Kultūršoks

Kultūršoks

Kultūršoks

Kultūršoks

Kultūršoks. Informatīvais karš un propaganda

Eksperti par informatīvo karu: Par prāta higiēnu ikvienam jārūpējas pašam

Informatīvais karš un propaganda arvien vairāk ielaužas mūsu ikdienā. Milzīgas gan patiesas, gan melīgas informācijas straumes caur visdažādākajiem kanāliem arvien spēcīgāk ieplūst mūsu kultūras un apziņas telpā. Tās veido un vada ticību mūsu valstij. Vai tiešām vārti un Latvijas cilvēku prātiem stāv plaši atvērti un ikviens tur var ienest, ko vien vēlas, mēģina noskaidrot Latvijas Televīzijas raidījums "Kultūršoks", bet eksperti norāda, ka par prāta higiēnu ikvienam ir jārūpējas pašam.

"Manuprāt, notiek principā masīva informācijas telpas pārpludināšana ar dažādiem nepārbaudītiem un arī pārbaudītiem faktiem, faktiski, manuprāt, notiek tāda kā paralēlas realitātes radīšana caur dažāda veida informāciju, kas arī ir šobrīd galvenais problēmu jautājums," uzskata Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) monitoringa centra vadītājs Jānis Lielpēteris. "Arī attiecībā uz neobjektīvas informācijas izplatīšanu šie ziņu raidījumi, kas ir pamata platforma šādas melīgas informācijas izplatīšanai, ir noslīpēti līdz pilnībai, lai censtos atbilst Eiropas vārda brīvības standartiem."

"Ļoti svarīgas ir lietotāja zināšanas un sapratne, kā darbojas informatīvā telpa, un šeit vietā būt atsaukt tādu tēlainu metaforu, ka burvis zaudē savas spējas, ja viņš tiek nosaukts vārdā. Tad, ja mēs redzam, ka tā ir propaganda, tad, ja mēs redzam, ka tā ir neuzticama informācija, tajā brīdi liela daļa iedarbības šī informācija zaudē," skaidro Kultūras ministrijas Valsts sekretāra vietnieks starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Uldis Lielpēters.

Savukārt rakstnieks un publicists Otto Ozols pauž, ka "tas nebūs burvju triks, tā ir sistēma, un tās ir profesionāļu brigādes, kas uz to strādā. Ierindas cilvēks, - ko viņš var izdarīt pret propagandas profesionāļiem, tas ir tā kā es iešu kauties ar džudo supermeistaru".

Tam, ko mēs līdz šim esam uzskatījuši par klasiskiem medijiem, ir arvien mazāka ietekme uz informācijas procesiem sabiedrībā.

Milzīgā ātrumā pieaugošu lomu informācijas apritē ieņem sociālie tīkli un virtuālā telpa, kur ikviens var kļūt par informācijas autoru un nesēju, kā arī, pats to nemaz neapzinoties, arī par tās upuri.

Mūsdienu tehnoloģijas sniedz iespējas identificēt cilvēka personības profilu un iespējas piegādāt katram cilvēkam īpaši adresētu vēstījumu, manipulējot ar viņa realitātes uztveri. To pierāda Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās.

"Cambridge Analytica" pārstāvis Aleksandrs Nikss Konkordijas samitā: "Mums ir izdevies izveidot modeli, ar kuru mēs varam atpazīt ikviena pieauguša amerikāņa personības īpašības. Kā tas ietekmē mārketingu komunikācijas vēlēšanās? Priekšvēlēšanu laikā ieroču lietošanas tēma ir ļoti aktuāla, ja tu zini personības tipu cilvēkam, kurš ir tavs mērķis, tu vari piemērot vēstījumu, lai precīzi iedarbotos uz noteiktām grupām. Piemēram, neirotiskai cilvēku grupai jums jānodod vēstījums, kurš racionāls un balstīts uz bailēm, šajā gadījumā ierocis kā apdrošināšanās pret laupīšanu ir ļoti piemērots. Savukārt cilvēkiem, kuriem ir svarīga ģimene, tradīcijas, vēstījums varētu būt par vectēvu, kurš iemāca šaut savam dēlam, un tas savukārt šīs prasmes nodod tālāk savam dēlam. Šādi runājot par šīm vērtībām, var daudz precīzāk sasniegs auditoriju."

"Viņi izmantoja ļoti precīzus sociālpsiholoģiskos pētījumus, kas ir strādājuši sociālo mediju vidē, nu īpaši ''Facebook'', kas izskaidro cilvēku grupas vēstījumus, un tā pieeja kļūst zinātniska, un viņi ir izmantojuši Kembridžas zinātnieku pētījumus, kā var iedarboties uz konkrētām grupām, uz kādām pogām ir jāspiež,

īstenībā viņi caur sociālajiem tīkliem ir ielavījušies sabiedrības smadzenēs un tikuši pie kloķa, kā vadīt, un tās ir lielu profesionāļu brigādes, kas pārdod savu pakalpojumu,

viņi kā ieroču tirgoņi, viņiem vienalga, kam pārdot savus ieročus, un es domāju, ka Kremlim pietiks līdzekļu, lai sev draudzīgajām partijām piedāvātu šo speciālistu pakalpojumus," spiež Otto Ozols.

Saeimas deputāte, Nacionālās drošības padomes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzskata, ka "tāda pati bīstamība ir arī Latvijā, gan uz pašvaldību vēlēšanām, gan uz Saeimas  vēlēšanām.

"Tās līnijas ir pietiekami skaidri iezīmētas, ir ļoti labi, ka mēs to apzināmies, tikai jautājums, kādi būs tie politiķu un mediju nākamie soļi, un es tiešām ar pilnu atbildību gribu teikt, ka es negribētu, ka mēs pazaudējam astoņpadsmitā gada Latviju astoņpadsmitajā gadā," uzsver Āboltiņa.

"Šobrīd ir tā absurdā situācija, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja ir tā pati Solvita Āboltiņa, kurai neviens netic," iebilst Otto Ozols. "Mūsu sabiedrību nogalina ar mūsu pašu lodēm, mēs paši piegādājam šīs lodes; Solvita Āboltiņa, Dzintars Zaķis, visi "Vienotības" biedri, kas klusējot atbalsta šo melošanu acīs skatīdamies, tā pati Grigule, tas pats Gatis Truksnis - viņi jau piegādā lodes šai krievu propagandai un ar mūs pašu piegādātajām lodēm nogalina mūsu pašu ticību šai valsti šais sabiedrībai, šīm Rietumu vērtībām."

Tikmēr NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts uzskata, ka "kaujas lauks ir saprāts".

Latvijā ar informatīvās telpas sargāšanu no dažāda veida apdraudējumiem nodarbojas neskaitāmas iestādes, taču arī starp tām ir vērojams zināms apjukums.

"Runājot medicīnas valodā, pacienta stāvokli ir problemātisks, bet prognoze ir pozitīva," konstatē Uldis Lielpēters. "Mēs esam sapratuši, ka mums pastāv problēma informatīvā vidē, un šī izpratne jau faktiski ir puse no risinājuma. (..) Latvijā ar mediju pratības jautājumiem nodarbojas trīsdesmit deviņas institūcijas."

Savukārt Otto Ozols uzskata, ka Latvijā neviens nopietni nedarbojas pretī Krievijas propagandai. Pēc viņa domām, pretdarbība ir imitācija, "tā ir nodokļu maksātāju naudas dedzināšana".

"Drošības iestādes, visi šie kontrpropagandas dienesti ir apliecinājuši sevi kā impotentus Latvijā. Es domāju, arī  Eiropā un arī NATO līmenī viņi nav gatavi šim hibrīdkaram, un Latvijā mums ir jābūt daudz aktīvākiem," uzsver Ozols.

Liela nozīme nācijas pastāvēšanā ir tautas kopīgam stāstam jeb naratīvam, tas veido un rada vienojošu dzīvus, visiem mums kopīgus simbolus jeb nācijas stūrakmeņus.

Kā norāda vairāki "Kultūršoka" aptaujātie eksperti, par sava prāta higiēnu ikvienam ir jārūpējas pašam, tomēr galvenais, kas vada, virza un padara gandrīz neievainojamu mūsu ticību savai valstij, ir kopīga nākotnes vīzija, ideja un mērķis, kas šobrīd mūsu prātos ir diezgan nekonkrēts un izplūdis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti