Trīs no piecām ģimenes ārstēm atvērušas pacientam slimības lapu, būdamas skaidri informētas, ka tā nepieciešama, lai pacientu darba devējs nevarētu atlaist no darba, nevis tādēļ, ka pacients būtu slims, liecina LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" veiktais eksperiments. Ceturtā ģimenes ārste arī solījusi tā rīkoties, un tikai viena no piecām ārstēm paziņojusi, ka ar šādām lietām nenodarbojas un simulantam "parādījusi durvis".
Raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" eksperimenta laikā žurnālists uzdevās par labi apmaksātu darbinieku kādā farmācijas kompānijā un devās pie piecām ģimenes ārstēm, lai lūgtu slimības lapu, sakot, ka viņš ir vesels, bet slimības lapa viņam nepieciešama, lai kompānija viņu nevarētu atlaist no darba un slimošanas laikā viņš varētu saņemt arī pabalstu.
Sarunas laikā viņš ārstēm piedāvāja, ka varētu pasimulēt, ka viņam sāp mugura, lai slimības lapu varētu pagarināt.
Pašreizējā kārtība nosaka, ka ģimenes ārsts ir tiesīgs vienpersoniski slimības lapu izrakstīt uz vienu mēnesi, pēc tam pacienta slimošanai apstiprinājums nepieciešams vēl arī no kāda speciālista, bet, lai slimotu ilgāk par pusgadu, nepieciešams īpašs ārstu komisijas atzinums. Par pirmajā desmit dienām slimības pabalsta izdevumi guļas uz darba devēju, bet vēlāk uz sociālās apdrošināšanas budžetu. Pērn kopumā no šī budžeta slimības pabalstos izmaksāti apmēram 80 miljoni eiro. Slimības pabalstu lielums svārstā robežās no 75-80% no algas, par kuru veiktas pilnas sociālās iemaksas.
Eksperimenta laikā slimības lapas atvēra, sākotnēji uz desmit dienās, trīs ģimenes ārstes – Laila Alupa, kas pieņem Jūras medicīnas centrā, ģimenes ārste Rita Draška, kas pieņem Rīgas centrā, Bruņinieku ielā, kā arī Ludmila Zeiļuka, kas pieņem Ādažos. Ģimenes ārste Viktorija Fjodorova, kas pieņem veselības centrā Biķernieki, arī pieļāva šādu iespēju, bet vēlējās nogaidīt, līdz dati par pacienta reģistrēšanos pie viņas praksē tiek oficiāli apstiprināti.
Vienīgā, kas šādam darījumam nepiekrita, bija ģimenes ārste Zane Bērziņa, kas pieņem Imantā. Viņa uzklausījusi piedāvājumu, atbildēja šādi: "Es neizeju uz tādām lietām. Nē. Jums būs jāmeklē cits ģimenes ārsts, kas jums to rakstīs. Es nerakstīšu. (..) Nē, nē, nē. Man nav vajadzīgas te veselības inspekcijas uz kakla. Neviens badā nemirst, tā kā - nē." Gala rezultātā izraidīja pacientu no kabineta, sakot, lai nekavē viņas laiku.
Parējās ārstes ne tikai izrakstīja slimības lapu, bet neizteica arī nekādas iebildes, kad pacients ar viņām apsprieda, kādu slimību varētu simulēt, lai slimības lapu varētu pagarināt vismaz uz četriem mēnešiem.
Rita Draška bija arī vienīgā no ārstēm, kas neiebilda uz mājienu, ka par slimības lapas izrakstīšanu viņai varētu tikt maksāts. Uz galda viņas priekšā noliktā lapiņa liecināja par 100 eiro mēnesī. Pārējās ārstes norādīja, ka pacienta nauda par slimības lapu viņām nav vajadzīga. Tiesa, ģimenes ārstes iegūst arī tad, kad cilvēks kļūst par pacientu viņas praksē.
Atverot fiktīvas slimības lapas, ģimenes ārstes šajā gadījumā ne vien ļāvušas pacientam simulēt, bet, var teikt, arī kolektīvi ar pacientu apkrāpušas pacienta darba devēju, no kura līdzekļiem sākotnēji tiek maksāts pabalsts. Turklāt visas ārstes, lai slimības lapas atvēršanu "nosegtu", nosūtīja pacientu arī uz asins analīzēm vai arī uz rentgenu, tādā veidā bez redzama pamatojuma tērējot arī valsts budžeta līdzekļus.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis, komentējot raidījumā redzēto, norādīja, ka šāda ģimenes ārstu rīcības nav pieļaujama, taču arī izteica pieņēmumu, ka šajā reizē ģimenes ārsti izrādījuši solidaritāti ar pacientu pret darba devēju, kas nereti darbiniekus nostrādinot līdz spēku zudumam.
Fragments no sarunas ar ģimenes ārsti Lailu Alupu:
Ārste: "Kaut kādai izmeklēšanai arī ir jābūt tajā kartiņā, nu ko tu..."
Pacients: "Nu labi, es jau varu pārbaudīt tur muguru. Es varu pateikt, ka es nokritu, ka es atsitu tā, ka nevaru pasēdēt vai pagulēt. Nu kas tāds ilgstošs ir, mugura."
Ārste: "Viss kaut kas ir ilgstoši, es saku, šajā situācijā var būt arī depresija. Stress."
Pacients: Cik mēnešus mēs varētu novilkt?
Ārste: Nu tu man tagad prasi, kā lai es to zinu.
Pacients: Nu kādus četrus varētu vismaz?
Ārste: Tur jāskatās pēc situācijas.
Fragments no sarunas ar ģimenes ārsti Ritu Drašku:
Ārste: Mēnesis jau tiek uzskatīts par to garo slimības lapu. Mums vajadzīgs speciālistu slēdziens, protams, divas nedēļas – saaukstēšanās, bronhīti tas tā, bet tie četri mēneši tas ir tā nopietnāk, un tad ir viss jāpadomā. (..) Nu pēc mēneša rādamies neirologam, ja. Un tad varam turpināt, un nest atpakaļ speciālista slēdzienu pēc mēneša, ja? Tad vajag arī tādu kaut ko nopietnu.
Pacients: Nu nekas. Nekas nav neiespējams. Var pasimulēt, ja vajag.
Ārste: Jā, tad arī, protams, būs jāuztaisa staru diagnostika.
Pacients: Cilvēki vispār daudz šo izmanto? Cik es lasu internetā, tur kāds deputāts saslimis, pēkšņi saslimis...
Ārste: Situācija tāda, kā jums, jā, bieži.
(..)
Ārste: Tā, iesim pie māsiņas, aizpildīsiet anketu. Lapu jums jau šodien izrakstīs, tās ir desmit dienas. Un tad varbūt visu pārējo mēs runāsim tad 19. Jo pie neirologa ar tad vajadzība būs.
Pacients: Par naudām ar mēs runājam 19.?
Ārste: Jā. Tagad pierakstāmies.
Citāti no sarunas ar ārsti Ludmilu Zeiļuku:
Ārste: Mums ir dienas stacionārs, bet mums ir neirologs, mums daudz kas ir, bet nu, protams, ja mēs atradīsim to iemeslu kaut ko, ka speciālists mums kaut ko tā, bet jābūt ļoti nopietnam iemeslam. Tā, lai būtu ilgāka slimība. (..) Lai nebūtu tā, tāpēc ka, ja darba, ja visu darba devējs izdomās mūs baudīt, tad mums jābūt ļoti piesardzīgiem jebkurā gadījumā.
Ārste: Neviens man nevar paprasīt, un es nevienam nedrīkstu stāstīt, kas ar jums ir. Un slimības lapas tagad vairs nav iemesls. Vai jūs slims ar galvu, vai jūs slims ar muguru, vai vēl kādu citu orgānu. Jūs vienīgais varat paziņot, ka jūs esat slims, ka jums ir slimības lapa.
Ārste: Es tur uzrakstīju, ka jūs tur smagu pacēlāt, pagriezās mugura un tagad jums vienkārši saasinājās. Iemesls mums ir. Rentgens mums šodien būs. Mums ir vismaz pamatojums sākumam.
