Tikties ar ASV prezidentu nozīmē pievērst sev lielu uzmanību un atvērt daudzas durvis, kuras līdz šim bijušas ciet, tā trīs Baltijas valstu prezidentu vizīti Vašingtonā vērtē eksperti. Lai gan vizītei nav tūlītēju praktisku iznākumu, tā raida nepārprotamus signālus citiem, mainīgajā un nedrošajā pasaulē, tā eksperti.
Tieši Sīrijas krīze bija tā, kas Baltijas prezidentu vizīti Baltajā namā apvija ar bažām, vai Baltijas stāsts neizdzisīs plānotās militārās akcijas ēnā. Arī viceprezidentam Džo Baidenam savas rezidences priekšā uz kāpnēm kopīgi pozējot presei ar trim Baltijas līderiem nācās saņemt jautājumu par Sīriju, taču pieredzējušais politiķis ar sev raksturīgo harizmu atbildi pameta gaisā kā bumbiņu un veikli notverot, atpakaļ tematu pavērsa pavisam citā – Baltijas virzienā.
Pēcāk eksperti, vērtējot šo situāciju atzina, ka tieši fakts, ka Baltijas valstu līderi, kas pārstāv relatīvi nesenā vēsturē okupācijas režīma maiņu piedzīvojušas valstis un tagad ASV līderu vārdos ir demokrātijas simbols, bija blakus Obamam šajā izšķirošajā laikā piešķīra vizītei vēl papildus vērtību, taču no pasaules mediju uzmanības viedokļa, protams, fokuss uz Sīriju nepārprotami bija spēcīgāks.
Negaidiet no vizītes tūlītējus labumus, tā vērtējot iespējamo vērtīgo atlikumu pēc Baltijas līderu vizītes Baltajā namā savā darba kabinetā Petersona institūtā Vašingtonas centrā saka pētnieks Anderss Oslunds. Pētnieks, uzsver, ka fakts, ka Obama visiem trim līderiem atvēlējis vairāk nekā stundu laika, ir ievērojams. Parasti valstu vadītāji varot rēķināties ar pusstundu Amerikas līdera uzmanības. Arī pusdienas pie viceprezidenta Džo Baidena liecinājušas, ka ASV pret Baltiju izrāda neviltotu cieņu.
"Manuprāt, vissvarīgākais ir tas, ka ASV prezidents Baltijas vizītei pievērsis tik daudz uzmanības, ka viņš uzaicina līderus uz tik būtiski garu tikšanos. Tas sūta ļoti skaidru signālu, ka ASV garantē NATO aizsardzību Baltijai un šajā ziņā nemānās. Allaž ir ļoti būtiski iemantot prezidenta ievērību, jo tad vienlaikus uzmanību pievērš vēl daudzi citi. Tikties ar ASV prezidentu nozīmē, ka atveras ļoti daudz durvju," saka pētnieks.
Pētnieks uzskata, ka Baltijai joprojām būtiskākās durvis ir drošība, kurās, ņemot vērā spējas un ietekmi, ASV aizvien ir svarīgākais spēlētājs.
"Vissvarīgākā ir pamatīga militārā drošība. Tagad mēs redzam dažādas citas uzbrukumu formas – enerģijas, informācijas vai kiberkaru. Un šie veidi kļūst aizvien populārāki. Un visos šajos gadījumos ir ļoti būtiski iegūt ASV atbalstu," norāda Oslunds.
Jāteic, ka aizsardzība bija viena no tēmām, kuru kā pirmo uzsvēra gan viceprezidents Džo Baidens, gan prezidents Baraks Obama un kura kā galvenais pavediens vijās cauri visām Baltijas valstu sarunām.
Aizsardzības tematu īpaši daudz pie sarunu galda cilājusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, norādot uz Krievijas regulārajiem manevriem tuvu Baltijas robežai.
Kā zināms tieši Lietuvā, Šauļos atrodas arī NATO militārā bāze, kurā uzturas tās alianses valstu lidmašīnas, kas rotācijas kārtībā veic patruļu lidojumus pāri Baltijai. Līdz šim ASV prezidents Baraks Obama ne reizi vien kritizēts, ka būdams demokrāts un līdz ar to mazāk ieinteresēts konfliktos ar Krieviju, novērsis skatu no centrālās un austrumu Eiropas, taču, kā norāda diplomāti, tieši Obamas administrācijas laikā, Baltija arī ieguvusi būtiskus drošības un aizsardzības apsolījumus, piemēram, Baltijas aizsardzības plānus NATO, plašas NATO militārās mācības Baltijas teritorijā, ir veidojies labs dialogs par ieroču kontroli Eiropā un kopumā īstenojušās lietas par kurām, kā saka diplomāti, pirms gadiem desmit Latvija varējusi tikai sapņot.
ASV prasa lielāku finansējumu aizsardzībai
Taču arī Baltijas dienā Vašingtonā, ASV līderi ir pieminējuši aizsardzības budžetu, ar kādu Baltijas valstis piedalās NATO. Šobrīd no visām trim tikai Igaunija atvēlējusi divus procentus no iekšzemes kopprodukta, kas ir noteikts NATO saistībās, pārējās divas – Latvija un Lietuva tam vēl tikai tuvojas, norādot uz ekonomiskajām grūtībām. Taču šis ir viens no nosacījumiem, ko ASV Baltijas valstīm saudzīgi atgādina. Tieši šobrīd ASV un Eiropas valstu starpā pastāv pamatīgas diskusijas par to, kurš visvairāk iegulda kopējā aliansē un kurš patiesībā ir spējīgs uzņemties militāro operāciju smagumu, tā kā Eiropa kopumā krietni skopāk iegulda savos aizsardzības budžetos un militārajās spējās.
Ne mazāk būtiska tēma Baltijas un ASV sarunās ieskanējusies tirdzniecība un ekonomika, taču bez tūlītējiem, praktiskiem apsolījumiem. Tādus arī šādā vizītē negaidīt.
"Līderiem patīk satikties ar tiem valstu vadītājiem, kam ir panākumi. Baltijas valstu ekonomikas patlaban izskatās patiešām labi, īpaši uz Eiropas vispārējās krīzes fona un tā rādās arī ļoti stabilas nākotnē. ASV prezidentam ir izdevīgi un patīkami pateikt, ka "jā, man ir labi draugi, kuri zina, kā pārvaldīt ekonomiku," komentē Oslunds.
Palielināt investīcijas no ASV
Taču Baltijai un īpaši Latvijai ASV investīcijas ir svarīgas, tā kā tiešo investīciju apjoma ziņā ASV nav Latvijas pirmajā desmitniekā.
ASV Tirdzniecības departamenta pārstāves, vēstnieces Miriamas Sapiro birojs tieši piedalījies ASV prezidenta sagatavošanā pirms Baltijas līderu vizītes. Viņa atzīst, ka tiešām ASV investīcijas Baltijā nav salīdzinoši dāsnas, bet tas varētu mainīties, tā kā Latvija jau labu laiku ir Eiropas Savienības valsts un biznesa vide pakāpeniski kļūst aizvien pievilcīgāka.
"Latvija it īstenojusi vairākas reformas, lai varētu pievienoties Eiropas Savienībai un tās ir bijušas ļoti svarīgas, lai padarītu vidi pievilcīgu uzņēmējiem no ASV un citām valstīm. Te mēs runājam par investīciju klimatu, caurspīdīgumu un prognozējamību," sacīja Sapiro.
Arī ar Krieviju tirgoties ASV nav tik nadzīgas. No visas ASV ārējās tirdzniecības ar Krieviju tā ir mazāk par 1%. Neoficiāli to skaidro ar Amerikas īpaši mazāko kompāniju bažām par Krievijas tirgus spēles noteikumiem, korupcijas un likumu varas trūkumu. Taču Baltijai būtu izdevīgi, ja šī prakse mainītos un tirdzniecības apjomi augtu, jo tad Latvija, būdama tranzīta ceļš uz Krieviju, to justu gan savās ostās, gan dzelzceļa pārvadājumos, gan noliktavās. Baltija šajā ziņā varētu būt arī laba platforma tirdzniecības attiecību sākšanai, jo ir valsts ar ievērojamu krieviski runājošo skaitu, bet tajā pašā laikā ir Eiropas Savienībā un pakļaujas tās nosacījumiem. Kāpēc gan ASV uzņēmējiem nerosīties Krievijas vai Ziemeļvalstu virzienā no Latvijas teritorijas, nodarbinot arī mūsu cilvēkus, saka eksperti.
To, ka ASV patiešām salīdzinoši maz tirgojas ar Krieviju un tajā investē, atzīst arī Miriama Sapiro un viņa vērtē, ka ideja par Latviju un Baltiju kā tiltu uz Krievijas tirgu ir reāla.
"Tas noteikti būtu iespējams. Mūsu kompānijas pilnīgi noteikti sagaida valdību atbalstu atvērtam investīciju klimatam, lai varētu gan investēt, gan atvērt jaunus tirgus. Tādēļ es domāju, ka visi šie piedāvājumi ļoti palīdzētu, tā kā ASV bizness meklē jaunas iespējas gan Eiropā, gan citur," saka Tirdzniecības departamenta pārstāve.
Sapiro arī uzskata, ka Latvijai un Baltijai būs izdevīgs jaunais Transatlantiskais Brīvās tirdzniecības līgums, par kura noslēgšanu tagad sākušās sarunas starp Eiropas Savienību un ASV.
"Es domāju, ka tas būs ieguvums gan Latvijai, gan abām divām pārējām Baltijas valstīm un visām citām valstīm Eiropā. Mēs domājam, ka ikvienai būs labums, pirmkārt, jo uzlabosies pieeja tirgum, samazināsies tarifi, palielināsies investīcijas, uzlabosies sadarbību regulējošie likumi un abas puses varēs veidot globālu paraugu šādai sadarbībai. Latvijai un parējām Baltijas valstīm būs iespējas ļoti daudz ko iegūt, un es domāju, ka tās arī būs trīs ļoti nozīmīgas balsis, kuras atbalstīs sarunvedēju - Eiropas Komisiju," norāda Sapiro.
Iespēju ir daudz, atzīst eksperti, bet daudz kas būs arī atkarīgs no Baltijas valstu spējas ASV noturēt kā kopīgu partneri.
ASV Baltijas valstis - vienotas
Pēc pusotru stundu ilgajām sarunām, Baltijas valstu vadītāji Balto namu Vašingtonā atstāja apmierināti un to pauda arī presei un neviena sejā un izteikumos nevarēja manīt šķelšanos. Politiskajās aprindās nav noslēpums, ka starp Baltijas galvaspilsētām ir virkne domstarpību arī par vairākiem nozīmīgiem kopīgiem Eiropas Savienības projektiem, taču Vašingtonā visi turējuši vienotu noti, tā apgalvoja valstu vadītāji.
Vērtējot vizītes laiku un vietu arī Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns uzsver, ka Baltijai bijis ļoti svarīgi Obamu satikt tieši tagad, kad prezidents vēl vairākus gadus būs amatā un Baltijas reģions viņam nav vienaldzīgs.
