Eksperts: Baltijas valstu aizsardzība šobrīd ir labāka nekā jebkad agrāk

Baltijas valstu aizsardzība šobrīd ir labāka nekā jebkad agrāk, un daļa no šī nopelna ir NATO spēku paplašinātajai klātbūtnei reģionā. Tā sarunā ar Latvijas Radio norāda Igaunijā bāzētā Starptautiskā aizsardzības un drošības centra pētnieks Kalevs Stoičesku. Viņš gan uzsver, ka jāmeklē veidi, kā uzlabot un stiprināt šo spēku klātbūtni Baltijā.

Eksperts: Baltijas valstu aizsardzība šobrīd ir labāka nekā jebkad agrākRihards Plūme

    Nedēļas nogalē notikušajā Minhenes drošības konferencē vairākas amatpersonas un eksperti pulcējās diskusijā par ASV militāro klātbūtni Baltijas valstīs. Klātesošie arī tika iepazīstināti ar Igaunijā bāzētā Starptautiskā aizsardzības un drošības centra publikāciju par atturēšanu, drošību un stabilitāti Baltijas reģionā. Publikācijā norādīts, ka ģeogrāfiskā novietojuma un izmēra dēļ Baltijas valstis ir NATO visievainojamākās dalībvalstis un attiecīgu apstākļu gadījumā tās var būt pievilcīgs mērķis Krievijai. Reaģējot uz Krievijas radītajiem draudiem, NATO ir atjaunojusi savas atturēšanas un aizsardzības spējas un pielāgojusi tās mūsdienu politiskajiem un ģeostratēģiskajiem apstākļiem.

    Publikācijā uzsvērts - ir svarīgi nodrošināt, ka nav nekādu robu, kurus potenciālais pretinieks varētu izmantot iespējama konflikta vai krīzes gadījumā. Starptautiskā aizsardzības un drošības centra publikācijā arī minēts scenārijs, kurā Krievija ar savu konvencionālo spēku un kodoldraudu stratēģiju varētu panākt sev vēlamu rezultātu. Maskava ar savu lielo militāro pārspēku reģionā varētu ātri uzbrukt un pārņemt kontroli pār Baltiju, līdz NATO spēki paspētu reaģēt. To visu pavadītu liela mēroga dezinformācijas kampaņas un kiberuzbrukumi. Šādā gadījumā aliansei integritātes atjaunošana reģionā izmaksātu dārgi un Krievijas kodoldraudu dēļ tā varētu piekāpties Maskavai. Sekas Baltijas valstu iedzīvotājiem un infrastruktūrai būtu postošas. Tieši tādēļ publikācijas autori norāda – ir jādara viss, lai šādi scenāriji nepiepildītos.

    Viens no publikācijas autoriem ir Tallinā esošā centra pētnieks Kalevs Stoičesku. Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka atturēšana ir psiholoģisks un sarežģīts vingrinājums, kam ir gan politiskā, gan militārā, gan ekonomiskā dimensija. Pēc viņa domām, NATO un Krievija ārvalstu spēku klātbūtni Baltijas valstīs uztver dažādi – NATO tā ir atturēšana, bet Krievijai – drauds.

    „Krievija to visu, protams, redz citādā gaismā, jo tai nepieciešams attaisnot savu politiku. Proti, ir jāattaisno militarizācija valsts rietumos un Kaļiņingradā, kas jau ir hipermilitarizēta. Un viņi joprojām tur plāno izvietot vēl vairāk karavīru, uzbrukuma ieroču un raķešu sistēmu,” norādīja Stoičesku.

    Pētnieks skaidroja, ka NATO un Krievijas militāro spēku lielums reģionā ir krietni atšķirīgs. NATO gadījumā ar nelielo daudzumu militāro vienību Baltijā ir pilnīgi pietiekami, savukārt Krievijas militāro vienību skaits reģionā krietni pārsniedz reālo nepieciešamību tās pašaizsardzībai.

    „Kaļiņingradu un Sanktpēterburgu ir iespējams aizsargāt bez tāda mēroga spēkiem. Tādēļ šiem reģioniem ir pavisam cita loma. No šiem reģioniem ir iespējams novērot NATO, un tos var izmantot, lai izolētu Baltijas valstis iespējama konflikta gadījumā,” skaidroja Stoičesku.

    Stoičesku, kurš ieņēmis amatus Igaunijas Ārlietu un Aizsardzības ministrijā, sacīja, ka Baltijas valstīm jābūt saprātīgām aizsardzībai atvēlēto līdzekļu tērēšanā. Tomēr pat tad, ja Baltijas valstis aizsardzībai atvēlētu visus 100% no iekšzemes kopprodukta, tās nespētu aizsargāties vienas, bez sabiedrotajiem. Eksperts uzsvēra, ka Aukstajam karam līdzīga stāvokļa atjaunošana nav vēlama.

    „Tas ir acīmredzami, ka Aukstajam karam līdzīga stāvokļa atjaunošana, kad Vācija tika sadalīta divās daļās ar milzīgiem militārajiem formējumiem abās pusēs, nebūtu nedz politiski vēlama, nedz praktiski realizējama. Tas nav nepieciešams,” uzsvēra eksperts.

    Stoičesku piebilda, ka izslēdzama nav Krievijas vēlme eskalēt situāciju reģionā, tomēr eksperts atzina, ka Baltijas valstu aizsardzība šobrīd ir labāka nekā jebkad agrāk. Tuvākā vai tālākā nākotnē pastāv iespēja vēl vairāk stiprināt sabiedroto klātbūtni Baltijā, un kādu dienu šeit esošie bataljoni var kļūt par brigādēm. Pašlaik gan neesot nepieciešamības to darīt, taču lielāka sabiedroto spēku klātbūtne nenāktu par ļaunu, uzskata Stoičesku. Viņaprāt, vēl lielāka un redzamāka amerikāņu klātbūtne Baltijā, īpaši Latvijā un Igaunijā, būtu vēlama.

    „Es domāju, ka Baltijas valstu aizsardzība - tāda, kāda tā ir šobrīd, - ir labāka kā jebkad agrāk, ieskaitot sabiedroto klātbūtni Baltijā un arī Polijā. Tomēr mums ir jāmeklē veidi, kā uzlabot un stiprināt šo klātbūtni dažādos veidos. Labākais ir tas, ka šīs Baltijā esošās kaujas grupas ir pilnībā integrētas vietējo sauszemes spēku brigādēs. Tās ir daļa no mūsu aizsardzības spēkiem un, ja kaut kas notiks, mēs rīkosimies visi kopā,” norādīja Stoičesku.

    Starptautiskā aizsardzības un drošības centra publikācijā minēts, ka Krievijas naidīgās aktivitātes apiet tiešu militāro konfrontāciju ar NATO, bet vienlaikus padara neskaidras robežas starp mieru un konfliktu, lai radītu neskaidrību, nenoteiktību, apjukumu un bailes. Aliansei jābūt spējīgai un kolektīvi jāattur un jāaizsargājas no dažāda apmēra potenciāliem draudiem. Šo draudu vidū ir iebiedēšana, ierobežota mēroga iebrukums konkrētā reģionā un pat liela mēroga agresija, ietverot kodoldraudu iespējamību.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ziņu analīze
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti