Ukrainas notikumi tiek interpretēti kā sadursme starp divu pretēju pušu interesēm – Krieviju un Rietumvalstīm, īpaši – Eiropas Savienību. Tomēr politologi norāda, ka šobrīd notiekošais neapmierina nevienu no pusēm. Eksperti ir piesardzīgi prognozēs par Ukrainas nākotni, toties vienisprātis, ka prezidenta Viktora Janukoviča vadītā valsts pārvaldē meklēs iespēju vienoties par kompromisu ar opozīciju, lai tādējādi nodrošinātu savu palikšanu pie varas.
Eiromaidans izjaucis ierasto kārtību ne tikai oficiālajā Kijevā. Nesagatavota izrādījās arī Brisele un ietekmīgākās Eiropas Savienības valstis. Maskavas Karnegi centra vecākā līdzstrādniece un vairāku grāmatu autore Lilija Ševcova šobrīd Ukrainā notiekošo raksturo kā post-padomju sistēmas krīzi. Viņa atgādina, ka pirms eiromaidana bijuši arī citi maidani. Taču pašas valsts vadības muļķības dēļ, šoreiz pilsoniskās sabiedrības opozīcija pārauga par pilsonisko pretošanos un nupat sabiedrība radikalizējusies līdz revolūcijas līmenim.
"Ukraina ir pacēlusies reformatoriem visnelabvēlīgākajā laikā, jo Eiropa un Rietumi nodevušies savām problēmām. Jums, Latvijā esot, labi saprotams, kādu līmenī Eiropā sasniedzis inertums un politiskās gribas trūkums. Tādēļ Ukrainas pārveidei nav labvēlīgas situācijas ārpusē. Rietumos nav stratēģijas, kas atvieglotu reformatoriem izejas meklēšanu no šī brīža strupceļa. Papildu faktors – ka šobrīd nelabvēlīgu iekšpolitiskā faktora lomu Ukrainā spēlē Krievija. Kad [Krievijas prezidents] Vladimirs Putins iedeva 15 miljardu dolāru aizdevumu Janukovičam un samazināja cenu gāzei, tas bija finansiālas atbalsts režīmam, kurš jau ir bankrotējis. Tagad Janukovičs turpina izdzīvošanu un cīņu ar Eiromaidanu uz Krievijas nodokļu maksātāja rēķina," skaidro Lilija Ševcova.
Karnegi centra eksperte nešaubās, ka Janukoviča režīms savā autoritārajā formā ir lemts bojāejai, taču tiks darīts viss iespējamais, lai atrastu kādu kompromisu ar opozīciju palikšanai pie varas. Tādējādi tiks saglabāta iespēja apmierināt pašam savas ģimenes intereses, kā arī oligarhus, kas viņu atbalstījuši.
Ševcova norāda, ka tagad ir risks, ka atgūšanās notiks ļoti gausi.
Tiks izveidots jauns režīms ar Janukoviču vai pat kādu citu viņa vietā. Tiktu nomainīta valdība, varbūt pat tajā nonāktu opozīcija. Taču tiktu saglabāta tāda pati sistēma, kas tagad. Manuprāt, tādā risinājumā ieinteresēts ne tikai Kremlis, bet arī noteikti spēki Eiropā. Radikāļus neitralizētu un noņemtu no politiskās skatuves, bet Ukrainu pārvērstu tādā kā amorfā zonā. Notiktu Ukrainas finlandizācija. Tādējādi starp Krieviju un Eiropu atrastos Ukraina, kas būtu daudz mierīgāka un nevienu netraucētu. Taču te ir risks, ka gan Ukrainas Rietumi, gan Austrumi jau pārāk radikalizējušies, un Ukraina varētu uzsprāgt atkal," norāda Ševcova.
Piesardzīgu Eiropas Savienības politiku par pamatotu uzskata Austrumeiropas Politikas pētījumu centra vadītājs Andis Kudors. Viņš par pozitīvām dēvē ziņas par dialogu starp konfliktējošajām pusēm.
"Nedomāju, ka sevišķi jākonkretizē, jārēķinās, ka daudzām valstīm tā nav aktualitāte. Ne jau viņi ceļas un guļas ar domu par Ukrainu," pauž Kudors.
Eksperts neredz iemeslu, lai oficiālā Rīga šobrīd būtu asāka savā reakcijā nekā Brisele. Politisko signālu spēlē šprotes nav kūpināta zivtiņa, bet gan mājiens neiejaukties, ko vēl nopietnāku vēršot nākamā gada Eiropas Savienības prezidentūra, un Lietuvas piensaimnieki jau iepazinuši politisko manevru cenu
.
