Ja Latvijas Televīzijas uzrunātajām ekspertēm politoloģei Žanetai Ozoliņai un pētniecei Dacei Akulei šodien būtu jābalso par palikšanu Eiropas Savienībā (ES), viņas teiktu pārliecinošu – jā! Taču šī valstu savienība nav pilnīga idille.
Stājoties ES, tās atbalstītāji klāstīja visus labumus, kurus iegūsim, skeptiķi toties biedēja ar visdažādākajiem regulējumiem - galvenokārt lauksaimniekiem, kuriem tika teikts – gurķi un burkāni nedrīkstēs būt līki, āboliem jāsver ne mazāk kā 70 gramus un kāpostgalvām arī jābūt noteiktā svarā un izskatā. 2009. gadā zemnieki varēja uzelpot – dārzeņu skaistumkonkurss tika atcelts, taču joprojām no dalības ES mums ir gan ieguvumi, gan trūkumi.
Politoloģe Žaneta Ozoliņa un Eiropas politikas pētniece Dace Akule būšanai ES redz vairāk ieguvumu nekā mīnusu. Akule kā pirmo min plašākas sadarbības un attīstības iespējas.
"Te mēs runājam gan par iespējām mācīties kaut kādā citā valstī, gan par iespējām braukt strādāt citā valstī, gan par iespējām eksportēt savus produktus uz citiem tirgiem, kas agrāk mums nebija iespējams. Vai arī iespēja attīstīties pateicoties ES fondiem, infrastruktūrām un citām lietām, ko mēs šeit Latvijā esam izmantojuši," saka Akule.
"Faktiski Latvija ir nostiprinājusi neatgriezeniski savu neatkarību un pievienojusies spēcīgo valstu klubam. Mēs esam ieguvuši ļoti labus sabiedrotos un partnerus, kuri mums palīdz grūtā brīdī. Palīdz gan ar finansējumu, gan politisko atbalstu, nevis ar viltu, ar šantāžu kā tas gadās citos pasaules reģionos," norāda Ozoliņa.
Nepilnos 10 gados Latvija no dažādiem Eiropas fondiem saņēmusi 3,5 miljardus eiro. Nauda dota ne tikai, lai atbalstītu lauksaimniekus, remontētu skolas vai būvētu ceļus, bet dažkārt arī – lai ražotnes slēgtu.
Viens no sāpīgiem un sabiedrības joprojām nosodītiem soļiem bija likvidēt Latvijas cukurfabrikas. Pētniece Dace Akule gan uzskata - tā toreiz bija vietējo politiķu neizdarība vai pieredzes trūkums. Arī Žaneta Ozoliņa norāda – Latvijas galvenie klupieni ES saistāmi ar pieredzes trūkumu "lielajā politikā".
"Tad, kad mēs stājāmies ES, mēs nebijām tajā brīdī spējīgi konstatēt to, ka par savām interesēm būs tiešām no sirds jācīnās. Un šeit, protams, mums vēl ir jāmācās, bet es domāju, ka Eiropas prezidentūra 2015. gadā šo mācību stundu mums pasniegs visnotaļ skarbā, bet vērtīgā veidā," prognozē Ozoliņa.
Kritiku pelnījusi dalībvalstu faktiskā nevienlīdzība savienībā, uzskata pētniece Akule.
"Te mēs varam ņemt piemērus par lauksaimniecību, ES budžeta ieguldījumu, arī uz pieeju augstajiem Eiropas amatiem, kur ne vienmēr parādās, ka dalībvalstis tomēr ir līdztiesīgas un uz vienādiem pamatiem. Varbūt ir tādas, kuras tomēr ir svarīgākas par citām un tā, manuprāt, nav tā ES, kurā mēs gribējām iestāties," norāda Akule.
Latviju Eiropas Parlamentā pārstāv 9 deputāti, kuru darbībai ekspertes daudz kritikas nevelta. Negatīvi izcēlāmies ar Latvijas pirmā Eiropas komisāra izvirzīšanu 2004. gadā. Ingrīdu Ūdri, kura pretendēja uz nodokļu un muitas politikas komisāres posteni, pēc smagām jautājumu krustugunīm Eiropas parlamentā, amatā tā arī neapstiprināja. Labāk veicās nākamajam kanditātam Andrim Piebalgam, kurš vispirms ieņēma nozīmīgo enerģētikas komisāra posteni un pēdējos trīs gadus ir attīstības komisārs. Pērn nozīmīgā – Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra – amatā apstiprināja Nilu Muižnieku, savukārt bijušais Latvijas vēstnieks ES Normunds Popens iecelts par Eiropas Komisijas Reģionālās attīstības ģenerāldirektorāta direktora vietnieku, kas ir otrs augstākais ierēdņa amats Eiropas Komisijā.
Nākamgad no Latvijas Eiropas parlamentā būs jāievēl vairs tikai 8 deputāti, bet politiķiem nāksies pacīnīties, kurš kļūs par jauno Latvijas vienīgo eirokomisāru.
