Jaunus draudus Latvijai, Eiropai un arī ASV rada tieši tie eiropieši, kas dodas pievienoties radikālajiem islāmistiem vai separātistiem Ukrainā, bet vēlāk atgriežas atpakaļ savā mītnes zemē ar jaunām militārām prasmēm un idejām, kas var radīt nopietnus drošības riskus.
Diezgan nopietns drauds drošībai ir latviešu musulmaņu kopienu pārstāvju iesaistīšanās reliģiski motivētās, vardarbīgās aktivitātēs ārvalstīs. To ar bažām vērtē arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis: "Bažas rada tas, ka notiek zināma kustība mūsu musulmaņu kopienā. Tāpat arī mūsu iedzīvotāji dodas uz Ukrainu, kas nozīmē, ka palielinās to cilvēku skaits, kas ieguvuši militāra rakstura pieredzi. Attiecībā uz Sīriju, tas jau ir radikāls islāms, bet, ja runājam par Ukrainu, tā arī ir karadarbības zona. Ja viņi [eiropieši] karo separātistu pusē, kas ir vērsts, lai grautu Ukrainas vienoto teritorijas integritāti, tad šīs ir tās pamatlietas, ar kurām ir jāstrādā."
Eiropiešu iesaistīšanās radikālo musulmaņu kaujinieku rindās piesaista lielu uzmanību Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības drošības sadarbībā, jo ASV drošības iestāžu vidū pieaug bažas, ka radikālo musulmaņu kaujinieki no Eiropas varēs pārāk viegli atgriezties savās mītnes valstīs un vēl arī izceļot uz ASV.
Tiesa, kā pagājušonedēļ notikušās tikšanās laikā Rīgā atgādināja Eiropas Savienības komisāre tieslietu jautājumos Vera Jurova, Eiropas Savienība jau ir spērusi pirmos soļus, lai pret šiem kaujiniekiem vērstos: "Eiropas Komisija nesen ir pieņēmusi Eiropas drošības darba kārtību, kurā īpaši akcentēta nepieciešamība vērsties ar kriminālsodiem par dalību organizētās noziedzības un teroristiskās organizācijās. Uzmanību pievēršot arī aktivitātēm, kas saistītas ar rekrutēšanu, apmācību un finansēšanu šajās organizācijās. "
Savukārt kā ekonomisku risku Latvijai Drošības policija (DP) min faktu, ka Krievijas uzņēmumi ir turpinājuši nostiprināt savu klātbūtni Latvijas tranzīta nozarē. Tas var liecināt par uzņēmumu nodomu arī nākotnē izmantot Latvijas tranzīta koridoru, bet vienlaikus arī palielina risku, ka nozares lielā atkarība no Krievijas īstenotās politikas var tikt izmantota kā instruments Latvijas iekšpolitisko un ārpolitisko lēmumu ietekmēšanai.
Plašāka informācija par jauno DP izstrādāto ziņojumu par 2014. gada darbībām atrodama šeit.
