ĪSUMĀ:
- Bērnu dzimstības līknes iet uz leju visā pasaulē.
- Demogrāfe to skaidro ar vērtību sistēmas maiņu.
- Tapis plānis dzimstības veicināšanai Latvijā.
- Ko paredz Tautas ataudzes stratēģija?
- Demogrāfe: Ne visu to Latvija var atļauties.
- Pētniece: Nepievēršamies reālo ģimeņu problemātikai.
- Jaunieši stratēģijā saskata diskirminācijas pazīmes.
- Pētnieki analizē stratētēģijā paredzētos labumus.
- Kas tālāk notiks ar stratēģiju?
- Pētnieki aicina valstis nepadoties un tomēr veicināt dzimstību.
Dzimstība sarūk visur pasaulē
Pērnā gada novembra vidū, pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas aprēķiniem, piedzima astoņi miljardais iedzīvotājs. Vēl pirms 70 gadiem, proti, 1950. gadā, bija tikai divarpus miljardi. Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem cilvēku ziņā bagātāko valstu desmitnieks šobrīd ir šāds:
Pēc ekspertu prognozēm – turpmākajās desmitgadēs cilvēku skaits vēl turpinās pieaugt, saasinot cīņu par pasaules resursiem, bet galvenā izmaiņa, kas ir notikusi un turpinās notikt – ka cilvēku pasaulē kļūst vairāk ne gluži uz dzimstības rēķina, bet gan, ņemot vērā lielo skaitu jaunu cilvēku pašreiz, kā arī tāpēc, ka pieaug vidējais dzīves ilguma rādītājs. Vidēji pēdējos 70 gados tas audzis par vairāk nekā 20 gadiem, bet dzimstība iet uz leju.
Ķīnā 1970. gadā uz vienu sievieti fertilā vecumā jeb summārās dzimstības rādītājs bija 5,73 bērni, bet 2020. gadā – vairs tikai 1,7. Indijā pirms 50 gadiem uz vienu sievieti 5,59 bērni, šobrīd – vairs tikai 2,18, kas nozīmē, ka nācijas ataudzei pietiek, ja šis rādītājs ir virs divi, bet klāt īsti nenāk. Vēl, piemēram, Saūda Arābija, kas 1970. gadā bija rekordiste ar rādītāju – uz vienu sievieti 7,28 bērni, bet tagad 2,24.
Tāda ir arī kopaina – uz leju iet visu valstu līknes. Tiesa, ir bijušas tādas, kā, piemēram, Ķīna, kas to darīja ļoti apzināti – ar valsts ierobežojumiem, ar viena bērna politiku. Bet nu tā jau sen ir atcelta, bet dzimstība vairs nepieaug. Un viens no demogrāfu skaidrojumiem tam visam – kur ienāk izglītība un cilvēku rīcības apzinātība, tur dzemdēšana iet mazumā. Gan Āzijā, gan arī Āfrikā.
Arī Eiropā krītas dzimstības rādītāji, kas jau tā nebija pārāk augsti. Saskaņā ar "Eurstotat" datiem 2010. gadā pie maģiskās divu bērnu robežas bija vēl kādas piecas valstis – Francija, Islande, Īrija, Norvēģija, Zviedrija, arī Apvienotā Karaliste, bet desmit gadus vēlāk, 2020. gadā, virs rādītāja divi vairs neviena. Augstākais rādītājs Francijai, bet no 2,03 tas nokrities uz 1,83, Norvēģijai – 1,95 toreiz, bet 2020. gadā vairs tikai 1,48, Zviedrijai – bija 1,98, šobrīd ir 1,67.
Latvijas dzimstības ziņā Eiropā pa vidu
Latvija šajā tabulā ir aptuveni pa vidu un ir pat progress – no 1,36 bērniem vidēji 2010. gadā līdz 1,55 bērniem 2020. gadā, kas ir pat mazliet vairāk nekā vidēji visā Eiropas Savienībā. Bet ļoti lepoties te īsti nav par ko, jo skaitlis 1,55, kad vajag vismaz divi, nozīmē, ka dzimstības ziņā izmirstam un izmirst visa Eiropa. Demogrāfi šo tendenci sauc jau par otro demogrāfisko pārēju. Pirmā ir tad, kad kopumā mazinās dzimstība. Otrā, kad nācijā jūtami mainās vērtību sistēma.
"Vēlāka dzimstība. Iedzīvotāji kopumā izvēlas neveidot ģimenes. Viņi izvēlas veidot vēlāk, vēlākas laulības. Vēlāks, lielāks mātes vecums. Bērni dzimst diezgan daudz arī ārpus laulības.
Tie visi ir tie rādītāji, kas norāda uz to, ka notiek šī pāreja uz vairāk uz tādu. Tās vērtības ir jau mainījušās," skaidroja demogrāfijas pētniece, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore Zane Vārpiņa.
Un mazinās bērna kā neatņemamas dzīves sastāvdaļas nozīme arī Latvijā.
Saskaņā ar Latvijas Universitātes (LU) pētījuma datiem jauniešu vidū, piemēram, mazinājies atbalsts apgalvojumam, ka bērns piešķir dzīvei jēgu. 2004. gadā piecu ballu sistēmā vidējā atzīmē jauniešu vidū tam – 4,36 "jā" starp sievietēm un 4,32 "jā" starp vīriešiem, bet 2022. gadā "3,42" un "3,44". Nav tā, ka dominē noliegums, bet "jā" ir mazāk.
"Vērtības, kādas ir iedzīvotājiem, ja salīdzina, kādas bija 20 gadu periodā, – tur ļoti skaidri parādās, kad ģimenei joprojām ir vērtība, ģimenes drošība, veselība. Vienlaicīgi bērns vairs nav vienīgais veids, nav obligāti nepieciešams, lai īstenotu... viņš vairs nav centrā – vērtību sistēmas centrā, tā kā obligāts, lai īstenotu savas dzīves ambīcijas," skaidroja Vārpiņa.
Bet mazāk bērnu nozīmē, pirmkārt, jau mazāku nāciju. Un – nav nācijas, nav valodas, nav kultūras, un kas tad ar valsti? Otrkārt, par ko ir bažas ne tikai ilgtermiņā, bet jau drīzumā – mazāk bērnu, mazāk nodokļu maksātāju, mazāk darbinieku, mazāk cilvēku, kas var uzturēt seniorus, – problēmas ekonomikai.
Ir valstis, kas to centušās risināt uz imigrācijas rēķina, piemēram, Vācija, arī Zviedrija un citas, bet ir tādas, kas tomēr cenšas panākt, lai savējo dzimtu vairāk.
Lielais plāns dzimstības veicināšanai
Pērnā gada nogalē kā ļoti īpaša un daudzsološa Latvijā prezentēta Tautas ataudzes stratēģija jeb lielais plāns, ko darīt. Mērķis – lai summārais dzimstības rādītājs Latvijā – no 1,57, kāds tas bija 2021. gadā, 2027. gadā sasniegtu vismaz 1,77 jeb pieaugtu par apmēram 13%. Bet vai tas ir reāli?
2022. gada sākumā Latvijas iedzīvotāju skaits, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem – viens miljons 876 tūkstoši iedzīvotāju, bērni un jaunieši jeb cilvēki vecumā līdz 18 gadiem – 357 tūkstoši. 2021. gadā piedzima 17 420 bērni, bet nomira 34 600 cilvēki jeb gandrīz precīzi divas reizes vairāk. Summārās dzimstības koeficients 2021. gadā – 1,57 bērni, un, ja nekas būtiski nemainīsies, tad prognozes vēsta, ka 2040. gadā būsim zaudējuši vēl apmēram 100 tūkstošus cilvēku.
64 lappušu biezajā plānā dzimstības uzlabošanai Latvijā smalki aprakstīta esošā situācija, fiksētas problēmas. Un finālā plašs saraksts ar dažādiem pasākumiem, ko vajag īstenot. Stratēģijas iniciators un "krusttēvs" – Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis un iepriekšējā valdībā premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos – Imants Parādnieks, rakstītājs – Pārresoru koordinācijas centrs, bet informācija tajā no dažādiem resursiem un dažādiem pētījumiem.
"Es kūrēju šo procesu kā vadītājs. Protams, devu kaut kādu savu artavu, savu redzējumu, varbūt kaut kādus savus akcentus, piemēram, ģimenes pirmsskolas reformai. Ģimenes māja nomā ar izpirkumu un vēl vairākas lietas. Taču faktiski tur ir viss tas, kas kopējā – tādā kopdarba rezultātā tapis. (..) Pamatlietas tur noteikti ir saliktas. Un dažas pat ir ļoti niansētas, lai būtu pilnīgi skaidrs, kas ir tas, kas ir darāms," skaidroja Parādnieks.
Ko paredz Tautas ataudzes stratēģija
Ieskats plāna rīcības virzienu piecās kategorijās:
- Pirmā kategorija. Ģimenes vērtību spēcināšana sabiedrībā.
Plānotās aktivitātes: mazināt stereotipus un negatīvo fonu par bērnu "dārdzību" un grūtībām audzināt. Popularizēt bērnu un ģimeni kā sabiedrības vērtību, izglītot jauniešus par savstarpējām attiecībām. Kampaņa par tēvu aktīvāku iesaisti audzināšanā. Katru gadu pasludināt par kādu īpašu, piemēram, šo gadu par Jauno ģimeņu gadu. Priekšlaicīga pensionēšanās iespējas mātēm ar bērniem. Tad vēl vajag Tautas ataudzes fondu; panākt, lai darba devēji labāk izturas pret vecākiem ar bērniem. Tāpat laulības institūta stiprināšana un vēl goda ģimenes.
- Otrā kategorija. Bērna attīstība, audzināšana un aprūpe.
Izveidot plašu pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanas sistēmu, nekavējoša bērnu zobārstniecības bezmaksas pakalpojumu nodrošināšana, logopēdu pakalpojumu nodrošināšana bērnudārzos un skolās. Tad vēl jaundzimušo pienācīga aprūpe un vēl, un vēl.
- Trešā kategorija. Dzīves kvalitātes uzlabošana ģimenēs ar bērniem.
Piemēram, nodrošināt kvalitatīvus īres dzīvokļus ģimenēm ar bērniem, jaundzimuša bērna pūriņa ieviešana, arī brīvpusdienas līdz 9. klasei visiem un visur, palielināt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, ieviest valsts dotāciju daudzbērnu ģimenēm 7 vietīga auto iegādei u.c.
- Ceturtā kategorija. "Jauniešu patstāvīgās dzīves sākums".
Studiju un studējošā kredīta dzēšana jauniešiem ar bērniem. Skolās ieviest ģimenes mācību par attiecībām, par seksuālo un reproduktīvo veselību. Tad vēl valsts atbalsts jauniešiem, kas cieš no atkarībām un vēl, un vēl.
- Piektā kategorija – latvieši pasaulē un atgriešanās Latvijā.
Šī sadaļa visīsākā, un galvenais, lai tie, kas vēlas atgriezties, būtu par visu informēti.
Tas, kas uzreiz stratēģijā pamanāms, – nevienam ne no šīs rīcības virzieniem, ne arī stratēģijā piedāvātajiem pasākumiem nav nekāda mērījuma. Dos vai nedos tas kādu rezultātu, un, ja "jā", tad cik lielu. Parādnieks to arī atzina – nav, jo nav īsti, kas to izmērītu.
Kā stratēģiju vērtē eksperti?
"Tur ir daudz labu lietu. Bet tas viss nevar būt prioritāte, tur ir tāda kā vēstule Ziemassvētku vecītim. (..) Taču mums ir jāsaprot, jāizvērtē, kas ir tas, kuram būtu vislielākā ietekme tiešām uz to tautas ataudzes dzimstības rādītāju palielināšanu" vērtēja demogrāfijas pētniece, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore Zane Vārpiņa.
Un svarīgi tas tāpēc, ka viss maksā naudu, un skaidrs, ka ne visu šo sarakstu Latvija var atļauties.
Demogrāfijas lietu eksperts Ilmārs Mežs, kurš allaž uztraucies un norādījis, ka Latvijai pret demogrāfiju vajadzētu attiekties daudz nopietnāk, kā konsultants piedalījies arī stratēģijas izveidē, un viņa kopējais viedoklis – viss jau labi, bet pārāk vēlu šī stratēģija, un ne gluži tā noteiks, kā turpmāk šajā jomā klāsies Latvijā.
"Ir tikai viens dokuments, valsts budžets. Un, kas tajā ir, tas ir prioritārs attiecīgajā apjomā, cik tam līdzekļu ir atrasti. Un, kas tajā nav vai ir minimālā līmenī, tā nav prioritāte," sacīja Mežs.
Tikmēr Elza Lāma, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktorante, mātišķības pētniece, divu bērnu mamma sprieda: "Tas, ko es vēlējos redzēt, ir skatiens nākotnē, skatiens uz Rietumeiropu, bet tā sajūta.. (..) Ka mēs vēl joprojām politikā runājam par vienu ideālo ģimeni, mēs runājam par laulātu pāri ar trīs, četriem, pieciem bērniem, kas tagad domā par savu ģimenes māju, bet mēs nedomājam par tām reālajām ģimenēm un nepievēršamies reālo ģimeņu problemātikai."
Savukārt Diāna Zande, psiholoģe, piecu bērnu mamma, partijas "Kustība "Par!"" valdes locekle, vērtēja, ka stratēģija pārāk vispārīga. "Mēs nevaram salikt kopā viņu vajadzības, izrēķināt vidējo un trāpīt. Un, ja mēs tieši skatītos, kādi tad ir šie ģimeņu tādi prototipi, ja tā varētu teikt, tad šādai programmai būtu jāstrādā tā, būtu jābūt mērķētai tā, lai katra ģimene, katras šīs grupas vecāki justu: "O, šis ir par mums, es te redzu, te mani redz kā potenciālo mammu vai kā tēti un kā esošu mammu vai tēti"."
Bet jauniešu organizācija "Protests", kas aizstāv vienlīdzīgu, zaļu un izglītotu sabiedrību, saredz stratēģijā vairākas diskriminācijas pazīmes.
"Mums kā sabiedrībai vajag vienkārši saprast, ka mums ir jātiecas uz šo vienlīdzīgo attieksmi pret abiem vecākiem... (..) Ir ļoti liels risks demonizēt netradicionālās ģimenes, kurās nav tēva. Šīs ģimenes nekvalificējas būt gana labas ģimenes Latvijai. Kas ir ļoti bīstami un nepareizi," norādīja organizācijas pārstāve Marta Bogustova.
Arī Lauris Bokišs no biedrības ģimenes atbalstam "Tēvi" sacīja, ka stratēģijā ir vairākas atbalstāmas lietas un idejas, bet arī viņš iebilst pret stratēģijas kopējo sapni – par ideālo ģimeni.
"Mēs nevaram vairs tik ideālistiski veidot visu šo politiku. (..) Kur mēs neveidojam kaut kādu tādu politiski vai ideoloģiski veidotu, pamatotu segregāciju. (..) Realitāte apkārt ir absolūti raiba. Bērni no šķirtām ģimenēm, bērni, kuri aug viendzimuma ģimenēs, bērni solo vecākiem. (..) Un kur ir bērni, kuri piedzimst seriāla monogāmijas apstākļos. Mammai, kurai ir bērni no trim un četriem vīriešiem. Tās visas ir mums vajadzīgas ģimenes. Un tas ir tas, ko es tajā plānā neizlasu vispār," norādīja Bokišs.
Runājot par laulībām, viņš sacīja: "Jā, tas ir saistīts ar drošības sajūtu. Tātad stabilās attiecībās, un tas ir pētījumos pierādīts, stabilās attiecībās bērni dzimst vairāk. (..) Laulības kā laulības institūts ir stabilu attiecību pamatu pamats..."
Tiesa, daudzas laulības tiek šķirtas. Bet tomēr laulību institūts ir jāstiprina, un uz to jātiecas, un Parādniekam ar abām rokām piekrīt arī asociācijas "Ģimene" valdes loceklis, četru bērnu tēvs Kaspars Herbsts: "Tā ir mūsu pārliecība, ka cilvēce nav izgudrojusi neko labāku par laulību starp vīrieti un sievieti, kuri dzīvo savstarpējā uzticībā, kā labāko vidi, kur dzemdēt un audzināt bērnus."
Tiesa, šobrīd no šiem ideāliem Latvija ir patālu. Ja runa ir par laulību, tad aptuveni trešdaļa bērnu šobrīd dzimst ārpus laulību attiecībām. Savukārt, ja par ģimeni, par kādu runā stratēģija, – tad arī reālā situācija ir gana atšķirīga. Un, proti, mājsaimniecības, kurās ir abi vecāki, šobrīd ir aptuveni 54% no visām, kurās ir bērni. Aptuveni 15% mājsaimniecību ar bērniem ir ar vienu vecāku, bet pārējās mājsaimniecībās ir kāds citādāks modelis.
Un ne velti tādēļ arī vairāki stratēģijas vērtētāji jautā, kādēļ citi netiek novērtēti jeb netiešā veidā viņiem tiek pateikts, jūs tādi – ārpus ģimenes, ne tādi, kādus mums vajag.
"Es neredzu cieņpilnu attieksmi, mīlestību pret visām ģimenēm. Mēs atkal runājam par privilēģijām kaut kādām konkrētām ģimenēm," sacīja mātišķības pētniece, divu bērnu mamma Elza Lāma.
Un vēl – viena vecāka ģimenes. Arī tādas ir jāciena un jāpieņem, un tādas ir un būs, uz ko Parādnieks atbildēja, ka stratēģija jau paredz atbalstu visiem, bet... "Tur ir vairāki riska faktori. Lai tas nav tā, ka mēs tagad ar kaut kādu īpašu atbalsta veidu faktiski motivēsim kļūt par viena vecāka ģimenēm. Tas nav pareizi," skaidroja Parādnieks.
Un kritika arī par to, ka laulība negarantēs, ka Latvijā dzims vairāk bērnu. "Laulība jau nav attiecību stabilitātes garants. Man liekas, sen jau to esam sapratuši. Var būt ļoti stabilas partnerattiecības, kas nav laulības," norādīja demogrāfijas pētniece Vārpiņa.
Par tēva un vīrieša lomas stiprināšanu bērnu audzināšanā gan piekrita visi, tikai jautājums par veidu, kā to darīt. Biedrības "Tēvi" pārstāvis norādīja, ka
vajag lauzt pieņēmumu, ka vīrietis ir tāds klīstošais holandietis, kuram nevar uzticēt bērnu, un šādai domāšanai piemēri ir arī pēc šķiršanās.
"Ļoti daudzi no tiem mūsdienu tēviem galīgi vairs nav tādi, kuri vieglu sirdi aizietu, bet mūsdienās ļoti bieži ar ļoti smagu sirdi tiek atstumti no šī kodola. Tur mēs redzam un secinām, ka ir vajadzīga ilgstošs un sistemātisks atbalsts katram no vecākiem un ģimenei kopumā. (..) Lai abi divi vecāki būtu iesaistīti bērnu dzīvē neatkarīgi no tā, kāda politika valstī tiek veidota," sacīja Bokišs.
Arī demogrāfijas pētniece Vārpiņa atzina: "Tēva iesaistīšanās ir ļoti, ļoti būtisks faktors, kas varētu veicināt dzimstības pieaugumu. (..) Sievietei daudz vieglāk ir piedalīties darba tirgū un daudz vieglāk savienot."
Tikmēr psiholoģe un piecu bērnu mamma Zande atklāja: "Par to godināšanu – man besī... Man ir pieci bērni, es savu mūžu neesmu piedzīvojusi kādu godināšanu. Es esmu piedzīvojusi [attieksmi] – pati gribēji! Tad tikpat labi mēs varam izcelt mammas, kuras audzina bērnus vienus kā super mammas, ja, vai varbūt vecvecākus, kuri audzina savus mazbērnus."
Jaunatnes organizācija "Protests" pārstāvis Dainis Miglāns vērtēja: "Es redzu to zemtekstu, es redzu šādi, ka veicināt to, lai vīrieši paliek ģimenē ar bērniem. Man liekas, ka mums ir daudz dziļākas problēmas, nevis vienkārši, ka vīrieši aiziet, jo nav dabūjuši balvu. Tā ir ļoti dziļa problēma. Un tas, man liekas, arī izskatās mazliet pēc ņirgāšanās – šis piedāvājums."
Bet, ja runā par kampaņām, tādā veidā cenšoties veicināt dzimstību, demogrāfs Mežs atzina: "Man būtu mazliet neomulīgi situācijā, ja, piemēram, šis gads būtu Jauno ģimeņu gads vai nākošais, vai aiznākošais... un joprojām šinī Jaunās ģimenes gadā šī jaunā ģimene netiek bērnudārzā."
Daudz praktisku piedāvājumu – kā tie vērtējami
Kopējais stratēģijas uzstādījums, kas izpaužas dažādas kampaņās – pilna ģimene un laulība, un savā ziņā var teikt – ideoloģisks, bet tas arī nav nekāds pārsteigums, ja šī dokumenta "krusttēvs" ir Nacionālās apvienības pārstāvis, un šī apvienība allaž iestājusies par šādām vērtībām. Bet, no otras puses, šajā stratēģijā ir daudz arī praktisku piedāvājumu un risinājumu, ko varētu izmantot jebkādas formas ģimenes.
- Viens no stratēģijas punktiem, piemēram, piedāvā veidu, kā risināt nu jau teju mūžīgo bērnudārzu rindu problēmu. Piedāvātais risinājums, ka šādos gadījumos bērna pieskatītājs saņemtu papildu naudu – apmēram 200 eiro mēnesī uz rokas. Un tā tas būtu līdz bērna trīs gadu vecumam.
"Pilnīgi noteikti, es domāju, ļoti daudzām ģimenēm bērnudārzs, tātad šī tieši mazo bērniņu pieskatīšana, ir tas aspekts, kas ļoti izsit no vēlmes pēc vēl viena bērna.
Bet tā tas tiešām ir, man ir pieci bērni, es dažreiz ar, humoru mīlot, saku, man ir pieci bērni, tāpēc ka man pretī mājai bērnudārzs. (..) Ja šis strādātu un ja šo ieviestu, es domāju, tas patiešām ir būtisks," vērtēja Zande.
Un vēl var būt situācija, ka šāda atbalsta dēļ daļa vecāku nestrādās nemaz, un tas nozīmē, ka no darba tirgus izkritīs ārā trīs gadus.
"Pieskatīt bērnu līdz trīs gadu vecumam mājās, – ko par to teiks darba devējs? Mūsu darba tirgus jau tā ir ļoti, ļoti šaurs, un tagad atļaut situāciju, ka vecāki dzīvos mājās ar savu bērnu līdz trīs gadu vecumam, par to saņemot naudu, kad paši nestrādā? Man liekas, ka tas ir pilnīgi nepareizi, un tas ir pretrunā faktiski ar to ģimenes un darba savienošanu, jo jebkurš, sieviete vai vīrietis, kurš trīs gadus pavada mājās ar bērnu, darba tirgū vairs nebūs tik labi nodarbināms. (..)," vērtēja demogrāfijas pētniece Vārpiņa.
- Ja runā par bērna audzināšanu un tās savienošanu ar darbu, tad stratēģija paredz, ka darba devējiem jākļūst pretimnākošākiem. To plānots veicināt gan ar nodokļu atlaidēm uzņēmumiem, gan arī priekšrocībām valsts un pašvaldību konkursos, ja uzņēmējs tādos piedalās.
Un vēl ar likumu plānots noteikt, ka, ja darbiniekam ir bērns vecumā līdz 14 gadiem, viņš drīkst prasīt elastīgāku un attālinātu darba režīmu.
"Ir jāsaprot, vai tas nebūs tā… kāda būs darba devēja atbilde? Un vai tas principā neradīs atkal diskrimināciju darba tirgū. Ja atnāks, piemēram, divi līdzīgi kandidāti ar bērniem un bez bērniem. Tas, kuram nebūs bērnu, būs vērtīgāks darbinieks, ja viņam nebūs jāpiedāvā rinda visādu labumu? Un vai tur neradīsies diskriminācija?" vaicāja Vārpiņa.
Tikmēr jaunatnes organizācija "Protests" pārstāve Bogustova atzina: "Man ļoti patika šis punkts. Likās ļoti interesanti. Mani uzrunā personīgi, ja es varētu paņemt: sev pateikt, ka es tagad strādāšu attālināti un tikmēr būt arī pie reizes aprūpētājs, tomēr man tas liekas tiešām pretimnākoši vecākiem. Bet, runājot par uzņēmumiem, noteikti, ka mums kā sabiedrībai ir jāveicina. Mēs saprotam uzņēmumus kā vidi, kas ir par ģimenēm, kas atbalsta cilvēkus, nevis tikai fokusējas uz peļņu."
- Tad vēl arī šāds piedāvājums jaunajām ģimenēm. Pašvaldības būvēts un izīrēts mājoklis, kuru ģimene varētu laika gaitā izpirkt. "Visbiežāk, teiksim, mūsu pašu Latvijā ražotās ekonomiskā tipa moduļu mājas. Un nu izbūvē, tā var teikt, pudurī – trīs, četras, piecas, 10, 12 mājas ar atbilstošu infrastruktūru, kur jaunie speciālisti, jaunā ģimene, arī bez bērniem, nāk un dzīvo, maksājot faktiski īres maksu," klāstīja Parādnieks.
Asociācija "Ģimene" atbalsta šo ideju. "Nē" nesaka arī citi, tiesa, ideja izskatās vēl ļoti zaļa, arī dārga. "Varbūt tur ir kaut kādi aprēķini. Ģimenes atbalsts mājoklim varētu būt efektīvs – pēc tiem pētījumiem, ko es esmu redzējusi, atbalsts pirmajam īpašumam. Tas ir tas, ko izmanto arī daudzas citas valstis," atzina Vārpiņa.
Ja runā par jauniešiem, tad ir vēl viens plāna punkts, kas domāts tam, lai jaunieši ar bērna laišanu pasaulē nekavējas.
Šobrīd Latvijā vidējais mātes vecums, kad dzimst bērni, ir 30 gadi. Proti, ja jaunietis studēs un būs bērni, tad par katru tiks dzēsti 50% gan no studiju, gan studējošā kredīta. Ja divi bērni, tad kredīti tiks dzēsti pilnībā.
Biedrības ģimenes atbalstam "Tēvi" pārstāvis Bokišs atzina: "Šobrīd jau par katru bērnu vismaz studējošā kredītu dzēš tos 30%. Ja trīs bērni, tev kredīts principā ir nodzēsts. Jautājums, protams, ka jāizvēlas ir vienam no vecākiem."
Tikmēr Zande rosināja: "Varbūt tomēr saprātīgāk ir, ka mums ir bezmaksas augstākā izglītība valsts valodā, un tad vienkārši atkrīt vajadzība ņemt kredītu. Atkrīt vajadzība to atmaksāt, atkrīt vajadzība sniegt šāda veida palīdzību un piedevām studiju kvalitāte uzlabotos."
Bogustova no jaunatnes organizācijas "Protests" piebilda: "Šeit trūkst pieminēt, ka ir abi vecāki un abiem dzēsīs šo studiju kredītu. Trūkst arī piebildes, ka tas ir ne tikai ģimenēs, kur piedzimis jauns bērniņš, bet arī ģimenēs, kuri ir adoptējuši bērnus vai kur jau ir bērni. Un vai runa tikai par Latvijas universitātēm? Jo daudzi mūs vienaudži plāno braukt prom no Latvijas mācīties."
- Un arī punkts, kas kā ideja jau iepriekš izskanējusi, bet tā arī nav tikusi ieviesta. Proti, ka par katru bērnu (sākot no diviem) viens gads nost no pensionēšanās vecuma. Bet – vai tas tiešām būs īstais stimuls laist pasaulē bērnu?
"Šis ir mājiens, ka, lūk, vecmāmiņas varēs sēdēt ilgāk mājās, tā ātrāk "sēdēt mājās" ar bērniem, – manuprāt, tāds neveiksmīgs risinājums, jo tas nerisina šī brīža problēma, nesniedz atbalstu šī brīža jaunajām ģimenēm, tas ir kaut kad nākotnē, līdz ar to es neuzskatu, ka tas ir labs, laba iniciatīva," vērtēja Lāma.
Tiesa, stratēģija akcentē, ka ātrāk pensija būtu tikai bērnu mammām, bet tēviem ar izņēmumiem.
"Es personīgi par pensiju domāju tikai tajā ziņā, – vai tā man vispār būs? Skatoties uz tagadējo demogrāfisko situāciju, man ir šaubas par to, (..)" atzina jaunatnes organizācija "Protests" pārstāvis Miglāns.
"No personīga skatupunkta – man šis vispār nav nekādā veidā aktuāli, nekā nemudina uz bērnu radīšanu. (..) Jā, tur bija minēts, ka bērnu mātēm sāksies šī priekšlaicīgā pensionēšanās, kas ir ļoti bīstami šādā skatpunktā, ka tikai vienam vecākam piešķir kaut kādas privilēģijas par bērnu aprūpi. Un tas arī signalizē to, ka ir tikai viens galvenais aprūpētājs, ko mēs arī nevēlamies pieļaut," piebilda Bogustova.
- Punkts, par kuru visi saka viennozīmīgu "jā" – papildus bērna piedzimšanas pabalstam būtu vēl pūriņš ar sākumam visām svarīgām lietām, kā tas esot Somijā.
"Šķiet, ka jā, šis ir viens no vērtīgiem punktiem, kuram nevarētu piekasīties," atzina jaunatnes organizācijas pārstāvji.
Un vēl otrs, kam neviens nesaka "nē", ka bērna kopšanas atvaļinājumā būtu palielināms minimālais pabalsta lielums no 171 eiro mēnesī. "Ir piedāvājums noteikt to minimālā ienākuma līmenī par divām personām mājsaimniecībā. Un 2022. gadā tātad šim bērna kopšanas pabalstam, atbilstoši šādai pieejai, vajadzētu būt 427 eiro," skaidroja Parādnieks.
- Tiesa, ir viens punkts, par kuru visi ir neizpratnē un pat brīnās par šādu ideju, un stratēģijā tas formulēts šādi:
"Izstrādāts reproduktīvās veselības "rehabilitācijas" pasākumu kopums – sociālā riska un jo īpaši nelabvēlīgo ģimeņu monitoringam, ar mērķi minimizēt bērniņu piedzimšanas gadījumus ģimenēs, kurās jau iepriekš tikuši "izņemti" bērni vai atņemtas vecāku tiesības."
Parādnieks šo punktu skaidroja šādi: "Ar šo es biju domājis tā (..). Lai viņi varbūt izdara izvēli par labu tam, ka viņiem vairs nevar būt bērni.
Tajā gadījumā tam ir kaut kāds atbalsta kopums, tātad darīt visu, lai šādās ģimenēs vienkārši nevarētu piedzimt bērni."
Asociācijas "Ģimene"" valdes loceklis Herbsts atzina: "Šis laikam visā stratēģijā bija vienīgais punkts, kas man šķita nedaudz īpatnējs, kuru es arī, godīgi sakot, līdz galam nesapratu, izlasot, kā tas tiks īstenots praksē. Un nu es tā diezgan piesardzīgi pret šo punktu attiektos."
Biedrības ģimenes atbalstam "Tēvi" pārstāvis Bokišs sprieda: "Mums tomēr brīva valsts un nav kaut kādas, nezinu, eigēnikas idejas. Tas kaut kā neizklausās cilvēcīgi vienkārši. Jo kur mēs novilksim to strīpu, ka, lūk, šitie ir visi, kurus mēs atbalstām. Un tad šie ir tie, kurus mēs neatbalstām?"
Kas un vai īstenos stratēģiju?
Vairāki jautājumi šajā stratēģijā ir pat ļoti, ļoti diskutabli, bet nākamais jautājums, kas vispār ar to notiks, jo stratēģija, var teikt, ir tikai iecere, ka kaut kas jādara, bet – vai un kas darīs? Jaunās valdības deklarācijā patlaban tikai daži deklaratīvi punkti, piemēram, īstenosim ilgtspējīgu tautas ataudzes politiku demogrāfiskās situācijas atveseļošanai un bērns centrā. Bet tālāk?
Parādnieks šobrīd savu demogrāfijas lietu padomnieka darbu ir zaudējis, un viena atbildīgā par šo jautājumu nav. Lai arī Valsts prezidents Egils Levits ir izteicies, ka demogrāfijas jomā tādu vajadzētu pat ar ministra portfeli.
"Tā ir lielākā problēma. (..) Pat Eiropas Komisijā ir atsevišķs viceprezidents demokrātijas un demogrāfijas jautājumos. Sadarbības platforma "Demogrāfisko lietu centrs" ir beidzis pastāvēt, un tā bija tikai konsultatīva, tur darbinieku nebija neviena. Tur biju es kā vadītājs. (..)
Mazākais, kas būtu jādara, vismaz šī tautas ataudzes stratēģija valdībā būtu jāpieņem, ja tā var teikt, zināšanai," lēsa Parādnieks.
Taču šī stratēģija īsti neatbild uz jautājumu, ar ko sākt un kas no šī visa klāsta būtu visefektīvākie stimuli. Un, piemēram, šobrīd Latvija uzrāda tendenci, ka vairāk dzimst otrie un trešie bērni, bet ne pirmie. Kāpēc tā, un kā šo īsti mainīt?
Aicina valstis nepadoties – tomēr veicināt dzimstību
Tiesa, ar šo problēmu – ko īsti darīt – netiek skaidrībā arī daudzas citas valstis. Pat, piemēram, Zviedrija, kurā, šķiet, ir viss un kura vairākkārt starptautiski ir atzīta par vienu no ģimenēm draudzīgākajām valstīm pasaulē, bet dzimstības rādītāji krītas. 2011. gadā Zviedrijā summārais dzimstības koeficients bija 1,9, 2015. gadā – 1,85, bet 2020. gadā – 1,67.
Stokholmas Universitātes Demogrāfijas nodaļas vadītājs Gunnars Andersons norādīja: "Tas saistīts ar globāliem procesiem, jo tam nav acīmredzama izskaidrojuma. (..)
Nav noticis nekas tāds, kas varētu izskaidrot dzimstības kritumu. Parasti dzimstības kritumi ir saistīti ar ekonomisko situāciju vai valsts realizēto ģimeņu politiku un progresu dzimumu līdztiesības jautājumos, bet šajās jomās viss ir kārtībā. Mēs kritumu saistām ar globālu ietekmi."
Un Zviedriju, kā arī Skandināviju kopumā, kā vēl nesaprotamu fenomenu izceļ arī Vācijas Maksa Planka Demogrāfisko pētījuma institūta pētnieki.
Maksa Planka Demogrāfisko pētījumu institūta Vācijā pētniece Natālija Nitiša klāstīja: "Dažās valstīs dzimstības kritums ir uz pirmā bērna rēķina – kā Zviedrijā. Savukārt citviet kritums ir visiem rādītājiem – kā Somijā. (..) Un dzimstības kritums Skandināvijas valstīs ir pāriem, kas ir stabilās attiecībās un dzīvo kopā. Šis jautājums tiek pētīts, lai saprastu – kas notiek?"
Tajā pašā laikā pētnieki gan aicina, ka valstīm nevajadzētu padoties un tomēr vajadzētu veicināt dzimstību, un tas ir iespējams.
"Ir daudz pētījumu par to, vai valsts politika var stimulēt dzimstības pieaugumu. Atbilde ir jā – ja ir runa par politiku, kas veido darba un ģimenes dzīves balansu.
Pierādīts, ka pieejamai bērnu aprūpei ir pozitīvs efekts uz dzimstības rādītājiem, īpaši, ja runa par pirmsskolas vecuma bērniem vai jaunākiem. Tāpat nozīme ir bērna kopšanas atvaļinājuma garumam. Jo īpaši ar dāsnu ienākumu izlīdzinājumu," klāstīja Nitiša.
"Lai izprastu politikas efektu, ir vērts aplūkot valstis ar augstāko un zemāko dzimstību. Piemēram, Eiropā, mums ir Francija ar attīstītu ģimenes politiku, kas orientēta uz pakalpojumiem, darba un ģimenes balansu. Tad ir Polija ar ļoti zemu dzimstību, par spīti tam, ka visu laiku fokusējas uz finansiālo atbalstu.
Svarīgākais ir labvēlīga sociālekonomiskā un politiskā vide. Jebkura viena nostādne nestrādās, ja nav labvēlīgu apstākļu valstī.
Nav vienas burvju nūjiņas, ar kuras palīdzību būs efekts uz dzimstības līmeni valstī," skaidroja Maksa Planka Demogrāfisko pētījumu institūta Vācijā pētnieks Domants Jasilonis.
Un laulība, kas izcelta Latvijas Tautas ataudzes stratēģijā? Nitiša skaidroja: "Mūsdienās vairākums bērnu gan Eiropā, gan pasaulē nav dzimuši laulībās. Valstīs ar augstākajiem dzimstības rādītājiem Eiropā – kā Francija, Beļģija, Nīderlande, Ziemeļvalstis – laulība nav priekšnoteikums bērnu radīšanai."
Un vēl kāda tendence, ar ko gribot negribot tomēr ir jārēķinās: "Pētījumi no Somijas un ASV rāda, ka mūsdienās pieaug jaunu cilvēku īpatsvars, kas vispār nevēlas bērnus. Mēs vēl neizprotam, kāpēc," atzina Nitiša.
