Ieviest nopietnas visaptverošas sankcijas pret lielvarām ir gandrīz neiespējami, turklāt sankciju gadījumā cietīs abas puses. Tai pat laikā Krievijai ir nepieciešami gāzes piegādes pasūtījumi no Eiropas, tāpēc ar Krieviju Krimas krīzes jautājumā ir jāspēlē gudri, vēsta Latvijas Radio raidījums "7 dienas Eiropā".
Politologs, Latvijas Universitātes docents Toms Rostoks skaidroja, ka "patiešām pastāv uzskats, ka ieviest nopietnas sankcijas pret lielvarām tikpat kā nav iespējams, bet te es gribētu piebilst, ka nav iespējams ieviest visaptverošas sankcijas".
"Ko tad mēs tagad Krievijas naftu un gāzi nepirksim? Tas tā uzreiz nenotiks. Tādas trāpīgi mērķētas sankcijas var radīt pārdomas pašā Krievijā, bet tad tām jābūt tiešām labi izplānotām, lai trāpītu Putinam pietuvinātiem cilvēkiem, kuri vēlāk viņu varētu ietekmēt," pauda Rostoks.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un vairāki ES un ASV sankciju sarakstā iekļautie cilvēki par sankciju iespējamību ir izteikušies bravurīgi, paziņojot, ka tāpat savu naudu ārzemēs neglabā. Krievijas prezidents gan uzstāj, ka sankcijas nozīmē abpusējus zaudējumus.
"Kas attiecas uz sankcijām, tad par sankciju sekām pirmām kārtām būtu jāpadomā tiem, kas tās ievieš. Mūsdienu pasaulē mēs esam viens no otra ļoti lielā mērā atkarīgi, tāpēc sankcijas ietekmēs abas puses. Tātad arī zaudējumi būs abpusēji," norādīja Rostoks.
Eiropas uzņēmumiem un valstīm pārmet minstināšanos sankciju pastiprināšanā. Piemēram Itālijas enerģētikas uzņēmuma ENI vadība norādījusi, ka gāzes piegādēm sankcijas nekaitēs. Eiropa arī apņēmusies domāt par enerģētiskās atkarības mazināšanu, jo vairākas valstis, tostarp Baltijas valstis, ir pilnīgi atkarīgas no Krievijas gāzes, bet lielākā un ietekmīgākā Eiropas valsts – Vācija - balsta 40% savas enerģētikas tieši uz piegādēm no Krievijas.
Bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, kurš iesaistīts darījumos ar Krievijas gāzi un pārstāv "Gazprom" intereses, laikrakstam "Die Zeit" problēmas saasināšanā vainoja pašu Eiropas Savienību - nebūtu ES uzstādījusi Ukrainai ultimātus, nevajadzētu izvēlēties, uz kuru pusi iet - uz Rietumiem vai Austrumiem. Tāpat Šrēders aicinājis nerādīt ar pirkstiem Krievijas virzienā, jo Vācija piedalījās Serbijas bombardēšanā 1999.gadā bez ANO mandāta.
Tas, ka Eiropā ir grūti panākt vienošanos par sankcijām, izriet arī no Eiropas Parlamenta viceprezidenta Aleho Vidala Kvadrasa sacītā. Viņš paudis, ka Eiropai vajadzīgas labas diplomātiskās attiecības un tirdznieciskie instrumenti, lai efektīvi risinātu šo problēmu.
"Tā ir taisnība, ka Krievija var lietot energopiegādes kā politisku ieroci, taču tāpat taisnība ir arī tas, ka viņiem vajadzīgs Eiropas Savienības tirgus. Eiropai energopiegāžu pārtraukums būtu milzīga problēma, kā tas jau notika Ukrainas krīzes laikā 2009.gadā. Taču arī Krievijai rastos lielas problēmas, ja tā vairs negūtu ienākumus no Eiropas, kas ir tās lielākais tirdzniecības partneris un galvenais enerģijas importētājs. Tādēļ ar Krieviju būs jāspēlē gudri, lai visi būtu ieguvēji," klāstīja Kvadrasa.
Šobrīd ieguvēji pilnīgi droši nav Latvijas tranzīta uzņēmēji, lai arī finanšu ministrs izteicis aicinājumu ES kompensēt jau tā krīzes smagi skartās Latvijas ekonomiku būtisku sankciju gadījumā. Autopārvadātāji izteikuši prognozi – pie apjomīgiem tirdzniecības aizliegumiem, Latvija gadā varētu zaudēt 100 miljonus eiro. Šobrīd zaudējumus radījuši finanšu tirgi un rubļa devalvācija, kā rezultātā, samazinās kravu pasūtījumi. Bet pastāv iespēja ietekmēt kravu pārvadātājus arī citos veidos.
Asociācijas "Latvijas Auto" prezidents Valdis Trēziņš atzina, ka pārvadājumu biznesā ir daudzas lietas, ko var saasināt.
"Teiksim pārvadājumu atļaujas uz Krieviju, kas mums iepriekšējos gados ir vienmēr pietrūkušas. Vēl ietekmēt var dažādas formalitātes uz robežas, piemēram muitas formalitātes. Tās var pastiprināt līdz tādam līmenim, kā to iepriekš parādīja lietuviešu piena produktu kravu eksports. Kravas vajadzēja izkraut no automašīnas un pēc pārbaudes tās vajadzēja iekraut atpakaļ. Visas šīs lietas paildzina un sadārdzina procesu, un mēs būsim finansiāli neizdevīgi. Vai arī kaut kādas īpašas pārbaudes uz ceļiem, svaru, atļauju, dokumentu kontrole, tādas lietas, kas mūs var finansiāli ietekmēt," skaidroja Trēziņš.
Pagaidām nav saņemtas ziņas, ka ar Latvijas numurzīmēm esošās kravas automašīnas Krievijā pārbaudītu intensīvāk. Taču Trēziņš arī atzina, ka šādi precedenti vēsturē ir bijuši, tāpēc izslēgt nevar, ka tie varētu atkārtoties.
Kopumā, lai neciestu no sankcijām un nestabilitātes, Latvijai jādomā, kā garantēt savu enerģētisko neatkarību un jāvienojas ar kaimiņiem vienotai politikai. Tikmēr nav nemaz jāgaida plašākas sankcijas, lai sajustu Krievijas negatīvo ietekmi Latvijā - valūtas kursa svārstību dēļ cieš tie Latvijas uzņēmumi, kas realizē savas preces Krievijā.
Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Putins piektdien parakstīja likumu, kas ļauj Krievijai savā sastāvā uzņemt Krimu un Sevastopoli. Savukārt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji ir vienojušies par jaunām sankcijām pret Krieviju, papildinot tā saukto melno sarakstu ar jauniem vārdiem. Tagad kopumā ES iesaldē vīzas un banku kontus 33 cilvēkiem. Atcelts arī vasarā gaidāmais ES un Krievijas samits.
Līderi arī neatsakās no ekonomiskām sankcijām un iespējama ieroču embargo kā nākamā soļa, ja Krievija nepārtrauks agresiju Krimā un nesēdīsies pie sarunu galda.
