- ASV un ES attiecības sarežģījas
- Makrons aicina uz ES reformām
- Merkele cīnās ar iekšpolitikas problēmām
- ES pārmaiņas ieskicēsies līdz gada beigām
Tramps – staigājoša pretruna
Tas, ko Tramps pasaka pirmdien, piektdien vairs neskaitās, tāpēc ir grūti paredzēt, ko nozīmē "Amerika vispirms" (America first). Kas attiecas uz ASV politiku iepretim ES, tad tā vien liekas, ka Trampam labāk patiktu veidot divpusējas attiecības ar atsevišķām Eiropas valstīm nekā ar ES. Vai tas attiecas arī uz drošības jautājumiem, grūti teikt. Pirms vēlēšanām Tramps NATO apsaukāja par "novecojušu, mūsdienām neatbilstošu struktūru". Šobrīd viņa attieksme pret NATO ir drusku pielaidīgāka. Taču tas, ka Eiropas ekonomikas lokomotīve Vācija runā par nepieciešamību izveidot Eiropas drošības struktūru, kas ļautu Eiropai pašai tikt galā ar drošības izaicinājumiem, liecina par to, ka ASV pakāpeniski ies prom no Eiropas.
Amerikas ārpolitikas viens no galvenajiem uzdevumiem ir iegūt noteicošo lomu Klusā okeāna reģionā. "Amerika vispirms" nozīmē, ka Amerika veras ciet. Nesen veiktās izmaiņas ASV nodokļu politikā ir radījušas labvēlīgu vidi investīcijām gan pašmāju kapitālam, gan ārzemju biznesam. Eiropas situāciju sarežģīs arvien pieaugošais ASV ekonomiskais spiediens pret Krieviju sankciju veidā. Cik lielā mērā Eiropa gribēs iet vienā solī ar ASV, noteiks Vācija.
ASV un ES attiecības sarežģī atšķirīgi ārpolitikas redzējumi. Pirms neilga laika Tramps paziņoja, ka ASV savu vēstniecību Izraēlā pārceļ uz Jeruzālemi, kas ir pretrunā ar ANO rezolūciju. Arī attiecībās ar Irānu, ASV redz Irānu kā ļaunuma asi, un grasās izstāties no kodolprogrammas līguma. Tajā pat laikā ES uzskata, ka ASV ir jārespektē šis līgums. Ikgadējā runā par stāvokli valstī, Tramps nosauca Ķīnu un Krieviju par Amerikas sāncenšiem. Vai ES spēs atteikties no izdevīgiem ekonomiskiem līgumiem ar Ķīnu un Krieviju (Ziemeļu straume 2), rādīs laiks. Vai Vācija pārstās pārdod dzinējus Ķīnas zemūdenēm?
Viss augšminētais liecina par nepieciešamību Eiropai arvien vairāk uzņemties atbildību par savu drošību un pilnveidot savu ārpolitikas varēšanu. Trampa nākšana pie varas ir stipri sajaukusi ES kārtis, bet tik pat daudz tā ir devusi iespēju ES kļūt progresīvākai.
Makrona daudzātrumu Eiropa
Makrons Davosā runāja par nepieciešamajām reformām Eiropā. Viņš uzsvēra gan ES dalībvalstu neatkarības respektēšanu, gan demokrātijas vērtību pilnveidošanu, par prioritāti izvirzot aizsardzību.
Makrona vīzija ir daudz integrētāks ES kodols - tā sauktās Eiropas "vecās valstis". Sevišķi skaļi izskanēja Makrona runā priekšlikums par dažādu ātrumu Eiropu, sakot "27 valstis nav spējīgas izveidot neko ambiciozu". Makrona idejas ļoti lielā mērā paredz izmaiņas ES administrēšanā, finanšu un drošības jomās. Viss augstāk minētais tiek dēvēts par "Makrona Eiropas restartēšanas projektu".
Makrona Eiropas projekta restartēšanas plāna prioritāte ir sadarbība aizsardzības jomā. Viņš ir izteicis priekšlikumu veidot Eiropas aizsardzības fondu, lai atbalstītu Eiropas projektus aizsardzībā un militārās misijas ārpus Eiropas. Līdz ar Lielbritānijas aiziešanu no ES, Francija ir spēcīgākā ES valsts militārajā sfērā - vienīgā kodolvalsts un Apvienoto Nāciju Drošības padomes dalībvalsts.
Ekonomiskajā sfērā Makrons ir iecerējis pilnveidot eirozonu - izveidojot atsevišķu eirozonas parlamentu, vienotu eirozonas budžetu un finanšu ministra posteni. Makrona projekta dzīvotspēja ir lielā mērā atkarīga no Vācijas redzējuma.
Merkeles iekšpolitiskās galvassāpes
Kopš parlamenta vēlēšanām Septembrī, Vācija joprojām nav spējusi izveidot vairākuma koalīciju. Divi galvenie iemesli meklējami gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Vācijas iekšpolitisko situāciju sarežģī arvien pieaugošā labējo radikāļu ietekme. Labējo radikāļu ideju pievilcība ir saistīta ar radikālu bēgļu jautājuma risinājumu. Otrs iemesls ir Vācijas ekonomikas atkarība no eksporta - 50% no visa saražotā Vācija eksportē. Šim nolūkam Vācijai ir vajadzīgs Eiropas brīvais tirgus un jaunie tirgi gan Eiropā, gan Āzijā.
Vācijas ekonomiku ļoti lielā mērā paralizē sankciju politika iepretim Krievijai. Aprīlī tiek plānots sākt Ziemeļu straumes 2 būvēšana. Šī projekta liktenis ir atkarīgs no ASV sankciju politikas. ASV pretestībai šim projektam ir divi iemesli – politisks un ekonomisks. Politiskais aspekts skar Krievijas konflikts ar Ukrainu, bet ekonomiskais – ASV ir pieteikusi sevi kā nopietnu gāzes eksportētāju pasaulē.
Davosā Merkele izvairījās runāt par ekonomiskām reformām. Atbildot uz jautājumiem, uzsvēra, ka valstīm pašām ir jāuzņemas atbildība par savu ekonomisko izaugsmi. Kanclere vienmēr ir uzsvērusi, ka vienots eirozonas budžets novājinātu valstu fiskālo disciplīnu, jo ekonomiski vājākās valstis vairāk paļautos uz ekonomiski spēcīgajām eirozonas valstīm.
Runājot par jauniem drošības izkārtojumiem Eiropā, Merkele uzsvēra, ka Eiropai pašai ir jābūt gatavai sevi aizsargāt "x" stundā. Te gan jāsaka, ka Vācija ir visaizsargātākā Eiropas valsts, jo Vācijā ir 21 ASV karabāze. Tajā pat laikā Eiropa militārajām vajadzībām tērē četras reizes vairāk naudas nekā Krievija un Eiropā ir četras reizes vairāk iedzīvotāji nekā Krievijā. Pie integrētas Eiropas drošības politikas grūti iedomāties, ka Krievija varētu būt drauds Eiropas drošībai. Tā vien liekas, ka Putina un Krievijas dēmonizācija kļuvusi par tādu kā politiskās modes lietu.
Lai arī Davosā Merkele nerunāja, kādu Eiropu viņa redz, arī viņa iepriekš ir runājusi par daudzātrumu Eiropu. Vai Vācijas jaunā valdība atbalstīs šādu Eiropas attīstības redzējumu, rādīs nākotne.
Eiropa 2020
Līdz 2020. gadam skaidrs ir viens – ES turpmāk dzīvos bez Lielbritānijas. Kādu iespaidu "Brexit" radīs uz pārējām neapmierinātām ES valstīm, ir atkarīgs no Lielbritānijas ekonomiskajiem rādītājiem. Tuvāko gadu laikā ES būs jāvienojas par veicamām reformām. Vai tāda Eiropa, kādā dzīvojam šodien, rīt izmainīsies līdz nepazīšanai, iespējams būs skaidrs jau šī gada beigās. Vai tā būs divu ātrumu Eiropa vai viena ātruma Eiropa ar dalībvalstu lielāku pašnoteikšanos, mazinot ES administrācijas lomu?
Speciālisti lēš, ka Eiropā varētu sākties reģionalizācijas process. Piemēram, Francija noteikti gribētu spēlēt vadošo lomu Vidusjūras reģionā. Vai Skandināvijas valstis kopā ar Baltijas valstīm izveidos Ziemeļeiropas reģionu, rādīs nākotne.
Viens no lielākajiem nemiera cēlājiem ES šobrīd ir Polija. Polija jūtas par lielu mazo valstu starpā, bet par mazu lielo valstu sabiedrībā. Analizējot Polijas ārpolitiku, tā vien liekas, ka Polija Eiropā ir ASV sabiedrotais Nr.1. Varbūt tāpēc Polija arī uzvedas diezgan izaicinoši, veidojot likumdošanu, kas neatbilst ES standartiem?
Viena no lielākajām ES galvassāpēm ir bezdarbs, sevišķi Vidusjūras reģiona valstīs. Šāda situācija kalpo par labu augsni labējo partiju perspektīvām. Ja jaunie ES pastāvēšanas varianti neatbildīs otrā ātruma valstīm, iespējams iesāksies ES sairšanas process. Vēl jāpiebilst, ka īpašas analīzes vērta ir Turcijas loma Eiropas saimnieciskajā un drošības politikā.
