Eksperti: Jāmotivē gan skolēni, gan skolotāji

Lauku skolās ir sliktākas sekmes, tomēr Latvijai izdevies samazināt to skolēnu skaitu, kuriem ir zemākais novērtējums. Tajā pat laikā mazāk ir tādu rezultātu, kas liecinātu, ka gudrākajiem skolēniem tiek pievērsts pietiekami daudz uzmanības. Pēdējais OECD pētījums vairāk nekā 60 pasaules valstīs Latvijai uzrāda uzlabojumus, tomēr nelielus. Arī līdz šim uz pjedestāla liktā Somijas izglītības sistēma zaudē Āzijas valstīm, un kaimiņvalsts Igaunija nokļūst priekšplānā kopā ar Poliju. Vai tagad pasaules valstis skatīsies uz Āzijas pilsētu piemēru vai tomēr meklēs risinājumus katra pati?

Latvija pētījumā atbilst vidējiem rādītājiem

50 200 skolēnu no visas Latvijas skolām, kuri mācās 8. vai 9. klasē piedalījās pētījumā, kurā vairāk nekā 65 pasaules valstis salīdzināja skolēnu sekmes matemātikā, dabas zinātnēs, kā arī lasītprasmē. Rezultāti Latvijai atbilst vidējiem rādītājiem, un tie uzrāda arī  nelielus uzlabojumus – visās jomās Latvijas skolēni uzrādījuši labākas sekmes nekā pirms pāris gadiem.

Rīgas 84. vidusskolas bioloģijas skolotāja Inese Šneidere skaidro, ka pēdējos gados ļoti piedomāts pie dabaszinātņu kabinetu labiekārtošanas. Mainījušās arī mācību metodes.

Bērniem interese palielinājusies, jo mācību process ir interesantāks. Interaktīvā tāfele, datori..., bet tas varbūt samazina zināšanu nozīmi. Mācību procesu uztver vairāk kā spēli. Es viņam kontroldarbā uzdodu to pašu jautājumu, ko spēlē arī eksāmenā, bet viņš nesaprot. Zināšanu līmenis, salīdzinot ar laiku pirms 20 gadiem, ir ļoti samazinājies."

Matemātikas skolotāja Diāna Orbidāne skaidro, ka spēles un jaunas mācību metodes ļauj labāk piesaistīt tos bērnus, kuriem iet grūtāk. Labāki rezultāti skolēniem jāsasniedz arī tādēļ, ka valsts vairs neļauj pārcelt nākamajās klasēs ar nesekmību, un skolēnu interesēs ir būt sekmīgiem.

„Vidusskolu varēja beigt ar diviem nesekmīgiem priekšmetiem. Iet grūti matemātikā vai ķīmijā – to nemācās, bet skolu tāpat pabeidz. Liekas, kāpēc bērnam, kam tas nepadodas... Ja padodas, lai mācās žurnālistiku. Bet mēs tajā brīdī ļoti nonivelējām prasības. Bet igauņi prasības noturēja."

Skolotājas arī stāsta, ka skolotājs ir gatavs sēdēt pēc stundām, palīdzēt, mācīt, sagatavot olimpiādēm vai nostiprināt zināšanas. Tomēr svarīga ir paša skolēna interese.

Traucē nestabilitāte izglītības sistēmā

Bioloģijas skolotāja Inese Šneidere gan uzskata, skolām un bērniem būtu vieglāk, ja tik bieži nebūtu eksperimentu un izmaiņu izglītības sistēmā. Arī tagad jau vasarā stāsies spēkā jauns izglītības standarts.

„Mums ir atvieglotas programmas, tās mainās un mēs esam knapi paspējuši programmu apgūt, kad ir jauna. Tad ir jauna programma, bet nav grāmatu. Un, kad beidzot ir grāmatas, tad mainās standarts. Mums nav stabilitātes. Nebija slikta padomju izglītība, nebija ne vainas... jā, bet tagad mums ir ļoti daudz laboratorijas darbu," salīdzina Šneidere.

OECD pētījums ar nosaukumu „PISA" tiek rīkots ik pēc trīs gadiem, Latvija tajā iesaistījusies jau vairākas reizes. Pētījumā pēc algoritma izvēlas skolas un skolēnus, tāpēc pārstāvētas gan latviešu un krievu skolas, ģimnāzijas, vidusskolas, pamatskolas, arī lauku un pilsētu skolas.

Pētījuma vadītājs Latvijā – Latvijas Universitātes profesors Andris Kangro – uzskata, ka pētījums pārsteigumus nav nesis, izglītības kvalitātes pieaugusi no vidējas uz labu. Tagad svarīgi mācīties pašiem no sevis.

„Rīgas ģimnāzijās skolēnu sasniegumi ir tādi pat kā Honkongā un Taivānā, kas ir 2. un 3. vietā. Citu pilsētu ģimnāzijās ir līdzīgi kā Somijā un Igaunijā, kas ir teju līdzīgas sasniegumos. Mums ir ko mācīties ne tikai no citiem, bet arī no sevis."

Trūkstot rūpju par tiem, kas var sasniegt izcilību

Žurnāliste Vita Dreijere pētījusi rezultātus un tajos saskata arī trūkumus. Lai gan Latvija uzlabojusi savu sniegumu tajā, ka aizvien vairāk skolēnu uzlabojuši rezultātus no sliktiem un labākiem, izglītībā trūkstot rūpju par tiem, kas var sasniegt izcilību. Izcilākajos rezultātos trešdaļa skolēnu ir ar augstiem sasniegumiem, Igaunijā teju 14%, un tas vēl ir attīstāms rādītājs.

Tas nav jaunums, ka mums ir maz skolēnu ar augstiem sasniegumiem. Pētnieki to uzsvēruši jau labu laiku. Pirms trīs gadiem iepriekšējā pētījumā to akcentēja kā vienu no būtiskākajām problēmām. Mēs vienai skolēnu grupai pievēršamies, kam ir zemi sasniegumi. Bet slikti, ka atstājām novārtā tos, kam ir augsti sasniegumi."

Dreijere uzskata, ka būtu jāmācās no tepat blakus esošās valsts Igaunijas, kā arī no Somijas. Par to, vai jāmācās no Āzijas, kuras atsevišķas pilsētas uzrāda izcilus rezultātus, par to gan eksperti šaubās. „Educational International" pētniecības koordinators Guntars Catlaks norāda uz to, ka pētījumā nav tikai valstu sacensība, Ķīna tajā parādās kā atsevišķu pilsētu sasniegumi, kas būtiski ietekmē vidējo zināšanu līmeni.

Šanhaja ieguvusi vislielāko punktu skaitu un izvirzījusies priekšplānā, aiz sevis atstājot Vāciju, Somiju, Amerikas Savienotās Valstis un arī Japānu. Šanhajas skolu sistēma ir balstīta uz vienlīdzīgām iespējām ar mērķi apmācīt visus bērnus, nevienu neatstājot novārtā. Mācībās ir zvērīga konkurence. Šanhajas skolēni pēc tam, kad beiguši mācības četros pēcpusdienā, dodas mājās, lai līdz gulētiešanai pildītu mājas darbus un gatavotos nākamai mācību dienai. Tas ir gan bērnu, gan vecāku maratons pēc labākas izglītības. Ziņu aģentūra CNN stāsta – ja ģimene nav pietiekami pārtikusi, lai iegādātos īpašumu labas skolas tuvumā, kas nodrošinātu atvasei tur mācības, var būt arī korupcijas gadījumi, kas ir manāmi arī sacenšoties par skolotāju laiku un rūpēm par bērniem.

Guntars Catlaks skaidro, ka nav vienas formulas, pēc kuras atrast labāko risinājumu izglītībā:

„Var spekulēt, ka šajās zemēs un teritorijās ir ļoti augsts testēšanas režīms: skolēni ļoti cenšas, ir liels spiediens un sacensība, vecāki iegulda papildus laiku bērnu pēcstundu izglītībā. Ir daudz etnogrāfiskas pieredzes par izglītību Šanhajā vai Honkongā, kas ir augsta spiediena un stresa apstākļos. Par to liecina arī tas, ka Korejā, Japānā, Šanhajā un Honkongā daudzi skolēni izdara pašnāvības. Vai tā ir cena, ko maksāt par augstiem rezultātiem PISAs testā? – es tiešām tā nedomāju."

No Āzijas valstīm var mācīties pedagogu motivēšanu

Eksperti no ASV un Lielbritānijas uzsver, ka Āzijas mērķtiecīgās izglītības sistēmu lielākais trūkums ir skolēnu radošuma mazināšana, kā arī tiek teju pilnībā iznīcināts mācīšanās prieks, jo skola kļūst par bērnu un vecāku sacensību stadionu. Tajā pat laikā Peru, Albānija un Indonēzija ir tās valstis, kuru rezultāti ir zem vidējā, tomēr šeit bērni vēlas iet uz skolu un par to priecājas.

Vita Dreijere norāda, ka no Āzijas valstīm gan var mācīties celt skolotāju prestižu, novērtējot viņu darbu, tai skaitā arī atbilstoši maksājot algu: skolotāji lielajās Ķīnas pilsētās saņem algu, kas ir līdzvērtīga vidējiem ienākumiem valstī. Arī Guntars Catlaks uzsver: svarīgi, kā valsts attiecas pret izglītību.

„Ir svarīgs vispārējais sabiedriskais fons izglītībai, kā to uztvers cilvēki – vai kā līdzekli savai attīstībai, gan individuālai, gan sabiedriskai, vai citādi. Mūsu rezultāti ir salīdzinoši labi, ņemot vērā, kāds ir publiskais diskurss par izglītības stāvokli valstī."

Pētījums uzrāda, ka Latvijā meitenes ir ar labākām sekmēm nekā zēni.

Catlaks norāda arī uz vēl vienu Latvijas īpatnību: teju piektā daļa zēnu divu nedēļu laikā kavējuši vismaz vienu no mācību stundām. Viņš uzsver, ka skolēnu nākšana uz skolu Latvijā varētu kļūt par būtisku problēmu, kas izceļas uz citu valstu fona. Tomēr to nevar risināt ar skolēna atstāšanu uz otru gadu.

„Ja skolēnu ieliek ļoti stingrā rāmī, ka nesekmībā var palikt uz otru gadu, ir grūti pateikt... vai tā ir cēloņsakarība, bet tā ir korelācija, ka tajās valstīs rezultāti iet uz leju," saka Catlaks.

Austrumeiropas valstu skolēnu līmenis kāpj

Lielākais pārsteigums ir tas, ka Somija savu konkurētspēju samazinājusi, bet tā pieaugusi Igaunijas skolās. Tāpat arī Polijā vērojama augšupejoša tendence. Austrumeiropa un Āfrikas valstis tagad sāk nopietni konkurēt ar ASV, Lielbritāniju, Vāciju un citām valstīm ar senām izglītības tradīcijām. Bet jau pašlaik sākusies gatavošanās 2014. gada pētījumam. Atšķirība būs tāda, ka skolēni uzdevumus pildīs elektroniski. Līdz ar to grūti prognozēt nākamos rezultātus, kas būs atkarīgi arī no skolēnu datorprasmēm.

Catlaks uzsver – nākotnē OECD pētījumu nozīme mazināsies: valstis nevis vērtēs konkurētspēju savā starpā, bet risinās iekšējos jautājumus.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti