Kopš pirmā krīzes gada Rīgas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 75 tūkstošiem, pēdējos gados gan nostabilizējoties pie 640 tūkstošiem. Tā rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tomēr galvaspilsētas krietnā patukšošanās nav bijis iemesls tam, lai Rīgai klātos grūtāk arī finansiāli. Līdz ar jaunākajiem budžeta grozījumiem dome šogad plāno iztērēt 950 miljonus eiro jeb gandrīz 1 500 eiro uz katru rīdzinieku. Nākamais būs trešais gads, kad Rīgas budžets stabili pārsniedzis "trekno gadu" līmeni un tuvojas vienam miljardam eiro. Visas valsts budžets ir astoņas reizes lielāks.
Galvenie Rīgas budžeta audzētāji līdzīgi kā citās pašvaldībās ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) un valsts mērķdotācijas. Tas viss ļauj secināt, ka ekonomika tiešām silst, bet, runājot cilvēku valodā, - dzīvojam arvien labāk, kaut gan mūsu kļūst mazāk.
Papildu var sadalīt 55 miljonus eiro
Pagaidām publiski pieejams tikai tā sauktais trīs gadu budžeta ietvars, kurā izdevumu sadaļā redzami 875 miljoni eiro, plānojot arī 55 miljonu eiro fiskālo telpu jeb papildu sadalāmo naudu.
Līdz šim nākamā gada vēlmes izskatītas vairākās nozaru komitejās, un ar pozīcijas partiju gādību jau tajās Rīgas budžets uzpumpēts par vairākiem desmitiem miljonu lielāks.
Tradicionāli visvairāk jeb trešo daļu miljarda saņems izglītības un kultūras joma, kam biezāks maks būs Dziesmu svētku, simtgades svinību, dāsnāku brīvpusdienu un citu iemeslu dēļ.
Noapaļojot var teikt, ka pa 100 miljoniem eiro no Rīgas tradicionāli saņems trūcīgākās pašvaldības ar finanšu izlīdzināšanas fonda starpniecību, kā arī uzņēmums "Rīgas satiksme", kam Rīgas sociāldemokrātisko varas politiķu vārdā vairāk par pusi pasažieru jāvadā bez maksas.
Par sešiem miljoniem lielāks, sasniedzot 67 miljonus eiro, kļūs arī sociālās palīdzības budžets. Sociālo pabalstu saņēmēju skaits Rīgā rūk, taču budžetā naudas apjoms tam augs, jo Rīgas dome plāno jaunu atbalstu – mazāk turīgajiem segs pacienta iemaksas slimnīcās. Tāpat kāpinās citus pabalstus.
Kur investēs nākotnei, nevis naudas tūlītējai notiesāšanai?
No Rīgas domes teju 27 miljonu eiro investīciju programmas lauvastiesa nonāks izglītības nozarē, tāpēc virkne skolu un bērnudārzu tiks pie jaunām fasādēm, aktu zālēm, virtuvēm vai ūdensvadiem. Tāpat turpinās renovēt Rīgas Dzemdību namu, bet par teju miljonu atjaunošanu piedzīvos Rīgas 1. slimnīca.
"Objekts, kas tiks pabeigts līdz nākamā gada beigām, ir Rīgas Zooloģiskajā dārzā topošā jaunā Āfrikas savannas būvniecība,"
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniece Oksana Dumpe kā nākamgad lielāko pabeidzamo projektu min trīs miljonus eiro vērto mājvietu žirafēm, surikātiem, pērtiķiem un zebrām.
Ja veiksies ar iepirkumiem, pirmās lāpstas ieraudzīsim arī Skanstes apkaimē un starp kanālu un Rīgas Centrāltirgu. "Šeit mēs runājam par revitalizācijas projektu – aptuvenās aplēses liecina, ka Skanstes projekts izmaksās septiņus miljonus eiro, tāpat līdzīga apmēra projekts plānots Centrāltirgū," skaidro Dumpe.
Savukārt netālu no tirgus atjaunošanu piedzīvos Krasta iela, kam mainīs segumu, kā arī Salu tilta nobrauktuves līdz 30 miljonu eiro izmaksām dubultotajā otrajā kārtā.
"Krasta iela visā garumā, Merķeļa iela, Brīvības iela tajā posmā, kas šogad netika pabeigts - no Bruņinieku ielai līdz VEF tiltam, un Kalpaka bulvāris. Tāpat arī vairāki tilti - Deglava un Brasas tilts (..)," stāsta Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītāja amata pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.
Pēdējie tramvaji un autobusi, kā arī ūdeņraža trolejbusi
Pa atjaunotajām un vecajām ielām turpinās braukt "Rīgas satiksmes" transportlīdzekļi. Šis uzņēmums, ko Rīgas domes opozīcija budžeta kontekstā sauc par melno caurumu, arī nākamgad dotācijās saņems ap 100 miljoniem eiro jeb vairāk nekā desmito tiesu visa budžeta. Ar "Rīgas satiksmes" braucamajiem gan pārvietojamies arvien retāk, jo uzņēmuma darba pārskatā atklāts – gadā pasažieru skaits sarucis par gandrīz 2,5%. Tomēr tēriņi un pašvaldības dotācijas uzņēmumam nesarūk.
"Rīgas satiksmes" pārstāvis Viktors Zaķis stāsta, ka noslēguma stadijā ir simtiem miljonu eiro vērti investīciju projekti: "Pie tiem es varu pieskaitīt trolejbusus un autobusus, jo arī nākamgad mēs vēl saņemsim pa 35 un 25 trolejbusiem un autobusiem. Otrs ir 20 tramvaju, ko iegādājāmies pirms gada. (..) Un tad nāk tie jaunie projekti, kas nākamgad, visticamāk, varētu gūt apstiprinājumu."
Viens no tiem ir tā sauktais viedo pilsētu projekts, kurā centra daļā ielu apgaismojumu plānots nomainīt uz ekonomisku, kā arī uzlabot mašīnu stāvvietas – proti, izstrādās lietotni, kurā autovadītāji redzēs, cik aizņemtas ir stāvvietas.
Savukārt ar krietnu kavēšanos uz gada beigām darbi varētu sākties arī bēdīgi slavenajā "kapu tramvaja" projektā. "Plānojam, ka pie labvēlīgiem apstākļiem nākamā gada vidū, otrajā pusē vajadzētu sākt būvniecību," klāsta Zaķis.
Savukārt ar palielu kavēšanos nākamā gada sākumā Vienības gatvē plānots atklāt ūdeņraža uzpildes staciju 10 trolejbusu darbināšanai. Stacija un braucamie izmaksās 16 miljonus eiro, no kā pusi segs Eiropas Savienība.
"Pirmām kārtām – tie vispār ir pirmie pasaulē ūdeņraža trolejbusi. Pašlaik mums trolejbusiem aizmugurē ir dīzeļģeneratori, un brīžos, kad nav elektrības, jādodas pa apbraucamajiem ceļiem; vai satiksmi traucē avārijas, trolejbuss nolaiž "ragus" un brauc ar dīzeļģeneratoru. Bet desmit jaunajiem trolejbusiem tas būs aizvietots ar ūdeņraža šūnām, kas ražos elektrību. Tas būs pasaulē pirmais šāds ekoloģiskais transportlīdzeklis," skaidro Zaķis.
Dome aizņemsies vēl 51 miljonu eiro; ar saistībām tiek galā
Ar jauniem un dārgiem braucamajiem un ekskluzīviem ūdeņraža dzinējiem rīdzinieki pārvietosies par naudu, vēl tikai nākotnē pelnāmu.
Gada pārskats atklāj, ka jau pērn "Rīgas satiksmes" parādi veidoja vairāk nekā divas trešdaļas no visiem aktīviem. Augošās domes dotācijas opozīcijai liek bažīties, vai "Rīgas satiksme" nav uz maksātnespējas sliekšņa.
Rīgas kopējā makā situācija ir mazliet labāka. Finanšu ministrija kā uzraugs arvien mierina, ka galvaspilsēta ar saistībām joprojām tiek galā, tādēļ opozīcijas šad tad dzirdamajām klaigām par Rīgu bankrota priekšā nav īsti pamata. Nākamajā gadā Rīga plāno aizņemties vēl 51 miljonu eiro.
Tomēr Rīgas domes Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse apgalvo, ka Rīgai naudas visam pietiek. Arī atdodamo parādu nasta ir tikai 11%, bet atļauts ir pat līdz piektdaļai budžeta tērēt saistību dzēšanai.
Nacionālā apvienība grib skolotājiem mācīt latviešu valodu
Kamēr nākamā gada budžets vienotā dokumentā nav izskatīts Finanšu komitejā un 13. decembrī paredzētajā domes sēdē, Rīgas domes vadība par plānotajiem tēriņiem runāt atsakās. Tikmēr četru opozīcijas partiju deputātiem pēc sakāmā gan nav ilgi jāmeklē. Viņiem Latvijas Radio jautā, ko viņi budžetā rakstītu citādi.
Arī iepriekšējā sasaukumā domē pabijušais Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Dainis Locis runā atbilstoši politiskā spēka prioritātēm. "Šajā laikā, kad runājam par pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā, Nacionālā apvienība redz pilnīgi nepietiekamu pedagoģisko kadru komplektāciju, mēs redzam nekvalitatīvu skolotāju sastāvu," saka Locis.
Viņš vērtē, ka 30 000 eiro, ko Izglītības departaments nākamajā budžetā prasa skolotāju mācībām, ir par maz, "lai skolas varētu gatavoties pilnīgai pārejai uz apmācībām valsts valodā".
Tāpat Nacionālā apvienība atgādina, ka iepriekšējos gados Rīgas dome četrus miljonus ir veltījusi iekšpagalmu sakārtošanai, un līdzīga programma politiskā spēka ieskatā jāvelta tiem, kas maksā nodokļus, un dzīvo privātmāju rajonos. "Ielas ar grants segumu būtu jāpārklāj ar asfaltu," saka Locis.
LRA/"Latvijas attīstībai" naudas avotus saskata "Rīgas satiksmē"
Līdzīgu priekšlikumu par grantēto ielu asfaltēšanu iesniedzis arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un partijas "Latvijas attīstībai" apvienotais saraksts, taču 20 miljonu eiro prasījums tika noraidīts jau komitejā. Frakcijas vadītājs Juris Pūce teic, ka viņi ir atraduši arī naudas avotus.
"Ļoti detalizētu analīzi mēs esam veikuši attiecībā uz "Rīgas satiksmi" (..). Esam arī pārskatījuši Rīgas domes darbā tādu ļoti specifisku funkciju kā sabiedriskās attiecības, kam tiek tērēts ļoti daudz līdzekļu," atklāj Pūce.
Savukārt izdevumu sadaļā Pūce gribētu vairāk naudas ielām ārpus centra: "Mēs naudu nevis lietu caurajā mucā "Rīgas satiksmē", bet novirzītu to ielu remontiem, kas rīdziniekiem ir ļoti svarīgi."
Tāpat divus miljonus eiro LRA un "Latvijas attīstībai" prasa, lai paaugstinātu sociālo darbinieku algas, jo par 350 līdz 500 eiro algu "uz rokas" jēdzīgu sociālo darbu nevarot gaidīt.
"Vienotība" prasa naudu brīvpusdienām un pensionāru apdrošināšanai
Savukārt "Vienotības" līderis domē Vilnis Ķirsis nākamo sauc par bezcerības un lauzto solījumu budžetu.
"Bezcerības tādēļ, ka tas nekādā veidā neiemieso kādu Rīgas lielo attīstības virzienu, nauda kaut kur tiek sadalīta – nedaudz tur, nedaudz tur, nedaudz palielinām darbavietu skaitu, nedaudz palielinām algas. (..) Savukārt lauzto solījumu budžets, jo vēl pirms dažiem mēnešiem [Rīgas mērs Nils] Ušakovs solīja, ka būs brīvpusdienas bērnudārzniekiem, solīja, ka nu viņš pievērsīsies ceļu infrastruktūrai, bet mēs redzam, ka nauda nav paredzēta ne vienam, ne otram," vērtē Ķirsis.
"Vienotība" budžetā prasīs finansējumu pusdienu apmaksai pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī veselības apdrošināšanas polises pensionāriem. Tāpat Rīgai esot jāizveido spēcīga investīciju piesaistes komanda.
"Vienotība" uztur arī priekšvēlēšanu solījumu, ka daļu no iekasētā īpašuma nodokļa nodod pašu apkaimju rīcībā.
JKP kritizē lielo projektu atlikšanu, bet budžetu grib invalīdiem
Tikmēr jaunpienācēji domē no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) domā globālāk. Frakcijas vadītājs Jānis Bordāns vērtē – Rīga nemaz nav piedomājusi, lai tās investīciju plānos parādītos stratēģiski attīstības virzieni. Bordāns domā, ka Rīgas centrs kļūst arvien tukšāks neveiksmīgas pilsētplānošanas un ielu izbūves dēļ.
"Tādi lielāki projekti kā ieplānotā ziemeļu koridora izbūve vai Rīgas pasažieru ostas termināļa savienošana ar pilsētu tiek atlikti. Tālejoši un stratēģiski plāni, protams, nav tik izdevīgi, lai parādītu rezultātus īstermiņā," saka Bordāns, arī atsaucoties uz laikrakstā "Financial Times" minēto, ka Rīga ir galvaspilsēta, kas visstraujāk zaudē iedzīvotājus.
Taču nākamajā budžetā JKP par tik lielām lietām nerunās, bet prasīs nelielu finansējumu sociāliem jautājumiem, piemēram, invalīdu asistentu algošanai.
Tādējādi kopumā secināms, ka tēriņu ziņā opozīcijas vēlmes ir līdzīgas varas partijām – tās grib tūlītējus labumus saviem vēlētājiem.
Miljarda budžets ekspertiem neinteresants; Gašpuitis grib redzēt investīcijas uzņēmējdarbībā
Gatavojot šo sižetu, Latvijas Radio sastapās ar vēl kādu nu jau pēdējos gados vērojamu tendenci. Proti, Rīgas gandrīz miljardu lielais budžets nav interesants finanšu jomas ekspertiem. Latvijas Banka to negrib vērtēt, aizbildinoties, ka sadalīt miljardu ir politiska lieta. Arī Finanšu ministrija un Fiskālās disciplīnas padome klusē, bet makroekonomikas pētniece domnīca "Certus" un virkne lielāko komercbanku atrunājas, ka par Rīgas budžetu nemaz nav bijis intereses un laika iepazīties.
Vien "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis vērtē, ka Rīga precīzi pilda pašas definēto – sociālo sfēru un mazus remontus. Taču tādējādi nauda tiek būtībā apēsta šodien, nevis ieguldīta nākotnei.
"Rīga ir puse Latvijas iedzīvotāju, aptuveni 70 procenti Latvijas ekonomikas formējas Rīgā un ap Rīgu. Tas nozīmē, ka Rīgai tomēr būtu jāskatās ne tikai uz sociālo vidi un skaistām ielām, bet arī ilgtermiņā – ekonomikas potenciāla veidošanā un veicināšanā. Tur, manuprāt, iestrādes praktiski nav jūtamas. Redzam, ka abas kaimiņvalstu galvaspilsētas diezgan aktīvi strādā pie kopējā tēla, pie tā, lai būtu mikroklimats jaunuzņēmumu veidošanai un jaunajiem tehnoloģiskajiem izaicinājumiem," pauž Gašpuitis.
Nevarētu gan teikt, ka Rīga par jaunuzņēmumiem nedomā nemaz. Tā nu jau vairākus gadus ap 56 000 eiro sadala tiem, kas ķeras pie biznesa. Gandrīz tikpat Rīgas brīvostā gada laikā nopelna galvaspilsētas mērs un viņa vietnieks.
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais jau vairākus mēnešus brīdina valdību piebremzēt ar tēriņiem. Valdība viņā pagaidām nav ieklausījusies. Šķiet, arī Rīga par uzkrājumiem pašlaik tikai runā.
"Jābrīdina visi par to, ka mēs tērēt vairāk nedrīkstam. Kādēļ? Tādēļ, ka mums ekonomika pārsniedz potenciālo izaugsmi. (..) Ja neredzam ceļu tālāk un to, kas notiek aiz līkuma, tās sekas var būt ļoti, ļoti nelāgas," saka Platais.
