Eiropas digitālo suverenitāti aizstāvēs ar mākoņpakalpojumu «Gaia-X»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Bažās par ASV un Ķīnas digitālās dominances radīto risku Eiropas valstu suverenitātei, nacionālajai drošībai un ekonomiskajai konkurētspējai Vācija un Francija ir apvienojusi spēkus projektā "Gaia-X". Šādi tiek cerēts radīt mākoņpakalpojumu (no angļu val. — cloud services) sniegšanas platformu, kas spētu konkurēt ar ASV un Ķīnas tehnoloģiju gigantiem, kuriem šobrīd savus datus uztic lielākā daļa valsts iestāžu un uzņēmumu Eiropā. Neskatoties uz "Gaia-X" unikālo darbības modeli, kas apvienotu stiprākos Eiropas tehnoloģiju uzņēmumus, līdzīgu projektu agrākās neveiksmes met šaubu ēnu arī uz šo projektu.

Īsumā:

  • Atkarība no ASV un Ķīnas tehnoloģiju milžiem apdraud Eiropas digitālo suverenitāti, samazina ekonomisko konkurētspēju un rada drošības riskus.
  • Īpašu satraukumu radījis "CLOUD" likums, kura ietvaros ASV bāzētās kompānijas var būt spiestas tiesībsargājošajām iestādēm nodot datus, ko tiem uzticējuši ne tikai Eiropas uzņēmumi, bet arī valsts iestādes.
  • "Gaia-X" piedāvās mākoņpakalpojumus, piemēram, datu glabāšanu, programmatūras nodrošināšanu un uzturēšanu vai veselu platformu, kas atbilstu Eiropas datu aizsardzības regulējumam.
  • Projektā tiek liktas arī cerības celt Eiropas valstu ekonomisko konkurētspēju.
  • "Gaia-X" ir pēdējā no līdzīgām Eiropas valstu iniciatīvām ar mērķi izaicināt ASV un Ķīnas digitālo dominanci.

Digitālās infrastruktūras un pakalpojumu jomā Eiropa krietni atpaliek no citiem pasaules reģioniem, it īpaši ASV un Ķīnas. Līdzās tādiem uzskatāmiem piemēriem kā ASV bāzētie sociālie tīkli "Facebook", "Instagram", "Whatsapp" vai meklētājrīki "Google" un "Yahoo" šī tendence vērojama arī tā saukto mākoņpakalpojumu jomā.

Mākoņpakalpojumi ir tehnoloģisko pakalpojumu klāsts, kas ietver, piemēram, datu glabāšanu, programmatūras nodrošināšanu un uzturēšanu vai veselu platformu, ko klients saņem no specializēta informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma. Pērkot mākoņpakalpojumus, katram lietotājam, piemēram, Latvijā strādājošam mazam internetveikalam, nav jāuztur savi serveri, kas individuāli prasītu daudz laika, vietas, resursu un specifiskas zināšanas, bet tā vietā ir iespēja pirkt vietu datu glabāšanai mākoņpakalpojuma sniedzēja serveros. Bieži tiek pirktas dažādu pakalpojumu un resursu paketes, piemēram, nepieciešamā programmatūra tiek kombinēta ar vietu serverī datu glabāšanai un kiberdrošības nodrošināšanu. Pērkot mākoņpakalpojumu no liela specializēta IT uzņēmuma,  katram lietotājam ir iespēja izmantot jaunāko IT risinājumu sniegtās iespējas, ko spēj izstrādāt un ieviest tikai lielie mākoņpakalpojumu sniedzēji, pateicoties to specializācijai un lielajam izmēram.

Atbildē uz to Vācijas un Francijas valdības jūnija sākumā izziņoja kopīgu projektu "Gaia-X" ar mērķi izveidot Eiropā bāzētu un Eiropas standartiem un noteikumiem atbilstošu mākoņpakalpojumu platformu. Vācija un Francija cer, ka ar laiku projektam pievienosies arī citas Eiropas Savienības (ES) valstis. Lai gan ES ir pasaulē lielākā ekonomika, uzņēmumi un valsts iestādes lieto pakalpojumus un uztic savus datus ASV vai Ķīnas tehnoloģiju gigantiem.

2019. gada pēdējā ceturkšņa dati rāda, ka lielāko pasaules tirgus daļu mākoņpakalpojumu sfērā aizņem "Amazon Web Services" (AWS) ar 33% un "Microsoft" ar 18%, kam uz papēžiem min "Google" un Ķīnā bāzētie "Alibaba" un "Tencent". No šo uzņēmumu datu centriem ir atkarīga gan daudzu Eiropas valstu iestāžu, gan nelielu uzņēmumu, gan pasaulē pazīstamo "Spotify", "AirBnB" un "Netflix" darbība. Eiropā bāzēti konkurenti šiem "tehnoloģiju milžiem" pie apvāršņa nav manāmi.

Apdraudējums digitālajai suverenitātei

"Gaia-X" iezīmē centienus mazināt atkarību no ASV un Ķīnas. Paļaušanās uz ārvalstu digitālo infrastruktūru jau ilgu laiku tikusi uztverta kā drauds Eiropas valstu tā sauktajai digitālajai suverenitātei — iespējai noteikt standartus un normas, kas regulē digitālās tehnoloģijas un nosaka to attīstību nākotnē. Tas, kādu digitālo infrastruktūru un pakalpojumus lieto valstis un to pilsoņi, ir cieši saistīts ar spējām pieņemt dažādus ekonomiski, politiski un sabiedriski nozīmīgus lēmumus, piemēram, par personu datu aizsardzību un kiberdrošību, kas cieši saistīta ar nacionālo drošību kopumā. Tāpat digitālā suverenitāte ir cieši saistīta ar ekonomisko konkurētspēju, kas ietekmē arī Eiropas pozīciju pasaules politiskajā arēnā.

izteicies Francijas prezidents Emanuels Makrons, pieļaujot ASV un Ķīnas dominanci šajā jomā, Eiropa ir pagriezusi muguru pašiem suverenitātes pamatiem. Īpaši laikā, kad starp pasaules lielvarām samilst spriedze tirdzniecībā, eksporta un piegādes ķēžu jomā, atkarība no ārvalstu mākoņpakalpojumu sniedzējiem var tikt izmantota, lai izdarītu spiedienu uz Eiropas valstīm.

Konferencē, kur tika izziņots "Gaia-X" projekts, Vācijas kanclere Angela Merkele pauda: "Mani uztrauc Eiropas uzņēmumu datu autonomija, datu suverenitāte (..) Šobrīd datu pārraudzība galvenokārt tiek uzticēta amerikāņu kompānijām. Es uzskatu, ka Eiropai nepieciešama sava datu mākoņglabāšanas pārvaldība, sava infrastruktūra (..) Eiropas uzņēmumu atkarībai [no ASV pakalpojumu sniedzējiem] var būt sekas, ko šobrīd pat nespējam paredzēt."

"Gaia-X" ļautu Eiropas valsts iestāžu un uzņēmumu datus glabāt pašu kontinentā, caurspīdīgā sistēmā, kas pakļautos kopīgajam datu aizsardzības regulējumam.

"CLOUD" likums — risks eiropiešu datu drošībai?

Francija, Vācija ir īpaši satrauktas par ASV 2018. gada pieņemto "CLOUD Act" (saīsināts no Clarifying Lawful Overseas Use of Data Act) jeb "CLOUD" likumu. Tas atļauj ASV tiesībsargājošajām iestādēm pēc pieprasījuma piekļūt tur bāzēto kompāniju glabātajiem datiem pat tad, ja serveri atrodas ārpus valsts. Tas nozīmē, ka ASV varasiestādes varētu piekļūt lielākās daļas Eiropas uzņēmumu un valsts iestāžu datiem, ja tiktu izpildīti likumā minētie priekšnosacījumi. Šādu datu pieprasījums ir jāpamato, norādot noziedzīgo nodarījumu ar pietiekami augstu vainas iespējamību, kura izmeklēšanas ietvaros tas nepieciešams, kādi konkrēti dati tiek meklēti un kādi pierādījumi ar to tiktu iegūti. Papildus tam datu pieprasījumam jāsaņem tiesas atļauja.

Iespējams, nopietnākos drošības riskus rada situācijas, kad mākoņpakalpojumus ārpus kontinenta robežām izmanto tieši valsts iestādes. Kā spilgtu piemēru var minēt pagājušajā gadā Vācijas federālajā policijā radušos situāciju, par ko tika celta trauksme gan atbildīgajā datu aizsardzības uzraudzības iestādē, gan politiskajās aprindās. Lai monitorētu policistu darbu, Vācijas federālā policija iepirka ASV ražotas "Motorola" ierīces, kas tiktu piestiprinātas uz policistu formastērpiem un pastāvīgi veiktu videoierakstus, kas savukārt tiktu glabāti "AWS" serveros. ""Amazon" paši piedāvā sejas atpazīšanas programmatūru, kas var analizēt videoierakstus, identificēt sejas un tās atpazīt datubāzē," uztraukumu pauda Vācijas parlamenta deputāts Benjamins Strassers. Nav pieļaujams, ka tik sensitīvi dati nokļūst šādu trešo personu rīcībā, viņš uzskata. Tomēr, kā paskaidroja Vācijas iekšlietu ministrija, "AWS" ir federālās policijas vienīgā reālā izvēle, jo "Motorola" ierīces bez nopietnām korekcijām nav iespējams savietot ar citiem mākoņpakalpojumu sniedzējiem.

Tikmēr "AWS" viceprezidents globālās politikas jomā Maiks Punke ir noraidījis bažas par to, ka "AWS" un citas ASV bāzētās kompānijas ar vieglu roku nodotu tām uzticētos datus. Turklāt iespēja pieprasīt datus no valstī bāzētajiem uzņēmumiem nav tikai ASV, bet daudzās pasaules valstīs izplatīta prakse, lai atbilstu 2001. gada Budapeštas konvencijas par kibernoziegumiem prasībām. Savukārt "Microsoft" pārstāvis pauda, ka digitālā suverenitāte ir leģitīms mērķis, taču piemetināja, ka "mūsuprāt, ir nepareizi definēt suverenitāti, strikti orientējoties pēc valstu robežām."

Sapnis par digitālo "Airbus"

Kamēr Eiropas valstu valsts iestāžu un uzņēmumu datu drošība ASV un Ķīnas rokās nav viennozīmīga, "Gaia-X" nenoliedzami ir orientēta arī uz ekonomiskās konkurētspējas uzlabošanu. "Mums vajag ko līdzīgu "Airbus" mākslīgā intelekta jomā," izteicās Vācijas ekonomikas ministrs Pēteris Altmeiers, atsaucoties uz Eiropas aviobūves kompāniju "Airbus", kas kopā ar ASV ekvivalento "Boeing" veido un konkurē par lielāko daļu pasaules aviobūves tirgus.

Neapšaubāmi, Eiropa šādu globāla līmeņa spēlētāju vēlētos arī digitālo pakalpojumu jomā. Tomēr vairāki eksperti ir kritiski šajā jautājumā, norādot, ka, lai gan "Gaia-X" varētu mazināt risku, ka valsts iestāžu un uzņēmumi tiktu nodoti ASV tiesībsargājošajam iestādēm, pārkāpjot Eiropas datu aizsardzības noteikumus, Eiropas līmeņa alternatīva visdrīzāk būs dārgāka par "AWS" un "Microsoft" piedāvātajiem pakalpojumiem.

Pēdējais no daudziem mēģinājumiem

Tomēr iespējas stāties pretī ASV un Ķīnai digitālo tehnoloģiju jomā ir tikušas meklētas arī iepriekš. "Gaia-X" ir pēdējais no vairākiem projektiem cīņā par Eiropas digitālo suverenitāti, kas nav guvuši sevišķus panākumus, tādējādi liekot šaubīties arī par "Gaia-X" dzīvotspēju.

2008. gadā Francija un Vācija apņēmās apvienot kompetentos pētniecības institūtus un nozares spēcīgākos uzņēmumus projektā "Quaero" (no latīņu valodas — meklēt) ar mērķi izstrādāt meklēšanas rīku, kam pēc tālaika Francijas prezidenta Žaka Širaka vārdiem būtu jābūt "atbildei globālajiem konkurentiem "Google" un "Yahoo"." Lai atšķirtos no jau esošajiem meklēšanas rīkiem, "Quoero" bija plānots piedāvāt ne tikai teksta, bet arī multimediālo meklēšanu, kas ļautu meklētājā ievadīt arī attēlus, skaņu ierakstus un video.

"Quoero" 2013. gadā izbeidza Francijas un Vācijas domstarpības par projekta mērķiem. Francija vēlējās koncentrēt uzmanību uz meklētāja izveidi, kamēr Vācija vēlējās koncentrēties uz meklēšanas rīku pamatā esošo inovatīvo tehnoloģiju attīstīšanu. Tā rezultātā Vācija atkāpās no "Quoero" un uzsāka savu projektu, kam tika paredzēts 120 miljonu eiro lielu finansējums. Projekts tika nodēvēts par "Theseus" - sengrieķu varoņa Tēseja vārdā, kas mītos pazīstams ar cīņu pret Mīnotauru. Tomēr pēc septiņiem gadiem projekts nav guvis sevišķus panākumus.

Apvienot spēcīgākos industrijas spēlētājus

Centieni konkurēt ar ASV un Ķīnu pieredzēti arī pašā mākoņpakalpojumu jomā. Francija līdzīgu iniciatīvu kā "Gaia-X" uzsāka 2012. gadā ar daļēji valsts un privāti finansētajiem "Numegy" un "Cloudwatt" projektiem. Tāpat kā "Gaia-X", šiem projektiem tika uzstādīts mērķis izveidot datu centrus un piedāvāt mākoņpakalpojumus, kas pilnībā bāzēti Francijā.  Bez panākumiem.  "Numergy" tika pārdots privātajiem investoriem jau 2016. gadā, bet "Cloudwatt" tika izbeigts šī gada februārī.

Neskatoties uz jau iepriekšējos projektos uzstādīto mērķi izaicināt mākoņpakalpojumu sniedzēju globālo dominanci, "Gaia-X" nevarētu uzskatīt ne par ASV un Ķīnas digitālo milžu kopēšanu, ne iepriekš neveiksmīgo projektu atkārtošanu. "Gaia-X" ietvaros netiks veidoti jauni pakalpojumi vai infrastruktūra. Tā vietā paredzēts savest kopā aptuveni 300 Eiropas tehnoloģiju uzņēmumus, kā "SAP", "Deutsche Telecom", "Siemens", "Bosch", "BMW" kā arī mākoņpakalpojumos specializētos "Atos" un "OVHcloud".

Šie uzņēmumi zem vienas platformas sniegtu plašu pakalpojumu klāstu, kas tēlaini nosaukta par vienotu "mākoņpakalpojumu ekosistēmu". Ar dažādu uzņēmumu iesaisti būtu iespējams sakomplektēt plašas un individualizētas pakalpojumu paketes, kas līdzinās "AWS" un "Microsoft" piedāvājumam, ko tie nespētu piedāvāt atsevišķi.

Tomēr šaubu ēnu uz projektu met tas, ka "Gaia-X" darbības modeļa ietvaros savus pakalpojumus un resursus būs ļauts piedāvāt arī pašiem konkurentiem "AWS", "Microsoft", "Google" un "IBM". "AWS" jau ir piedalījies projekta izstrādes procesā.

Lai gan strādājot "Gaia-X" platformā, tiem būs jāpakļaujas Eiropas datu aizsardzības regulējumam, tas neatbrīvos ASV kompānijas no pienākuma izsniegt datus atbilstoši Amerikas "CLOUD" likumam.

No otrās puses, ja "Gaia-X" atšķirībā no tās priekšgājējiem gūs panākumus, mērķis radīt konkurētspējīgu Eiropas alternatīvu ASV un Ķīnas tehnoloģiju milžiem būs sasniegts. Tomēr tikai laiks rādīs, vai darbības modelis piedāvās unikālu risinājumu, kas ar cenu, kvalitāti un pakalpojumu dažādību spēs izcīnīt vietu kaut vai Eiropas tirgū.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti