Decembrī atsevišķos uzņēmumos, kas oficiāli nodarbojas ar dažādu gāzu tirdzniecību, bijusi pastiprināta interese par smieklu gāzi, liecina Latvijas Radio informācija. Lai gan Latvijā par šo gāzi publiski runāts vien nesen, starptautiskie mediji jau vairākus gadus ziņo par šī apreibinātāja radītājām sekām. Latvijā oficiāli neviens cietušais no smieklu gāzes gan nav reģistrēts, taču gan mediķi, gan policija apgalvo, ka "tur roku uz pulsa". Lai noskaidrotu gāzes pieejamību tirdzniecībā, Latvijas Radio veica eksperimentu.
"Latgalītē" nevar; Centrāltirgū var - "pa televizoru redzēju"
Darba dienas pusdienlaiks. Tirgus "Latgale", zināms kā "Latgalīte". Esam te ieradušies, jo mūs interesē, kur var iegādāties apreibinošo smieklu gāzi. Par to pēdējā laikā daudz ziņu izskanējis medijos.
Vēršamies pie diviem aptuveni 30, 40 gadu veciem vīriešiem, kas stāv pie "Latgalītes" ieejas. Viņi izturas kā zinātāji par to, kas atrodams šajā tirgū.
"Nezināt, kur nopirkt smieklu gāzi?" – skan mūsu jautājums. – "Nē, šeit nav un nebūs. Centrāltirgū ir, pa televizoru redzēju. Tur pie pieturas ir kiosks… kur "spaisu" agrāk pārdeva," – skan atbilde.
Atbilstoši šīm norādēm, mūsu tālākais ceļš ved uz Centrāltirgu, un drīz vien ieraugām meklēto kiosku - nelielu baltu būdiņu Gogoļa ielas pusē, netālu no tirgus galvenās ieejas.
Te gan šobrīd vairs neko nepārdod. Kiosks ir pamests. Taču iekštelpu dekorācijas – pa logu redzami balti papīra baloni – atgādina par šā kioska neseno biznesu. Tas ir tas pats kiosks, ko vēl nesen rādīja LNT raidījumā "Degpunktā" – pie tā jaunieši elpoja dzeltenos, ar melnu "smailiju" rotātos balonos sapildītu vielu, lai apreibinātos.
Šobrīd līdzās esošais kiosks - zooveikals strādā, un mēs uzrunājam tā pārdevēju. "Kur šeit smieklu gāzi var nopirkt?" jautājam. "Vairs nav. Aiztaisīja ciet. Kādu nedēļu jau," paskaidro pārdevēja.
"Nezināt, kur viņi pārcēlās?" – "Internetā laikam kaut kur," viņa norāda.
Tā kā nezinām interneta mājas lapas adresi, atliek zvanīt uz telefona numuru, kas atstāts uz smieklu gāzes kioska logam pielipinātas lapas. Sludinājumā minēts, ka kiosks meklē jaunus īrniekus.
Zvanām izīrētājam un jautājam smieklu gāzes tirgotāja kontaktus. Atklājas, ka kiosku esot īrējusi kāda sieviete. "Viņa tā pati, kas smieklu gāzi pārdeva?" turpinām taujāt. "Jā, bet viņai bija cits pārdevējs. Viņa tikai parakstīja līgumu un pazuda. Viss," atbild sazvanītā.
Saruna ar sievieti, uz kuras vārda kiosks esot īrēts, ir īsa. "Es dabūju Jūsu numuru, jo it kā Jums agrāk Centrāltirgū esot bijis kiosks, kur pārdeva smieklu gāzi. Var kaut kur vēl dabūt?" atkal jautājam.
"Nē, nezinu, par ko Jūs runājat šobrīd. Nav nekāda sakara. Nē, nekad nekas nav piederējis. Centrāltirgū pat nekad neko neesmu darījusi," atbild sieviete.
Narkomāniju gribat taisīt?
Latvijas Radio arī uzzināja, ka decembrī atsevišķos uzņēmumos, kas oficiāli nodarbojas ar dažādu gāzu tirdzniecību, bijusi pastiprināta interese par smieklu gāzi. To uzzinājām arī apmeklējot kādu veikalu. "Ir bijuši pēdējā laikā zvani, ir bijusi interese. "Mums tur vajadzēs", bet, kad es sāku stāstīt, ka ir vajadzīga atļauja no Zāļu aģentūras, kaut kā līdz pirkšanai nekas nav nonācis," stāsta kādā veikalā.
Arī, veicot nelielu eksperimentu, pārliecinājāmies, ka oficiālajās tirdzniecības vietās nopirkt dislāpekļa oksīdu - ne medicīnisko, ne rūpniecisko nemaz nav viegli. Vismaz šobrīd noteikti pārdevēji skatās ar aizdomām.
Jautājums [Latvijas Radio]: Šeit var visas gāzes nopirkt?
Atbilde [pārdevējs]: Jā, ko Jūs gribat nopirkt?
Painteresēties vispirms. Mani interesētu tāds N2O, Jums ir tāds?
- Jā, smieklu gāze? Medicīnisko?
- Jums arī medicīniskā ir?
- Jā, bet Jums tai vajag licenci.
- A, otrai?
- Narkomāniju gribi taisīt?
Lai turpinātu sarunu par dislāpekļa oksīda iegādi, pārdevēja rosina doties uz otro stāvu un runāt ar menedžeri.
Lielbritānijā jau kļuvusi par sērgu
Par smieklu gāzi ziņas Latvijas medijos izskanēja pavisam nesen, taču ārvalstīs žurnālisti par šo apreibinātāju un tā radītajām problēmām vēsta jau vismaz pāris gadus.
Britu televīzijas kanāli "BBC" un "Channel 4" smieklu gāzi dēvē par ballīšu apreibinātāju. Sižetos ir ainas, kur vakaros pie klubiem smieklu gāzi tirgo ielu tirgotāji un turpat uz ielas jaunieši arī apreibinās.
"Protams, bijuši arī daudzi brīdinājumi, ka dislāpekļa oksiduls var būt bīstams, jo samazina skābekļa pieplūdi smadzenēm un var izraisīt nopietnas veselības problēmas un pat nāvi. Britu medijos bijušas arī ziņas par komā nonākušiem smieklu gāzes lietotājiem un pat par atsevišķiem nāves gadījumiem," vēstīts britu veidotajā sižetā.
Taču apkarot šo apreibinātāju britiem nenākas viegli, jo, kā norāda mediji, tiek izmantots robs likumā. Taču cīņa turpinās, un nu tajā iesaistījušās pašvaldības, kas asi vēršas pret smieklu gāzes ielu tirdzniecību.
Latvijas ārsti: Ja šo lietu nekontrolēs, būs mirušie
Tagad trauksmi arī Latvijā sāk celt mediji. "Mēs to uzzinājām no masu saziņas līdzekļiem," stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas toksikologs Roberts Stašinskis. Viņš ir ārsts, kurš pieredzējis tā dēvētā, tagad kriminalizētā, "spaisa" uzplaukumu un sekas lietotājiem.
"Jo līdz šim – un mēs par to varam tikai priecāties - neviens skaidri definēts saindēšanās gadījums ar smieklu gāzi līdz mums nav nonācis, bet, ja šo lietu nekontrolēs un ļaus pašplūsmā, tad neapšaubāmi šādi saindēšanās gadījumi būs, un būs ne tikai daudz saindēšanās gadījumi, bet arī nāvju gadījumi," pārliecību pauž Stašinskis.
Tagad arī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra narkologi "roku tur uz pulsa". Centra ārsti par smieklu gāzi tagad izjautā savus atkarību varā esošos pacientus. Par šīs vielas lietošanas pieredzi pagaidām neviens neesot stāstījis. Tāpēc centra ārsti cer, ka lietotāju nav daudz.
Tiesa, joprojām nav zināms, kur smieklu gāzi Latvijas apreibinātāju tirgotāji ņēmuši un kas tas tieši ir par produktu – medicīnā vai citās jomās izmantots dislāpekļa oksiduls. Valsts policija klusē – nekādu informāciju saistībā ar smieklu gāzi nesniedz.
Oficiāli smieklu gāzi drīkst izmantot tikai medicīniskos nolūkos
Veselības inspekcijas pārstāve Linda Rotberga stāsta, ka policija interesējusies, piemēram, par medicīnā lietotās smieklu gāzes statusu. Medicīnā smieklu gāze ir inhalācijas narkozes zāles. "Ja tās ir zāles, mūsu likumdošana nosaka, ka tās nevar tirgot pat aptiekās, jo tās ir aizliegts izrakstīt uz receptēm, un ir izmantojamas tikai ārstniecības iestādēs," saka Rotberga.
Arī ārstniecības klīnikās šo zāļu lietošanai ir noteikta kārtība. "Tātad, medicīnisko gāzi pacienti saņem medicīnas personāla uzraudzībā," skaidro Zāļu valsts aģentūras pārstāve Egita Diure. Viņa uzsver, ka medicīniskās smieklu gāzes lietošana un aprite Latvijā ir stingri reglamentēta.
Toksikologs Stašinskis skaidro, ka smieklu gāzei, kā ikvienai inhalācijas vielai, pamatuzdevums ir sāpju, apziņas līmeņa mazināšana, un neatbilstoša lietošana draud ar smagām sekām:
"Ja to lieto nekontrolēti, var pastāvēt iespēja, ka narkoze ir par dziļu, kā rezultātā aizkrīt mēle un cilvēks vienkārši iet bojā. Jo nenotiek elpošana, galvas smadzenēs nenokļūst skābeklis, un cilvēks nomirst. Un tāpēc šāda veida vielas var lietot tikai stacionāros, tikai mediķu uzraudzībā, un nevis uz ielas, elpojot nekontrolēti no kaut kādiem baloniem vai kādām citām ierīcēm," atzīmē Stašinskis.
Tiesa, zāļu uzraugi neoficiāli norāda – ja jaunieši patiešām apreibinātos ar medicīnā izmantojamo smieklu gāzi, policijai nebūtu grūti izsekot ceļu, no kurienes tā nākusi. Taču dislāpekļu oksidulu izmanto arī pavisam citās jomās, gan mašīnu dzinējiem, gan pārtikas tehnoloģijā.
"Un tāpat droši vien, ka tas produkts, par ko šodien ir diskusija, arī nebūs tīrā veidā, ļoti iespējams, ka tas būs maisījumā ar kaut ko, un, iespējams, tas ir vēl toksiskāks produkts, tā nav paredzētā lietošana, tā ir neparedzētā lietošana," atzīmē Rotberga.
Kā liecina Latvijas Radio veiktais eksperiments, šobrīd smieklu gāzes tirdzniecība, iespējams, pēc pastiprinātas mediju intereses, ir nonākusi pagrīdē.
