Jau vairāk nekā trīs gadus starp Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) notiek sarunas par topošo brīvās tirdzniecības līgumu - Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību jeb TTIP. Tomēr vairākās Eiropas valstīs aug sabiedrības pretestība pret šo vienošanos, bet sarunvedēji joprojām ir apņēmības pilni līgumu noslēgt.
Cilvēki ir satraukti, ka varētu pieaugt lielo korporāciju patvaļa, kā arī ciest pārtikas un vides aizsardzības standarti. Tiek kritizēta arī jau būtībā noslēgtā vienošanās ar Kanādu. Protesti ir likuši vairāku valstu politiķiem, tostarp Vācijas vicekancleram Zigmāram Gabrielam un Austrijas vadībai, paziņot, ka sarunas ar Ameriku faktiski ir izgāzušās.
Nesen Briseles Eiropas institūciju kvartālā notika vērienīga demonstrācija pret brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV un Kanādu. Protestētājiem ir dažādi saukļi, kuros, piemēram, tika norādīts: "Varu cilvēkiem, nevis starptautiskām korporācijām", "Cilvēki un planēta vispirms", un zem tiem - paraksts "Greenpeace".
Tieši šādu un līdzīgu protesta akciju dēļ arī politiķi vairākās Eiropas valstīs, it sevišķi tur, kur tuvojas vēlēšanas, sāk runāt par nepieciešamību pārskatīt topošos līgumus, lai atbildētu uz iedzīvotāju bažām.
Austrija pret piespiedu privatizāciju
Viena no tādām valstīm ir Austrija, kuras kanclers Kristiāns Kerns atzina, ka "pastāv pamatīgas šaubas, un tām ir nopietni iemesli - mēs uzskatām, ka šādi vara no parlamentiem nonāk lielo korporāciju rokās".
"Bet mēs esam pārliecināti, ka, piemēram, lēmumiem par privatizāciju vai deregulāciju būtu jāpaliek tikai un vienīgi politiķu ziņā, un nav nekāda pamata nodot atbildību citiem," uzsvēra Kerns.
Viņš Latvijas Radio atzina, ka viņa valsts nebūt nav pret starptautisko tirdzniecību kā tādu. Problēmas ir ar citiem nosacījumiem, kas ir ietvēri līgumā ar Kanādu un topošajā līgumā ar ASV.
"Mēs atbalstām brīvās tirdzniecības ideju. Par to nav nekādu šaubu. Tomēr tā skar ne tikai brīvo tirdzniecību. Šajos līgumos ir ietverti arī jautājumi par deregulāciju un noteikti zināmi standarti sociālajā jomā, vides aizsardzībā un citur. Un tieši tādēļ tik daudziem cilvēkiem Austrijā par tiem pastāv šaubas," Kerns sacīja.
Aiz jēdziena "deregulācija", ko vairākkārt ir lietojis Kerns, šajā gadījumā slēpjas bažas, ka līgumos ietvertās normas var novest pie tā dēvētās piespiedu privatizācijas.
Austrijā īpašu satraukumu sabiedrībā ir raisījusi varbūtība, ka korporāciju prasību dēļ varētu nākties nodot privātās rokās ūdens apgādes un attīrīšanas sistēmu.
Līgumu aizstāvji saka, ka tie ir tikai mīti un nekas tāds Eiropai nedraud. Arī no Kerna sacītā var noprast, ka līgumam ar Kanādu ir krietni lielāka iespēja tikt atbalstītam. Turpretī vienošanos ar ASV vēl gaida grūti laiki.
Latvija iestājas par līgumu slēgšanu
Latvija joprojām iestājas par abiem līgumiem, jo tie var palīdzēt mūsu uzņēmējiem, to Bratislavā neformālajā ES līderu sanāksmē apliecināja arī premjers Māris Kučinskis, sakot, ka ir nepieciešama "kopēja izpratne pret trešajām valstīm tīri ekonomiskās attīstības uzlabošanā".
"Mēs zinām, ka mums ir svarīgs Eiropas Savienības – Kanādas līgums, kas tuvojas. Es ceru, ka tiks vienošanās panākta arī ar ASV," sacīja premjers.
Līdzīgās domās ir arī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Vienotība"). Viņa pārstāv mūsu valsti septembrī notiekošajās Eiropas Savienības tirdzniecības ministru sarunās.
"Latvijas sabiedrības interesēs ir Latvijas ekonomiskā izaugsme. Otrkārt, nevar būt nekādi kompromisi par vides drošības, pārtikas drošības standartiem, kas jau ir. Tas ir melns uz balta ierakstīts Latvijas pozīcijā, un mēs redzam, ka tas ir melns uz balta ierakstīts ES pozīcijā," viņa uzsvēra.
Kalniņa-Lukaševica sacīja, ka Latvijas uzņēmumi jau sen vēlas, lai viņi varētu uz izdevīgākiem nosacījumiem eksportēt savas preces uz Ameriku. Esošās domstarpības starp Eiropas Savienības (ES) valstīm viņa saista ar iekšpolitiku un atšķirīgo situāciju.
"Piemēram, Latvijas uzņēmējiem un ekonomikai jaunais līgums būs daudz izdevīgāks, nekā mūsu esošais divpusējais līgums, tajā skaitā par investīciju aizsardzību. Savukārt ir dažas citas valstis, kurām šobrīd spēkā esošie divpusējie līgumi ir daudz labvēlīgāki, nekā šobrīd ir Latvijas uzņēmumiem esošie. Līdz ar to ir dabiski, ka ir vairāki jautājumi, kuros nav tik liels atbalsts no citām dalībvalstīm," sacīja Kalniņa-Lukaševica.
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks ("Vienotība"), kurš atbildēja par Kanādas brīvās tirdzniecības līguma virzību parlamentā, esošo situāciju vērtē skeptiski.
"Pašreiz populāri ir globalizāciju saistīt ar tirdzniecību. Un tirdzniecība tiek izvēlēta kā galvenais mērķis, kuru vaino visās globalizācijas nelaimēs," norādīja Pabriks.
Viņš uzskata, ka pirmais pārbaudījums būs Kanādas līguma parakstīšana un pagaidu piemērošana. Tikai pēc tam varēs domāt par TTIP, jo šobrīd tam neesot pietiekama atbalsta nevienā no Atlantijas okeāna krastiem.
"Par to man ir ļoti žēl, jo patiesībā tas norāda, ka Rietumu pasaulē trūkst izteiktu līderu, kas ir gatavi uzņemties atbildību un virzīt kaut kādu progresu uz priekšu. Drīzāk skatās uz vēlēšanām, kas tuvojas gan Vācijā, gan Francijā, kur līderi ir izteikušies negatīvi par šo līgumu, gan arī ASV, kur nedz [prezidenta amata kandidāti] Donalds Tramps, nedz Hilarija Klintone arī nav gatavi šajā stadijā un šajā kontekstā līgumu atbalstīt," pauda Pabriks.
"Un, protams, ir arī mazās valstis kā Beļģija un daļēji Nīderlande un Austrija, kas ir gatavas uzlēkt uz šī zirga un pateikt: "Mēs arī esam pret TTIP"," sacīja deputāts.
Sarunvedēji apņēmības pilni turpināt darbi
Politiskās gaisotnes nozīmi labi apzinās arī TTIP sarunvedēji. Jūlijā, pēc 14. sarunu kārtas, kas notika Briselē, to īpaši uzsvēra galvenais Eiropas Komisijas sarunu vadītājs Ignasio Garsija-Bersero.
"Mums ir jāņem vērā, ka politiskais klimats ap starptautisko tirdzniecību abās Atlantijas okeāna pusēs kļūst arvien sarežģītāks. Tomēr Eiropas Savienība ir gatava izdarīt nepieciešamās izvēles, lai noslēgtu šo vienošanos ar esošo ASV administrāciju, protams, ja tajā būs īstais saturs. TTIP ir loģisks gan politiski, gan ekonomiski, gan stratēģiski," viņš sacīja.
"Jau pašreiz 31 000 cilvēku Eiropā strādā ar eksportu saistītajās nozarēs, un mēs nevaram atļauties laist garām izdevību vēl vairāk palielināt šo skaitli," uzsvēra Garsija-Bersero.
Vismaz vārdos apņēmības pilns turpināt darbu bija arī ASV galvenais sarunvedējs Dens Mullaneijs. Viņš sacīja, ka diskusijās trīs gadu laikā ir sasniegts nozīmīgs progress.
"Mēs esam pārliecināti, ka joprojām pastāv spēcīgs stratēģiskais un ekonomiskais pamatojums šī līguma noslēgšanai. TTIP var stiprināt transatlantiskās attiecības, kas ir izturējušas daudzus pārbaudījumus un bijušas par pamatu mūsu drošībai un pārticībai vairāk nekā 70 gadu garumā. No veiksmīga līguma mēs varam iegūt tikpat daudz kā zaudēt no izgāšanās," pauda Mullaneijs.
"Mums nevajadzētu ļaut šai unikālai iespējai noslēgt TTIP jau šogad aizslīdēt garām," pārliecināts Mullaneijs.
Iesaka attiekties no lielām ambīcijām un pievērsties tirdzniecībai
Abi sarunvedēji apgalvo, ka sarunas ir iespējams noslēgt jau 2016. gada beigās, ja vien tam būs politiskā griba un vēlme rast kompromisus. Tomēr Johanness Kleiss no Eiropas patērētāju organizācijas BEUC tam īsti netic.
"Ir jau notikušas daudzas jo daudzas sarunu kārtas, bet joprojām pastāv liels jautājumu skaits, kur starp ASV un Eiropas Savienību nav vienošanās. Un tas tikai parāda, cik tālu dažādos jautājumos Eiropas Savienība un ASV atrodas viens no otra," norādīja Kleiss.
"Te mēs runājam gan par ķīmisko vielu drošību, pārtiku, finanšu pakalpojumiem. Atšķirības ir lielas, un tās nav tik viegli pārvarēt. Tādēļ arī sarunas ir ievilkušās," atzina Kleiss.
Topošais brīvās tirdzniecības līgums ar ASV runā ne tikai par ievedmuitas nodevu atcelšanu un preču kustību. Tas skar arī dažādu birokrātisko un drošības prasību savstarpējo salāgošanu un atzīšanu, lai mazinātu tirdzniecības šķēršļus. Tomēr daudzās jomās Amerikas un Eiropas pieeja ir pārāk atšķirīga, uzskata Kleiss.
"Pašreiz ir grūti pateikt, vai TTIP rada jebkādas briesmas, jo sarunas vēl nav noslēgušās. Ir skaidrs, ka veiksmīgs līgums var nākt par labu Eiropas patērētājiem. Bet tādā gadījumā tam būtu jāfokusējas uz jautājumiem, kas ar to ir saistīti, piemēram, uz tarifu samazināšanu. Un tam nebūtu jāskar tādas jomas, kur atšķirības starp ASV un Eiropu ir pārāk lielas. Te runa varētu būt par ķīmisko vielu un kosmētikas drošības standartiem, kā arī uz atsevišķiem pārtikas nekaitīguma jautājumiem," stāstīja Kleiss.
Eiropas patērētāju aizsardzības organizācijas runasvīrs uzskata, ka vienīgais veids, kā panākt veiksmīgu TTIP noslēgšanu, ir atteikties no plašām ambīcijām un pievērsties jautājumiem, kas patiešām ir saistīti ar tirdzniecību, proti muitas tarifiem, elektroniskai deklarēšanai un līdzīgām lietām.
"Ir būtiski, lai Eiropas Komisija, kas vada sarunas, tagad atbildētu uz iedzīvotāju paustajām bažām un novirzītu sarunas tādā gultnē, kas vairāk atbilst patērētāju un iedzīvotāju vajadzībām. Mēs uzskatām, ka tas ir vienīgais veids, kā paglābt TTIP," uzsvēra Kleiss.
Brīdina par vienkāršotas pieejas riskiem
Eiroparlametārietis Pabriks gan ir pretējās domās. Viņš uzskata, ka vienkāršs tirdzniecības līgums radīs negatīvu precedentu nākotnes sarunām ar Ķīnu un citām strauji augošām ekonomikām.
"Ir divas versijas. Pirmā versija ir atrast kaut ko jaunu, progresīvu un atbilstošu, kas man personīgi būtu labāk pieņemams. Otra versija ir uztaisīt kaut ko vienkāršu. Bet, ja mēs uztaisām vienkāršo versiju, tad es domāju, ka tā būs ļoti, ļoti rūgta vilšanās daudziem TTIP pretiniekiem, jo tas nozīmēs, ka nākotnē mēs slēgsim līdzīgus līgumus arī ar tām valstīm, kur vērtības ir citādas nekā Eiropā, kuru standarti ir zemāki, kuru produktu kvalitāte ir mazāka," brīdināja Pabriks.
"Un tad būs daudz, daudz grūtāk nosargāt ne tikai mūsu tirgu, ne tikai mūsu darbavietas, bet arī mūsu veselību," uzskata Pabriks.
Līdzīgu argumentu par labu TTIP min arī Eiropas Savienības sarunvedējs Garsija-Bersero. Viņš uzsver, ka Eiropai un Amerikai ir nepieciešams sadarboties, lai saglabātu gan pašreizējo pārticības līmeni, gan arī lai ietekmētu globalizācijas procesus pasaulē.
"TTIP ir laba atbilde arī uz bažām par globalizāciju, ko tik bieži pauž tie, kuri kritizē šo vienošanos. Ja mēs vēlamies, lai mums būtu iespēja ietekmēt globalizācijas procesus, mums ir nepieciešams līdzīgi domājošs partneris, kas lielā mērā piekrīt mūsu uzskatiem un respektē demokrātiju un likumus," skaidroja Garsija-Bersero.
Ir skaidrs, ka politiķiem gan Briselē, gan arī visās Eiropas valstīs būs jāpieliek vērā ņemamas pūles, lai pārliecinātu sabiedrību, ka vienošanās ar ASV ir ne tikai vajadzīga un uzņēmējiem izdevīga, bet arī nekaitīga cilvēku veselībai un labklājībai.
Turklāt šobrīd uz sarunu galda ir palikuši sarežģītākie jautājumi, atzīst Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Kalniņa-Lukaševica.
"Nav ne mazāko ilūziju, ka šo sarunu noslēgšana būs viegla. Bet mēs zinām, ka tas ir jāpanāk un ka mēs gribam to panākt," sacīja Kalniņa-Lukaševica.
Tomēr nebūt ne visi Eiropā ir tik apņēmības pilni. Lai gan jāsaka, ka vārdi ne vienmēr sakrīt ar darbiem, jo oficiāli vēl neviena valdība nav paziņojusi, ka vēlētos atsaukt Eiropas Komisijai doto mandātu. Un tas nozīmē, ka sarunas starp abām Atlantijas okeāna pusēm turpināsies. To iznākums lielā mērā būs atkarīgs no tā, vai politiķi varēs atrast kompromisus un spēs kliedēt iedzīvotāju bažas.
