēram, izdevīgi iegūt gāzi, tirgoties ar klientu... Paskatāmies uz "Latvenergo", kurš arī pēc monopola atcelšanas saglabā vietējā tirgus lauvas tiesu.

Bet ir iespējams arī negatīvs scenārijs. Īstermiņa perspektīvā pastāv risks, ka "Latvenergo" vai citas lielas kompānijas atņems "Latvijas gāzei" kā minimums trešdaļu tirgus.

Konkurences apstākļos nav iespējams ilgu laiku noturēt rokās 99% tirgus. It sevišķi, kad pastāv viens patērētājs ("Latvenergo"), kurš pērk aptuveni pusi no visas gāzes, kas tiek pārdota Latvijā.

Es pat teiktu, ka agresīvā scenārijā varētu būt tā: "Latvenergo" nākošgad pilnībā atsakās no starpnieka "Latvijas gāzes" personā un sāk iepirkt gāzi pa tiešo no "Gazprom", kā arī Lietuvā. Tādu variantu izslēgt nevar.

* Gatis Ābele uzsver, ka viss augstāk teiktais ir viņa personīgais eksperta viedoklis, nevis regulatora (Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas) oficiālā pozīcija.