Eksperte par korupciju: Esam ļāvuši pakrist savai morālei

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

 

Esam ļāvuši pakrist savai morālei, un nauda pati par sevi tagad kļuvusi par atskaiti statusam un stāvoklim sabiedrībā, tā intervijā Latvijas Televīzijai saka Kārnegī fonda pētniece Sāra Čeiza, kura specializējas pretkorupcijas un Afganistānas drošības jautājumos.

Šī dažādu konfliktu plosītā valsts ir uzskatāms piemērs tam, kā no militāra konflikta par galveno kaujas laiku kļuvusi korupcija. Čeiza arī atgādina, ka ilgstoša un sistemātiska korupcija pamudina sabiedrību uz ekstrēmu rīcību. Par piemēriem viņa min ne tikai Afganistānu, bet arī Ukrainu. Tāpat arī pauž viedokli par to, kāpēc cilvēkiem Latvijā šķiet, ka amatpersonu koruptīva rīcība jau mūs neskar.

LTV: Es vēlētos, lai aplūkojat šo karikatūru. Tajā abas pretinieku puses – gan ASV, gan afgāņu talibi 2014.gadā saka, ka viņu misija ir veiksmīgi noslēgusies.  Šobrīd, kad talibi pārņem plašas teritorijas savā kontrolē, vai var teikt, ka Afganistāna ir veiksmes stāsts?

Čeiza: Protams, ne! Pat ar vislielāko iztēles piepūli, to nevar uzskatīt par veiksmes stāstu. Un, manuprāt, daļa problēmas ir pārlieku lielais militārais fokuss uz ienaidnieku. Taču, kas gan ir talibāns?

Ja esat parasts afgānis, kādēļ gan jums aizstāvēt savu valdību pret talibiem, ja šī valdība tāpat tevi apzog. Tā nav kompetenta un nepilda savas funkcijas.

Tad, kādēļ gan riskēt, stājoties pretim talibiem, šādas valdības vārdā. Tas, ko gadiem saku par ASV piegājienu Afganistānai – ir bijis pārāk liels fokuss uz slikto puišu nogalināšanu. Bet nepietiekams fokuss uz to, kādai ir jābūt valdībai, lai afgāņi aizstāvētu paši savu valsti.

Vai nav pamats vaicāt par paša vārda "korupcija" nozīmi šodien? Latvijā bija prezidents, kas nebija īpaši populārs tautā. Gūstot labumu no Eiropas Savienības fondiem, viņš radīja objektu, kas tehniski bija tūrisma objekts, bet no kura labumu guva tikai viņš un viņa ģimene. Tas izraisīja lielu nepatiku un par to tika plaši ziņots.

Tad izrādījās, ka pat Latvijas iedzīvotāju vidū daudz populārākais bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess ir tāpat guvis labumu no šādiem fondiem un tāpat izveidojis savu lauku īpašumu. Viņš apgalvoja, ka tas pilda mērķi – jo tajā tiekot uzņemtas ārzemju amatpersonas. Visbeidzot, ir [ASV prezidenta Donalda] Trampa piemērs. Jūs dzirdat, ka korupcija – tas ir slikti, taču redzat savu un kaimiņvalsts un Amerikas prezidentus rīkojamies tā, ka, ja es to darītu...

Jūs nonāktu cietumā! Lūk! Taču nedomāju, ka tas devalvē korupcijas vārda nozīmi. Es domāju, ka mēs – cilvēki – esam ļāvuši pakrist savai morālei. Pagātnē mēs būtu bijuši daudz striktāki attiecībā uz jautājumu, – no kurienes nākusi jūsu nauda?

Piepeši kļuvāt bagāts? Mēs neapplaudētu, neapbrīnotu un nerādītu televīzijā tikai par to, ka esat bagāts. Mēs gribētu zināt – kā jūs kļuvāt bagāts?

Bet tagad arvien vairāk nauda pati par sevi ir kļuvusi par atskaiti statusam un stāvoklim sabiedrībā.

Nevēlos teikt, ka pagātne ir vienmēr labāka vai ko tādu. Taču varēja patiesi apbrīnot savu augstskolas profesoru vai pasniedzēju, kurš lieliski darīja darbu un veltījās studentiem. Un caur to ieguva noteiktu statusu savā pilsētā vai ciemā. Tagad statusu dod gandrīz vienmēr tikai nauda.

Mēs nevērtējam augstu tos, kas netiecas pēc naudas. Mēs augstu vērtējam tos, kas tiecas pēc naudas. Pat noziedzīgā veidā.

Latvijas vai Igaunijas prezidentu gadījumā daļa problēmas ir tā, ka cilvēki par to iesmej. Viņi saka – tas neskar mani. Viņš nezog no manis. Viņš zog tos anonīmos Eiropas Savienības fondus. Taču korupcija nav bez upuriem. Un tas jāatceras. Tā nauda varēja palīdzēt 50 Latvijas jaunuzņēmumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti